VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2012. gada 7. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme, kurā attēloti ziloņi taisnstūrī – Agrākas starptautiska un valsts grafiskas preču zīmes, kurās attēlots zilonis, un agrāka valsts vārdiska preču zīme “elefanten” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrāko preču zīmju atšķirtspēja
Lieta T‑424/10
Dosenbach-Ochsner AG Schuhe und Sport, Dītikona [Dietikon] (Šveice), ko pārstāv O. Raušers [O. Rauscher], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Dž. Manuči [G. Mannucci], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Sisma SpA, Mantova [Mantova] (Itālija), ko pārstāv F. Karikato [F. Caricato], advokāts,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 15. jūlija lēmumu lietā R 1638/2008‑4 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Dosenbach-Ochsner AG Schuhe und Sport un Sisma SpA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikanova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 18. septembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 23. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 4. februārī,
ņemot vērā 2011. gada 28. aprīļa lēmumu, ar kuru atteikts atļaut iesniegt replikas rakstu,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Statūtu 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Persona, kas iestājusies lietā, Sisma SpA, ir īpašniece Kopienas grafiskai preču zīmei, kas reģistrēta ar Nr. 4279295 (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”), kuras reģistrācijas pieteikums Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tika iesniegts 2005. gada 9. februārī saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ar grozījumiem [aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)]. Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2006. gada 30. novembrī attiecībā uz precēm, kas ietilpst 24. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 24. klase: Tekstilizstrādājumi; elastīgie austie materiāli; ar karstumu iestrādājams līmes audums; dzīvnieku ādas imitāciju drēbe; vilnas audums; segas; ceļojumu grīdsegas; galdauti; tekstilpreces; tekstila tapetes; auduma kabatlakatiņi; karogi; auduma salvetes un neausti tekstila audumi; galda servjetes no auduma; sintētiski audekli mazuļu pārtīšanai;
– 25. klase: “Vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbi, arī no ādas; krekli; blūzes; svārki; uzvalki; žaketes; bikses; šorti; adītas jakas un svīteri; T‑krekli; pidžamas; garās zeķes; sporta krekli bez piedurknēm; korsetes; bikšturi, zeķturi; krūšturi; apakšbikses; platmales; galvas lakati; kaklasaites; lietusmēteļi; virsmēteļi; mēteļi; peldkostīmi; siltie treniņtērpi; siltas vējjakas; slēpošanas bikses; jostas; kažoki; siltās šalles; cimdi; rītasvārki; apavi kopumā, ietverot rītakurpes, kurpes, sporta kurpes, zābakus un sandales; mazuļu autiņi no auduma; mazuļu krūšautiņi.”
2 Apstrīdētā preču zīme ir šāda grafiska preču zīme:
3 2007. gada 20. februārī prasītāja, Dosenbach-Ochsner AG Schuhe und Sport, iesniedza ITSB pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts).
4 Pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu attiecās uz apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas uzskaitītas iepriekš 1. punktā. Pieteikums bija pamatots ar to, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) starp minēto preču zīmi un šādām agrākām preču zīmēm:
– Vācijas vārdiska preču zīme “elefanten”, kas reģistrācijai pieteikta 1987. gada 14. martā un reģistrēta 1989. gada 24. janvārī ar reģistrācijas Nr. 1133678 un attiecas uz precēm, kuras ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Kurpes”;
– zemāk attēlotā starptautiskā grafiskā preču zīme attiecībā uz Čehijas Republiku, kas reģistrēta 1999. gada 29. maijā ar reģistrācijas Nr. 715019 un kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Kurpes un apavi”:
– zemāk attēlotā grafiskā preču zīme, kas reģistrācijai pieteikta 2000. gada 9. novembrī un reģistrēta 2001. gada 22. janvārī ar reģistrācijas Nr. 30082400 un kas attiecas uz precēm “segas bērniem, bērnu gultas veļa, bērnu tualetes dvieļi, bērnu guļammaisi; auduma somas un auduma somas bērnu pārnēsāšanai”, kuras ietilpst 24. klasē, un “bērnu apģērbi, bērnu cepures; bērnu jostas”, kuras ietilpst 25. klasē:
5 Ar 2008. gada 9. septembra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja, pamatojot ar to, ka nepastāv apstrīdētās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespēja. 2008. gada 12. novembrī prasītāja par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
6 Ar 2010. gada 15. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību.
7 Pirmkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi vidusmēra patērētāji, kas dzīvo Vācijā un Čehijā.
8 Otrkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā piekrita Anulēšanas nodaļas vērtējumam, saskaņā ar kuru noteiktas preces, uz ko attiecas apstrīdētā preču zīme, no vienas puses, un agrākās preču zīmes, no otras puses, ir identiskas vai līdzīgas, kamēr citas ir atšķirīgas.
