Lieta T‑380/08
Nīderlandes Karaliste
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Lūgums piešķirt piekļuvi Komisijas galīgā lēmuma par aizliegtu vienošanos noteiktām konfidenciālām daļām – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar izmeklēšanas mērķu aizsardzību – Sevišķas sabiedrības intereses – Lojāla sadarbība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 13. septembra spriedums
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Principa piekļūt dokumentiem izņēmumi – Uz vairākiem izņēmumiem balstīts atteikums – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Piemērojamība – Piemērošana ar konkurences normu ievērošanas kontroles procedūrām saistītiem administratīvu lietu materiāliem – Vispārēja prezumpcija par šādā procedūrā netieši iesaistīto interešu aizsardzības apdraudēšanu ar noteiktu šajos lietas materiālos ietilpstošu noteiktu dokumentu izpaušanu
(EKL 81. un 82. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts un 28. panta 1. punkts; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 8. un 15. pants)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Trešo personu komerciālo interešu aizsardzība – Piemērojamība – Trešās personas, kas ir piedalījušās konkurences tiesību normu pārkāpumā – Ietveršana –Ierobežojumi
(EKL 81. un 82. pants; (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts) (Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts un 28. panta 1. un 2. punkts)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Piemērojamība – Ikviens dokuments, kas var pamatot prasību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar konkurences tiesību normu pārkāpumu – Izslēgšana
(EKL 81. un 82. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Jēdziens – Prasības atlīdzināt kaitējumu sakarā ar konkurences tiesību normu pārkāpumu celšana – Izslēgšana – Šādas intereses privātais raksturs, tostarp dalībvalsts civiltiesiska rakstura darbības gadījumā
(EKL 81. un 82. pants) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no principa par piekļuvi dokumentiem – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi dokumenta daļām, uz kurām neattiecas izņēmumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Īpaša statusa pastāvēšana par labu dalībvalstīm – Neesamība
(EKL 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 26. punktu)
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un Regula Nr. 1/2003 neietver normu, kas skaidri paredzētu vienas regulas prevalēšanu pār otru. Tāpēc ir jānodrošina tāda abu regulu piemērošana, kas būtu saderīga ar otru un kas šādi ļautu tās piemērot saskanīgi. Šādā kontekstā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu interpretēšanas nolūkā ir jāatzīst vispārēja pieņēmuma pastāvēšana, saskaņā ar kuru dokumentu, kurus ir apkopojusi Komisija EKL 81. panta piemērošanas procedūrā, izpaušana principā apdraud gan Eiropas Savienības iestāžu veikto pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķu aizsardzību, gan šajā procesā iesaistīto uzņēmumu komerciālās intereses.
Šajā ziņā Regulas Nr. 1/2003 un Regulas (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EKL 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, normas ierobežo informācijas izmantošanu procedūrā, kas ir saistīta ar EKL 81. un 82. pantā paredzēto konkurences normu īstenošanu, ierobežojot piekļuvi to lietas dalībnieku lietas materiāliem, kuriem Komisija ir nosūtījusi paziņojumu par iebildumiem, un, iespējams, sūdzības iesniedzēju [lietas materiāliem], ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu likumīgo interesi – to komercnoslēpumu neizpaušanu. Šādos apstākļos, pirmkārt, vispārīga piekļuve, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, dokumentiem, ar kuriem ir notikusi apmaiņa EKL 81. panta piemērošanas procedūrā starp Komisiju un pusēm, kas iesaistītas šajā procedūrā, vai trešajām personām, varētu apdraudēt līdzsvaru, ko Savienības likumdevējs ir vēlējies nodrošināt Regulā Nr. 1/2003 starp attiecīgo uzņēmumu pienākumu paziņot Komisijai iespējamu sensitīvu informāciju un pastiprinātas aizsardzības garantiju šādi Komisijai nodotai informācijai saskaņā ar dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu. Otrkārt, ja citas personas, nevis tās, kurām ir tiesības piekļūt lietas materiāliem saskaņā ar tiesisko regulējumu attiecībā uz EKL 81. panta piemērošanas procedūru, varētu iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar šādu procesu, saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, tiktu apdraudēts ar šo regulu izveidotais režīms.
