Language of document : ECLI:EU:T:2016:418

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2016. gada 19. jūlijā (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme “CALCILITE” – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Calcilit” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Preču līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Konkrētā sabiedrības daļa – Attiecīgo preču kopīgā mērķsabiedrība

Lieta T‑742/14

Alpha Calcit Füllstoffgesellschaft mbh, Ķelne (Vācija), ko pārstāv F. Hauck, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv S. Palmero Cabezas, pārstāve,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Materis Paints Italia SpA, Novate Milaneze [Novate Milanese] (Itālija), ko pārstāv P. L. Roncaglia, F. Rossi un N. Parrotta, advokāti,

par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 4. septembra lēmumu lietā R 753/2013‑4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Alpha Calcit Füllstoffgesellschaft un Materis Paints Italia.

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs E. Kulons [E. Coulon],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 3. novembrī,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 23. februārī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 13. martā,

ņemot vērā pieteikuma par tiesas sēdes noturēšanu, ko lietas dalībnieki iesniedz viena mēneša laikā pēc paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu, neesamību un tādējādi, uzklausījusi tiesneša referenta ziņojumu un saskaņā ar 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, pieņemot lēmumu lemt par prasību bez procesa mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2006. gada 15. maijā persona, kas iestājusies lietā – Materis Paints Italia SpA (tobrīd – Materis Coatings Italia SpA) – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

2        Preču zīme, kura tika pieteikta reģistrācijai, ir šāds grafisks apzīmējums:

Image not found

3        Preces, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 2. un 19. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        2. klase: “krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi; lokšņveida un pulverveida metāli gleznotājiem, dekoratoriem, iespiedējiem un māksliniekiem”;

–        19. klase: “nemetāliski būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules būvniecībai; asfalts, darva un bitums; pārvietojamas nemetāliskas būves; pieminekļi (izņemot no metāla)”.

4        Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2008. gada 14. jūlija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 28/2008.

5        Pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas un it īpaši iebildumiem pret tās reģistrāciju, kurus prasītāja – Alpha Calcit Füllstoffgesellschaft mbH – iesniedza atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 41. pantam, aplūkotais apzīmējums 2012. gada 9. februārī tika reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5074745 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 2. un 19. klasē un saistībā ar katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        2. klase: “krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi; lokšņveida un pulverveida metāli gleznotājiem, dekoratoriem, iespiedējiem un māksliniekiem”;

–        19. klase: “pārklājumi”.

6        2012. gada 13. februārī prasītāja pret Eiropas Savienības preču zīmi, kas reģistrēta ar Nr. 5074745, iesniedza pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu.

7        Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā norādītā preču zīme bija agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Calcilit”, kas 2000. gada 29. novembrī reģistrēta ar Nr. 1234822 un aptver 1. un 19. klasē ietilpstošas preces, kuras saistībā katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

–        1. klase: “kristāliska kalcija karbonāts, kas kalpo kā pildviela (turpmāk tekstā –“KKKP”)”;

–        19. klase: “marmors granulu, graudainā vai pulverveidā”.

8        Atbildot uz EUIPO 2012. gada 20. februāra paziņojumu, 2012. gada 28. marta vēstulē prasītāja norādīja, ka tā savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu nepamato ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

9        Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija vērsts pret visām iepriekš 5. punktā minētajām precēm.

10      2013. gada 7. martā attiecībā uz ar agrāko preču zīmi aptverto un 19. klasē ietilpstošo preci Anulēšanas nodaļa saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 57. panta 2. punktu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja. Tā noraidīja arī pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu arī attiecībā uz ar agrāko preču zīmi aptverto un 1. klasē ietilpstošo preci identiskumu neesamības dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī tādēļ, ka nepastāv līdzība starp šo preci un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām precēm šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

11      2013. gada 23. aprīlī prasītāja, vairs nenorādot uz konfliktējošo preču identiskumu un pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību EUIPO.

12      Ar 2014. gada 4. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja.

13      Apelācijas padome uzskatīja, ka agrākās vārdiskās preču zīmes “Calcilit” faktiskās izmantošanas pierādījums tika minēts attiecībā uz KKKP, kas ietilpst 1. klasē, bet attiecībā uz preci “marmors granulu, graudainā vai pulverveidā”, kas ietilpst 19. klasē, netika minēts.