9 Treškārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20.–24. punktā uzskatīja, ka apstrīdētā preču zīme nav līdzīga agrākajām preču zīmēm no vizuālā viedokļa, it īpaši ņemot vērā atšķirības, kādas ir starp ziloņa attēlojumu apstrīdētajā preču zīmē un agrākajās grafiskajās preču zīmēs.
10 Ceturtkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25.–27. punktā konstatēja, ka attiecīgās preču zīmes nav līdzīgas no fonētiskā viedokļa, ņemot vērā, ka, pirmkārt, grafiskās preču zīmes, tostarp apstrīdētā preču zīme, netiek izrunātas un ka, otrkārt, attiecīgo preču zīmju vārdiskie apraksti nesakrīt.
11 Piektkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā konstatēja, ka pastāv līdzība no konceptuālā viedokļa, kas ir saistīta ar norādi uz ziloni, kāda ir katrā no attiecīgajām preču zīmēm.
12 Sestkārt, saistībā ar sajaukšanas iespējas pastāvēšanas visaptverošo vērtējumu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30.–39. punktā uzskatīja, pirmkārt, ka prasītāja nav atsaukusies uz agrāko preču zīmju īpašo atšķirtspēju, un, otrkārt, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptverto preču zīmju tirdzniecības kārtības dēļ lielāka nozīme ir jāpiešķir salīdzinājumam no vizuālā viedokļa. Šajos apstākļos Apelāciju padome secināja, ka konstatētā konceptuālā līdzība nav pietiekama, lai izraisītu apstrīdētās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespēju.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar procesu ITSB.
Juridiskais pamatojums
16 Prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Tā būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdas gan tiesību piemērošanā, gan faktu vērtējumā, secinot, ka nepastāv apstrīdētās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespēja.
17 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu Kopienas preču zīmi pēc ITSB iesniegta pieteikuma atzīst par spēkā neesošu, ja pastāv agrāka preču zīme minētās regulas 8. panta 2. punkta izpratnē un, konkrētāk, ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Saskaņā ar šīm tiesību normām, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) ievilkumu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes un preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kuri ir spēkā dalībvalstī, ar pieteikuma iesniegšanas datumu pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
19 Izskatāmajā lietā prasītāja neapstrīd nedz konkrētās sabiedrības daļas definīciju, ko izmantojusi Apelāciju padome, kā tā norādīta iepriekš 7. punktā, nedz preču līdzības vērtējumu, kas norādīts iepriekš 8. punktā. Ciktāl šajos konstatējumos turklāt nav pieļauta kļūda, tie ir jāņem vērā, vērtējot šo prasību.
20 Savukārt prasītāja apstrīd, pirmkārt, apzīmējumu līdzības vērtējumu, otrkārt, to, ka nav ņemta vērā agrāko preču zīmju paaugstinātā atšķirtspēja, un, treškārt, sajaukšanas iespējas pastāvēšanas visaptverošo vērtējumu, it īpaši ņemot vērā saikni starp dažādiem elementiem, kas izriet no konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājuma.
21 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
22 Konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kas piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, II‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa divas preču zīmes ir līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos atbilstošos aspektos (Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 30. punkts, un 2006. gada 26. janvāra spriedums lietā T‑317/03 Volkswagen/ITSB – Nacional Motor (“Variant”), Krājumā nav publicēts, 46. punkts).
24 Izskatāmajā lietā prasītāja kritizē Apelāciju padomes konstatējumus attiecībā uz attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu.
