VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2019. gada 26. jūnijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdisku preču zīmju “200 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH”, “400 PANORAMICZNYCH”, “500 PANORAMICZNYCH” un “1000 PANORAMICZNYCH” reģistrācijas pieteikumi – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstošs raksturs – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība – Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts – Nepareizas pilnvaru izmantošanas neesamība
Apvienotajās lietās no T‑117/18 līdz T‑121/18
Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o. o., Čenstohova [Częstochowa] (Polija), ko pārstāv C. Rogula, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv D. Walicka, pārstāve,
atbildētājs,
par prasībām par pieciem EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmumiem lietās R 2194/2016‑5, R 2195/2016‑5, R 2200/2016‑5, R 2201/2016‑5 un R 2208/2016‑5 attiecībā uz pieteikumiem reģistrēt vārdiskus apzīmējumus “200 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH”, “400 PANORAMICZNYCH”, “500 PANORAMICZNYCH” un “1000 PANORAMICZNYCH” kā Eiropas Savienības preču zīmes,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši R. Barents [R. Barents] un J. Pasers [J. Passer] (referents),
sekretārs: E. Hendrikss [E. Hendrix], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2018. gada 20. februārī,
ņemot vērā atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2018. gada 4. jūlijā,
ņemot vērā 2018. gada 5. oktobra lēmumu lietas no T‑117/18 līdz T‑121/18 apvienot tiesvedības mutvārdu daļā un galīgā nolēmuma taisīšanai,
pēc 2018. gada 5. decembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2016. gada 1. aprīlī prasītāja, Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o. o., iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) piecus Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumus saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Preču zīmes, kuru reģistrācija tika pieteikta, ir vārdiskie apzīmējumi: “200 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH”, “400 PANORAMICZNYCH”, “500 PANORAMICZNYCH” un “1000 PANORAMICZNYCH”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Žurnāli (periodiskie izdevumi)”.
4 Ar 2016. gada 2. un 3. maija vēstulēm pārbaudītājs informēja prasītāju par to, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) paredzētie absolūtie atteikuma pamati nepieļauj pieteikto preču zīmju reģistrāciju. Šajā ziņā pārbaudītājs secināja, ka ar terminu “panoramicznych” (panorāmiskās) poļu valodā runājošās sabiedrības uztverē tiek apzīmēts krustvārdu mīklas veids un ka šie apzīmējumi norāda uz to, ka žurnālos ir attiecīgi 200, 300, 400, 500 un 1000 panorāmisko [zviedru] krustvārdu mīklu.
5 Ar 2016. gada 28. un 30. jūnija vēstulēm prasītāja iesniedza savus apsvērumus un pierādījumus, lai pierādītu, ka termins “panoramicznych” (panorāmiskās) poļu valodā neapzīmē krustvārdu mīklas veidu un ka katrā ziņā pieteiktās preču zīmes ir ieguvušas sekundāru atšķirtspēju.
6 Ar pieciem 2016. gada 29. septembra lēmumiem pārbaudītājs apstiprināja savu nostāju un, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, atteicās reģistrēt pieteiktās preču zīmes attiecībā uz “žurnāliem (periodiskie izdevumi)”.
7 2016. gada 27. novembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza apelācijas sūdzības par katru no pārbaudītāja lēmumiem. 2017. gada 29. un 30. janvārī prasītāja iesniedza paziņojumu, kurā bija izklāstīts apelācijas sūdzību pamatojums.
8 2017. gada 16. maijā Apelācijas padome saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 63. pantu (tagad Regulas 2017/1001 70. pants) nosūtīja prasītājai vēstuli, lūdzot to sniegt savus apsvērumus ar detalizētu informāciju attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas pieteikumiem un procesiem Polijā, ciktāl tie attiecas uz reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm identiskām preču zīmēm.
9 Ar 2017. gada 26. jūnija un 18. augusta vēstulēm prasītāja iesniedza savus apsvērumus Apelācijas padomē.
10 2017. gada 17. oktobrī Apelācijas padome informēja prasītāju, ka tās iesniegtie materiāli attiecas nevis uz vārdisko apzīmējumu kā preču zīmju izmantošanu, bet gan uz to aprakstošo funkciju un ka nav iespējams konstatēt, ka šie apzīmējumi būtu ieguvuši sekundāru atšķirtspēju.
11 Ar 2017. gada 17. novembra vēstuli prasītāja iesniedza papildu precizējumus par valsts procesiem attiecībā uz valsts preču zīmēm, kas ir identiskas pieteiktajām preču zīmēm, un par sekundāras atšķirtspējas jautājumu.
12 Ar pieciem 2017. gada 15. decembra lēmumiem (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie lēmumi”) Apelācijas piektā padome noraidīja apelācijas sūdzības, motivējot ar to, ka pieteiktās preču zīmes esot aprakstošas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ka ar prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem neesot pierādīts, ka pieteiktās preču zīmes ir ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā atbilstoši minētās regulas 7. panta 3. punktam.
13 Pirmām kārtām, izvērtējot Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu, Apelācijas padome apstrīdēto lēmumu 21. un 22. punktā norādīja, ka, tā kā pieteiktās preču zīmes ietver vārdu poļu valodā, konkrētā sabiedrības daļa ir poļu valodā runājošā sabiedrība un ka runa ir par vidusmēra patērētāju, kura uzmanības līmenis atbilst pietiekami labi informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uzmanības līmenim. Apstrīdēto lēmumu 24. punktā tā norādīja, ka poļu termins “panoramicznych”, kas nozīmē “panorāmiskās” un kas ir termina “panoramiczna” (“panorāmiskā”) daudzskaitļa ģenitīvs, apzīmē tostarp krustvārdu mīklu veidu. Apstrīdēto lēmumu 26. un 31. punktā tā būtībā uzskatīja, ka attiecīgo apzīmējumu nozīme ir “žurnālus (periodiskie izdevumi)” aprakstoša, jo skaitļi 200, 300, 400, 500 vai 1000 sniedz informāciju par krustvārdu mīklu skaitu žurnālos, ko konkrētā sabiedrības daļa uzreiz un bez padziļinātām pārdomām uztvertu, pat ja izteiciens “krustvārdu mīkla” nebūtu iekļauts pieteiktajās preču zīmēs. Apstrīdēto lēmumu 28. un 32–34. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas sniegtie pierādījumi, tādi kā valodnieciskie atzinumi, nevar likt apšaubīt pieteikto preču zīmju aprakstošo raksturu un ka fakts, kas šīs preču zīmes ir reģistrētas kā preses izdevumu nosaukumi, neļauj secināt, ka tām būtu atšķirtspēja. Turklāt apstrīdēto lēmumu 35. un 36. punktā Apelācijas padome piebilda, ka EUIPO agrākā lēmumpieņemšanas prakse attiecībā uz preču zīmju, kurās ietverti skaitļi, reģistrāciju neatspēko šo secinājumu.
14 Turklāt apstrīdēto lēmumu 37. un 41. punktā Apelācijas padome norādīja, ka Polijas iestāžu lēmumi par vārdiskiem apzīmējumiem “100 PANORAMICZNYCH”, “200 PANORAMICZNYCH” un “300 PANORAMICZNYCH”, kā arī Polijas tiesu lēmumi, kas tostarp attiecas uz grafiskiem apzīmējumiem, kuros ietverti elementi “100 panoramicznych”, “300 panoramicznych” un “500 panoramicznych”, apstiprina, ka prasītājas apzīmējumiem, kuri ietver skaitļus, nav atšķirtspējas.
15 Otrām kārtām Apelācijas padome secināja, ka pieteiktās preču zīmes nav ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē. Apstrīdēto lēmumu 46.–55. punktā tā būtībā uzskatīja, ka prasītājas sniegtie pierādījumi, tādi kā sabiedrības viedokļa aptaujas, preses izplatītāja vēstules par pārdošanas apjomiem, reklāmas izdevumu pārskati, kā arī rēķini, kas liecina par intensīvu popularizēšanu un reklāmu, nepierāda, ka konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumus uztvertu kā komerciālas izcelsmes norādi, nevis kā aprakstošu informāciju par žurnālu saturu. Turklāt apstrīdēto lēmumu 56.–61. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka prasītājas iesniegtie žurnālu vāki liecina, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pastāvīgi tika popularizētas konkrētā grafiskā formā, ka pēdējās minētās tika izmantotas šajos žurnālos kā norāde par to saturu, nevis kā norāde uz to komerciālo izcelsmi un ka komerciālās izcelsmes norādes funkciju turpretim pildīja uzņēmuma nosaukums “TECHNOPOL”, kas veidoja grafisku apzīmējumu uz minētajiem vākiem. Līdz ar to apstrīdēto lēmumu 65. punktā Apelācijas padome secināja, ka, neraugoties uz prasītājai piederošo žurnālu, kuru nosaukumā ir ietverti skaitļi, sērijas popularitāti, nevar konstatēt, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes būtu ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– galvenokārt, grozīt apstrīdētos lēmumus tādējādi, lai tiktu apmierinātas apelācijas sūdzības un tiktu veikta pieteikto preču zīmju reģistrācija, pamatojoties uz to, ka vārdiskie apzīmējumi neatbilst Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un/vai ka pieteiktās preču zīmes ir ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē;
– pakārtoti, atcelt apstrīdētos lēmumus un likt EUIPO no jauna izskatīt pieteikto preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz to, ka vārdiskie apzīmējumi neatbilst Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un/vai ka pieteiktās preču zīmes ir ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasības;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par dažu materiālu, kas pirmoreiz iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, pieņemamību
18 EUIPO izvirza iebildi par nepieņemamību, jo dokumentus, kas ietverti prasības pieteikumu A.7. un A.8. pielikumā, prasītāja pirmo reizi iesniedza tiesvedībā Vispārējā tiesā. Tiesas sēdē EUIPO arī norādīja uz prasības pieteikumu A.23. pielikuma nepieņemamību tā paša iemesla dēļ.
