VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2017. gada 30. martā (*)

ELVGF – Garantiju nodaļa – ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Regula (EK) Nr. 1782/2003 – Regula (EK) Nr. 796/2004 – Platībatkarīgā atbalsta shēma – Pastāvīgo ganību jēdziens – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Vienotas likmes finanšu korekcija – Iepriekšējas korekcijas atskaitījums

Lieta T‑112/15

Grieķijas Republika, ko sākotnēji pārstāvēja I. Chalkias, G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un A. Vasilopoulou, vēlāk – G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un A. Vasilopoulou, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja D. Triantafyllou un A. Marcoulli, vēlāk – D. Triantafyllou, pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību, kura ir celta atbilstoši LESD 263. pantam un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 19. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2014, L 369, 71. lpp.).

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneses M. Kančeva [M. Kancheva] un N. Pultoraka [N. Półtorak] (referente),

sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2016. gada 15. septembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Laikposmā no 2008. gada 26. un 29. septembra līdz 2009. gada 23. un 27. februārim Eiropas Kopienu Komisija veica izmeklēšanas AA/2008/012/GR un AA/2009/031/GR par Grieķijas Republikas izdevumiem, kurus tā bija veikusi saistībā ar attiecīgi platībatkarīgo atbalstu un lauku attīstības pasākumiem Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk tekstā – “ELVGF”) Garantiju nodaļas, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk tekstā – “ELFLA”) ietvaros.

2        Ar 2008. gada 21. novembra un 2009. gada 13. maija vēstulēm Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai savus apsvērumus. Grieķijas Republika uz tiem atbildēja attiecīgi 2009. gada 21. janvārī un 13. jūlijā.

3        2010. gada 8. aprīlī notika divpusēja tikšanās. 2010. gada 2. jūnijā Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai savus secinājumus, uz kuriem pēdējā minētā atbildēja 2010. gada 2. augustā.

4        Ar 2013. gada 31. maija vēstuli Komisija Grieķijas Republiku informēja, ka tā saglabā savu nostāju attiecībā uz neto summu EUR 104 758 550,31 apmērā, ko tā gatavojas piemērot pēdējai minētajai, un par savu korekciju motīviem.

5        Grieķijas Republika vērsās saskaņošanas struktūrā ar 2013. gada 11. jūlija vēstuli, kurā tā apstrīdēja it īpaši ierosināto korekciju apmēru.

6        Lai gan saskaņošanas struktūra savā 2014. gada 31. janvārī sniegtajā atzinumā konstatēja, ka nav iespējams samierināt pušu atšķirīgās nostājas, tā tās aicināja turpināt uzturēt kontaktus, lai samierinātu to attiecīgās nostājas.

7        2014. gada 26. martā, ņemot vērā saskaņošanas struktūras atzinumu, Komisija pieņēma savu galīgo nostāju, kurā tā konstatēja nepilnības zemesgabalu identifikācijas sistēmā un ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (turpmāk tekstā – “ZGIS‑ĢIS”), kas ietekmēja kontrolpārbaudes un administratīvās pārbaudes, nepilnības pārbaudēs uz vietas, kā arī kļūdainus maksājumu un sankciju aprēķinus. Tostarp Komisija uzsvēra šo konstatējumu atkārtotību. Attiecībā uz Grieķijas Republiku piemērotās korekcijas galīgais neto apmērs bija EUR 86 007 771,11.

8        2014. gada 19. decembrī Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELVGF Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (turpmāk tekstā – “ELGF”) un uz ELFLA (OV 2014, L 369, 71. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

9        Ar apstrīdēto lēmumu Komisija attiecībā uz Grieķijas Republiku piemēroja vienotas likmes korekcijas par 2008. pieprasījumu gadu platībatkarīgā atbalsta jomā par kopējo summu EUR 61 012 096,85, no kuras tā atskaitīja summu EUR 2 135 439,32 apmērā. Komisija piemēroja korekcijas arī attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu lauku attīstības jomā par kopējo summu EUR 10 504 391,90, no kuras tā atskaitīja summu EUR 2 588 231,20 apmērā. No šīm summām izrietošās finansiālās ietekmes summas ir attiecīgi EUR 58 876 657,53 un EUR 7 916 160,70.

10      Komisija vienotas likmes korekciju piemērošanu pamatoja ar šādiem motīviem, kas ir izklāstīti apstrīdētajam lēmumam pievienotajā kopsavilkuma ziņojumā (turpmāk tekstā – “kopsavilkuma ziņojums”):

–        attiecībā uz ZGIS‑ĢIS: Komisijas dienesti uzskatīja, ka tā neatbilst prasībām, kas izriet no Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.), ar grozījumiem, 20. panta; konkrēti:

–        tika konstatētas kļūdas attiecībā uz bāzes zemes gabalu robežām un to maksimālo platību, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, jo šie dati pamatā bija nepareizi; konkrēti šīs kļūdas tika konstatētas attiecībā uz platībām, kas tiek izmantotas ganībām, kuras saskaņā ar pārbaudēm vairs nevarēja tikt uzskatītas par tādām, par kurām var pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003 (OV 2004, L 141, 18. lpp.), ar grozījumiem, 2. panta pirmās daļas 2. un 2.a punktu; līdz ar to lauksaimnieki nebija pareizi informēti par iespējamību pretendēt uz atbalstu par zemes gabaliem, kurus viņi plānoja deklarēt; turklāt to kontrolpārbaudes ar mērķi nepieļaut viena un tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu par vieniem un tiem pašiem zemes gabaliem nebija pārliecinošas, ja vien nebija tikušas veiktas pārbaudes uz vietas, kurās būtu tikusi atklāta nepareizā zemes gabalu atrašanās vieta un iespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu;

–        sākot no 2009. gada deklarācijām un kontrolpārbaudēm ZGIS‑ĢIS tika izmantota jauna informācija; tomēr kontrolpārbaužu rezultāti nevarēja tikt izmantoti, lai novērtētu Fondam pastāvošo risku attiecībā uz 2008. gadu; proti, 2008. gadā lauksaimnieki savus zemes gabalus deklarēja, pamatojoties uz vecajām ZGIS‑ĢIS; tātad, ja sistēma 2008. gadā būtu darbojusies pareizi, daļa no šiem zemes gabaliem būtu tikuši noraidīti kā tādi, par kuriem nevar pretendēt uz atbalstu, tostarp ievērojama daļa, kas attiecās uz pastāvīgajām ganībām, kuras Grieķijas iestādes uzskatīja par tādām, par kurām var pretendēt uz atbalstu, un attiecībā uz kurām Komisija iepriekšējā korespondencē jau bija norādījusi uz neiespējamību par tām pretendēt uz atbalstu atbilstīgo tiesību normu neievērošanas dēļ;

–        pārbaudes uz vietas attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu neatbilda Regulas Nr. 796/2004 23. un 30. panta prasībām; konkrētāk:

–        attiecībā uz ganībām: ganību mērījumu neesamība tika atzīta par īpaši satraucošu; vairākos gadījumos platības, par kurām var pretendēt uz atbalstu, klāja kokaugi, un citus zemes gabalus daļēji klāja zāles lopbarība, tādējādi tie neatbilda Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertajiem pastāvīgo ganību kritērijiem; deklarētās platības bieži tika uzietas attālās teritorijās, kuras nebija redzami norobežotas un kurām bija grūti piekļūt; tika konstatēts, ka inspektori nebija veikuši platību mērījumus atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 30. panta prasībām; lai gan Grieķijas Republika bija vairākkārt norādījusi, ka apstrīdētās platības vienmēr ir tikušas izmantotas kā ganības un Komisija nav apstrīdējusi iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu, šīs platības bija bijušas tādas, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu, arī ņemot vērā pirms 2006. gada piemērojamos noteikumus, un Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts (ĢD) arī bija apšaubījis iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu (izmeklēšana AP/2001/06);