14      Runājot par salīdzinājumu starp KKKP un precēm, kas aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, Apelācijas padome uzskatīja, ka šīs preces neesot līdzīgas.

 Lietas dalībnieku prasījumi

15      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz 2. un 19. klasē ietilpstošajām precēm, kuras attiecīgi atbilst šāda aprakstam:

–        2. klase: “krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi”;

–        19. klase: “pārklājumi”;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16      EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

17      Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu.

18      Prasītāja norāda, ka Apelācijas padome kļūdaini uzskatīja, ka neesot līdzības starp KKKP un precēm, kas aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi un kas ietilpst 2. un 19. klasē un atbilst attiecīgi šādiem aprakstiem: “krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi” un “pārklājumi”.

19      KKKP parasti tiekot izmantots kā pildviela, ražojot ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, dažās no kurām tā ir viena no būtiskajām sastāvdaļām. Viens vai vairāki ekonomiski saistīti uzņēmumi bieži veicot vertikālu integrāciju un tirgojot vienlaicīgi preces sastāvdaļas un gatavu pašu preci. Tas varētu attiekties uz izskatāmo lietu un prasītājas klientiem – krāsas ražotājiem un tiem, kas no prasītājas iegādājas KKKP ar tiem ļoti labi zināmo agrāko preču zīmi “Calcilit” – noteikti rastos bažas, konstatējot tādas preču zīmes attiecībā uz krāsām, kā “Calcilit”, parādīšanos tirgū. Līdz ar to neesot pierādīts Apelācijas padomes apgalvojums, saskaņā ar kuru nevarot pastāvēt līdzība starp gatavām precēm un negatavām precēm.

20      Apelācijas padome turklāt neesot ņēmusi vērā, ka sajaukšanas iespēja rodoties arī tādu rūpniecības uzņēmumu ieskatā, kuru iegādājas gan KKKP, gan krāsas, gan arī citas pārklāšanas vielas to preču ražošanai.

21      Prasītāja apstrīd apstrīdētajā lēmumā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru KKKP ir izejviela. Tas esot pusfabrikāts, kurš ir pielāgots dažādu pircēju ražošanas prasībām. Līdz ar to saikne starp KKKP un precēm, kas aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, esot ciešāka nekā starp pēdējām minētajām un tādu īstu izejvielu kā, piemēram, marmors.

22      Turklāt neesot pierādīts, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces būtu gatavas preces. Tās esot starpprodukti ar daudzveidīgu pielietojumu rūpniecībā. Līdz ar to Apelācijas padomes arguments, saskaņā ar kuru ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces ir paredzētas galapatērētāju sabiedrības daļai, turpretī ar agrāko preču zīmi aptvertās preces ir paredzētas rūpniecības [nozares]profesionāļiem, ir nepamatots. Prasītāja apgalvo, ka ir iespējams, ka pastāv pārklāšanās it īpaši ar abām strīdus preču zīmēm aptverto preču pircēju līmenī.

23      Runājot par salīdzinājumu starp KKKP un neapstrādātiem dabiskiem sveķiem, prasītāja norāda, ka tās esot līdzīgas preces, ciktāl tās ir savstarpēji papildinošas un tām ir viens un tas pats pielietojums, jo abas preces tiek izmantotas līmvielu ražošanā, un ka līdz ar to tās ir paredzētas tai vienai pašai sabiedrības daļai.

24      Runājot par KKKP un pārklājumiem, prasītāja norāda, ka starp tiem pastāv stipra līdzība, jo pirmais minētais bieži ir būtiska sastāvdaļa otrajā minētajā un ka tas tā ir, neraugoties uz to, ka šīs preces ietilpst dažādās klasēs.

25      Visbeidzot, prasītāja norāda, ka agrākās preču zīmes “Calcilit” vidējās atšķirtspējas, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem norādītās līdzības un skaidrās preču līdzības dēļ starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja. Tā norāda, ka esot izpildīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi un ka līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