Par vizuālo salīdzinājumu
25 Apstrīdētā lēmuma 20.–22. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi, ka agrākās preču zīmes sastāv no, pirmkārt, vārda “elefanten” un, otrkārt, profilā attēlota stilizēta drukna Indijas ziloņa ar ļoti īsām kājām attēlojuma. Savukārt apstrīdētā preču zīme sastāv no taisnstūra veida etiķetes ar noapaļotiem stūriem, kura ietver vairākus profilā attēlotus dažāda lieluma Āfrikas ziloņus ar nedaudz paceltiem snuķiem, kuri izvietoti diagonālās virknēs.
26 Balstoties uz šiem secinājumiem, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. un 24. punktā ir secinājusi, ka attiecīgās preču zīmes no vizuālā viedokļa ir atšķirīgas, neraugoties uz apstākli, ka gan apstrīdētajā preču zīmē, gan agrākajās grafiskajās preču zīmēs ir profilā attēloti ziloņi, kuriem uzzīmēta tikai viena acs.
27 Prasītāja apstrīd šī secinājuma pamatotību attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes salīdzinājumu ar agrākajām grafiskajām preču zīmēm.
28 Pirmkārt, tā norāda, ka Apelāciju padome ir kļūdaini pamatojusies uz atšķirībām saistībā ar attiecīgo preču zīmju elementiem, ko konkrētās sabiedrības daļa neuztvertu kā atšķirīgus.
29 Šajā ziņā prasītāja pamatoti apgalvo, ka noapaļotais taisnstūris, kas ietver ziloņu attēlojumu apstrīdētajā preču zīmē, tiks uztverts kā vienkārša preču zīmes robeža telpā. Tomēr šis apstāklis nenozīmē, ka šim elementam nav nekādas ietekmes uz apstrīdētās preču zīmes radīto kopējo iespaidu no vizuālā viedokļa. Attiecīgais taisnstūris nosaka šī apzīmējuma kontūras, ko apliecina apstāklis, ka šī taisnstūra malu līnijas “nogriež” vairāku ziloņu attēlojumus, kas tādējādi šajā apzīmējumā parādās tikai daļēji.
30 Savukārt, kā to apgalvo prasītāja, konkrētās sabiedrības daļas veiktais vērtējums tai neliks izvirzīt jautājumu nedz par dažādo ziloņu attēlojumu precīzo izvietojumu apstrīdētajā preču zīmē, nedz atšķirībām starp Indijas ziloni un Āfrikas ziloni. Līdz ar to apstāklim, ka, pirmkārt, apstrīdētajā preču zīmē ir diagonālas ziloņu virknes un, otrkārt, ziloņi, kas attēloti šajā preču zīmē, iespējams, nav tās pašas sugas ziloņi, kas attēloti agrākajās grafiskajās preču zīmēs, nav nozīmes attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas konfliktējošo preču zīmju uztveri.
31 Otrkārt, saskaņā ar prasītājas viedokli Apelāciju padome nav ņēmusi vērā nozīmīgus līdzīgus elementus. Gan apstrīdētā preču zīme, gan agrākās grafiskās preču zīmes ietverot naivi attēlotu jaunu, druknas miesasbūves ziloni ar ļoti īsām kājām, kas ieskicēts divu taisnstūru formā.
32 Ir jānorāda, sekojot Apelāciju padomes minētajam apstrīdētā lēmuma 22. un 24. punktā, ka, lai arī gan apstrīdētā preču zīme, gan agrākās grafiskās preču zīmes ietver stilizētus ziloņa attēlojumus profilā, šajos attēlojumos tomēr ir nozīmīgas atšķirības.
33 Lai arī apstrīdētajā preču zīmē attēlotā ziloņa figūra ir visai bērnišķīga, agrākajām grafiskajām preču zīmēm ir abstrakts un izkopts zīmējums, izmantojot minimālistiskas kontūras. Turklāt apstrīdētā preču zīme sastāv no baltiem ziloņiem ar melnām kontūrām, kamēr agrākās grafiskās preču zīmes veido melns zilonis ar baltām kontūrām.
34 Treškārt, pretēji prasītājas apgalvotajam apstāklis, ka apstrīdētā preču zīme ietver vairāku ziloņu attēlojumu, nav nenozīmīgs konkrētās sabiedrības daļas uztverē un, attiecīgi, šīs preču zīmes radītajā kopējā vizuālajā iespaidā. Kā to norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā, apstrīdēto preču zīmi no tās kopējās vizuālās uztveres raksturo vairāku ziloņu attēlojums taisnstūra veida etiķetē ar noapaļotiem stūriem. Tātad vairāku ziloņu attēlojums ir raksturīga šīs preču zīmes daļa.