–        attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas, izmantojot attālo uzrādi: piemērotā procedūra neatbilda prasībām; līdz ar to atbalsts bija izmaksāts par zemes gabaliem, par kuriem atbilstoši Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktam un Regulas Nr. 796/2004 2. pantam uz atbalstu nevar pretendēt;

–        attiecībā uz klasiskajām pārbaudēm uz vietas: “atkārtotajos mērījumos” atklājās atšķirības, tomēr tās nepierādīja sistemātiskus trūkumus šī veida pārbaudes darbībā, izņemot attiecībā uz ganībām; 2008. gadā, ņemot vērā, ka tika ieviesta jauna ZGIS‑ĢIS, Grieķijas Republika tajā atkārtoti neievadīja to zemes gabalu koordinātas, uz kuriem attiecās klasiskās pārbaudes uz vietas; līdz ar to neeksistēja grafisks attēlojums, kas ļautu atklāt daudzkārtējas deklarācijas;

–        konstatētās nepilnības bija pastāvīgs trūkums galveno pārbaužu un papildpārbaužu darbībā un radīja Fondam risku attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu; šie konstatējumi turklāt bija atkārtoti;

–        konstatētās nepilnības iespaidoja ar platību “saistīto” papildu atbalstu;

11      Ņemot vērā konstatējumus par nepilnībām ZGIS‑ĢIS un pārbaudēs uz vietas, Komisija piemēroja korekcijas, kas bija sadalītas atbilstoši šādai klasifikācijai:

–        lauksaimniekiem, kas deklarēja tikai ganības, tika piemērota vienotas likmes korekcija 10 % apmērā problemātiskās situācijas dēļ ZGIS un pārbaudēs uz vietas, kurās atklājās liels kļūdu un līdz ar to – būtisku pārkāpumu skaits; lai gan, kā norāda Komisija, saskaņā ar 1997. gada 23. decembra Dokumentu VI/5330/97 “Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros (turpmāk tekstā – “Dokuments VI/5330/97”), būtu pamatota korekcija 25 % apmērā, vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā piemērošana šķita piemērotāka, ņemot vērā “buferzonas efektu”;

–        lauksaimniekiem, kuri nedeklarēja ganības, tika piemērota vienotas likmes korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā “buferzonas efektu”, klasisko pārbaužu uz vietas uzlabojumus un to, ka šajā lauksaimnieku kategorijā identificēto pārkāpumu līmenis bija zemāks un ka klasiskās pārbaudes uz vietas bija būtiska pārbaužu daļa;

–        attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu, tika piemērota vienotas likmes korekcija 5 % apmērā pārbaužu uz vietas novēlotās uzsākšanas negatīvās ietekmes un “buferzonas efekta” neesamības dēļ;

–        attiecībā uz visiem uz platību balstītajiem lauku attīstības pasākumiem tika piemērota vienotas likmes korekcija 5 % apmērā.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

12      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 2. martā, Grieķijas Republika cēla šo prasību.

13      Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (astotā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

14      Veicot Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, Vispārējā tiesa aicināja Komisiju iesniegt divus dokumentus. Tā šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.

15      Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2016. gada 15. septembra tiesas sēdē. Šajā tiesas sēdē Grieķijas Republika iesniedza dažus dokumentus, kas jau bija ietverti lietas materiālos.

16      Grieķijas Republika prasa Vispārējai tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi izdevumi, kas ir veikti saistībā ar platībatkarīgo atbalstu par 2008. pieprasījumu gadu un atbilst 10 % no kopējā veikto izdevumu apmēra atbalstam par ganībām, 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra saistītajam papildu atbalstam un 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra lauku attīstībai.

17      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

18      Savas prasības pamatošanai Grieķijas Republika izvirza trīs atcelšanas pamatus. Pirmais pamats saistībā ar vienotas likmes finanšu korekciju 10 % apmērā attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu attiecas uz Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī nepietiekamu pamatojumu un samērīguma principa un Komisijas novērtējuma brīvībai piemērojamo robežu neievērošanu. Otrais pamats saistībā ar vienotas likmes finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz saistīto papildu atbalstu attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, nepietiekamu pamatojumu un samērīguma principa neievērošanu. Trešais pamats saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā, kas ir piemērota ar lauksaimniecības attīstībai veltīto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otro pīlāru saistītajam atbalstam, attiecas uz pamatojuma neesamību, kļūdu tiesību piemērošanā un samērīguma principa neievērošanu.

19      Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Eiropas lauksaimniecības fondiem tiek finansētas tikai intervences, kas ir veiktas atbilstoši Savienības tiesību normām saskaņā ar lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju (spriedums, 2013. gada 27. februāris, Polija/Komisija, T‑241/10, nav publicēts, EU:T:2013:96, 20. punkts).

20      Ja Komisija atsakās no fondiem finansēt noteiktus izdevumus Savienības tiesību normu pārkāpumu dēļ, kuros ir vainojama dalībvalsts, tās pienākums ir nevis izsmeļoši pierādīt valsts iestāžu veikto pārbaužu nepietiekamību vai to sniegto datu nepareizību, bet gan sniegt pierādījumus nopietnajām un saprātīgajām šaubām, kas tai ir radušās saistībā ar šīm pārbaudēm vai šiem datiem. Šo Komisijas pierādīšanas pienākuma atvieglojumu izskaidro tas, ka dalībvalstij ir vieglāk savākt un pārbaudīt informāciju, kas ir vajadzīga Eiropas lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanai, un tāpēc tai ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai datu patiesumu un attiecīgā gadījumā – Komisijas apgalvojumu nepareizību (spriedumi, 2001. gada 11. janvāris, Grieķija/Komisija, C‑247/98, EU:C:2001:4, 7.–9. punkts, un 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 21. punkts).

21      Tādējādi ir jānoskaidro, vai attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi Komisijas vērtējumu nepareizību vai arī attiecībā uz fondu pastāvoša zaudējumu vai pārkāpumu riska neesamību, pamatojoties uz uzticamas un efektīvas kontroles sistēmas piemērošanu (2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 22. punkts; šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 24. februāris, Grieķija/Komisija, C‑300/02, EU:C:2005:103, 95. punkts).

22      Grieķijas Republikas izvirzītie pamati tās prasības pamatošanai, ciktāl tā attiecas uz trim ar apstrīdēto lēmumu piemērotajām finanšu korekciju kategorijām, ir jāizskata, ņemot vērā šos apsvērumus.

 Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 10 % apmērā, kas attiecas uz platībatkarīgo atbalstu

23      Runājot par vienotās likmes korekciju 10 % apmērā attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu, Grieķijas Republika izvirza trīs iebildumus, kas attiecas, respektīvi, uz to, ka ir ticis kļūdaini interpretēts un piemērots Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkts, kurā ir noteikta ganību definīcija, nav ticis norādīts pamatojums un nav ticis ievērots samērīguma princips.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu

24      Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertā “pastāvīgo ganību” definīcija ir jāinterpretē tādējādi, ka tā aptver krūmāju un kokaugu klātas platības, kas ir raksturīgas tā sauktajām Vidusjūras reģiona tipa ganībām.

25      Vispirms ir jānorāda, ka atbilstoši Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.) 31. pantam Komisija no Savienības finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem. No tā izriet, ka Komisijai ir pienākums īstenot likumdevēja mērķi attiecīgajās regulās noteiktajās robežās un ka lauksaimniecības ienākumu atbalsts netiek piešķirts diskrecionāri, bet tikai tad, ja tas atbilst piemērojamajos tekstos minētajiem nosacījumiem.

26      Ciktāl lietas dalībniekiem ir domstarpības par to, kā interpretēt to, kā tiek definētas “pastāvīgās ganības”, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu, vispirms ir jānoskaidro noteikumi, kuriem ir nozīme, runājot par “pastāvīgo ganību” definīciju, un to interpretācija un pēc tam jāpārbauda, vai Komisija nav pieļāvusi kļūdu, pamatojoties uz veiktajiem konstatējumiem, piemērodama strīdīgo vienotās likmes korekciju.