Turklāt, ciktāl runa ir par informāciju, kuru Komisija ir savākusi saskaņā ar paziņojumu par iecietību, šīs informācijas izpaušana varētu atturēt potenciālos iecietības pieteikuma iesniedzējus no paziņojumu izteikšanas saskaņā ar šo paziņojumu par iecietību. Patiešām, tas viņiem varētu radīt mazāk labvēlīgu situāciju nekā ir citiem uzņēmumiem, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki un kas nav sadarbojušies izmeklēšanā vai ir sadarbojušies mazāk intensīvi
(sal. ar 31., 38.–42. punktu)
3. Ne Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ne Regulā Nr. 1/2003 nav noteikts, ka uzņēmuma dalība konkurences normu pārkāpumā liedz Komisijai atsaukties uz šī uzņēmuma komerciālo interešu aizsardzību, lai atteiktu piekļuvi informācijai un dokumentiem par attiecīgo pārkāpumu. Tieši pretēji, fakts, ka Regulas Nr. 1/2003 28. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka informācija, kas ir apkopota saskaņā ar minētās regulas 17.–22. pantu, var tikt izmantota tikai tādiem mērķiem, kādiem tā ir tikusi apkopota, un ka Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm, to ierēdņiem, darbiniekiem un citām personām, kas strādā šo iestāžu pārraudzībā, kā arī dalībvalstu citu iestāžu darbiniekiem un ierēdņiem ir pienākums neizpaust informāciju, kuru tie ir apkopojuši vai ar kuru tie ir apmainījusies, piemērojot minēto regulu, un uz kuru, ņemot vērā to raksturu, attiecas dienesta noslēpums, pierāda, ka principā informācija par attiecīgo pārkāpumu var un pat ir jāuzskata par konfidenciālu
Šādu secinājumu apstiprina fakts, ka tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem par uzņēmumiem, kuri ir paziņojuma par iebildumiem adresāti, saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punktu ierobežo uzņēmumu leģitīmās intereses attiecībā uz to, ka viņu komercnoslēpums netiks izpausts, un tās neattiecas uz konfidenciāla rakstura informāciju. Tas nozīmē, ka Savienības likumdevējs nolēma piešķirt noteiktu aizsardzību tādām uzņēmumu komerciālajām interesēm, kas ir procedūras saistībā ar EKL 81. panta, kā arī 82. panta piemērošanu, priekšmets, un piešķirt tādu pašu aizsardzību situācijā, kad šīs intereses varētu daļēji konfliktēt ar šo uzņēmumu tiesībām uz aizstāvību.
It īpaši jānorāda, ka, kaut arī, protams, uzņēmuma, kuram Komisija ir uzlikusi soda naudu par konkurences tiesību pārkāpšanu, interese, lai detalizēta informācija par tam pārmesto nelikumīgo rīcību netiktu publiski izpausta, nav īpaši aizsargājama, ņemot vērā sabiedrības intereses iespējami labāk zināt jebkādas Komisijas rīcības iemeslus, uzņēmēju intereses zināt, par kādu rīcību var tikt piemērotas sankcijas, un to personu intereses, kuras skar pārkāpums, zināt detalizētu informāciju, lai vajadzības gadījumā izmantotu savas tiesības pret sodītajiem uzņēmumiem un, ņemot vērā šī uzņēmuma iespēju pārsūdzētu šādu lēmumu tiesā, tomēr ir svarīgi respektēt attiecīgo uzņēmumu reputāciju un cieņu, kamēr tie nav galīgi atzīti par vainīgiem.