35 Ciktāl prasītāja šajā ziņā atsaucas uz Vācijas tiesu judikatūru, ir jānorāda, ka Kopienas preču zīmju tiesiskais regulējums ir autonoma sistēma, ko veido normu kopums ar īpašiem mērķiem un ko piemēro neatkarīgi no visām valstu tiesību sistēmām. Līdz ar to ITSB un, attiecīgā gadījumā, Savienības tiesai nav saistoši lēmumi, kas pieņemti dalībvalstu līmenī (skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra) un kas ir tikai viens no elementiem, kurš, tam neesot izšķirošam, var tikt ņemts vērā vienīgi procesā par atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz Kopienas preču zīmi (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Apaļa sarkana un balta tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Nolēmumi, uz ko atsaukusies prasītāja, attiecas uz vārdiska elementa vairākkārtēju atkārtošanu preču zīmē, kamēr izskatāmajā lietā attiecīgais elements ir grafisks. Ņemot vērā, ka šāda veida elementu vairākkārtējai atkārtošanai principā nav tāds pat iespaids uz preču zīmes radīto kopējo iespaidu, ir jāuzskata, ka tās izvirzītie Vācijas tiesu nolēmumi nav pārnesami uz izskatāmo lietu un, tātad, Vispārējai tiesai nav jāņem vērā.
37 Šajā kontekstā prasītāja tāpat uzskata, ka tai ir ļauts vairākkārt un dažādos izmēros atkārtot agrākās grafiskās preču zīmes uz savām precēm. Šajā ziņā tā atsaucas uz izmantošanu modes jomā un, konkrētāk, noteiktu luksusa preču zīmju “monogrammu precēm”.
38 Tomēr šis arguments pārsniedz apstrīdētās preču zīmes salīdzinājuma ar agrākajām preču zīmēm ietvarus, jo tas attiecas uz šo preču zīmju izmantošanu. Turklāt, kā tas izriet no 29. punkta iepriekš, apstrīdēto preču zīmi neveido vis nenoteikta skaita ziloņu attēlojums, bet gan ierobežota platība, kas ietver vairāku ziloņu pilnīgu vai daļēju attēlojumu.
39 Katrā ziņā prasītāja savus apgalvojumus par izmantošanu modes jomā nepamato. Vēl jo vairāk, tā, ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā apskatāmās preču zīmes nav monogrammas, nepaskaidro nozīmi, kāda ir “monogrammu precēm”.
40 Tā kā nevar piekrist nevienam no prasītājas argumentiem attiecībā uz vairāku ziloņu attēlojumu apstrīdētajā preču zīmē, ir jāuzskata, ka šis elements vizuāli atšķir apstrīdēto preču zīmi no agrākajām grafiskajām preču zīmēm, kuras ietver tikai vienu šī dzīvnieka attēlojumu.
41 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 24. punktā secinot, ka, skatot tās kopā, apstrīdētā preču zīme un agrākās grafiskās preču zīmes no vizuālā viedokļa ir atšķirīgas.
Par fonētisko salīdzinājumu
42 Ievadam ir jāatzīmē, ka prasītāja pamatoti norāda, ka pastāv pretruna apstrīdētā lēmuma pamatojumā attiecībā uz fonētisko līdzību. Apstrīdētā lēmuma 25. punkts, saskaņā ar kuru grafiskas preču zīmes netiek izrunātas, no pirmā acu uzmetiena nav savienojams ar šī paša lēmuma 26. punktu, saskaņā ar kuru apstrīdētās preču zīmes mutvārdu apraksts katrā ziņā atšķiras no agrāko preču zīmju mutvārdu apraksta.
43 Turklāt pretēji tam, ko būtībā apgalvo ITSB, nešķiet, ka apstrīdētā lēmuma 26. punktā izklāstītais būtu tikai pilnīgas izskatīšanas labad. Apstrīdētā lēmuma 37. punktā, kas veltīts sajaukšanas iespējas pastāvēšanas visaptverošam vērtējumam, Apelāciju padome ir tieši atsaukusies uz fonētiskajām atšķirībām, kas konstatētas starp attiecīgajām preču zīmēm.