27      Pirmkārt, lai noskaidrotu tiesības uz atbalsta maksājumu, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1782/2003, redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu norises laikā, 43. pantā bija paredzētas tiesības uz maksājumu par hektāru un saskaņā ar minētā panta 2. punkta b) apakšpunktu hektāru skaitā ietilpa visa lopbarības platība pārskata periodā. Pēdējā minētā bija definēta Regulas Nr. 1782/2003 43. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru tajā ietilpa “saimniecības platība, kas [..] bija pieejama dzīvnieku audzēšanai”, izņemot tostarp ēkas, mežus, dīķus un takas.

28      Saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 1. punktu redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu norises laikā, jebkuras tiesības uz maksājumu saistībā ar hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, deva tiesības uz atbalsta maksājumu. Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, bija jāsaprot kā “jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme, ko aizņem aramzeme un pastāvīgās ganības, izņemot [..] mež[us] vai [platības,] kuras izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām”.

29      No minētā izriet, ka ar Regulu Nr. 1782/2003, redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu norises laikā, īstenotajā sistēmā platībatkarīgais atbalsts bija paredzēts vienīgi lauksaimniecības platībām, citiem vārdiem sakot, jebkurai platībai, kurai ir lauksaimnieciskajai ražošanai piemērots segums, lai novērstu, ka atbalsts tiek piešķirts par platībām, kurās faktiski netiek veikta lauksaimnieciskā darbība.

30      Otrkārt, pastāvīgās ganības Regulas Nr. 796/2004, redakcijā, kas bija piemērojama 2008. gadā, 2. panta pirmās daļas 2. punktā bija definētas kā “zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kas nav bijusi iekļauta saimniecības augsekas sistēmā piecus gadus vai ilgāk”.

31      Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004, redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu norises laikā, 2. panta pirmās daļas 2.a punktu kā “stiebrzāles vai cita veida zāles lopbarība” bija apzīmēti “visi stiebrzāļu augi, kas kādā dalībvalstī tradicionāli aug dabiskās ganībās vai parasti tiek iekļauti sēklas maisījumos ganībām vai pļavām (neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas lopu ganīšanai vai nē)”.

32      Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 796/2004, redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu norises laikā, 8. panta 1. punktam “zemes gabals, kurā aug koki, uzskatāms par lauksaimniecības zemes gabalu platībatkarīgā atbalsta shēmu piemērošanai, ja Regulas [..] Nr. 1782/2003 51. pantā minēto lauksaimniecisko darbību vai attiecīgā gadījumā paredzēto ražošanu var veikt līdzīgi kā zemes gabalos tajā pašā platībā, kuros nav koku”.

33      Vispirms ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertajā “pastāvīgo ganību” definīcijā kā “pastāvīgās ganības” bija konkrēti minēta tikai zeme, kas tiek izmantota stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības audzēšanai.

34      Līdz ar to, lai gan augi, kas nav stiebrzāles, un cita veida zāles lopbarība nav konkrēti izslēgti no šīs definīcijas, pēdējā minētajā bija paredzēts netiešs nošķīrums attiecībā uz, pirmkārt, stiebrzālēm un zāles lopbarību un, otrkārt, pretēji minētajiem – uz visiem augiem, kas nav stiebrzāļu augi, proti, kokaugiem. Faktiski no formulējuma “stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības [..] audzēšanai” izriet, ka principā, ņemot vērā minēto definīciju, atbalsts bija piešķirams tikai par stiebrzālēm un zāles lopbarību.

35      Tādējādi, runājot par atbalstu ganībām, Regulā Nr. 796/2004 noteiktais kritērijs, lai pārliecinātos, ka atbalsts netiek izmaksāts par platībām, kurās netiek veikta lauksaimnieciskā darbība, bija attiecīgajā platībā sastopamās veģetācijas tips. Proti, citu, nevis stiebrzāļu augu pārsvars bija indikators tam, ka attiecīgajās platībās, šajā gadījumā – ganībās, netika veikta lauksaimnieciskā darbība. Līdz ar to “pastāvīgo ganību” definīcijas ierobežošana, to attiecinot uz platībām, kuras klāj stiebrzāles un cita veida zāles lopbarība, tā kā pēdējās minētās ir dabisks lopbarības avots, tika veikta ar mērķi novērst risku, ka atbalsts tiktu piešķirts par platībām, kuras tiek izmantotas ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām un netiek faktiski lietotas dzīvnieku audzēšanai. Kokaugu elementi (koki un krūmi) varēja tikt pieļauti augstākais, ciktāl tie neapdraudēja zāles lopbarības resursu attīstību un līdz ar to – zemes gabalu faktisku izmantošanu ganībām.

36      Līdz ar to gan no Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējuma, gan no minētās regulas mērķa un konteksta izriet, ka jēdziens “pastāvīgās ganības” ir jāinterpretē tādējādi, ka meži un zemes gabali, kurus klāj kokaugi, principā bija no atbalsta izslēgti.

37      Turpinājumā no lietas materiāliem izriet, ka Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) publicē norādījumus ar mērķi definēt dalībvalstīm pamatnostādnes par to, kā vislabāk ievērot spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

38      Saskaņā ar 2008. gadā piemērojamo norādījumu redakciju, ko Komisija iesniedza, izpildot procesa organizatorisko pasākumu:

“Komisijas dienesti uzskata, ka “meži” ir jāinterpretē kā lauksaimniecības zemes gabalā ietilpstošas platības, kuras klāj koki (tostarp krūmi utt.), kas kavē ganībām piemērotas pameža veģetācijas veidošanos; atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 8. panta 1. punktam lauksaimniecības zemes gabalos ietilpstošas koku klātas platības, kuru blīvums ir lielāks par 50 kokiem uz hektāru, parasti būtu jāuzskata par tādām, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu[; i]zņēmumi, kurus dalībvalstis ir iepriekš pamatojušas, var tikt paredzēti attiecībā uz jauktu kultūru, tādu kā augļu plantācijas, koku sugām un ekoloģisku/vides apsvērumu dēļ; [..] attiecībā uz krūmiem, klintīm utt. nosacījumi, ar kādiem šie elementi var tikt uzskatīti par lauksaimniecības zemes gabalu daļu, būtu jāparedz, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts vai reģiona parastajiem standartiem.”

39      No minēto norādījumu izvilkuma izriet, ka ierobežota koku daudzuma, kas ir mazāks par 50 kokiem uz hektāru, esamības dēļ lauksaimniecības zemes gabalos tie netika izslēgti no atbalsta, ja šāda nenozīmīga koku daudzuma esamība nekavēja to faktisku izmantošanu lauksaimniecībai. Saskaņā ar šiem norādījumiem bija iespējams paredzēt arī citus izņēmumus koku un citu kokaugu izslēgšanai – ar nosacījumu, ka tie tiek iepriekš definēti un pamatoti.