19 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesā celtas prasības mērķis ir pārbaudīt EUIPO apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas 2017/1001 72. panta izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāizvērtē faktiskie apstākļi tādu dokumentu gaismā, kas pirmo reizi iesniegti tiesvedībā šajā tiesā. Tādēļ ir jānoraida šie dokumenti, un nav jāpārbauda to pierādījuma spēks (skat. spriedumus, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 12. marts, Tubes Radiatori/ITSB – Antrax It (Radiators), T‑315/12, nav publicēts, EU:T:2014:115, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Šajā lietā saistībā ar pirmo prasības pamatu par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un piekto prasības pamatu par minētās regulas 7. panta 3. punkta pārkāpumu prasītāja atsaucas, pirmkārt, uz prasības pieteikumu A.7. pielikumu, kas attiecas uz ekrānuzņēmumu no enciklopēdijas Wikipedia interneta vietnes, kā arī A.8. pielikumu, kas atbilst interneta vietnes https://szarada.net Panorama dnia lapai, kurā ik dienu tiek piedāvāta krustvārdu mīkla, un, otrkārt, A.23, pielikumu, kas attiecas uz DVD, kurā ir Varšavas (Polija) studentu veiktā pētījuma video ieraksts, kā arī video ieraksts ar Polijas televīzijas programmas Śmiechu Warte fragmentu.
21 Tiesas sēdē prasītāja neapstrīdēja, ka šie dokumenti nebija iesniegti administratīvā procesa laikā EUIPO instancēs.
22 Turklāt ir jākonstatē, ka pirmo reizi tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītāja atsaucas arī uz A.22. pielikumu, kas attiecas uz dokumentu “[Profesora F.] analīze un atzinums par skaitļu atšķirtspēju”, – piektā prasības pamata ietvaros.
23 Taču, tā kā reģistrācijas atteikums ir pamatots ar reģistrācijai pieteikto preču zīmju aprakstošo raksturu Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ar izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamību Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē, ir jākonstatē, ka prasītājai ir bijusi iespēja iesniegt pierādījumus administratīvā procesa laikā EUIPO instancēs (skat. šī sprieduma 5. un 9.–11. punktu). No tā izriet, ka nevar piekrist prasītājas argumentam par to, ka papildu pielikumu iesniegšana prasības pieteikuma stadijā esot bijusi “pilnīgi attaisnota, jo tie ir nepieciešami, lai pierādītu vai ilustrētu prasību saturu un atspēkotu nepamatotos Apelācijas padomes apgalvojumus, kas izklāstīti tikai [apstrīdētajos lēmumos]”.
24 Līdz ar to A.7., A.8., A.22. un A.23. pielikums ir jānoraida kā nepieņemami.
Par lietas būtību
25 Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divpadsmit pamatus, kurus var sagrupēt šādi. Pirmām kārtām, pirmā un otrā pamata ietvaros tā apgalvo Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu. Otrām kārtām, trešā un piektā pamata ietvaros tā apgalvo Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta pārkāpumu. Trešām kārtām, ceturtā un septītā pamata ietvaros tā norāda uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas ir saistīta attiecīgi ar apstākli, ka EUIPO ir reģistrējis citus apzīmējumus, kuros ietverti skaitļi, un uz faktu, ka Apelācijas padome neesot ievērojusi preču zīmju aizsardzības sistēmas autonomijas principu. Ceturtām kārtām, sestā un astotā līdz divpadsmitā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, pirmkārt, nepareizu pilnvaru izmantošanu, ciktāl Apelācijas padome esot ierobežojusi prasītājas izvēles brīvību attiecībā uz aizsardzības veidu, otrkārt, LESD 118. panta pārkāpumu un nepareizu pilnvaru izmantošanu, ciktāl Apelācijas padome esot liegusi prasītājai efektīvu aizsardzības līdzekli, treškārt, Regulas 2017/1001 4. panta a) punkta pārkāpumu, ciktāl Apelācijas padome viena uzņēmuma preces esot nošķīrusi no cita uzņēmuma precēm, neņemot vērā tirgus reālijas, ceturtkārt, Regulas 2017/1001 4. panta pārkāpumu, ciktāl Apelācijas padome neesot pareizi interpretējusi vārdiskās preču zīmes grafiskā attēlojuma jēdzienu, piektkārt, pilnvaru nepareizu izmantošanu un būtisku procedūras prasību pārkāpumu, ciktāl Apelācijas padome esot noteikusi prettiesiskus nosacījumus, pieprasot jaunus pierādījumus, un, sestkārt, LESD 36. panta, kā arī Regulas 2017/1001 14. panta pārkāpumu, ciktāl Apelācijas padome neesot pareizi interpretējusi ekskluzivitāti, ko piešķir preču zīmes reģistrācija.
Par pirmo un otro prasības pamatu – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
26 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu, jo – atšķirībā no EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēs noteiktā – tā esot secinājusi, ka konkrētā sabiedrības daļa esot spēļu žurnālu, nevis žurnālu vidusmēra patērētājs, kuram ne vienmēr ir interese par spēļu žurnāliem. Prasītāja piebilst, ka pietiekami labi informēts un samērā uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, kas kopumā lasa žurnālus, ne vienmēr zina par krustvārdu mīklu žurnāliem.
27 Otrkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka pierādījumi, uz kuriem Apelācijas padome esot balstījusies vārda “panoramiczna” (panorāmiskā) interpretācijā, tādi kā enciklopēdijas Wikipedia interneta vietne un krustvārdu mīklu interneta vietne, neesot uzskatāmi par uzticamiem avotiem un ka pierādījuma spēks, ko Apelācijas padome esot tiem piešķīrusi, neatbilstot EUIPO pamatnostādnēm par Eiropas Savienības preču zīmju izskatīšanu.
28 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome pieteikto preču zīmju nozīmi katrā ziņā esot novērtējusi “kļūdaini, selektīvi un neobjektīvi”. Proti, prasītājas ieskatā Apelācijas padome, lai secinātu par minēto preču zīmju aprakstošo raksturu, esot definējusi nevis vārdu “panoramiczny” (panorāmisks), bet gan vārdkopu “krzyżówka panoramiczna” (panorāmiskā krustvārdu mīkla). Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka tā apzināti esot izlaidusi poļu terminu “krzyżówki” (krustvārdu mīklas), lai nodrošinātu attiecīgajiem apzīmējumiem iztēles raksturu, kuram varētu būt vairākas nozīmes. Tā norāda, ka, secinot, ka vārds “panoramiczny” (panorāmisks) tieši sniedz atsauci uz krustvārdu mīklu, nevis uz žurnāliem, Apelācijas padome esot rīkojusies ar pierādījumiem selektīvi un neobjektīvi, kā rezultātā tā esot veikusi nepareizu analīzi un izdarījusi secinājumu, kas bija sagatavots jau a priori, tādējādi ignorējot prasītājas iesniegtos valodnieciskos atzinumus un atzinumus spēļu jomā. Prasītāja apgalvo, ka attiecīgie apzīmējumi neietver acīmredzamu informāciju attiecībā uz žurnālu saturu. Šajā ziņā tā norāda, ka termins “panorama” ir daudznozīmīgs un ka tas nav saistīts ar krustvārdu mīklām (krzyżówka), un līdz ar to attiecīgie apzīmējumi ietver iztēles radītu terminu un vedina uz pārdomām, nesniedzot tiešu, konkrētu un acīmredzamu norādi uz žurnālu saturu. Turklāt prasītāja precizē, ka pastāv vairāki žurnāli, kuru nosaukumi ir saistīti ar to saturu, lai gan šāda saikne ne vienmēr ir acīmredzama vai tieša, tostarp tādi, kuru nosaukumā ir ietverts vārds “panorama”.
29 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
30 Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Aizliedzot šādus apzīmējumus vai norādes reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas apraksta preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, īpašības. Šis noteikums tātad neļauj rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai vienam uzņēmumam, reģistrējot tos kā preču zīmi (skat. spriedumu, 2010. gada 10. februāris, O2 (Germany)/ITSB (“Homezone”), T‑344/07, EU:T:2010:35, 18. un 20. punkts un tajos minētā judikatūra).
31 Turklāt Regulas 2017/1001 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka pietiek ar to, ka reģistrācijas atteikuma pamats pastāv tikai kādā Eiropas Savienības daļā. Līdz ar to apzīmējuma reģistrācija ir atsakāma tad, ja tam ir aprakstošs raksturs kādas vienas dalībvalsts valodā, pat ja tas varētu tikt reģistrēts citā dalībvalstī (spriedums, 2002. gada 19. septembris, DKV/ITSB, C‑104/00 P, EU:C:2002:506, 40. punkts).
