Prasība, kas celta 2023. gada 17. jūlijā – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-444/23)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
pilnībā atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/851 (2023. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši Savienības vērienīgākajiem mērķiem klimata jomā 1 ;
pakārtoti, daļēji atcelt Regulu 2023/851, ciktāl tā attiecas uz emisiju mērķu noteikšanu, kuri piemērojami no 2035. gada 1. janvāra jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem, kā arī jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas norādīti šīs regulas 1. punkta 1. punkta b) apakšpunktā, ja Tiesa atzītu, ka izvirzītie pamati nepamato šīs regulas atcelšanu pilnībā;
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1) LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums
Polija uzskata, ka, nepieņemot apstrīdēto regulu, pamatojoties uz LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā ir prasīts Padomes vienprātīgs lēmums, lai gan apstrīdētā regula ievērojami ietekmē dalībvalsts izvēli starp dažādiem enerģijas veidiem un kopējo tās energoapgādes sistēmu, atbildētājas iestādes ir pārkāpušas minēto līguma normu.
2) LES 3. panta 1. un 3. punkta, LESD 9. pantā, kā arī LES 6. panta 1. punkta kopsakarā ar ES Pamattiesību hartas 21. pantu pārkāpums
Polija uzskata, ka, nosakot apstrīdētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos emisijas līmeņu mērķrādītājus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem, kā arī jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas rada nopietnas sekas Eiropas autobūves nozarei un ar to saistītajām ekonomikas nozarēm, kā arī sabiedrībām, Savienības likumdevējs nav ievērojis pienākumu stiprināt Savienības tautu labklājību (LES 3. panta 1. punkts), pienākumu veicināt sociālo taisnīgumu, līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, kā arī atbalstīt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un dalībvalstu solidaritāti (LES 3. panta 3. punkts), pienākumu ņemt vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu (LESD 9. pants), kā arī diskriminācijas īpašuma dēļ aizliegumu, kas izriet no ES Pamattiesību hartas (21. panta 1. punkts).
3) samērīguma principa (LES 5. panta 4. punkts) saistībā ar LESD 191. panta 2. punktu neievērošana
Polija uzskata, ka apstrīdētās regulas normas neatbilst samērīguma principam, jo, pirmkārt, tās neesot piemērotas LESD 191. panta 2. punkta mērķu īstenošanai un, otrkārt, no tām izrietošās neērtības, tostarp izmaksas, acīmredzami ir pārmērīgas salīdzinājumā ar paredzētajiem mērķiem. Polija uzskata, ka izmaksas, kas rodas, pielāgojot Savienības ekonomiku un sabiedrību stingrākiem CO2 emisiju samazināšanas standartiem, kas noteikti apstrīdētajā regulā, ievērojami pārsniedz no tā izrietošos ieguvumus. Apstrīdētā regula saistībā ar pāreju uz bezemisiju mobilitāti uzliekot pārmērīgu slogu Eiropas iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas ir mazāk turīgi, kā arī Eiropas autobūves uzņēmumiem. Apstrīdētais lēmums radot risku izraisīt būtiskas, negatīvas sekas Eiropas autobūves nozarei, sociālo atstumtību, nabadzīgo atstumtību komunikācijas jomā, kā arī padziļināt iedzīvotāju dzīves līmeņu atšķirības. Turklāt apstrīdētajā regulā pietiekamā mērā neesot ņemta vērā situācija dažādos Savienības reģionos, kas nozīmējot LESD 191. panta 2. punkta pārkāpumu.
4) pienākuma veikt atbilstošu apstrīdētās regulas ietekmes analīzi neizpilde, kā arī LESD 191. panta 3. punkta pārkāpums
Polija uzskata, ka atbildētājas iestādes nav izpildījušas pienākumu sniegt pietiekamu ietekmes novērtējumu, jo regulas projektam pievienotajā regulējuma ietekmes novērtējumā esot būtiskas nepilnības attiecībā uz regulā noteikto pienākumu un mērķu ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm. Turklāt neesot pietiekami ņemti vērā pieejamie zinātniski tehniskie dati, iespējamie ieguvumi un izmaksas saistībā ar darbību vai tās izbeigšanu, kā arī gan Savienības kopumā, gan tās reģionu vienota un līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība, un tas esot LESD 191. panta 3. punkta pārkāpums.
____________
1 OV 2023, L 110, 5. lpp.