40      Ir jānorāda arī, ka šajā lietā, runājot par attiecībā uz atbalstu ganībām piemēroto vienotās likmes korekciju, Komisija savu lēmumu ir balstījusi uz turpinājumā izklāstītajiem konstatējumiem. Pirmajā Grieķijas Republikai adresētajā vēstulē, kas ir datēta ar 2008. gada 21. novembri, Komisija norādīja, ka attiecīgo izmeklēšanu laikā veiktajās pārbaudēs uz vietas ir pierādījies, ka noteiktas platības, par kurām bija piešķirts atbalsts, neatbilda Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktā un Regulas Nr. 796/2004 2. pantā paredzētajiem atbilstības kritērijiem. Komisija minēja šādus piemērus:

–        642‑526‑7231‑031B: no deklarētajiem/akceptētajiem 18 hektāriem tikai 10 % varēja tikt uzskatīti par tādiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu; zemes gabala, kā tas bija iezīmēts kartē, atrašanās vietu pašvaldības ganībās nebija iespējams noteikt;

–        665‑522‑0095‑039B: deklarēti/akceptēti 35 hektāri; daļa lauksaimnieka deklarētā zemes gabala bija smilšains jūras krasts ar nelielu stiebrzāļu daudzumu, daļēji ierīkots kā testa trase; Grieķijas iestādes šo platību bija akceptējušas kā ganības, jo to šķērsoja dzīvnieki, kas netika uzskatīts par pieņemamu kritēriju;

–        585‑559‑2915‑001B: deklarēts/akceptēts par 3,1 hektāru; zemes gabala kopējā platība bija 38,4 hektāri, no kuriem 37,7 pašvaldība uzskatīja par ganībām, par kurām var pretendēt uz atbalstu; tā kā zemes gabals bija pašvaldības ganības, tā atrašanās vietu nevarēja noteikt; pamatojoties uz fotoattēlu, kas tika iesniegts misijas noslēgumā, vismaz pusi no zemes gabala klāja biezi krūmi vai mežs;

–        522‑528‑2317‑401B: deklarēts/akceptēts par 20 hektāriem; zemes gabala kopējā platība bija 33,69 hektāri, no kuriem 32,75 pašvaldība uzskatīja par ganībām, par kurām var pretendēt uz atbalstu; zemes gabalu pilnībā klāja koki, un tas faktiski bija mežs; iestādes apgalvoja, ka dzīvnieki varēja tajā iekļūt; jaunajā ZGIS‑ĢIS, balstoties uz ortofotoattēliem, zemes gabals tiek interpretēts kā mežs;

–        513‑526‑3201‑401B: deklarēts/akceptēts par 7 hektāriem; zemes gabala kopējā platība ir 9,3 hektāri, no kuriem 8,8 hektārus pašvaldība uzskatīja par ganībām, par kurām var pretendēt uz atbalstu; zemes gabals faktiski bija kalna nogāze, kuru 80 % apmērā klāja biezi krūmi un koki; jaunajā ZGIS‑ĢIS, balstoties uz ortofotoattēliem, zemes gabals tiek pilnā apmērā uzskatīts par tādu, par kuru var pretendēt uz atbalstu, kas tika atzīts par nepareizu; blakus zemes gabalam atrodas ganības, un lauksaimnieks, kas šo zemes gabalu nebija deklarējis, laiž savus dzīvniekus ganīties patiesajās ganībās ārpus zemes gabala;

–        512‑526‑9460‑402B: deklarēts/akceptēts par 18 hektāriem; zemes gabala kopējā platība bija 42 hektāri, no kuriem 41,2 pašvaldība uzskatīja par ganībām, par kurām var pretendēt uz atbalstu; zemes gabals atradās uz stāvas kalna nogāzes, ko klāj koki/krūmi un krūmāji; jaunajā ZGIS‑ĢIS, balstoties uz ortofotoattēliem, zemes gabals tiek uzskatīts par mežu.

41      No Komisijas un Grieķijas Republikas vēlākās saziņas izriet, ka Komisijas konstatētos trūkumus Grieķijas iestādes nespēja pamatot. Līdz ar to Komisija kopsavilkuma ziņojumā konstatēja, ka “attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri deklarē[juši] tikai ganības, šajā situācijā atklājās liels kļūdu un līdz ar to – būtisku pārkāpumu skaits”. Kopsavilkuma ziņojumā turklāt ir norādīts, ka vairākos gadījumos zemes gabalus klāja nevis stiebrzāļu augi, bet gan kokaugi un dažkārt zemes gabalu daļas klāja stiebrzāļu augi, un līdz ar to nebija izpildīti pastāvīgo ganību kritēriji, kas izriet no Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta. Piedevām saskaņā ar kopsavilkuma ziņojumu diezgan bieži deklarētās platības tika uzietas attālās (sabiedriskās/koplietošanas) vietās, kuras ne vienmēr bija redzami norobežotas un viegli pieejamas. Tādējādi tika konstatēts, ka deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu platību mērījumus inspektori neveica atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 30. pantam, jo reizēm bija norādīts tikai kāds kritērijs, vispār neveicot faktisku platības noskaidrošanu.

42      No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas dienestu konstatētie pārkāpumi varēja būt pierādījums nopietnajām un saprātīgajām šaubām, ko tā pauda attiecībā uz izmaksāto atbalstu par ganībām, atbilstoši šī sprieduma 20. punktā minētajai judikatūrai.

43      Tomēr Grieķijas Republika nenorāda nevienu apstākli, kas pierādītu Komisijas vērtējumu nepareizību un ļautu atspēkot lēmumu attiecībā uz pastāvīgajām ganībām piemērot vienotas likmes korekciju atbilstoši šī sprieduma 21. punktā minētajai judikatūrai.

44      Faktiski Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka nav ne loģiski, ne pamatoti izslēgt “Vidusjūras reģiona tipa” ganības no KLP atbalsta, un sava apgalvojuma pamatošanai izvirza virkni argumentu ar mērķi pierādīt, ka Komisija, piemērojot strīdīgo vienotās likmes korekciju, ir pieļāvusi kļūdu, jo par platībām, kuras klāj kokaugi, kas ir tradicionāla lopbarība dzīvniekiem Vidusjūras apkaimē, esot bijis piešķirams ganībām paredzētais atbalsts.

45      Vispirms ir jānorāda, ka ar šo iebildumu Grieķijas Republika nevēlas apstrīdēt Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertās “pastāvīgo ganību” definīcijas likumību.

46      Turklāt, pirmkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka KLP mērķis vienmēr ir bijis atbalstīt Vidusjūras reģiona tipa ganības, kas aizņem ievērojamu Grieķijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles teritorijas daļu. Piedevām, Grieķijas Republikas ieskatā, Vidusjūras reģiona [tipa] ganību izslēgšana no “pastāvīgo ganību” definīcijas esot pretrunā Savienības tiesību normām vides aizsardzības jomā.

47      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika tikai abstrakti apgalvo, ka KLP mērķis vienmēr ir bijis sniegt atbalstu pastāvīgajām Vidusjūras reģiona tipa ganībām, savu komentāru pamatošanai tikai abstrakti atsaucoties uz 2014. gada 6. novembra spriedumu Grieķija/Komisija (T‑632/11, nav publicēts, EU:T:2014:934), nepaskaidrodama, ar ko tas ir nozīmīgs.

48      Runājot par šķietamo KLP mērķi atbalstīt Vidusjūras reģiona tipa pastāvīgās ganības, vispirms ir jānorāda, ka šāds mērķis nav ne minēts starp LESD 39. pantā aprakstītajiem KLP mērķiem, ne arī izriet no Regulas Nr. 1782/2003 normām; tās preambulas 4. apsvērumā bija paredzēts tikai, ka, “tā kā pastāvīgajām ganībām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi pieņemt pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo ganību saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē”.

49      Turklāt ir jākonstatē, ka, ciktāl Grieķijas Republika apgalvo, ka apstrīdētajam lēmumam ir jāatbilst Savienības tiesību normām vides aizsardzības jomā, tā neprecizē, kuras ir tās tiesību normas, kas šķietami ir pārkāptas.

50      Otrkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka Vidusjūras reģiona valstīs jēdziens “pastāvīgās ganības” norāda uz platībām, kuras klāj dabiska kokaugu vai koku veģetācija un kuras ir paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai. Grieķijas Republika atsaucas arī uz biežo Dienvideiropas dzīvnieku audzētāju prasību attiecībā uz iespējamības pretendēt uz atbalstu par Vidusjūras reģiona tipa ganībām atzīšanu saskaņā ar KLP neatkarīgi no tajās sastopamās veģetācijas.