32 Lai apzīmējumam būtu piemērojams Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais reģistrācijas aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert šo preču vai pakalpojumu vai kādas to īpašības aprakstu (skat. spriedumus, 2007. gada 12. jūnijs, MacLean-Fogg/ITSB (“LOKTHREAD”), T‑339/05, nav publicēts, EU:T:2007:172, 29. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2016. gada 27. aprīlis, Niagara Bottling/EUIPO (“NIAGARA”), T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 14. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā ziņā ir jāprecizē, ka tas, ka likumdevējs ir izvēlējies vārdu “īpašība”, izceļ faktu, ka minētā tiesību norma attiecas tikai uz apzīmējumiem, kuri tiek izmantoti, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem lūgta reģistrācija, raksturlielumu, kas ir viegli atpazīstams starp ieinteresētajām personām. Tādējādi atteikt apzīmējuma reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var vienīgi tad, ja ir saprātīgi paredzams, ka ieinteresētās personas to patiešām atpazīs kā kādas no minētajām īpašībām aprakstu (skat. spriedumu, 2012. gada 24. aprīlis, Leifheit/ITSB (“EcoPerfect”), T‑328/11, nav publicēts, EU:T:2012:197, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Turklāt apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var tikt izmantoti, lai norādītu uz reģistrācijai pieteiktās preces vai pakalpojuma īpašībām, saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir uzskatāmi par tādiem, kas nespēj pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai tādējādi ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva (skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, Olympus Medical Systems/ITSB, (“3D”), T‑79/15, nav publicēts, EU:T:2015:999, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Lai EUIPO atteiktu reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai apzīmējumi un norādes, kas veido šajā pantā minēto preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī faktiski tiktu izmantoti, lai aprakstītu tādas preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, vai šo preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau norāda pati minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka šie apzīmējumi un norādes varētu tikt izmantoti šādos nolūkos (skat. spriedumu, 2016. gada 17. novembris, Vince/EUIPO (“ELECTRIC HIGHWAY”), T‑315/15, nav publicēts, EU:T:2016:667, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Vārdiska apzīmējuma reģistrācija ir atsakāma, ja vismaz vienā no tā iespējamām nozīmēm tas apzīmē kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību (skat. spriedumu, 2015. gada 23. septembris, Mechadyne International/ITSB – (“FlexValve”), T‑588/14, nav publicēts, EU:T:2015:676, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Visbeidzot, apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtēšana var tikt veikta tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (spriedums, 2002. gada 27. februāris, Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, EU:T:2002:41, 38. punkts).
38 Pirmais un otrais prasības pamats ir jāizvērtē minēto principu gaismā.
39 Pirmām kārtām, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu ir jānorāda, ka apstrīdēto lēmumu 22. punktā Apelācijas padome secināja – un to prasītāja turklāt neapstrīd –, ka tā ir poļu valodā runājošā sabiedrība, jo attiecīgo apzīmējumu sastāvā ir poļu valodas vārds, proti, “panoramicznych” (panorāmiskās). Turklāt – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdēto lēmumu 21. punktā secinot, ka “žurnāli (periodiskie izdevumi)” ir paredzēti vidusmēra patērētājam un konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis atbilst pietiekami labi informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uzmanības līmenim.
40 Proti, prasītājas apgalvojumam par pretrunu starp apstrīdēto lēmumu pamatojumu un 2004. gada 29. aprīļa spriedumu Procter & Gamble/ITSB (C‑473/01 P un C‑474/01 P, EU:C:2004:260, 33. punkts), nevar piekrist. Šajā ziņā, lai gan tā ir uzskatījusi, ka runa ir par pietiekami labi informētu, nevis tikai samērā informētu vidusmēra patērētāju, Apelācijas padome tomēr no tā nav secinājusi, ka patērētāja uzmanības līmeņa interpretācijai būtu jābūt atšķirīgai.
41 Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka formulējumam, ko Apelācijas padome lietojusi apstrīdēto lēmumu 21. punkta otrajā teikumā, būtu bijusi jāsniedz citāda interpretācija, pietiek atgādināt, ka samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Fédération internationale des logis/ITSB (kastaņbrūnas krāsas nianse) T‑329/09, nav publicēts, EU:T:2010:510, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Turklāt ir jāatgādina, kā tas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ka, lai novērtētu, vai preču zīmei ir vai nav atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids (skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Smart Technologies/ITSB, C‑311/11 P, EU:C:2012:460, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka katrs no apzīmējumiem ietver skaitli, proti, 200, 300, 400, 500 vai 1000, kam seko vārdisks elements “panoramicznych” (panorāmiskās).
44 Attiecībā uz skaitli, kas ietverts katrā no apzīmējumiem, jau ir nospriests, ka, ja reģistrācijas pieteikums konkrēti ir domāts kādai preču kategorijai, kuru saturs ir viegli un tipiski apzīmējams ar to vienību daudzumu, ir saprātīgi paredzams, ka apzīmējumu, ko veido cipari, ieinteresētās personas faktiski atpazīs kā minētā daudzuma aprakstu un tādējādi kā šo preču īpašības aprakstu (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 56. punkts). Tā tas acīmredzami ir šajā gadījumā, un turklāt prasītāja šo nozīmi nav apstrīdējusi.
45 Attiecībā uz vārdiskā elementa “panoramicznych” nozīmi apstrīdēto lēmumu 24. un 26. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka vārds “panoramicznych” ir vārda “panoramiczna” (panorāmiskā), kas pats atvasināts no vārda “panorama” (panorāma), daudzskaitļa ģenitīva forma, un ka vārds “panorāmiskā” galvenokārt apzīmē krustvārdu mīklas veidu, kā rezultātā, ciktāl runa ir par attiecīgajām precēm, pieteiktās preču zīmes sniedz acīmredzamu informāciju par žurnāla saturu (200, 300, 400, 500 vai 1000 panorāmisko [zviedru] krustvārdu mīklu).
46 Šo secinājumu nevar atspēkot neviens no prasītājas argumentiem.
47 Ciktāl prasītāja apgalvo, ka EUIPO, balstoties uz pierādījumiem elektroniskā formā, lai noteiktu vārdiskā elementa “panoramicznych” (panorāmiskās) nozīmi, neesot ievērojis EUIPO pamatnostādnes par [Eiropas Savienības preču zīmju] izskatīšanu, ir jāatgādina, ka, lai gan EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēm nav saistoša spēka, tās ir ne vien atsauces dokuments par EUIPO praksi preču zīmju jomā, bet arī kodificēts rīcības modelis, ko pats EUIPO ierosina izmantot savā darbībā, kā rezultātā, ja vien šīs pamatnostādnes atbilst augstāka spēka tiesību normām, EUIPO pats ierobežo savu rīcību, jo tam ir jāievēro normas, ko tas sev ir noteicis (skat. spriedumu, 2015. gada 18. septembris, Federación Nacional de Cafeteros de Colombia/ITSB – Hautrive (“COLOMBIANO HOUSE”), T‑387/13, nav publicēts, EU:T:2015:647, 45. un 46. punkts un tajos minētā judikatūra).
48 Tomēr vispirms no pašas prasītājas citētā teksta skaidri izriet, ka EUIPO izskatīšanas pamatnostādņu redakcijā, kas stājusies spēkā 2014. gada 1. februārī, iespēja izmantot meklēšanu internetā, lai pierādītu aprakstošo nozīmi, nav ierobežota tādējādi, ka tā attiektos tikai uz jauniem terminiem un slenga vārdiem. Proti, B daļas 4. iedaļas 4. nodaļā nosakot, ka “derīgs līdzeklis pierādījumam par aprakstošo nozīmi ir arī meklēšana internetā, īpaši attiecībā uz jauniem terminiem vai slenga vārdiem”, EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēs nav izslēgta iespēja meklēt internetā arī citos gadījumos.
49 Tālāk un katrā ziņā ir jāatgādina, ka redakcijā, kas stājusies spēkā 2017. gada 1. oktobrī, tas pats teksts ir grozīts šādi: “derīgs līdzeklis pierādījumam par aprakstošo nozīmi ir arī meklēšana internetā, īpaši attiecībā uz jauniem terminiem, tehnisko žargonu vai slenga vārdiem”. Lai gan ir taisnība, ka vārds “panorāmisks” nav jauns, citi avoti, uz kuriem apstrīdētajos lēmumos atsaukusies Apelācijas padome, liecina, ka mīklu jomā šis vārds gan pieder pie tehniskā žargona. Līdz ar to nepastāv jebkādas pretrunas ar EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēm.
50 Visbeidzot ir jānorāda, ka Apelācijas padome, lai novērtētu vārdiskā elementa “panoramicznych” (panorāmiskās) nozīmi, katrā ziņā nav balstījusies tikai uz prasītājas minētajiem diviem informācijas avotiem, t.i., enciklopēdijas Wikipedia interneta vietni un interneta vietni “krzyzowki.net”. Proti, Apelācijas padome ir akceptējusi arī citus pierādījumus, kas minēti pārbaudītāja 2016. gada 29. septembra lēmuma pamatojumā, un ir tieši atsaukusies uz šiem pierādījumiem apstrīdēto lēmumu 24. punktā, atsaucoties arī uz vairākām publikācijām mīklu jomā, piemēram, Dictionnaire des termes de charades et similaires [Mīklu un līdzīgu uzdevumu terminu vārdnīca] (1994); Dictionnaire des exercices de charades [Mīklu uzdevumu vārdnīca], publicēta internetā; Vademecum du professionnel des charades [Mīklu profesionāļu vadlīnijas] (1988), un uz publikāciju Conseil d’un professionnel des charades. Comment résoudre et concevoir des exercices intellectuels [Mīklu profesionāļa padoms. Intelektuālo uzdevumu risināšana un izstrāde] (1968).