26      EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

27      It īpaši, runājot vispirms par salīdzinājumu starp KKKP un tādām precēm kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes”, EUIPO apgalvo, ka, lai gan pirmais minētais var būt otro minēto sastāvdaļa, jo pirmais ir izejviela, bet otrās minētās preces ir gatavas preces, saikne starp tām nav pietiekami cieša, lai tās varētu uzskatīt par līdzīgām. EUIPO apstrīd prasītājas argumentus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, KKKP nav izejviela un, otrkārt, ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces ne vienmēr tiek tirgotas kā gatavas preces. Tas norāda, ka, ņemot vērā to dažādās īpašības, attiecīgās preces nevar tikt uzskatītas nedz par savstarpēji aizstājamām, nedz konkurējošām. Tas piebilst, ka tām ir arī atšķirīgs mērķis, ciktāl viena no tām parasti tiek izmantota citu preču ražošanai, bet pārējās parasti iegādājas galapatērētāji, lai izmantotu tās dekorēšanai. EUIPO norāda, ka saskaņā ar judikatūru izejvielas, kuras tiek pakļautas pārstrādāšanai, būtībā atšķiras no gatavām precēm, kuras ietver vai sastāv no šīm izejvielām, gan to īpašību, gan to mērķa un izmantošanas veida dēļ, un ka tad, ja preces ir šādā veidā saistītas, tās nevar tikt uzskatītas par savstarpēji papildinošām. Tas piebilst, ka prasītāja neesot pierādījusi tādu sabiedrību pastāvēšanu, kuras ražotu tādas izejvielas kā, piemēram, ar agrāko preču zīmi aptvertā prece, un kas tirgo tādas gatavas preces, kas ir aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi. EUIPO apstrīd prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru pastāvot pārklāšanās starp KKKP pircējiem un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto preču pircējiem, un norāda, ka katrā ziņā iespējamie rūpniecības [nozares] pircēji uztverot atšķirības starp aplūkotajām precēm.

28      Turpinājumā, runājot pat salīdzinājumu starp KKKP un neapstrādātiem dabiskiem sveķiem, EUIPO norāda, ka, lai gan šīs preces abas var tikt izmantotas kā starpprodukti līmvielu ražošanā, tām ir atšķirīgi mērķi, jo pirmais minētais kalpo kā pildviela, bet otrie kā līme. Turklāt šīs preces neesot nedz papildinošas, nedz konkurējošas.

29      Visbeidzot, runājot par salīdzinājumu starp KKKP un pārklājumiem, EUIPO norāda, ka, lai gan ir taisnība, ka pirmais minētais var būt otro minēto sastāvdaļa, šo preču īpašības, mērķis un izmantošanas veids ir atšķirīgs. Tas piebilst, ka argumenti, kas izklāstīti, salīdzinot KKKP un tādas preces kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes”, ir piemērojami arī šajā ziņā.

30      EUIPO secina, ka, tā kā attiecīgās preces nav līdzīgas, viens no sajaukšanas iespējas pastāvēšanas nosacījumiem nav izpildīts un ka tādējādi Apelācijas padome apelācijas sūdzību ir noraidījusi pamatoti.

31      Persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

32      Tā it īpaši norāda, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertās preces nav līdzīgas. Tā piebilst, ka administratīvajā procedūrā prasītāja uzskatīja, ka KKKP ir izejviela. Tā apgalvo, ka tas tā patiešām ir un ka tā rezultātā KKKP nav līdzīgs ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm, jo pēdējās minētās ir paredzētas galapatērētājiem. Persona, kas iestājusies lietā, atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru tas, ka kāda prece tiek izmantota citas preces ražošanai, nav pietiekami, lai tās uzskatītu par līdzīgām precēm. Tā apgalvo, ka attiecīgās preces ir atšķirīgas, no konkrētās sabiedrības daļas un izplatīšanas kanālu viedokļa. Runājot par prasītājas argumentu attiecībā uz vertikālās integrācijas iespēju starp uzņēmumiem, kuri tirgo dažādu veidu attiecīgās preces, persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka tas nav pierādīts. Tā vērš uzmanību uz argumentiem, kurus Apelācijas padome izmantoja, lai secinātu, ka attiecīgās preces nav līdzīgas. Tā apgalvo, ka Apelācijas padome pamatoti ir izslēgusi sajaukšanas iespēju starp attiecīgajām precēm atšķirību dēļ starp to mērķiem, izplatīšanas kanāliem, lietotājiem un izmantošanas veidiem.