51      Vispirms ir jānorāda, ka Grieķijas Republika nevar pamatoti atsaukties uz it kā valstī pastāvošu ganību jēdziena izpratni, saskaņā ar kuru par lopbarības resursiem tiktu atzītas platības ar pārsvarā kokaugu veģetācijas segumu, jo saskaņā ar lietas faktu norises laikā Savienībā spēkā esošo definīciju tika pieļauta tikai nenozīmīga kokaugu daudzuma esamība (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 5. jūlijs, Grieķija/Komisija, T‑86/08, EU:T:2012:345, 68. punkts).

52      Turpinājumā, pamatojot savu argumentu, kas ir balstīts uz biežo Dienvideiropas dzīvnieku audzētāju prasību attiecībā uz iespējamības pretendēt uz atbalstu par Vidusjūras reģiona tipa ganībām atzīšanu saskaņā ar KLP, Grieķijas Republika vienīgi atsaucas uz virkni pielikumu, no kuriem vecākais ir datēts ar 2011. gadu, ne sniedzot paskaidrojumus, ne arī norādot uz to nozīmīgajiem fragmentiem.

53      Tomēr no Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem ir balstīta prasība, vismaz kopsavilkuma veidā ir jābūt norādītiem pašā prasības pieteikuma tekstā un nepietiek ar to, ka prasības pieteikumā ir iekļautas norādes uz šādiem apstākļiem, kas atrodami tā pielikumā. Tāpat arī Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi ir izmantojami vienīgi pārbaudes veikšanas un tehniskos nolūkos (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, EU:C:2005:408, 94., 97. un 100. punkts). No minētā izriet, ka kopējā norāde uz pielikumiem, uz kuriem atsaucas Grieķijas Republika, noteikti ir jānoraida kā nepieņemama.

54      Tomēr ir jānorāda, ka darbs pie 2014.–2020. gada KLP reformas sākās 2010. gada aprīlī, uzsākot publiskas debates par KLP nākotni, tās mērķiem un tās principiem. Turpinājumā, 2011. gada oktobrī, Komisija iepazīstināja ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, uz kuru pamata ir pieņemta tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.). Ar minēto regulu “pastāvīgo ganību” definīcija tika paplašināta, to attiecinot arī uz platībām, kuras klāj kokaugi. Tādējādi, pamatojoties uz dokumentu, uz kuriem mēģina atsaukties Grieķijas Republika, saturu, ir iespējams secināt, ka tie ir tikuši sagatavoti vai publicēti saistībā ar kampaņu, kuras mērķis bija iespaidot likumdevēja izvēli attiecībā uz strīdīgo tiesību normu par pastāvīgajām ganībām. Pat pieņemot, ka pielikumiem, uz kuriem atsaucas Grieķijas Republika, var būt nozīme, apstrīdot Regulas Nr. 796/2004 likumību, kas nav šīs lietas priekšmets, ciktāl ar minēto regulu no pastāvīgo ganību definīcijas ir tikušas izslēgtas Vidusjūras reģiona tipa ganības, tiem tomēr nav nozīmes, pamatojot šajā lietā strīdīgās tiesību normas paplašinātu interpretāciju.

55      Treškārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka strīdīgās platības vienmēr ir tikušas izmantotas kā ganības un ka Komisija iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu nav apstrīdējusi.

56      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisijai nav pienākuma segt no Eiropas lauksaimniecības fondiem dalībvalsts izdevumus, kas ir veikti, pamatojoties uz objektīvi kļūdainu Savienības tiesību piemērošanu, kura tomēr ir balstīta uz labticīgi veiktu interpretāciju, izņemot gadījumu, kad par vainojamu kļūdainajā Savienības tiesību interpretācijā var tikt atzīta Savienības iestāde (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 19. jūnijs, Spānija/Komisija, T‑369/05, nav publicēts, EU:T:2009:213, 67. punkts).

57      Tomēr ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika nenorāda nevienu apstākli, kas ļautu secināt, ka 2008. gadā tās ganību jēdziena interpretācijā būtu bijusi vainojama Komisijas rīcība. Tā vienīgi vēlreiz apstiprina Komisijas apstrīdēto argumentu, kas attiecas uz iespējamības pretendēt uz atbalstu par tradicionāli ganībām izmantoto platību neapstrīdēšanu un ko tā jau bija izvirzījusi pirmstiesas procedūrā, tomēr nesniedzot pierādījumus tā pamatošanai. Šajā ziņā no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms 2006. gada, šīs platības tika uzskatītas par tādām, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu, un ka Komisija iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu apstrīdēja. Tādējādi šis arguments noteikti ir jānoraida.

58      Ceturtkārt, Grieķijas Republika apgalvo, ka tās izvirzītā strīdīgā jēdziena interpretācija ir nostiprināta, pirmkārt, Komisijas ieteikumos, uz kuru pamata 2012. gadā tika sagatavots Grieķijas rīcības plāns par iespējamības pretendēt uz atbalstu par ganībām novērtēšanu, izmantojot lauksaimniecības zemes gabalu satelītuzņēmumu fotointerpretāciju, un, otrkārt, ar Regulu Nr. 1307/2013 īstenotajā attiecīgās definīcijas grozījumā.

59      Runājot par grozījumu “pastāvīgo ganību” definīcijā, kas tika veikts ar Regulu Nr. 1307/2013, ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika ar savu argumentu savas šajā lietā piemērojamo tiesību aktu interpretācijas pamatošanai atsaucas uz vēlāk pieņemtiem tiesību aktiem.

60      Tomēr nav apstrīdams, ka jaunās Regulas Nr. 1307/2013 atbilstīgās tiesību normas ir piemērojamas kopš 2015. gada 1. janvāra un piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav tikusi paredzēta. Ir jākonstatē, ka, ņemot vērā, ka Savienības likumdevējam, kuram savu pilnvaru izmantošanā ir plaša rīcības brīvība, ir jāizvērtē situācija un vajadzības gadījumā ir jāizlemj par spēkā esošās tiesību normas grozīšanas lietderīgumu, no tā vien, ka strīdīgā definīcija ir tikusi vēlāk grozīta, neizriet, ka Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkts būtu jāinterpretē atbilstoši veiktajam grozījumam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 5. aprīlis, Deutsche Bahn/Komisija, T‑351/02, EU:T:2006:104, 112. punkts). Tādējādi šis iebildums ir noteikti jānoraida kā nepamatots.

61      Runājot par ieteikumiem un rīcības plānu 2012. gadam, no Grieķijas Republikas iesniegtajiem šo ieteikumu izvilkumiem izriet, ka, ja koku skaits uz vienu ganību hektāru bija mazāks par 50, viss zemes gabals tika uzskatīts tikai par ganībām. Turpretim, ja koku skaits uz vienu bāzes zemes gabala hektāru bija lielāks par 50, bija jāuzskata, ka viss zemes gabals nav ganības. Attiecībā uz zemes gabaliem, kuros atradās atsevišķi krūmi, bija noteikta šāda klasifikācija:

–        ja platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu par ganībām, pamatojoties uz fotointerpretāciju, tika novērtēta 0–25 % apmērā, bija jāuzskata, ka uz atbalstu var pretendēt par 0 % no kopējās platības,

–        ja platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu par ganībām, pamatojoties uz fotointerpretāciju, tika novērtēta 25–50 % apmērā, bija jāuzskata, ka uz atbalstu var pretendēt par 37,5 % no kopējās platības,

–        ja platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu par ganībām, pamatojoties uz fotointerpretāciju, tika novērtēta 50–75 % apmērā, bija jāuzskata, ka uz atbalstu var pretendēt par 62,5 % no kopējās platības,

–        ja platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu par ganībām, pamatojoties uz fotointerpretāciju, tika novērtēta 75–100 % apmērā, bija jāuzskata, ka uz atbalstu var pretendēt par 100 % no kopējās platības.