51 Tālāk tāpat ir jānoraida prasītājas arguments par to, ka Apelācijas padome neesot pārbaudījusi valodnieciskos atzinumus un atzinumus mīklu jomā, lai gan tie skaidri esot tikuši ņemti vērā apstrīdēto lēmumu 28. un 29. punktā veiktās vārdiskā elementa “panoramicznych” (panorāmiskās) nozīmes pārbaudes ietvaros. Tieši analizējot prasītājas iesniegtos atzinumus mīklu jomā, Apelācijas padome ir norādījusi, ka no šiem atzinumiem izriet, ka izteicienā “panorāmiskās [zviedru] krustvārdu mīklas” termins “panorāmiskās” apzīmē krustvārdu mīklu veidu. Kā ir norādījis EUIPO, šo konstatējumu apstiprina pati prasītāja, norādot, ka tā apzināti ir izlaidusi vārdu “krustvārdu mīklas”, lai attiecīgajiem apzīmējumiem piešķirtu iztēles radīta termina raksturu. Tādēļ prasītājas arguments par to, ka šis termins nekādi neapzīmējot krustvārdu mīklu veidu un ka Apelācijas padome faktiski esot atsaukusies uz vārdiskā izteiciena “krzyżówka panoramiczna” nozīmi, ir jānoraida kā nepamatots.
52 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 36. punktā minēto judikatūru vārdiska apzīmējuma reģistrācija ir atsakāma, ja vismaz vienā no tā iespējamām nozīmēm tas apzīmē kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību. Līdz ar to apstāklis, ka vārdam “panorāmiskās” var būt citas nozīmes, šajā gadījumā neietekmē Apelācijas padomes vērtējumu.
53 Šajā kontekstā nerada sekas arī iespējamā kļūda, ko Apelācijas padome pieļāvusi, apstrīdēto lēmumu 29. punktā citējot vārda “panorama” definīciju, kāda tā parādās Rada Języka Polskiego Polskiej Akademii Nauk (Polijas Zinātņu akadēmijas Poļu valodas padome) 2002. gada 11. februāra vēstulē, – definīciju, kurā saskaņā ar Apelācijas padomes teikto vārds “panorama” ir definēts šādi: “1. Plašs skats, ko parasti apbrīno no augstuma; arī: zīmējums vai fotoattēls, kurā attēlots šis skats; 2. Plaša kādas parādības prezentācija literārā vai kinematogrāfiskā darbā; 3. Plaša freska, kurā parasti attēloti kaujas sižeti, kas attēlota uz apļveida ēkas iekšējām sienām; arī: ēka, kurā atrodas šī freska”, lai gan, pēc prasītājas domām, šī definīcija esot šāda: “2. Plaša kādas parādības prezentācija grāmatā, filmā, rakstā utt. [..]”. Ir acīmredzams, ka abos gadījumos šī definīcija attiecas uz citām nozīmēm, nevis to, kas minēta šā sprieduma 52. punktā.
54 Turklāt, ņemot vērā pārējos pierādījumus, Apelācijas padomes secinājumu par vārda “panoramicznych” nozīmi nevar likt apšaubīt viens atsevišķs pierādījums, proti, Polijas Spēlētāju asociācijas priekšsēdētāja viedoklis, ka “presē bieži lietotie termini, tādi kā panorama, panoramiczne, panoramix ir izdevēju radošās iztēles rezultāts, ciktāl tas attiecas uz preses izdevumu nosaukumiem/virsrakstiem, nevis spēles terminoloģiju”. Turklāt šim viedoklim nepiekrīt pati prasītāja, ciktāl tā apgalvo, ka interneta vietnē “https://szarada.net” vārds “panorama”, no kura ir atvasināts vārds “panoramicznych”, tiek lietots, lai apzīmētu krustvārdu mīklas veidu.
55 No minētā izriet, ka apstrīdēto lēmumu 24. un 26. punktā Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka termins “panoramicznych” tostarp atbilst krustvārdu mīklu veidam un ka tā saikne ar skaitli apzīmē panorāmiskā veida [zviedru] krustvārdu mīklu skaitu.
56 Tātad ir jākonstatē, ka Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka attiecīgo apzīmējumu kopējā iespaidā konkrētā sabiedrības daļa, it īpaši krustvārdu mīklu žurnālu lasītāji, uzreiz un bez tālākām pārdomām elementa “200”, “300”, “400”, “500” vai “1000” un vārdiskā elementa “panoramicznych” kombināciju uztvers kā norādi – vienā no tās iespējamām nozīmēm – par panorāmiskā veida [zviedru] krustvārdu mīklu skaitu.
57 Turklāt ir jāatgādina, ka nevar tikt reģistrēta preču zīme attiecībā uz preču grupu, šajā gadījumā “žurnāliem (periodiskajiem izdevumiem)”, ja tā ir aprakstoša attiecībā uz kādu šo preču daļu, kas veido to nenošķiramu apakšgrupu, proti, žurnāliem, kuros ietverts noteikts krustvārdu mīklu skaits (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 7. jūnijs, DKV/ITSB (“EuroHealth”), T‑359/99, EU:T:2001:151, 33. punkts).
58 Tāds pats secinājums noteikti ir izdarāms arī gadījumā, kad, kā tas ir šajā lietā, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes var tikt uzskatītas par aprakstošām tikai attiecībā uz kādas nenošķiramas apakšgrupas patērētājiem.
59 Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmais un otrais prasības pamats ir jānoraida.
Par trešo un piekto prasības pamatu, kas būtībā attiecas uz Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta pārkāpumu
60 Trešā un piektā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir ieguvušas “sekundāru atšķirtspēju intensīvas un ilgstošas izmantošanas rezultātā”.
61 Pirmkārt, to apstiprinot dokuments “[Profesora F.] analīze un atzinums par skaitļu atšķirtspēju”, kā arī studentu aprindās veiktais pētījums.
62 Otrkārt, reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm piemītot reputācija, jo tās ir izmantotas vairāk nekā 20 gadus, par to liecinot preses izdevumu nosaukumu reģistrācijas datums. Līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa esot pieradusi nodibināt saikni starp šiem saukļiem un prasītājas publicētajām krustvārdu mīklām, un tas arī atvieglojot šai sabiedrības daļai identificēt apzīmēto preču komerciālo izcelsmi.
63 Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka, tā kā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir preses izdevumu nosaukumi, kas ir aizsargāti pret citu žurnālu ar tādu pašu nosaukumu reģistrāciju, tas ir pielīdzināms situācijai, kad šos apzīmējumus izmanto viens vienīgs profesionālis, šajā gadījumā pati prasītāja. No 2002. gada 18. jūnija sprieduma Philips (C‑299/99, EU:C:2002:377) izrietot, ka, lai piešķirtu apzīmējumam sekundāro atšķirtspēju, pietiek ar apstākli, ka to izmanto viens vienīgs profesionālis.
64 Treškārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmju sekundāro atšķirtspēju pierādot arī pierādījumi, kas attiecas uz prasītājas sadarbību ar Polijas televīzijas programmu Śmiechu Warte, proti, pateicības par šo sadarbību, skaitļi, kas liecina par šī raidījuma popularitāti Polijas televīzijas skatītāju vidū, kā arī rēķini un līgums par tādu mantisko balvu finansēšanu, kas tiek piešķirtas šī raidījuma ietvaros, un attiecīgo apzīmējumu reklamēšanu tā laikā.
65 Ceturtkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmju sekundāro atšķirtspēju pierādot arī rēķini par reklāmu presē, radio, televīzijā un reklāmas stendos.
66 Turklāt esot jāņem vērā žurnālu, tostarp krustvārdu mīklu žurnālu, specifiskā pārdošanas kārtība, proti, fakts, ka patērētājs parasti sazinās ar pārdevēju tikai pie neliela lodziņa, līdz ar to vārdu apzīmējumu attiecībā uz izvēlētajām precēm izmantojot tikai fonētiski. Tātad, kad patērētājs izvēlas starp prasītājas un citu izdevēju piedāvātajām precēm, tas galvenokārt izmantojot attiecīgos vārdiskos apzīmējumus.
67 Turklāt apstrīdēto lēmumu 56. punktā Apelācijas padome kļūdaini esot norādījusi, ka prasītāja pastāvīgi ir popularizējusi pieteiktās preču zīmes noteiktā grafiskā formā. Pirmkārt, pašas Apelācijas padomes minētie pierādījumi liecinot, ka prasītāja izmanto arī attiecīgos vārdiskos apzīmējumus savā interneta vietnē. Otrkārt, no 2005. gada 7. jūlija sprieduma Nestlé (C‑353/03, EU:C:2005:432) izrietot, ka attiecīgo apzīmējumu atveidošana grafiskā formā neizslēdz nedz to izmantošanu, nedz arī faktu, ka tie ir ieguvuši sekundāru atšķirtspēju.
68 Turklāt Apelācijas padome tāpat kļūdaini esot uzskatījusi, ka tikai apzīmējums “TECHNOPOL” un preču zīme, kas ietver vārdisko elementu “technopol”, šajā gadījumā veido komerciālās izcelsmes norādi. Logotips “Technopol” esot tikai attiecīgo preču kvalitātes rādītājs, un tās tādējādi atšķiras no konkurējošām precēm ne tikai ar to iztēles radītiem nosaukumiem, bet arī ar savu reputāciju.
69 Tādējādi, nosakot prasītājai daudzas prasības, tostarp pierādījumu jomā, Apelācijas padome esot pieļāvusi nozīmīgu [tās] pilnvaru nepareizu izmantošanu un rīkojusies prettiesiski. Šajā ziņā, lai uzsvērtu, ka attiecīgie apzīmējumi netiek izmantoti kā preču zīmes, Apelācijas padome esot konstatējusi saikni starp raksturīgo un sekundāro atšķirtspēju, un tas rezultātā prasītājai prettiesiski esot radījis nelabvēlīgas sekas.
70 Visbeidzot, pakārtoti, prasītāja atsaucas uz Polijas tiesu, it īpaši uz Sąd Najwyższy (Polijas Augstākā tiesa), judikatūru, – tā savā 2008. gada 21. februāra spriedumā (Nr. IIII CSK 264/07) esot nospriedusi, ka apzīmējumi, kas tiek izmantoti žurnālos, ir ieguvuši sekundāru atšķirtspēju.