 Ievada apsvērumi

 Par attiecīgajām precēm

33      Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd Apelācijas padomes secinājumus attiecībā uz nepietiekamajiem agrākās preču zīmes izmantošanas pierādījumiem saistībā ar 19. klasē ietilpstošo preci “marmors granulu, graudainā vai pulverveidā”. Tāpat prasītāja neapstrīd arī apstrīdētā lēmuma 31. punktā izdarīto secinājumu, saskaņā ar kuru vienīgi 2. klasē ietilpstošās un ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces ir jāsalīdzina ar agrākās preču zīmes aptvertajām precēm, kuras bija reģistrācijas priekšmets, nevis ar visiem ar šo klasi saistītiem alfabētiskā saraksta elementiem.

34      Turklāt prasītāja savos prasījumos izceļ to, ka tā lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl Apelācijas padome pēdējā minētajā ir konstatējusi atšķirīgumu starp ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām un attiecīgi 2. un 19. klasē ietilpstošajām precēm, kuru apraksts ir šāds:

–        2. klase: “krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi”;

–        19. klase: “pārklājumi”.

35      Līdz ar to prasītāja neapstrīd Apelācijas padomes secinājumus saistībā ar “lokšņveida un pulverveida metāliem gleznotājiem, dekoratoriem, iespiedējiem un māksliniekiem”, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

36      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka preces, par kurām joprojām ir strīds prasības Vispārējā tiesā stadijā, saistībā ar apstrīdēto preču zīmi ir preces, kas minētas iepriekš 34. punktā, un saistībā ar agrāko preču zīmi – KKKP.

 Par agrākās preču zīmes reputāciju

37      Savā prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka tās agrākā preču zīme “Calcilit” bija ļoti labi pazīstama to KKKP pircēju vidū, kuri ir krāsu, apmešanas materiālu un citu pārklājumu ražotāji, un šajā kontekstā tā saskatīja analoģiju ar preču zīmi “Caparol”, kurai, kā apgalvots, ir reputācija saistībā ar krāsām, lakām un pārklājumiem.

38      Šie apsvērumi, ar kuriem Vispārējā tiesā tiek apgalvots, ka agrākā preču zīme ir preču zīme ar reputāciju, ir noraidāmi kā nepieņemami, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 188. pantu, saskaņā ar kuru procesuālie raksti, kurus lietas dalībnieki iesnieguši tiesvedībā Vispārējā tiesā, nedrīkst grozīt strīda Apelācijas padomē priekšmetu.

39      Administratīvās procedūras ietvaros prasītāja, pēc tam, kad tā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā atsaucās uz tās agrākās preču zīmes reputāciju, 2012. gada 28. martā skaidri norādīja, ka tā šo pieteikumu nepamato ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu.

 Par sajaukšanas iespēju

40      Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja.

41      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido tas, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja būtu jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību (šajā ziņā skat. spriedumus, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 16., 17. un 29. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

42      Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi nenozīmīga līdzības pakāpe starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var tikt kompensēta ar preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi (spriedumi, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 17. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 74. punkts).

 Par konkrēto sabiedrības daļu

43      Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

44      Šajā ziņā turklāt ir jānorāda, ka, lai salīdzinātu minētās preces, ir jāņem vērā vienīgi attiecīgo preču kopējā sabiedrības daļa. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai konkrēto sabiedrības daļu veido patērētāji, kuri var izmantot gan ar agrāko preču zīmi aptvertās preces, gan ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces (spriedumi, 2011. gada 24. maijs, ancotel/ITSB – Acotel (“ancotel.”), T‑408/09, nav publicēts, EU:T:2011:241, 38. punkts; 2013. gada 4. februāris, Hartmann/ITSB – Protecsom (“DIGNITUDE”), T‑504/11, nav publicēts, EU:T:2013:57, 30. punkts; 2013. gada 2. oktobris, Cartoon Network/ITSB – Boomerang TV (“BOOMERANG”), T‑285/12, publicēts, EU:T:2013:520, 19. punkts; 2014. gada 26. jūnijs, Basic/ITSB – Repsol YPF (“basic”), T‑372/11, EU:T:2014:585, 27. punkts, un 2015. gada 22. janvāris, Novomatic/ITSB – Simba Toys (“AFRICAN SIMBA”), T‑172/13, nav publicēts, EU:T:2015:40, 67. punkts).