62      Minētie ieteikumi bija balstīti uz JRC publicēto norādījumu – kuru mērķis ir definēt dalībvalstīm pamatnostādnes par to, kā vislabāk ievērot spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz KLP (skat. šī sprieduma 37.–39. punktu) – 2012. gadā piemērojamo redakciju. Kā ir norādīts izvilkumā no šiem norādījumiem, kas ir pievienoti iepriekš minētajiem ieteikumiem un identiski tekstam, kas bija spēkā 2008. gadā:

“Komisija uzskata, ka “meži” ir jāinterpretē kā lauksaimniecības zemes gabalā ietilpstošas platības, kuras klāj koki (tostarp krūmi utt.), kas kavē ganībām piemērotas pameža veģetācijas veidošanos[; a]ttiecībā uz zemes gabaliem, kuros ir koki, Komisijas dienesti uzskata, ka līdz ar to lauksaimniecības zemes gabalos ietilpstošas koku klātas platības, kuru blīvums ir lielāks par 50 kokiem uz hektāru, parasti būtu jāuzskata par tādām, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu[; i]zņēmumi, kurus dalībvalstis ir iepriekš pamatojušas, var tikt paredzēti attiecībā uz jauktu kultūru, tādu kā augļu plantācijas, koku sugām un ekoloģisku/vides apsvērumu dēļ[; a]ttiecībā uz krūmiem, klintīm utt. nosacījumus, ar kādiem šie elementi var tikt uzskatīti par lauksaimniecības zemes gabalu daļu, būtu jānosaka, balstoties uz attiecīgās dalībvalsts vai reģiona parastajiem standartiem.”

63      Atšķirībā no redakcijas, kas bija spēkā 2008. gadā, 2012. gada redakcijā bija precizēts, ka, novērtējot lauksaimniecības zemes gabalā ietilpstošu pastāvīgo ganību platību, par kuru var pretendēt uz atbalstu, dalībvalstis var izmantot samazināšanas koeficientu kādā no turpinājumā minētajām formām: “– proporcionālā sistēma [..]”.

64      No lietas materiāliem un informācijas, ko Komisija sniedza tiesas sēdē, izriet, ka uz Komisijas ieteikumiem balstītais rīcības plāns, uz kuru atsaucas Grieķijas Republika, 2012. gadā tika izstrādāts, ņemot vērā Regulas Nr. 1307/2013 – ar kuru tika grozīta “pastāvīgo ganību” definīcija – stāšanos spēkā. Tomēr no lietas materiāliem nekādā ziņā neizriet, ka minētais rīcības plāns un ieteikumi, uz kuriem tas ir balstīts, būtu bijis piemērojams pirms plāna izstrādes gada, proti, 2012. gada. No minētā izriet, ka, pat pieņemot, ka rīcības plāns un minētie ieteikumi ļauj pamatot paplašinātu ganību jēdziena interpretāciju, ar ko tiesības pretendēt uz atbalstu tiek atzītas platībām, ko klāj kokaugi, kuru skaits pārsniedz 50 kokus uz hektāru, Grieķijas Republika nevar atsaukties uz šī rīcības plāna un šo ieteikumu izstrādi, lai apstrīdētu, ka ir tikusi piemērota strīdīgā vienotās likmes korekcija, kas ir balstīta uz 2008. pieprasījumu gadā veiktajiem konstatējumiem.

65      Līdz ar to ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika nav pierādījusi Komisijas vērtējumu nepareizību.

66      Visbeidzot pakārtoti ir jākonstatē, ka, ņemot vērā šī sprieduma 40. un 41. punktā minētos trūkumus, kas tika konstatēti noteikumu attiecībā uz ganībām piemērošanā un ZGIS‑ĢIS kontroles sistēmas darbībā, strīdīgās platības bija tādas, par kurām nevarēja pretendēt uz atbalstu, ka piemērotā definīcija bija atbilstoša Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējumam vai ka Komisija bija piemērojusi interpretāciju, kas izriet no 2012. gada rīcības plāna, vai pat to, kura ir tikusi pieņemta ar Regulu Nr. 1307/2013.

67      Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Grieķijas Republikas pirmais iebildums, kas attiecas uz Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertās “pastāvīgo ganību” definīcijas kļūdainu interpretāciju, ir jānoraida.

 Par otro iebildumu, kas attiecas uz pamatojuma neesamību

68      Grieķijas Republika apgalvo, ka, atteikdamās ņemt vērā apstākļus, uz kuriem tā atsaucās, lai pamatotu iebildumu, kas attiecas uz ganību definīcijas kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, to lasot plašākā KLP mērķu kontekstā, Komisija savam lēmumam neesot norādījusi pamatojumu.

69      Vispirms ir jānorāda, ka no tā vien, ka Komisija neapmierina Grieķijas Republikas vēlmes, neizriet, ka apstrīdētajam lēmumam nav norādīts pamatojums.

70      Turklāt ir jāatgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtisks procedūras noteikums, kas ir jānošķir no pamatojuma pamatotības, kura ir atkarīga no apstrīdētā akta likumības pēc būtības. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta raksturam un tajā ir jābūt skaidri un nepārprotami norādītai iestādes, apstrīdētā akta autores, argumentācijai, lai ieinteresētās personas varētu noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentā tiesa – veikt savu pārbaudi (spriedums, 2004. gada 29. aprīlis, Nīderlande/Komisija, C‑159/01, EU:C:2004:246, 65. punkts).

71      Komisijas lēmumi fondu grāmatojumu noskaidrošanas jomā tiek pieņemti, pamatojoties uz kopsavilkuma ziņojumu, kā arī uz korespondenci starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti (spriedums, 2002. gada 14. marts, Nīderlande/Komisija, C‑132/99, EU:C:2002:168, 39. punkts). Šajos apstākļos lēmuma atteikties finansēt no fondiem daļu deklarēto izdevumu pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja dalībvalsts, kurai lēmums ir adresēts, ir bijusi cieši iesaistīta šī lēmuma sagatavošanas procesā un ir zinājusi par iemesliem, kuru dēļ Komisija ir uzskatījusi, ka strīdīgā summa nav jāfinansē no fonda (spriedumi, 2001. gada 20. septembris, Beļģija/Komisija, C‑263/98, EU:C:2001:455, 98. punkts, un 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 94. punkts).

72      Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka Grieķijas Republika bija iesaistīta lēmuma sagatavošanas procesā un ka jautājums par neiespējamību pretendēt uz atbalstu par deklarētajām platībām neatbilstības Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertajai “pastāvīgo ganību” definīcijai dēļ tika konkrēti izvirzīts sākotnējā korespondencē, saskaņošanas procedūrā un Komisijas pieņemtajā galīgajā nostājā, kā izriet no Komisijas un Grieķijas Republikas vēstuļu apmaiņas, saskaņošanas struktūras atzinuma un kopsavilkuma ziņojuma.

73      Tādējādi no Komisijas 2008. gada 21. novembra un 2013. gada 31. maija vēstulēm, kā arī no saskaņošanas struktūras atzinuma un apstrīdētajam lēmumam pievienotā kopsavilkuma ziņojuma skaidri izriet, ka Grieķijas Republika zināja par pārkāpumiem, kuri bija iemesls piemērotajām korekcijām. Faktiski Komisijas dienesti, balstoties uz pārkāpumu piemēriem, konkrēti apstrīdēja, kā Grieķijas iestādes noteica ganību platības, par kurām var pretendēt uz atbalstu, kā arī konstatēja un uzskaitīja ZGIS‑ĢIS un pārbaužu uz vietas darbības traucējumus.