71 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
72 No Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izriet, ka šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētie absolūtie atteikuma pamati neliedz reģistrēt preču zīmi, ja tā attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm vai pakalpojumiem ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.
73 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes atšķirtspējai jābūt iegūtai, to izmantojot pirms pieteikuma iesniegšanas dienas. Līdz ar to nav nozīmes tam, ka preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju tādas izmantošanas rezultātā, kas veikta pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas un pirms brīža, kad EUIPO, proti, pārbaudītājs vai attiecīgā gadījumā apelācijas padome, lemj par to, vai absolūtie atteikuma pamati liedz reģistrēt šo preču zīmi. No tā izriet, ka EUIPO nevar ņemt vērā jebkādus pierādījumus, kas attiecas uz preču zīmes izmantošanu pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma (skat. spriedumu, 2012. gada 21. novembris, Getty Images/ITSB (“PHOTOS.COM”), T‑338/11, nav publicēts, EU:T:2012:614, 45. punkts un tajā minētā judikatūra, šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2009. gada 11. jūnijs, Imagination Technologies/ITSB, C‑542/07 P, EU:C:2009:362, 49. punkts). Tādējādi, lai gan Vispārējā tiesa var ņemt vērā elementus, kas datējami ar laiku pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, šī ņemšana vērā ir pakārtota nosacījumam, ka tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija pieteikuma iesniegšanas dienā (skat. spriedumu, 2017. gada 17. oktobris, Murka/EUIPO (“SCATTER SLOTS”), T‑704/16, nav publicēts, EU:T:2017:728, 75. punkts un tajā minētā judikatūra).
74 Turklāt no judikatūras izriet, ka atšķirtspējas iegūšana preču zīmes izmantošanas rezultātā prasa, lai vismaz ievērojama konkrētās sabiedrības daļa, pateicoties preču zīmei, identificētu attiecīgās preces un pakalpojumus kā noteikta uzņēmuma preces un pakalpojumus (spriedumi, 2004. gada 29. aprīlis, Eurocermex/ITSB (Alus pudeles forma), T‑399/02, EU:T:2004:120, 42. punkts; 2005. gada 15. decembris, BIC/ITSB (Krama šķiltavas forma), T‑262/04, EU:T:2005:463, 61. punkts, un 2011. gada 17. maijs, Diagnostiko kai Therapeutiko Kentro Athinon “Ygeia”/ITSB (“υγεία”), T‑7/10, nav publicēts, EU:T:2011:221, 42. punkts). Tomēr apstākļi, kādos šādu nosacījumu var uzskatīt par izpildītu, nevar tikt konstatēti, pamatojoties tikai uz vispārīgiem un abstraktiem datiem (spriedumi, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 52. punkts, un 2011. gada 17. maijs, “υγεία”, T‑7/10, nav publicēts, EU:T:2011:221, 45. punkts).
75 Tiesa precizēja, ka, lai noteiktu, vai preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā, kompetentajai iestādei ir visaptveroši jāizvērtē elementi, kas varētu liecināt, ka preču zīme ir piemērota tam, lai identificētu attiecīgās preces kā noteikta uzņēmuma preces un tādējādi nošķirtu šo preci no citu uzņēmumu precēm (spriedumi, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 49. punkts; 2005. gada 15. decembris, “Krama šķiltavas forma”, T‑262/04, EU:T:2005:463, 63. punkts, un 2011. gada 17. maijs, “υγεία”, T‑7/10, nav publicēts, EU:T:2011:221, 43. punkts).
76 Šajā ziņā ir jāņem vērā tostarp preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai veikto ieguldījumu apjoms, to ieinteresēto personu īpatsvars, kuras, pateicoties preču zīmei, identificē preci kā konkrēta uzņēmuma preci, tirdzniecības un rūpniecības kameru vai citu profesionālo apvienību paziņojumi, kā arī aptaujas (skat. spriedumu, 2005. gada 15. decembris, “Krama šķiltavas forma”, T‑262/04, EU:T:2005:463, 64. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2011. gada 17. maijs, “υγεία”, T‑7/10, nav publicēts, EU:T:2011:221, 44. punkts).
77 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, secinot, ka attiecīgie apzīmējumi nav ieguvuši atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta izpratnē pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, proti, pirms 2016. gada 1. aprīļa, saskaņā ar šā sprieduma 73. punktā minēto judikatūru.
78 Šajā ziņā jānorāda, ka prasītāja ir iesniegusi divu kategoriju pierādījumus, proti:
– sabiedrības viedokļa aptaujas un citus dokumentus, kas saistīti ar pārdošanas rādītājiem un tās ikmēneša izdevumu “100 PANORAMICZNYCH”, “200 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH”, “400 PANORAMICZNYCH”, “500 PANORAMICZNYCH”un“1000 PANORAMICZNYCH” popularitāti, kā arī prasītājas pozīciju mīklu tirgū Polijā;
– rēķinus un citus dokumentus, kas saistīti ar minēto ikmēneša izdevumu reklāmu un popularizēšanu, tostarp prasītājas sadarbības ar Polijas televīzijas programmu Śmiechu Warte ietvaros.
79 Turklāt ir jāatgādina, ka prasības pieteikumu A.22. un A.23. pielikums ir jānoraida kā nepieņemami šajā lietā šā sprieduma 18.–24. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.
80 Attiecībā uz pirmo pierādījumu kategoriju (skat. šā sprieduma 78. punkta pirmo ievilkumu), attiecībā uz kuru prasītāja turklāt nav apstrīdējusi Apelācijas padomes veikto to vērtējumu, ir jākonstatē, ka apstrīdēto lēmumu 48.–54. punktā Apelācijas padome pamatoti ir atzinusi, ka, lai gan šie pierādījumi neapšaubāmi liecina, ka prasītāja gadiem ilgi ir bijusi viena no nozīmīgākajiem uzņēmumiem šajā tirgū un ka tās ikmēneša izdevumi ir ļoti populāri patērētāju vidū, tomēr šie pierādījumi nepierāda, ka attiecīgie apzīmējumi tiek uztverti kā komerciālās izcelsmes norādes, nevis kā aprakstoša informācija par minēto ikmēneša izdevumu saturu.
81 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pārdošanas rādītājus var uzskatīt tikai par sekundāriem pierādījumiem, kas attiecīgā gadījumā var apstiprināt tiešus pierādījumus par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, kuri tādējādi sniegti profesionālo apvienību ziņojumos vai tirgus pētījumos (skat. spriedumu, 2017. gada 30. novembris, Hanso Holding/EUIPO (“REAL”), T‑798/16, nav publicēts, EU:T:2017:854, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
82 Proti, pārdošanas rādītāji paši par sevi nepierāda, ka attiecīgo preču mērķauditorija uztver strīdus preču zīmi kā komerciālās izcelsmes norādi. Tātad izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pierādījums principā nevar būt sniegts, uzrādot tikai pārdošanas rādītājus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 30. novembris, “REAL”, T‑798/16, nav publicēts, EU:T:2017:854, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).
83 Konkrētajā gadījumā tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka otrā pierādījumu kategorija (skat. šā sprieduma 78. punkta otro ievilkumu) neietver tiešus pierādījumus par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju.
84 Proti, runājot pirmām kārtām par rēķiniem un citiem dokumentiem, kas attiecas uz prasītājas sadarbību ar Polijas programmu Śmiechu Warte, kura tika raidīta no 1994. līdz 2009. gadam pirmajā Polijas televīzijas kanālā (TVP1), pirmkārt, ir jāatzīmē, ka dokumenti, kuros ietvertas pateicības par šo sadarbību un cipari, kas parāda šīs programmas popularitāti Polijas televīzijas skatītāju vidū, pēc savas būtības ietilpst tajā pašā kategorijā kā pirmā pierādījumu grupa.
85 Otrkārt, ir jākonstatē, ka neviens no reģistrācijai pieteiktajiem apzīmējumiem neparādās rēķinos, kas attiecas uz prasītājas veikto to videokameru iegādi, kuras tika izplatītas minētā raidījuma ietvaros kā mantiskās balvas.
86 Treškārt, tas pats attiecas uz rēķiniem attiecībā uz reklāmu, kas tika veikta prasītājas labā tā paša raidījuma ietvaros. Turklāt, lai gan šajos rēķinos cita starpā ir minēts “reklāmas stendu raidījums” un ““Technopol” reklāmas filmas raidīšana 15/30 sekundes”, tajos nav norādes par šo raidījumu saturu. Lai gan ir taisnība, ka līgums, kas noslēgts starp prasītāju un Polijas televīziju 2008. gadā, sniedz zināmus precizējumus par tās reklāmas saturu, kas tika veikta prasītājas labā televīzijas raidījumā Śmiechu Warte, jo tajā tostarp ir norāde uz tekstu, kas tika teikts šī raidījuma ietvaros, proti, ka videokameras finansē Technopol de Częstochowa, 100, 200, 300, 500 un 1000 panoramicznych krustvārdu mīklu izdevējs, tomēr ir jānorāda, ka, no vienas puses, šis teksts neattiecas uz vienu no reģistrācijai pieteiktajiem apzīmējumiem, t.i., “400 PANORAMICZNYCH”, un, no otras puses, no šī līguma 4. punkta 6. apakšpunkta izriet, ka tas ticis noslēgts tikai uz laikposmu no 2008. gada 3. marta līdz 31. oktobrim. Līdz ar to, ciktāl prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar šī līguma 2. punkta 2. apakšpunktu reklāmas filma, kurā bija ietverts iepriekš minētais teksts, septiņu mēnešu laikā tiks pārraidīta 52 reizes līguma darbības periodā, un ciktāl tā apgalvo, ka, pamatojoties uz šo faktu, “šī kritērija piemērošana attiecībā uz desmit gadu laikposmu liek secināt, ka filma tika raidīta gandrīz tūkstoti reižu”, ir jākonstatē, ka, nepastāvot līgumiem, kas attiektos uz citiem laikposmiem, šis pēdējais prasītājas apgalvojums nekādā ziņā nav pamatots.