45      Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka profesionālā sabiedrības daļa, konkrētāk, rūpniecības nozares profesionālā sabiedrības daļa, ir vienīgā, kura var izmantot ar agrāko preču zīmi aptverto preci, proti, KKKP. Kā tas izriet gan no šīs preces nosaukuma, gan lietas dalībnieku argumentiem, KKKP ir prece, kas tiek izmantota kā pildviela, ražojot daudzas preces, it īpaši preces no plastmasas, papīru, aizsargkārtas, krāsas, pārklājumus. Ir skaidrs un turklāt tas būtībā ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, ka KKKP nav paredzēts nedz privātpersonām, nedz profesionāļiem, kas nav no rūpniecības nozares.

46      No tā izriet, ka konkrētā sabiedrības daļa sajukšanas iespējas vērtējumam katrā ziņā nevar būt plašāka par rūpniecības nozares profesionālo sabiedrības daļu.

47      Lai gan ir izdarīts šis pirmais secinājums, vēl, lai noskaidrotu, vai pastāv konkrētā sabiedrības daļa, ir arī jāpārbauda vai un kādā ziņā šī rūpniecības nozares profesionālā sabiedrības daļa izmanto arī ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces.

48      Kā tas ir konstatēts turpmāk tekstā, Apelācijas padome, kura nav paudusi specifiskus apsvērumus saistībā ar konkrētas sabiedrības daļas noteikšanu, preču salīdzinājuma stadijā vismaz attiecībā uz daļu attiecīgo preču nav šo jautājumu izskatījusi pietiekami.

49      Konkrēti preču salīdzinājuma, kas tieši ir jāveic Apelācijas padomei, ietvaros ir jāturpina prasības izskatīšana.

 Par preču salīdzinājumu

–       Par “krāsām, pernicām, lakām, pretkorozijas līdzekļiem un koksnes konservēšanas līdzekļiem, krāsvielām, kodnēm”

50      Apstrīdētā lēmuma 33.–37. punktā Apelācijas padome pēc tam, kad tā izdarīja dažus secinājumus saistībā ar salīdzināto preču īpašībām un izmantošanas veidu, būtībā norādīja, ka KKKP atšķiroties no “krāsām, pernicām, lakām, pretkorozijas līdzekļiem un koksnes konservēšanas līdzekļiem, krāsvielām, kodnēm”, jo KKKP esot izejviela, bet minētās preces – gatavas preces, vai arī tādēļ, ka KKKP esot paredzēts rūpniecībai un gatavu preču ražošanai, turpretī “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļus un koksnes konservēšanas līdzekļus, krāsvielas, kodnes” galvenokārt iegādājoties profesionāļi vai plašā sabiedrības daļā ietilpstoši galapatērētāji dekorēšanas vai aizsardzības nolūkos.

51      Attiecībā uz šiem apsvērumiem tomēr ir jānorāda, pirmkārt, ka preces kvalificēšana par tādu, kas ir gatava prece, neizslēdz to, ka tā var tikt izmantota rūpniecībā kā sastāvdaļa, izejviela vai komponents, kas ietilpst citas preces ražošanā. Jēdziens “gatava prece” apzīmē preci, kura ir gatava tirdzniecībai. Tātad tas var tikt piemērots precēm, kas tiek tirgotas rūpniecības nozarei. Turklāt pat tad, ja šis jēdziens tiek izmantots šaurākā viedā, lai nošķirtu preces, kuras ir izgatavotas no nepārstrādātām izejvielām, Apelācijas padomes nostāja ar to nevar tikt pamatota. Jāsecina, ka izgatavota prece var būt citas izgatavotas preces sastāvdaļa, izejviela vai komponents.

52      Turpinājumā tas, ka Apelācijas padome “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļus un koksnes konservēšanas līdzekļus, krāsvielas, kodnes” ir kvalificējusi kā gatavas preces, nekādi neļautu izslēgt, ka šīs preces var ietilpst rūpnieciskā procesā citu preču ražošanai. Tas, ka krāsas, pernica vai lakas var tikt pārdotas privātpersonām vai būvniecības nozares krāsotāju uzņēmumiem, neizslēdz, ka preces, kuras atbilst šiem nosaukumiem, var tikt tirgotas rūpniecības pārstāvjiem citu preču ražošanai.

53      Otrkārt, būtībā Apelācijas padome, izsakoties kategoriski un vispārēji, nav pārliecinoši apgalvojusi, ka “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļus un koksnes konservēšanas līdzekļus, krāsvielas, kodnes” iegādājas “galvenokārt” nerūpnieciskie patērētāji dekorēšanas vai aizsardzības nolūkos.