44 Līdz ar to ir jāuzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta pretruna pamatojumā attiecībā uz fonētiskās līdzības vērtējumu.
45 Tomēr pretēji prasītājas apgalvotajam fonētisks salīdzinājums nav atbilstošs, izvērtējot grafiskas preču zīmes bez vārdiskiem elementiem līdzību ar citu preču zīmi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 25. marta spriedumu apvienotajās lietās no T‑5/08 līdz T‑7/08 Nestlé/ITSB – Master Beverage Industries (“Golden Eagle” un “Golden Eagle Deluxe”), Krājums, II‑1177. lpp., 67. punkts).
46 Grafiska preču zīme bez vārdiskiem elementiem kā tāda nevar tikt izrunāta. Augstākais, tās vizuālais vai konceptuālais saturs var tikt aprakstīts mutvārdos. Šāds apraksts obligāti sakrīt vai nu ar attiecīgās preču zīmes vizuālo, vai konceptuālo uztveri. Līdz ar to autonomi nav jāpārbauda grafiskas preču zīmes bez vārdiskiem elementiem fonētiskā uztvere un jāsalīdzina tā ar citu preču zīmju fonētisko uztveri.
47 Šajos apstākļos un ņemot vērā, ka apstrīdētā preču zīme ir grafiska preču zīme bez vārdiskiem elementiem, nav jāizdara secinājums nedz par šīs pēdējās minētās preču zīmes un agrāko preču zīmju fonētisku līdzību, nedz to atšķirību.
Par konceptuālo salīdzinājumu
48 Apstrīdētā lēmuma 28. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi, pirmkārt, ka agrākā vārdiskā preču zīme nozīmē “ziloņus” vācu valodā, kas ir tās teritorijas valodā, kurā tā ir reģistrēta. Otrkārt, saskaņā ar Apelāciju padomes viedokli attiecīgajās grafiskajās preču zīmēs pilnīgi skaidri ir veikta atsauce uz jēdzienu “zilonis”. Tomēr, ciktāl agrākajās preču zīmēs attēlots tikai viens zilonis, kamēr apstrīdētā preču zīme ietver vairākus dažāda lieluma ziloņus, kas izkārtoti noteiktā veidā un ietverti taisnstūra etiķetē ar noapaļotiem stūriem, Apelāciju padome secināja, ka pastāv konceptuāla līdzība, nevis identiskums.
49 Prasītāja uzskata, ka konceptuālā līdzība ir augstāka, nekā to konstatējusi Apelāciju padome. Konkrētāk, tā apgalvo, ka pastāv konceptuāls identiskums starp apstrīdēto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi.
50 Šajā kontekstā attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes konceptuālo uztveri vispirms iepriekš 30. punktā ir ticis konstatēts, ka apstāklim, ka apstrīdētā preču zīme ietver diagonālas virknes ar ziloņiem, nav nozīmes no konkrētās sabiedrības uztveres viedokļa. Attiecīgi, konkrētā sabiedrības daļa neuztvers nekādu īpašu izvietojumu ziloņu virknē, kas attēlota apstrīdētajā preču zīmē. Turpinot, no 29. punkta iepriekš izriet, ka taisnstūri ar noapaļotiem stūriem, kas ietver ziloņu attēlojumu apstrīdētajā preču zīmē, tiks uztverti kā preču zīmes norobežojums telpā. Uz šī pamata šim elementam netiks piešķirts nekāds īpašs konceptuāls saturs. Visbeidzot, ņemot vērā, ka principā vidusmēra patērētājam jābalstās uz nepilnīgu preču zīmju attēlu, kas tam palicis atmiņā (šajā ziņā skat. Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts), apstrīdētās preču zīmes konceptuālo uztveri neietekmēs dažādu izmēru ziloņu esamība.
51 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers apstrīdēto preču zīmi kā tādu, kas no konceptuālā viedokļa vienkārši norāda uz ziloņiem. Attiecīgi, prasītāja ir pamatoti apgalvojusi, ka pastāv konceptuāls apstrīdētās preču zīmes un agrākās vārdiskās preču zīmes identiskums.