87 Otrām kārtām, runājot par rēķiniem, kas attiecas uz reklāmu un popularizēšanu presē, radio, televīzijā un reklāmas stendos, ir jāatzīmē, ka, lai gan šie rēķini pierāda izdevumus, kas radušies prasītājai, tostarp saistībā ar “reklāmu”, “reklāmas izvietošanu”, “reklāmas kampaņu AMS stendos” un “[prasītājas] krustvārdu mīklu popularizēšanu”, lielākajā daļā attiecīgo rēķinu tāpat nav minēti reģistrācijai pieteiktie apzīmējumi un, vēl jo mazāk, pasūtītās reklāmas vai popularizēšanas pasākumu saturs.
88 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka, pat ja otrā pierādījumu kategorija liecina, ka prasītāja jau vairākus gadus ir ieguldījusi ievērojamas naudas summas savu preču popularizēšanai, lielākā daļa no šiem pierādījumiem nesniedz informāciju par šīs popularizēšanas formu un saturu. Turklāt un vissvarīgāk, šī pierādījumu kategorija nekādā gadījumā nepierāda, ka šīs popularizēšanas rezultātā konkrētā sabiedrības daļa attiecīgos apzīmējumus uztvertu kā komerciālas izcelsmes norādi, nevis kā aprakstošu norādi uz žurnālu saturu.
89 Šis secinājums nevarētu tiks izdarīts, pamatojoties uz to vien, ka pēc tam, kad attiecīgie apzīmējumi Polijā tika reģistrēti kā preses izdevumu nosaukumi, šie apzīmējumi bija rezervēti vienam vienīgajam profesionālim, šajā gadījumā prasītājai. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan Tiesa ir atzinusi, ka tāda apzīmējuma bieža izmantošana, kuru veido šo preču forma, var būt pietiekama, lai piešķirtu šim apzīmējumam atšķirtspēju, tā ir piebildusi, ka ar to varētu būt pietiekami tad, ja operators būtu vienīgais, kas tirgū piedāvā konkrētās preces, un apstākļos, kad šādas izmantošanas rezultātā ievērojama daļa no ieinteresētajām personām šo formu saistītu ar šo operatoru, izslēdzot jebkādu citu uzņēmumu, vai uzskatītu, ka preces šajā formā nāk no šī uzņēmuma (spriedums, 2002. gada 18. jūnijs, Philips, C‑299/99, EU:C:2002:377, 65. punkts). Tomēr šie apstākļi nav pierādīti ar šajā lietā prasītājas sniegtajiem pierādījumiem. Turklāt prasītāja nav vienīgais operators, kas Polijas tirgū piedāvā žurnālus, kuros ir krustvārdu mīklas.
90 Turklāt attiecībā uz dokumentu “[Profesora F.] analīze un atzinums par skaitļu atšķirtspēju”, saskaņā ar kuru “patērētāju – gan to, kas lasa krustvārdu mīklu žurnālus, gan to, kas tos nelasa – uztverē krustvārdu mīklas ietverošā žurnāla apzīmējums, kurā izmantots kāds skaitlis, norāda tikai uz [prasītāju]” un “patērētāji pilnībā apzinās, ka krustvārdu mīklu žurnāls ar skaitli 100, 200, 300, 400, 500 un 1000 uz vāka nāk,no šīs izdevniecības”, un kurš šajās lietās turklāt ir noraidāms kā nepieņemams (skat. šā sprieduma 18.–24. punktu), ir jānorāda, ka papildus apstāklim, ka šis dokuments neattiecas uz konkrētajā gadījumā reģistrācijai pieteiktajiem apzīmējumiem, ar šo dokumentu, ņemot vērā citu pierādījumu neesamību, nekādā gadījumā nav pietiekami, lai pierādītu minēto apzīmējumu sekundāro atšķirtspēju.
91 Līdz ar to, lai gan prasītāja pamatoti apgalvo, ka atšķirtspēja var tik iegūta, gan izmantojot reģistrētās preču zīmes sastāvdaļu kā tās elementu, gan izmantojot kādu atsevišķu preču zīmi kopā ar reģistrētu preču zīmi (skat. spriedumu, 2013. gada 18. aprīlis, Colloseum Holding, C‑12/12, EU:C:2013:253, 27. punkts un tajā minētā judikatūra), un ka tātad attiecīgo apzīmējumu noformējums apstrīdēto lēmumu 40. punktā norādītajā veidā, proti, tos noformējot kā grafisku preču zīmju “100 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH” vai “500 PANORAMICZNYCH” vārdiskos elementus, patiešām neliedz konstatēt reģistrācijai pieteikto apzīmējumu izmantošanu, tomēr Apelācijas padome, ņemot vērā prasītājas sniegtos pierādījumus, pamatoti secināja, ka nav iespējams konstatēt, ka šie apzīmējumi to izmantošanas rezultātā būtu ieguvuši atšķirtspēju.
92 Šajā ziņā Tiesa turklāt ir norādījusi, ka abos šā sprieduma 91. punktā minētajos gadījumos ir būtiski, lai šīs izmantošanas rezultātā ieinteresētās personas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi vien apzīmēto preci vai pakalpojumu faktiski uztvertu kā konkrēta uzņēmuma preci (skat. spriedumu, 2015. gada 16. septembris, Société des Produits Nestlé, C‑215/14, EU:C:2015:604, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).
93 Līdz ar to neatkarīgi no jautājuma, vai runa ir par apzīmējuma kā reģistrētas preču zīmes sastāvdaļas izmantošanu vai par apzīmējuma izmantošanu kopā ar šo preču zīmi, pamata nosacījums ir tas, ka šīs izmantošanas rezultātā apzīmējums, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ieinteresēto personu uztverē preces, uz kurām tas ir izvietots, var apzīmēt kā konkrēta uzņēmuma preces (skat. spriedumu, 2015. gada 16. septembris, Société des Produits Nestlé, C‑215/14, EU:C:2015:604, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).
94 Taču prasītājai gan nav izdevies pierādīt, ka šis būtiskais nosacījums šajā lietā būtu izpildīts.
95 Šo vērtējumu nevar likt apšaubīt prasītājas atsauce uz Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) 2008. gada 21. februāra spriedumu (Nr. III CSK 264/07). Šajā sakarā pietiek atgādināt, ka Eiropas Savienības preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums un kuras piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas. Tāpēc apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrējamība ir jānovērtē, pamatojoties tikai uz attiecīgo Savienības tiesisko regulējumu, kā rezultātā EUIPO un, attiecīgā gadījumā, Savienības tiesai nav saistošs dalībvalstī pieņemtais lēmums, ar kuru ir atzīta šī paša apzīmējuma kā valsts preču zīmes reģistrējamība. Tas tā ir pat tad, ja šāds lēmums ir pieņemts, piemērojot valsts tiesību aktus, kuri ir saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. marts, ThyssenKrupp Steel Europe/ITSB (“Highprotect”), T‑565/10, nav publicēts, EU:T:2012:107, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
96 Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais un piektais prasības pamats tātad ir noraidāmi.
Par ceturto un septīto prasības pamatu – Apelācijas padomes pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas ir saistīta attiecīgi ar apstākli, ka EUIPO bija reģistrējis citus apzīmējumus, kuros ietverti skaitļi, un ar faktu, ka Apelācijas padome neesot ievērojusi preču zīmju aizsardzības sistēmas autonomijas principu
97 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka savā agrākajā lēmumpieņemšanas praksē EUIPO jau esot reģistrējis preču zīmes, kas ietver vārdus, kuri ir saistīti ar arābu cipariem, tostarp automobiļu, zāļu, periodisko izdevumu un finanšu jomā, un tas prasītājas ieskatā pierāda, ka minētajām preču zīmēm esot bijusi atšķirtspēja to reģistrācijas brīdī. Šādos apstākļos, apgalvojot, ka pieteiktās preču zīmes tā nevarēja reģistrēt tāpēc, ka citās preču zīmju reģistrācijas procedūrās, iespējams, ir pieļauta kļūda, Apelācijas padome esot pieļāvusi acīmredzamu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.
98 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot pārkāpusi Eiropas Savienības preču zīmju aizsardzības autonomijas principu, jo pieteikto preču zīmju reģistrācijas atteikumu tā ir pamatojusi ar Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej (Polijas Republikas Patentu valde) lēmumiem, kas attiecas uz vārdiskiem apzīmējumiem “100 PANORAMICZNYCH”, “200 PANORAMICZNYCH” un “300 PANORAMICZNYCH”.
99 Prasītāja uzskata, ka no Regulas 2017/1001 viedokļa šajā lietā vienīgais ticamais pierādījums esot fakts, ka EUIPO ir reģistrējis par labu prasītājai Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi “100 PANORAMICZNYCH” ar numuru 3418639. Pieteiktās preču zīmes piederot pie tās pašas saimes, kā vārdiskā, tā grafiskā ziņā, un esot tikušas popularizētas kopā ar iepriekš minēto Eiropas Savienības preču zīmi, bet tas veidojot svarīgāko ticamo atsauces punktu, kas pilnībā pamatojot pieteikto preču zīmju reģistrāciju.