54      Protams, ir labi zināms, ka šīs preces – “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļus un koksnes konservēšanas līdzekļus” – iegādājas un izmanto tādi nerūpnieciskie patērētāji kā krāsotāju uzņēmumi apdares darbiem ēkā vai privāti amatnieki.

55      Tomēr šim labi zināmam faktam saistībā ar krāsotājiem uzņēmumiem un plašu sabiedrības daļu nav saiknes ar rūpniecības nozari, un tas nesniedz nekādu informāciju par precēm, kuras šajā nozarē var tikt izmantotas. Tātad tas neļauj apstiprināt, ka arī rūpniecības pārstāvji nebūtu šo preču patērētāji.

56      Tā kā konkrētā sabiedrības daļa sajaukšanas iespējas vērtējumam katrā ziņā nevar būt plašāka par rūpniecības nozares profesionāļiem (skat. iepriekš 46. punktu), vienīgais jautājums, kas Apelācijas padomei bija jāizskata, bija par to, vai [rūpniecības] nozares profesionāļi, kas neapstrīdami izmanto KKKP, varēja arī izmantot tādas preces kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi” paši savu preču ražošanai.

57      Šie apsvērumi ir spēkā a fortiori attiecībā uz “krāsvielām” un “kodnēm”, ciktāl, tā kā šīs preces a priori ir tehniskākas nekā daudzas krāsas, pernicas un lakas, nav pat zināms, ka tās bija paredzētas – kā būtībā uzskatīja Apelācijas padome – krāsotāju uzņēmumiem un plašai sabiedrības daļai.

58      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka apstrīdētā lēmuma 34.–37. punktā Apelācijas padome, neveicot konkrētu pārbaudi, bet drīzāk balstoties uz nesvarīgiem un apšaubāmiem apsvērumiem, būtībā secināja, ka rūpniecības nozares sabiedrības daļa, kas ir KKKP patērētāja, neesot tādu preču patērētāja kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes”.

59      Prasītāja tātad Apelācijas padomei pamatoti pārmet, ka tā būtībā nav ņēmusi vērā apstākli, ka rūpniecības nozares profesionāļi, kas izmanto KKKP, iegādājas arī krāsas vai citas pārklāšanas vielas to gatavo preču ražošanai. Šī kritika, kuru prasītāja ir izteikusi, kā piemēru norādot, turklāt tas nav ticis apstrīdēts, plastmasas preču rūpniecības profesionāļus, ņemot vērā lietas dalībnieku izteikumus, attiecas arī uz papīra rūpniecības, krāsu rūpniecības un pārklājumu rūpniecības profesionāļiem.

60      Tā rezultātā Apelācijas padome, iepriekš pareizi neidentificējot konkrēto sabiedrības daļu sajaukšanas iespējas starp KKKP un “krāsām, pernicām, lakām, pretkorozijas līdzekļiem un koksnes konservēšanas līdzekļiem, krāsvielām, kodnēm” vērtējumam, secināja šo preču un KKKP līdzības neesamību, pamatojoties uz apsvērumiem, kuri ir nesvarīgi un apšaubāmi.

61      Šādos apstākļos prasītājas izvirzītais vienīgais pamats attiecībā uz ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām “krāsām, pernicām, lakām; pretkorozijas līdzekļiem un koksnes konservēšanas līdzekļiem; krāsvielām, kodnēm” ir apmierināms un attiecībā uz šīm precēm apstrīdētais lēmums ir atceļams.

–       Par “neapstrādātiem dabiskiem sveķiem”

62      Apstrīdētā lēmuma 39. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka neapstrādātiem dabiskiem sveķiem ir atšķirīgas īpašības, mērķi un izmantošanas veidi, nekā tie ir KKKP. Apelācijas padome norādīja, ka sveķi ir lipīgas un uzliesmojošas viskozas vielas, kuras izdalās no dažiem kokiem, kā arī ūdenī nešķīstošas vielas, kas tiek izmantotas pernicu un līmvielu ražošanai. Tā uzskatīja, ka, lai gan attiecīgās preces visas ir izejvielas, kuras var tikt izmantotas pernicu un līmvielu ražošanas ietvaros, tām ir ļoti atšķirīgi mērķi, proti, piešķirt lipīgu vai līmējošu īpašību, lai tiktu pievienotas kā pildvielas preces sabiezināšanai, tās šķidrināšanai vai arī viskozitātes mainīšanai.