52 Attiecībā uz apstrīdētās preču zīmes un agrāko grafisko preču zīmju konceptuālo salīdzinājumu nav ticis apstrīdēts, ka pēdējās minētās tiek uztvertas tādējādi, ka tās norāda uz “ziloņa” jēdzienu. Ievērojot tuvumu starp jēdzienu “zilonis” un jēdzienu “ziloņi”, sekojot Apelāciju padomes piemēram, ir jāsecina, ka pastāv konceptuāla apstrīdētās preču zīmes un agrāko grafisko preču zīmju līdzība.
53 Visbeidzot, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas kļūdas saistībā ar fonētiskās līdzības un konceptuālās līdzības vērtējumu.
54 Tomēr šo kļūdu iespaids uz Apelāciju padomes konstatējuma par sajaukšanas iespējas neesamību pamatotību un, attiecīgi, uz apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas pamatotību var tikt novērtēts tikai stadijā, kad tiek veikts visaptverošs visu faktoru, kam ir nozīme, vērtējums. Šī vērtējuma mērķiem ir jāuzskata, ka attiecīgās preču zīmes ir atšķirīgas no vizuālā viedokļa, ka to fonētiskajam salīdzinājumam nav nozīmes un ka no konceptuālā viedokļa apstrīdētā preču zīme ir identiska agrākajai vārdiskajai preču zīmei un līdzīga agrākajām grafiskajām preču zīmēm.
Par agrāko preču zīmju paaugstinātās atšķirtspējas neņemšanu vērā
55 Apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi, ka prasītāja Anulēšanas nodaļā nav tieši pretendējusi uz agrāko preču zīmju paaugstināto atšķirtspēju, kas radusies to intensīvas izmantošanas rezultātā. Apsvērumi un pierādījumi, ko prasītāja iesniegusi Anulēšanas nodaļā, esot attiekušies tikai uz jautājumu par minēto preču zīmju faktisko izmantošanu, ko izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā. Līdz ar to Apelāciju padome nav pārbaudījusi, vai agrākās preču zīmes ir ieguvušas atšķirtspēju to izmantošanas rezultātā. Apstrīdētā lēmuma 31. punktā tā uzskatīja, ka tās ir apveltītas ar normālu atšķirtspēju.
56 Prasītāja apstrīd, ka tā nebūtu pretendējusi agrāko preču zīmju iegūto atšķirtspēju. Šajā ziņā tā norāda uz apsvērumiem, ko tā Anulēšanas nodaļai iesniegusi 2007. gada 11. oktobrī.
57 Šo apsvērumu 11. lpp., to tulkojumā procesa valodā ITSB, kāds tas iesniegts Anulēšanas nodaļai 2007. gada 7. novembrī, ir ietverta šāda rindkopa:
“3. Pretēji iebildumu iesniedzēja viedoklim [agrākajām preču zīmēm] vēl jo vairāk nav vāja atšķirtspēja. Gluži pretēji: to intensīvas un ilgstošas izmantošanas dēļ iepriekš Vācijas tirgū tām ir atšķirtspēja, kas pārsniedz vidējo.”
58 No šīs rindkopas izriet, ka prasītāja ir tieši atsaukusies uz agrāko preču zīmju iegūto atšķirtspēju to agrākās izmantošanas rezultātā. Līdz ar to kā Anulēšanas nodaļai saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu, kas bija spēkā tās lēmuma pieņemšanas brīdī, tā arī Apelāciju padomei saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu bija savos lēmumos jāpārbauda šī [pieteikuma par] pretendēšanu pamatotība.
59 ITSB izvirzītie argumenti nevar likt apšaubīt šo konstatējumu.
60 Tādējādi pirmām kārtām ITSB apgalvo, ka prasītāja nav izvirzījusi agrāko preču zīmju iegūto atšķirtspēju ne standartveida pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu, kas iesniegts 2007. gada 20. februārī, ne apsvērumos, kas pievienoti šai veidlapai.
61 Tomēr, pirmkārt, standartveida veidlapā nav ietverta sadaļa, kas veltīta agrāko preču zīmju atšķirtspējai, bet tikai sadaļa, kas veltīta to iespējamai reputācijai, kura nav tikusi izvirzīta šajā lietā.