100 Prasītāja piebilst, ka Eiropas Savienības preču zīmju tiesību autonomās aizsardzības sistēmas neievērošanas rezultātā tā esot bijusi spiesta izmantot citus aizsardzības līdzekļus, kuri nav pietiekami un savstarpēji aizvietojami un kuri nav paredzēti preču zīmju aizsardzībai, piemēram, tos, kas izriet no civiltiesību vispārīgām normām, preses likuma, autortiesībām un aizlieguma īstenot negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem vai negodīgas konkurences pārkāpumiem.
101 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
102 Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 72. panta 2. punkta formulējumu Vispārējā tiesa var atcelt vai grozīt EUIPO apelācijas padomes lēmumu, tikai “pamatojoties uz nekompetenci, būtisku procesuālu pārkāpumu, LESD pārkāpumu, šīs [pašas] regulas vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu vai pilnvaru pārsniegšanu [nepareizu izmantošanu]”.
103 Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmums par tādu, kas pieņemts, nepareizi izmantojot pilnvaras, ir uzskatāms tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, nozīmīgām un saskaņotām pazīmēm, ir konstatējams, ka tas ir pieņemts, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, uz kuriem izdarīta atsauce (skat. spriedumu, 2017. gada 17. februāris, Unilever/EUIPO – Technopharma (“Fair & Lovely”), T‑811/14, nav publicēts, EU:T:2017:98, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
104 Tālāk, runājot par prasītājas argumentu par Eiropas Savienības preču zīmju aizsardzības autonomijas principa pārkāpumu, ir taisnība, ka saskaņā ar šo principu Eiropas Savienības preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums un kuras piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas, un ka līdz ar to apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrējamība ir jāizvērtē, pamatojoties tikai uz attiecīgo Savienības tiesisko regulējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. marts, “Highprotect”, T‑565/10, nav publicēts, EU:T:2012:107, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
105 Tomēr no judikatūras izriet, ka, ievērojot šo atrunu, reģistrācijas, kas jau veiktas dalībvalstīs, ir uzskatāmas par faktoru, kas, lai gan tas nav noteicošs un nevar būt saistošs apelācijas padomei tad, ja tā uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir konfliktā ar Regulā 2017/1001 noteiktajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem, var tikt ņemts vērā, reģistrējot Eiropas Savienības preču zīmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. marts, “Highprotect”, T‑565/10, nav publicēts, EU:T:2012:107, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
106 Ņemot vērā to pašu loģiku un ievērojot to pašu atrunu, var tikt ņemti vērā arī reģistrācijas atteikumi, kas veikti dalībvalstīs.
107 Konkrētajā gadījumā apstrīdēto lēmumu 38. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka valsts iestāžu veiktā pārbaude, ņemot vērā, ka atteikuma pamatojums attiecās uz Polijas teritoriju un ka reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm identisku vai analogu apzīmējumu reģistrējamība un atšķirtspēja ir bijušas vairāku valsts procedūru priekšmets, ir viens no būtiskiem elementiem. Šajā ziņā apstrīdēto lēmumu 39.–41. punktā tā norādīja, ka Polijas iestāžu lēmumi par vārdiskajiem apzīmējumiem “100 PANORAMICZNYCH”, “200 PANORAMICZNYCH” un “300 PANORAMICZNYCH”, kā arī Polijas tiesu nolēmumi, kas tostarp attiecas uz grafiskajiem apzīmējumiem “100 PANORAMICZNYCH”, “300 PANORAMICZNYCH” un “500 PANORAMICZNYCH”, apstiprina, ka prasītājas apzīmējumiem, kas ietver skaitļus, kā reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm nav atšķirtspējas.
108 Tajā pašā laikā Apelācijas padome atteicās reģistrēt pieteiktās preču zīmes, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo apzīmējumi ir aprakstoši attiecībā uz “žurnāliem (periodiskie izdevumi)”, un pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 3. punktu, jo minētās preču zīmes nebija ieguvušas atšķirtspēju izmantošanas rezultātā.
109 No tā izriet, ka, lai gan saskaņā ar šā sprieduma 105. punktā minēto judikatūru Apelācijas padome ir ņēmusi vērā šā sprieduma 107. punktā minētos valsts lēmumus, tā nav pārkāpusi autonomijas principu, kas noteikts šā sprieduma 104. punktā minētajā judikatūrā.
110 Attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka EUIPO esot reģistrējis citus apzīmējumus, kuros ir skaitļi, ir jāatgādina, ka EUIPO sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem, tādiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips, un ka, ievērojot šos principus, EUIPO, izskatot Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāaplūko jautājums par to, vai nav jālemj tāpat (skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 73. un 74. punkts un tajos minētā judikatūra).
111 Tajā pašā laikā vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principi ir jāsaskaņo ar tiesiskuma ievērošanu (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 75. punkts).
112 Tādējādi persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar uz iespējamu prettiesisku rīcību, no kuras cita persona ir guvusi labumu, atsaukties sev par labu, lai panāktu identisku lēmumu (skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).
113 Turklāt tiesiskās drošības un, konkrētāk, labas pārvaldības apsvērumu dēļ jebkura reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai ir jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas. Šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā. Proti, apzīmējuma kā preču zīmes reģistrēšana ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktiskajos apstākļos un paredzēti, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas kāds atteikuma pamats (skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).
114 Turklāt ir jāatgādina, ka apelācijas padomes lēmumu, kuri tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, tiesiskums ir jāvērtē vienīgi uz Regulas 2017/1001 pamata, kā to interpretē Savienības tiesa, nevis balstoties uz EUIPO agrāko lēmumpieņemšanas praksi, kura Savienības tiesai katrā ziņā nav saistoša (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Revolution/EUIPO (“REVOLUTION”), T‑654/14, nav publicēts, EU:T:2016:334, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
115 Šajā gadījumā ir izrādījies, ka – atšķirībā no situācijas, kāda varētu būt novērojama saistībā ar noteiktiem agrākiem pieteikumiem, ar kuriem bija lūgts kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, kurus veido cipari vai kuros ir ietverti cipari, – uz aplūkojamajiem reģistrācijas pieteikumiem, ņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preces un konkrētās sabiedrības daļas uztveri, attiecās viens no Regulas 2017/1001 7. panta 1. punktā minētajiem atteikuma pamatiem.
116 Šajos apstākļos Apelācijas padomei bija pamats apstrīdēto lēmumu 35. punktā konstatēt, ka, ņemot vērā secinājumu, kuru tā jau bija izdarījusi šo lēmumu iepriekšējos punktos un atbilstoši kuram attiecīgo apzīmējumu kā preču zīmju reģistrācija attiecībā uz precēm, kas minētas prasītājas reģistrācijas pieteikumos, būtu pretrunā Regulai 2017/1001, fakts, ka EUIPO iepriekš ir reģistrējis kādas skaitļus ietverošas preču zīmes, nav uzskatāms par argumentu, kas pamatotu attiecīgo apzīmējumu reģistrāciju.
117 Ir taisnība, ka ir jākonstatē, ka, lai gan apstrīdētajos lēmumos ir ņemta vērā EUIPO veiktā agrāku preču zīmju, kurās ietilpst skaitļi, reģistrācija, tomēr ne pārbaudītāja lēmumi, ne apstrīdētie lēmumi neietver pamatojumu attiecībā uz Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi “100 PANORAMICZNYCH”, kas pieteikta reģistrācijai EUIPO 2003. gada 20. oktobrī un reģistrēta 2005. gada 11. martā – ar derīguma termiņu līdz 2023. gada 20. oktobrim (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”).
118 Šajā ziņā ir jānorāda, ka agrākā preču zīme un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir gandrīz identiskas, jo tajās visās ir ietverts vārdiskais elements “panoramicznych”, pirms kura ir skaitlis, proti, skaitlis 100 agrākās preču zīmes gadījumā un 200, 300, 400, 500 vai 1000 – reģistrācijai pieteikto preču zīmju gadījumā. Turklāt agrāko preču zīmi EUIPO ir reģistrējis tieši prasītājas labā, tostarp attiecībā uz “krustvārdu mīklu un rēbusu žurnāliem”, kas ietilpst 16. klasē.
119 Ņemot vērā stipru līdzību starp agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, īpašnieka identiskumu un attiecīgo preču daļēju, bet būtisku identiskumu (skat. šā sprieduma 57. un 58. punktu), ir jāatzīst, ka saskaņā ar šī sprieduma 110. punktā minēto judikatūru EUIPO instancēm – kuras turklāt pašas atsaucas uz Polijas iestāžu un tiesu lēmumiem, it īpaši attiecībā uz Polijas vārdisku preču zīmi, kas ir identiska agrākai preču zīmei, un Polijas grafisku preču zīmi, kurā ietilpst elements “100 panoramicznych”, – bija jāņem vērā agrākā preču zīme un administratīvā procesa ietvaros bija jāpievērš īpaša uzmanība jautājumam par to, vai nav jālemj tāpat, neatkarīgi no tā, vai prasītāja uz šo preču zīmi atsaukusies administratīvā procesa laikā.
120 Tā kā pārbaudītāja lēmuma, kā arī apstrīdēto lēmumu pamatojumā nekas nav teikts par agrāko preču zīmi, ir jākonstatē, ka EUIPO instances nav ievērojušas šo pienākumu šajā lietā un tādēļ apstrīdētajos lēmumos ir pieļauts procedūras pārkāpums.