63      Apelācijas padome turklāt ir norādījusi, ka sabiedrības, kuras iegūst dabiskos sveķus no kokiem un citiem augiem, parasti ir citas nekā tās, kuras iegūst KKKP no akmeņiem. Turklāt šīs preces neesot savstarpēji papildinošas. To uzdevumi esot pilnīgi atšķirīgi, turklāt tās neesot konkurējošas. Līdz ar to Apelācijas padome secināja, ka KKKP un neapstrādātie dabiskie sveķi nav līdzīgi (apstrīdētā lēmuma 40. punkts).

64      Prasītāja norāda, ka starp KKKP un neapstrādātiem dabiskiem sveķiem pastāv tik ciešas saiknes, ka viegli varot tikt saskatīta šo preču līdzība. Šīs preces tiekot izmantotas kā starpprodukti līmvielu ražošanai. Tās esot savstarpēji papildinošas, un tām esot viens un tas pats mērķis, proti, šī līmvielu ražošana. Līdz ar to šo preču pircēji esot vieni un tie paši.

65      Pirmkārt, ir jānorāda, ka atšķirībā no Apelācijas padomes vērtējuma saistībā ar tādām precēm kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes”, kas ir aplūkotas iepriekš, Apelācijas padomes vērtējums saistībā ar salīdzinājumu starp KKKP un neapstrādātiem dabiskiem sveķiem pareizi tiek veikts vienīgi no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, proti, rūpniecības nozares profesionāļu sabiedrības daļas viedokļa. Apstrīdētais lēmums attiecas vienīgi uz šo preču izmantošanu līmvielu ražošanā, kas ir rūpnieciska izmantošana.

66      Otrkārt, ir jānorāda, ka atšķirībā no visām precēm vai preču daļas, kuras Apelācijas padome aplūkoja apstrīdēta lēmuma 33.–38. punktā un kuru iespējamā sastāvdaļa bija KKKP, KKKP neietilpst neapstrādāto dabisko sveķu ražošanā, kuri, kā to apliecina to nosaukums, ir dabiski bruto produkti.

67      Treškārt, nav nopietni apstrīdams, ka sakarā konkrēti ar Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 39. punktā norādītajiem un iepriekš 62. punktā atgādinātajiem iemesliem neapstrādātie dabiskie sveķi un KKKP ir ļoti atšķirīgas preces to īpašību un to mērķa dēļ. Tās nekādā ziņā nav konkurējošas. Runājot par prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru šīs preces esot savstarpēji papildinošas, tas nekādi nav pierādīts.

68      Ceturtkārt, prasītāja nenoliedz Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru sabiedrības, kuras iegūst dabiskos sveķus no kokiem, parasti ir citas nekā tās, kuras ražo KKKP no akmeņiem.

69      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, prasītājas izvirzītais apstāklis, saskaņā ar kuru viena un tā pati sabiedrības daļa izmantojot šīs preces, lai ražotu vienu un to pašu preci, proti, līmvielas, nevar pamatot attiecīgo preču līdzības konstatējumu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Konkrētā sabiedrības daļa, kuru veido rūpniecības nozares profesionāļi, bez jebkādām grūtībām uztvers, ka šīs preces, lai gan tās ir konkurējošas līmvielu rūpnieciskās ražošanas darbībā, tomēr ir pilnīgi atšķirības preces.

70      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas vienīgais izvirzītais pamats saistībā ar apstrīdētās preču zīmes aptvertajiem “neapstrādātiem dabiskiem sveķiem” ir noraidāms.

–       Par “pārklājumiem”

71      Apstrīdētā lēmuma 41. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka pārklājumi ir dekoratīvi apmetuma materiāli, kas tiek izmantoti uz ēku sienām vai lai pārsegtu būvniecības stadijā esošas skursteņu caurules. Tā norādīja, ka, lai gan ir taisnība, ka šo preču sastāvdaļās varētu ietilpt KKKP, tomēr tām ir atšķirīgas īpašības, mērķis un izmantošanas veids. Šīs preces tiekot izmantotas būvniecības nozarē ornamentu un dekorācijas nolūkos, turpretī KKKP esot izejviela, kas tiek pievienota dažādām gatavām precēm, lai ierobežotu dārgāku saistvielu materiālu patēriņu vai lai pastiprinātu vai uzlabotu dažu jaukto materiālu īpašības. Turklāt pārklājumu atdalīšanu vai iegūšanu neveic vienas un tās pašas sabiedrības, un tie pat nav paredzēti tā paša veida patērētājiem. Tādēļ Apelāciju padome ir secinājusi, ka šīs preces un KKKP neesot līdzīgi.