74      Visbeidzot kopsavilkuma ziņojumā Komisija izdarīja šādu secinājumu:

“Attiecībā uz lauksaimniekiem, kas deklarēja tikai ganības: situācija atklāj[a] lielu kļūdu un līdz ar to – būtisku pārkāpumu skaitu[;] līdz ar to atbilstoši Dokumenta VI/5330/97 11. un 12. lpp. ietvertajām tiesību normām ir pamatota korekcija 25 % apmērā[;] tomēr, ņemot vērā to, ka daudziem lauksaimniekiem ir daudz vairāk zemes nekā tiesību [uz maksājumu] (“buferzonu efekts”) [tikai daļa pastāvīgo ganību, kas ir tikušas deklarētas, tiek izmantotas tiesību uz maksājumu aktivēšanai], vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā piemērošana šķiet piemērotāka.”

75      No minētā izriet, ka Grieķijas Republika bija cieši iesaistīta apstrīdētā lēmuma sagatavošanas procesā, zināja par iemesliem, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgā summa nav jāfinansē no fonda, un ka Komisija procedūras laikā konkrēti norādīja motīvus vienotās likmes korekcijas 10 % apmērā noteikšanai no atbalsta, kas Grieķijas Republikai 2008. gadā tika izmaksāts saistībā ar platībatkarīgo atbalstu pastāvīgajām ganībām.

76      No iepriekš minētajiem konstatējumiem izriet, ka apstrīdētajam lēmumam ir norādīts pamatojums atbilstoši LESD 296. panta prasībām. Tātad šis iebildums ir jānoraida.

 Par trešo iebildumu, kas attiecas uz samērīguma principa neievērošanu

77      Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu noteiktā korekcijas likme 10 % apmērā nav samērīga un tai nebūtu jāpārsniedz 5 %.

78      Saskaņā ar judikatūru korekcijas, ko Komisija ir noteikusi atbilstoši tās pieņemtajām pamatnostādnēm šajā jomā, uzdevums ir novērst, ka no fondiem tiek segtas summas, ar kurām nav ticis finansēts attiecīgajā Savienības tiesiskajā regulējumā izvirzītais mērķis, un tā nav sankcija (skat. spriedumu, 2011. gada 31. marts, Grieķija/Komisija, T‑214/07, nav publicēts, EU:T:2011:130, 136. punkts un tajā minētā judikatūra). Judikatūrā tādējādi ir atzīts, ka pamatnostādnēs noteiktās vienotās likmes ļauj vienlaikus ievērot Savienības tiesības un īstenot Savienības resursu pareizu pārvaldību, kā arī novērst, ka Komisija īsteno savu novērtējuma brīvību, piemērojot dalībvalstīm pārmērīgas un nesamērīgas korekcijas (spriedums, 2008. gada 10. septembris, Itālija/Komisija, T‑181/06, nav publicēts, EU:T:2008:331, 234. punkts).

79      Ir jāatgādina, ka, runājot par finanšu korekcijas apmēru, Komisija var pat atteikties no Eiropas lauksaimniecības fondiem segt visus veiktos izdevumus, ja tā konstatē, ka nepastāv pietiekami kontroles mehānismi (spriedums, 2009. gada 11. jūnijs, Grieķija/Komisija, T‑33/07, nav publicēts, EU:T:2009:195, 140. punkts). Taču Komisijai ir jāievēro samērīguma princips, kas ir saistīts ar prasību, lai ar iestāžu aktiem netiktu pārsniegts izvirzītā mērķa sasniegšanai piemērotais un nepieciešamais (spriedumi, 1984. gada 17. maijs, Denkavit Nederland, 15/83, EU:C:1984:183, 25. punkts, un 1997. gada 19. jūnijs, Air Inter/Komisija, T‑260/94, EU:T:1997:89, 144. punkts).

80      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan Komisijai ir jāpierāda Savienības tiesību normu pārkāpums, kad šis pārkāpums ir konstatēts, dalībvalstij vajadzības gadījumā ir jāpierāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu saistībā ar no šīs kļūdas izrietošajām finansiālajām sekām (spriedumi, 2008. gada 14. februāris, Spānija/Komisija, T‑266/04, nav publicēts, EU:T:2008:37, 105. punkts, un 2012. gada 5. jūlijs, Grieķija/Komisija, T‑86/08, EU:T:2012:345, 196. punkts).

81      Attiecībā uz šajā lietā piemērotās korekcijas veidu ir jāatgādina, ka, ņemot vērā Dokumentā VI/5330/97 noteiktās Komisijas pamatnostādnes, ja nav iespējams precīzi novērtēt Savienībai nodarītos zaudējumus, var tikt paredzēta vienotas likmes korekcija (šajā ziņā skat. spriedumu, 2003. gada 18. septembris, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑346/00, EU:C:2003:474, 53. punkts).

82      Saskaņā ar Dokumentu VI/5330/97, ja kontroles sistēma vispār nav īstenota vai tajā ir nopietni trūkumi un ja ir pierādījumi par ļoti lielu pārkāpumu biežumu un nolaidību cīņā pret noteikumiem neatbilstošu vai krāpniecisku praksi, ir jāpiemēro korekcija 25 % apmērā no izdevumiem, ja pastāv ārkārtīgi lielu zaudējumu risks Fondam.

83      Ja viena vai vairākas galvenās pārbaudes netiek veiktas vai ja tās tiek veiktas tik slikti vai tik reti, ka ir neefektīvas, lai noteiktu pieprasījuma atbilstību vai novērstu pārkāpumus, ir jāpiemēro korekcija 10 % apmērā, ja pastāv paaugstināts ievērojamu zaudējumu risks Eiropas lauksaimniecības fondiem.

84      Runājot par Komisijas konstatētajiem trūkumiem, vispirms ir jānorāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd to patiesumu, bet apstrīd vienīgi piemērotās korekcijas apmēru, proti, 10 %.

85      Šajā lietā neapstrīdami nav tā, ka kontroles sistēma vispār nebija īstenota. Līdz ar to atbilstoši šī sprieduma 82. punktā minētajiem kritērijiem, ir jāpārbauda, vai Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka, ņemot vērā konstatētās nepilnības, kontroles sistēmas īstenošanā bija nopietni trūkumi.

86      No kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka Komisija bija konstatējusi nepilnības ZGIS‑ĢIS, kas norādīja uz saturiski nepareizu informāciju par bāzes zemes gabalu robežām un maksimālajām platībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Līdz ar to kontrolpārbaudes ar mērķi nepieļaut viena un tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu par vieniem un tiem pašiem zemes gabaliem nebija pārliecinošas, ja vien nebija tikušas veiktas pārbaudes uz vietas, kurās būtu tikusi atklāta nepareizā zemes gabalu atrašanās vieta un neiespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu.

87      Konkrētāk, Komisija konstatēja ievērojamas problēmas attiecībā uz platībām, kas bija deklarētas kā pastāvīgās ganības, kuras Grieķijas Republika uzskatīja par tādām, par ko var pretendēt uz atbalstu, bet kuras Komisija vairākkārt bija noraidījusi neatbilstības tiesību normām dēļ.

88      Lietas dalībniekiem ir atšķirīgs vērtējums attiecībā uz to, kā ir jānosaka “ganības, par kurām var pretendēt uz atbalstu”. Tomēr no analīzes, kas tika veikta saistībā ar šī pamata pirmo iebildumu, izriet, ka, neņemot vērā šajā lietā piemērotās “pastāvīgo ganību” definīcijas tvērumu, konstatētie pārkāpumi tā vai citādi būtu izraisījuši Komisijas piemērotās vienotās likmes korekcijas noteikšanu.

89      Konkrētāk, Komisija kopsavilkuma ziņojumā ir norādījusi, ka pēc ZGIS‑ĢIS atjaunināšanas daļa no 2008. gadā deklarētajām platībām, sākot no 2009. gada, tika no sistēmas dzēstas. Tomēr, ja ZGIS‑ĢIS būtu pareizi darbojusies 2008. gadā, šī platību daļa toreiz nebūtu tikusi uzskatīta par tādu, par kuru var pretendēt uz atbalstu. Šī nepilnība attiecās uz lielu daļu platību, kuras nepamatoti tika uzskatītas par tādām, par kurām var pretendēt uz atbalstu par pastāvīgajām ganībām, pamatojoties uz kļūdainu definīciju.