121 Tomēr no judikatūras izriet, ka procedūras pārkāpums var izraisīt lēmuma pilnīgu vai daļēju atcelšanu tikai tad, ja tiek konstatēts, ka šāda pārkāpuma neesamības gadījumā apstrīdētajam lēmumam varētu būt cits saturs (skat. spriedumu, 2018. gada 1. februāris, Philip Morris Brands/EUIPO – Explosal (“Superior Quality Cigarettes FILTER CIGARETTES Raquel”), T‑105/16, EU:T:2018:51, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).
122 Apelācijas padome taču pilnībā un konkrēti pārbaudīja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, lai pamatoti secinātu, ka tās, kā tas izriet šā sprieduma 30.–59. punkta, esot aprakstošas attiecībā uz aplūkotajām precēm un ka tās nav ieguvušas atšķirtspēju to izmantošanas rezultātā – šā sprieduma 72.–96. punktā izklāstīto iemeslu dēļ. Līdz ar to pienākuma ņemt vērā agrāko Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi “100 PANORAMICZNYCH” neievērošana neietekmē apstrīdēto lēmumu pamatotību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, “Rauscher” Consumer Products/ITSB (Tampona attēls), T‑492/11, nav publicēts, EU:T:2013:421, 34. punkts).
123 No tā izriet, ka, noraidot pieteikto preču zīmju reģistrāciju uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamata, Apelācijas padome nav pieļāvusi pilnvaru nepareizu izmantošanu šā sprieduma 103. punktā minētās judikatūras izpratnē un nav pārkāpusi nedz vienlīdzīgas attieksmes principu, nedz tiesiskās drošības principu.
124 Visbeidzot pietiek konstatēt, ka apgalvotais prasītājai noteiktais apzīmējumu aizsardzības ierobežojums ir pilnībā pakārtots iepriekš izskatīto iebildumu vai pat šo prasību, tos aplūkojot kopumā, izskatīšanai. Proti, atteikuma reģistrēt apzīmējumu saskaņā ar Regulu 2017/1001 nenovēršamas sekas ir tādas, ka reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam nākas izmantot citus šāda apzīmējuma aizsardzības līdzekļus.
125 Līdz ar to ceturtais un septītais prasības pamats arī ir jānoraida.
Par sesto un astoto līdz divpadsmito prasības pamatu – pilnvaru nepareizu izmantošanu, LESD 118. panta pārkāpumu, Regulas 2017/1001 4. panta a) punkta pārkāpumu, Regulas 2017/1001 4. panta pārkāpumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, kā arī LESD 36. panta un Regulas 2017/1001 14. panta pārkāpumu
126 Pirmām kārtām, ciktāl sestā, devītā un desmitā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, jo tā esot ierobežojusi prasītājas izvēles brīvību attiecībā uz aizsardzības veidu, un ka tā esot pārkāpusi Regulas 2017/1001 4. pantu, saskaņā ar kuru par Eiropas Savienības preču zīmi var būt “jebkādi apzīmējumi”, kas ļauj “atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem”, pietiek atzīmēt, ka izvēles brīvība, kas izriet no Regulas 2017/1001 4. panta formulējuma, ir ierobežota tostarp ar tās pašas regulas 7. pantu, kurā ir noteikti absolūtie preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamati.
127 Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan no Regulas 2017/1001 4. panta formulējuma skaidri izriet, ka jebkādu apzīmējumu var reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, tas ir pakļauts tās pašas regulas 7. pantā paredzētajiem skaidri izteiktajiem nosacījumiem par atšķirtspējas esamību attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm un pakalpojumiem un par to, ka tie nevar veidot vienkārši šo preču un pakalpojumu aprakstu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, Colgate-Palmolive/EUIPO (“360°”), T‑332/16, nav publicēts, EU:T:2017:876, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
128 Līdz ar to, tā kā Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka uz šajā lietā reģistrācijai pieteiktajiem apzīmējumiem attiecas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītais absolūtais atteikuma pamats un ka ar prasītājas sniegtajiem pierādījumiem nav ticis pierādīts, ka šie apzīmējumi to izmantošanas rezultātā ir ieguvuši atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajām precēm šīs pašas regulas 7. panta 3. punkta izpratnē, šiem prasītājas argumentiem nevar piekrist.
129 Šajos apstākļos Apelācijas padomei tāpat nevar pārmest, ka tā neesot ņēmusi vērā tirgus reālijas. Pat ja prasītājai būtu pamats apgalvot, ka periodisko izdevumu tirgū žurnālu nosaukumi ir vienīgais līdzeklis, lai patērētājs nošķirtu vienu preci no citas, tas nevar atbrīvot šos nosaukumus, tostarp šajā gadījumā reģistrācijai pieteiktos apzīmējumus, no Regulas 2017/1001 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
130 Turklāt, ciktāl prasītāja apgalvo, ka lielākā daļa preču zīmju (žurnālu nosaukumi) ietver aprakstošu elementu, pietiek atgādināt šā sprieduma 114. punktā jau minēto judikatūru, saskaņā ar kuru apelācijas padomes lēmumu, kas tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, tiesiskums ir jāizvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu 2017/1001, kā to interpretē Savienības tiesa, nevis pamatojoties uz agrāko EUIPO lēmumpieņemšanas praksi, kas nekādā gadījumā nevar būt saistoša Savienības tiesai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, “REVOLUTION”, T‑654/14, nav publicēts, EU:T:2016:334, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
131 Otrām kārtām, ciktāl prasītāja astotā un divpadsmitā prasības pamata ietvaros apgalvo, ka esot pārkāpts LESD 118. pants un esot pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, jo Apelācijas padome tai esot liegusi efektīvu aizsardzības līdzekli, un ka esot pārkāpts LESD 36. pants un Regulas 2017/1001 14. pants, jo Apelācijas padome neesot pareizi interpretējusi no preču zīmes reģistrācijas izrietošo ekskluzivitāti, ir jānorāda, pirmkārt, ka saskaņā ar LESD 118. panta pirmo daļu, veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā, ieviešanai un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā.
132 Taču no šādas tiesību normas prasītāja nevar izsecināt subjektīvas tiesības uz apzīmējuma reģistrāciju vai tiesības pieprasīt atcelt lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, šī reģistrācija tika atteikta. Šajā ziņā turklāt EUIPO pamatoti apgalvo, ka ar šo regulu izveidotā sistēma ir paredzēta, lai nodrošinātu to preču zīmju aizsardzību, kas atbilst reģistrācijas nosacījumiem, un ka šīs sistēmas efektivitāte nozīmē tieši garantiju, ka preču zīmes, kas neatbilst šiem nosacījumiem, netiks aizsargātas.
133 Otrkārt, attiecībā uz LESD 36. pantu un Regulas 2017/1001 14. pantu pietiek norādīt, ka šajos noteikumos ir paredzētas tikai dažas apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas sekas un ka tāpēc tiem nav nozīmes saistībā ar šīm lietām, kuras attiecas uz nosacījumiem, kas jāizpilda pirms reģistrācijas.
134 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka attiecībā uz to piemērotā procedūra neesot bijusi “pārredzama, stingra, taisnīga un līdzvērtīga”, ir jākonstatē – līdzīgi EUIPO nostājai –, ka šo iebildumu nekādi neatbalsta prasības pieteikumos sniegtie papildu paskaidrojumi.
135 Visbeidzot – trešām kārtām, ciktāl prasītāja vienpadsmitā prasības pamata ietvaros norāda uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, jo Apelācijas padome esot izvirzījusi nelikumīgus nosacījumus, pieprasot jaunus pierādījumus, ir jākonstatē, ka prasītājai bija jāsniedz pietiekami pierādījumi, it īpaši no Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkta viedokļa. Šajā kontekstā apstāklis, ka EUIPO instances – pēc savas iniciatīvas un ievērojot labas pārvaldības principu – ir devušas prasītājai vairākas iespējas iesniegt apsvērumus vai pierādījumus (skat šā sprieduma 4., 5. un 8.–11. punktu), nav uzskatāms par pilnvaru nepareizu izmantošanu šā sprieduma 103. punktā minētās judikatūras izpratnē vai par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu.
136 Turklāt ir jākonstatē, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdēto lēmumu 52. punktā secinot, ka sabiedrības viedokļa aptaujas, kas liecinātu, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvertu prasītājas [žurnālu] sērijas nosaukumus (un tostarp attiecīgos apzīmējumus), kas ietver skaitļus, kā tādus, kuru izcelsme ir prasītāja, varētu būt noderīgas, lai pierādītu, ka šiem apzīmējumiem ir sekundāra atšķirtspēja. Proti, lai gan ir taisnība, ka prasītāja procesā EUIPO pamatojās uz sabiedriskā viedokļa aptaujām, apstrīdēto lēmumu 54. punktā Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka šīs aptaujas apstiprina, ka prasītājas krustvārdu mīklu žurnāliem ir ievērojama tirgus daļa, bet nav pierādījums tam, ka konkrētā sabiedrības daļa attiecīgos apzīmējumus uztvertu kā preču zīmi. Turklāt tikai tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītāja pirmo reizi iesniedza dokumentu par sabiedrības viedokļa aptauju, uz kuru Apelācijas padome ir atsaukusies apstrīdēto lēmumu 52. punktā, un šis apstāklis katrā ziņā ir pamats šādu dokumentu noraidīt kā nepieņemamu (skat. šā sprieduma 18.–24. punktu).
137 Runājot par pierādījumiem, kurus prasītāja iesniedza savlaicīgi, no iepriekšminētā (skat. it īpaši šā sprieduma 72.–96. punktu) izriet, ka Apelācijas padomes sniegtajā to interpretācijā nav pieļauta kļūda vērtējumā.
138 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jānoraida arī sestais un astotais līdz divpadsmitais prasības pamats un tātad prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
139 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Prasības noraidīt.
2) Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o. o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 26. jūnijā.
[Paraksti]