72      Prasītāja apstrīd Apelācijas padomes nostāju, norādot, ka pastāv stipra līdzība starp KKKP un pārklājumiem. Tādējādi apmetumi uz kaļķa bāzes, kuri ir pazīstami ar nosaukumu “pārklājumi”, galvenokārt sastāvot no kaļķa kā pildvielas, jo kaļķis ir sinonīms kalcija karbonātam. Kalcija karbonāta proporcija, kas sastopama pastveida apmetumos, var būt līdz pat 70 %. Kalcija karbonāts, kas tiek izmantots kā pildviela apmetumos, arī ietilpst KKKP.

73      Jānorāda, ka, lai gan prasītāja izklāsta un pret to netiek iebilsts, ka pārklājumi aptver preces, kurās ietilpst KKKP, tomēr tā neapstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru pārklājumu un KKKP mērķsabiedrības ir atšķirīgas.

74      Tādējādi netiek apstrīdēts, ka KKKP ir prece, kas ir paredzēta vienīgi rūpniecības nozares profesionālai sabiedrības daļai, kas izskatāmajā lietā ir saistīta ar pārklājumu ražošanu, turpretī šīs rūpniecības nozares ražotie pārklājumi ir paredzēti būvniecības uzņēmumiem un attiecīgajā gadījumā plašai sabiedrības daļai.

75      Šādos apstākļos, kuri parāda, ka KKKP un pārklājumi nav paredzēti kopīgai sabiedrības daļai, Apelācijas padome pamatoti secināja, ka šīs preces nevar tikt uzskatītas par līdzīgām Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

76      Šis vērtējums netiek atspēkots ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apmetumu un citu pārklājumu ražotāji, kam prasītāja ir piegādājusi ar preču zīmi “Calcilit” aptvertu KKKP, redzot pārklājumus, kurus trešā persona tirgo ar preču zīmi, ko veido tas pats vārds, stipri slieksies domāt, ka viens un tas pats ražotājs vertikālas ekonomikas integrācijas ietvaros un ar to pašu lietussarga zīmolu vienlaicīgi ir sācis ražot un tirgot gan KKKP, gan pārklājumus uz KKKP bāzes.

77      Šis arguments ir balstīts uz iepriekš 44. punktā norādītās judikatūras neievērošanu, saskaņā ar kuru konkrēto sabiedrības daļu, kas jāņem vērā, veicot attiecīgo preču salīdzinājumu, veido patērētāji, kuri var izmantot gan ar agrāko preču zīmi aptvertās preces, gan ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces. Prasītāja nav nedz pierādījusi, nedz arī apgalvojusi, ka pārklājumu ražošanas nozares rūpniecības pārstāvji, kas ir KKKP patērētāji šīs ražošanas nolūkā, šīs pašas ražošanas nolūkā izmanto arī pārklājumus.

78      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, prasītājas izvirzītais vienīgais pamats attiecībā uz ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm “pārklājumi” ir noraidāms.

 Secinājums

79      Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, prasība ir daļēji apmierināma un apstrīdētais lēmums daļēji atceļams, jo Apelācijas padome attiecībā uz tādām ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes” ir konstatējusi līdzības ar KKKP neesamību. Pārējā daļā prasību noraidīt.

 Par tiesāšanās izdevumiem

80      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

81      Tā kā šajā gadījumā visiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

1)      Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 4. septembra lēmumu lietā R 753/2013‑4 atcelt attiecībā uz tādām ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm kā “krāsas, pernicas, lakas, pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi, krāsvielas, kodnes”;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      Alpha Calcit Füllstoffgesellschaft mbh, EUIPO un Materis Paints Italia SpA sedz katrs pats savus tiesāšanās izdevumus.

Frimodt Nielsen

Dehousse

Collins

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 19. jūlijā.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – angļu.