(sal. ar 48.–52. punktu)
4. Nav iemesla uzskatīt, ka ikviena informācija par pārkāpuma detaļām būtu jāuzskata par tādu, kas nav konfidenciāla attiecībā pret sabiedrību. Tādējādi norma, saskaņā ar kuru ikviens dokuments, kas ietilpst procedūrā par konkurences jomu, ir jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam tikai tāpēc vien, ka pēdējais minētais vēlas celt prasību par zaudējumu atlīdzību, nav nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, kādas ir minētajam pieteikuma iesniedzējam, ciktāl ir maz iespējams, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir jābalsta uz visiem elementiem, kas minēti ar šo tiesvedību saistītajos lietas materiālos. Turklāt šīs normas rezultātā varētu tikt pārkāptas arī citas tiesības, ko Savienības tiesību akti piešķir tostarp attiecīgajiem uzņēmumiem, piemēram, tiesības uz dienesta noslēpuma vai komercnoslēpuma aizsardzību, vai attiecīgajiem indivīdiem, piemēram, tiesības uz personas datu aizsardzību. Visbeidzot šāda vispārīga piekļuve varētu kaitēt arī tādām sabiedrības interesēm kā konkurences tiesību normu pārkāpumu izbeigšanas politikai, ciktāl tās varētu atturēt EKL 81. un 82. panta pārkāpumā iesaistītās personas no sadarbības ar konkurences iestādēm.
(sal. ar 53. un 56. punktu)
5. Jautājums par to, vai personai ir nepieciešams dokuments, lai sagatavotu prasību par zaudējumu atlīdzību ar mērķi atlīdzināt kaitējumu, kas tai ir ticis nodarīts ar konkurences tiesību normu pārkāpumu, ir jāizskata, izvērtējot šo prasību, un pat pieņemot, ka šāda vajadzība patiešām ir bijusi, tas netiek ņems vērā, lai izvērtētu interešu līdzsvaru, par ko ir runa Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punktā saistībā ar pieteikumu piekļūt dokumentiem un informācijai, kas var izrādīties lietderīga prasības izskatīšanai.
Pirmkārt, valsts tiesa, kurā ir celta prasība par zaudējumu atlīdzību, ir tā, kurai ir jālemj par pierādījumu un atbilstošu dokumentu iesniegšanas mehānismu saskaņā ar piemērojamajām tiesībām, lai atrisinātu strīdu.
Otrkārt, interese, kas ir balstīta uz iespēju saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri nodarīti sakarā ar Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, ir jāuzskata par privātu interesi, neskatoties uz prasības atlīdzināt zaudējumus nozīmi efektīvas konkurences Savienībā saglabāšanas iespējamā veicināšanā. Šajā ziņā sabiedrības ieinteresētība tajā, lai konkurences tiesības tiek piemērotas attiecībā uz aizliegtu vienošanos, kas ir pretrunā Savienības konkurences tiesību normām, jau tika ņemta vērā, Komisijai šajā nolūkā pieņemot lēmumu, ar kuru tika konstatēts šo normu pārkāpums. Šādu secinājumu neapšauba fakts, ka prasītāja ir dalībvalsts.
(sal. ar 80.–82., 84. un 85. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 91. un 92. punktu)
7. Kad dalībvalsts ir izdarījusi izvēli iesniegt saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem pieteikumu par piekļuvi Komisijas lēmuma, ar kuru konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums, konfidenciālajām daļām, šīs procedūras izvēle ir saistoša gan šai dalībvalstij, gan Komisijai, abām pusēm esot pienākumam ievērot šajā regulā paredzētās prasības. Līdz ar to Komisija nevarēja izvairīties ne no procedūras, ne no iespējām piemērot minētajā regulā paredzētos izņēmumus piekļuves tiesībām tāpēc vien, ka pieteikumu iesniedza dalībvalsts. Regula Nr. 1049/2001 nepiešķir nekādu īpašu statusu dalībvalstij, kas prasa piekļuvi, un tāpēc uz to attiecas tie paši regulā paredzētie ierobežojumi, kas uz citiem pieteikumu iesniedzējiem. Lojālas sadarbības pienākuma automātiska piemērošana šajā kontekstā piešķirtu dalībvalstīm īpašu statusu, ko Savienības likumdevējs neparedzēja.
(sal. ar 107. punktu)