62 Otrkārt, ne no Regulas Nr. 40/94, ne no Regulas Nr. 207/2009 neizriet, ka, lai tā būtu pieņemama, pretendēšanai uz agrākās preču zīmes iegūto atšķirtspēju ir jābūt formulētai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas brīdī.
63 Otrām kārtām saskaņā ar ITSB viedokli iepriekš 57. punktā citētā rindkopa ir viens un īss apgalvojums, kurš sniegts, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem saistībā ar diskusiju par agrāko preču faktiskas izmantošanas pierādījumiem.
64 Pirmkārt, lai arī attiecīgā rindkopa ir īsa, tās nozīme ir pietiekami skaidra un precīza.
65 Otrkārt, nevarētu apgalvot, ka prasītājas pretendēšana ir tikusi formulēta saistībā ar diskusiju par agrāko preču zīmju faktiskās izmantošanas pierādījumiem. Šis jautājums tika atrisināts ar prasītājas 2007. gada 11. oktobra apsvērumu I un II punktu, kamēr iepriekš 57. punktā citētā rindkopa ir no šī paša dokumenta III punkta, kurš ir veltīts citiem personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem argumentiem. Kā to atzinis pats ITSB, šie argumenti ietvēra jautājumu par agrāko preču zīmju atšķirtspēju.
66 Trešām kārtām ITSB uzskata, ka prasītāja nav norādījusi specifiskus pierādījumus, lai pamatotu agrāko preču zīmju šķietamo iegūto atšķirtspēju. Turklāt saskaņā ar ITSB viedokli pierādījumi, kas iesniegti prasītājas 2007. gada 11. oktobra apsvērumu pielikumā, ir vērsti uz to, lai pierādītu agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu.
67 Šajā ziņā, skatot iepriekš 57. punktā minēto rindkopu kontekstā, no tās izriet, ka, lai pamatotu pretendēšanu uz agrāko preču zīmju iegūto atšķirtspēju, prasītāja ir atsaukusies uz visiem tās iesniegtajiem pierādījumiem, lai pierādītu šo preču zīmju faktisko izmantošanu.
68 Turklāt šie elementi, proti, reklāmas materiāli, kuros atrodamas agrākās preču zīmes, un ar zvērestu apliecināti paziņojumi par preču, kas apzīmētas ar šīm preču zīmēm, pārdošanas apjomiem, no pirmā acu uzmetiena bija atbilstoši ne vien attiecībā uz agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu, bet tāpat arī attiecībā uz to iespējamo atšķirtspēju, kas iegūta izmantošanas rezultātā.
69 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka prasītāja ir pietiekami precīzi identificējusi pierādījumus, uz kuriem tā balstījās, lai ITSB varētu pārbaudīt tās prasību pamatotību un lai persona, kas iestājusies lietā, varētu šajā sakarā iesniegt savus apsvērumus.
70 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome ir kļūdaini atzinusi, ka prasītāja nav tieši izvirzījusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Tātad tāpat tā kļūdaini nav pārbaudījusi prasītājas pretendēšanas pamatotību šajā sakarā.
71 Šī kļūda nozīmē, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi faktoru, kas potenciāli var būt nozīmīgs apstrīdētās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas pastāvēšanas visaptverošajā vērtējumā (skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts; 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts).
72 Šajos apstākļos Vispārējās tiesas rīcībā nav visu nepieciešamo elementu, lai pārbaudītu Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā veiktā sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma pamatotību.
73 Līdz ar to ir jāapmierina vienīgais pamats un, attiecīgi, jāatceļ apstrīdētais lēmums, un nav jāpārbauda argumenti par minēto vērtējumu, it īpaši attiecībā uz saikni starp dažādiem elementiem, kas izriet no konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājuma.
Par tiesāšanās izdevumiem
74 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
75 Izskatāmajā lietā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs. Attiecīgi ir jāpiespriež ITSB segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.
76 Persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 15. jūlija lēmumu lietā R 1638/2008‑4;
2) ITSB sedz savus un atlīdzina Dosenbach-Ochsner AG Schuhe und Sport tiesāšanās izdevumus;
3) Sisma SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 7. februārī.
[Paraksti]