90      Turklāt 2008. gadā Komisija konstatēja, ka ZGIS‑ĢIS nedarbojās pareizi, jo, 2009. gadā, ieviešot jauno ZGIS‑ĢIS, Grieķijas Republika minētajā sistēmā atkārtoti neievadīja to zemes gabalu koordinātas, uz kuriem attiecās klasiskās pārbaudes uz vietas. Līdz ar to neeksistēja grafisks attēlojums, kas ļautu atklāt daudzkārtējas deklarācijas. Taču saskaņā ar Savienības tiesību noteikumiem attiecībā uz fondiem dalībvalstīm ir pienākums organizēt efektīvu kontroles un uzraudzības sistēmu. Šāda prasība nozīmē, ka bāzes zemes gabalu robežai un to maksimālajai platībai, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir jātiek noteiktai konkrēti un precīzi. Šī informācija faktiski ir būtiski svarīga administratīvo kontrolpārbaužu uzticamības garantēšanai, pārbaužu uz vietas īstenošanai un lauksaimnieku nodrošināšanai ar pareizu informāciju, lai viņi varētu iesniegt pareizas deklarācijas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Bulgārija/Komisija, T‑335/11, nav publicēts, EU:T:2013:262, 29. punkts).

91      Turpinājumā, runājot par pārbaudēm uz vietas, Komisija kopsavilkuma ziņojumā konstatēja, ka tās nebija tikušas veiktas atbilstoši 2008. gadā spēkā esošajiem standartiem.

92      Pirmkārt, runājot par pārbaužu uz vietas kvalitāti, Komisija konstatēja, ka ganību mērījumu neesamība bija īpaši satraucoša. Proti, papildus platību neatbilstībai no Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta izrietošajai “pastāvīgo ganību” definīcijai deklarētās platības bieži tika uzietas attālās teritorijās, kuras nebija redzami norobežotas un kurām bija grūti piekļūt; tika konstatēts, ka inspektori nebija veikuši platību mērījumus atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 30. panta prasībām, jo reizēm ir bijis norādīts tikai kāds kritērijs, vispār neveicot faktisku platības noskaidrošanu.

93      Otrkārt, runājot par pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas, izmantojot attālo uzrādi, piemērotā procedūra neatbilda prasībām. Proti, revīzijās atklājās, ka kods T‑4 (zemes gabali, kurus aizsedz mākoņi) pārāk bieži bija piešķirts zemes gabaliem, kad iespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu bija apšaubāma Šajā ziņā Komisija vērsa uzmanību uz tehniskajām specifikācijām, saskaņā ar kurām šos kodus nedrīkstēja piešķirt zemes gabaliem, kad iespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu saskaņā ar datorizēto fotointerpretāciju bija apšaubāma.

94      Treškārt, runājot par parastajām pārbaudēm uz vietas, Komisija kopsavilkuma ziņojumā norādīja, ka 2008. gadā visi zemes gabali, kuru koordinātas tika pārbaudītas šajās pārbaudēs, nebija reģistrēti, tādējādi padarot neiespējamu daudzkārtēju deklarāciju atklāšanu.

95      No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz ar ganībām saistītajiem izdevumiem Komisija konstatēja trūkumus kontroles sistēmā saistībā ar to, ka Grieķijas iestādes bija piešķīrušas ganībām paredzēto atbalstu par platībām, kas neatbilda spēkā esošajiem noteikumiem. Šis Komisijas konstatējums nav apšaubāms, pat ņemot vērā plašu Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējuma interpretāciju. Tādējādi šie trūkumi kontroles sistēmā apvienojumā ar visiem pārējiem trūkumiem, kas ir tikuši konstatēti un ko Grieķijas Republika nav apstrīdējusi, nozīmē, ka kontroles sistēmas īstenošanā ir nopietni trūkumi, tostarp liels kļūdu skaits, kas liecina par vispārīgiem pārkāpumiem, kuri visdrīzāk ir izraisījuši ārkārtīgi lielus zaudējumus fondam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 27. oktobris, Grieķija/Komisija, C‑175/03, nav publicēts, EU:C:2005:643, 79. punkts). Tomēr Komisija ir ņēmusi vērā pazeminātu zaudējumu risku attiecībā uz Fondu “buferzonas efekta” dēļ, atbilstoši kuram tikai daļa deklarēto platību tiek ņemtas vērā tiesību uz maksājumu aktivēšanai.

96      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Komisija varēja, nepieļaujot kļūdu, piemērot šiem izdevumiem vienotas likmes korekciju 10 % apmērā.

97      Šo secinājumu neietekmē neviens Grieķijas Republikas arguments.

98      Pirmkārt, Grieķijas Republika atsaucas uz uzlabojumiem, kas esot tikuši veikti attiecībā uz klasiskajām pārbaudēm, tomēr nepamatojot savu argumentu vai neprecizējot, par kādiem uzlabojumiem ir runa.

99      Šajā ziņā, runājot par pārbaudēm uz vietas, no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka Komisija tiešām konstatēja nepārtraukti pieaugošu lauksaimnieku pārbaužu uz vietas skaitu (vairāk nekā 10 % apmērā) 2007. un 2008. pieprasījumu gadā un ņēma to vērā vienotas likmes korekciju aprēķinā. Taču ir jākonstatē arī, ka, runājot par pārbaužu uz vietas sistēmas kvalitāti, Komisija kopsavilkuma ziņojumā Grieķijas Republikai pārmeta nepilnības un trūkumus, tomēr nekonstatējot uzlabojumus attiecībā uz ganībām.

100    Līdz ar to, tā kā nav pierādījumu, kas ļautu Grieķijas Republikas apgalvojumu pārbaudīt, arguments par konstatētajiem uzlabojumiem ir jānoraida.

101    Otrkārt, runājot par Komisijas 2011. gada 15. aprīļa Īstenošanas lēmumu, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz dažus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELVGF Garantiju nodaļu, uz ELGF un uz ELFLA (OV 2011, L 102, 33. lpp.), ar kuru Komisija piemēroja Grieķijas Republikai korekcijas likmi 5 % apmērā par 2007. gadu, pamatojoties uz tiem pašiem konstatējumiem kā tie, kas ir ietverti apstrīdētajā lēmumā, ir jānorāda, ka Komisijas konstatējumi saistībā ar agrāku pieprasījumu gadu nevar atņemt spēku Komisijas konstatējumiem saistībā ar attiecīgo pieprasījumu gadu, ja ar pēdējiem minētajiem var tikt pamatoti secinājumi un piemērotā vienotās likmes korekcija. Turklāt kopsavilkuma ziņojumā Komisija ir norādījusi uz tās konstatēto trūkumu atkārtotību.

102    Visbeidzot, ir jānorāda, tāpat kā to ir darījusi Komisija, ka pastāvīgo ganību platības ir tikušas samazinātas līdz 1,5 miljoniem hektāru, lai gan kopš 2012. gada tiek piemērota paplašināta “pastāvīgo ganību” definīcija, kurā ir iekļauta kokaugu veģetācija. Komisija pamatoti uzsver, ka šāds platības, par kurām var pretendēt uz atbalstu, samazinājums par 50 %, to paredzamā pieauguma vietā pēc strīdīgās definīcijas paplašināšanas, apliecina ar platību – kas katrā ziņā neatbilda pat paplašinātai ganību definīcijai – deklarācijām saistītās sākotnējās problēmas apjomu.

103    Tomēr, lai gan starp ganību platībām, kas pamato tiesības uz maksājumu, un faktiski deklarētajām ganību platībām pastāvošā atšķirība, uz kuru atsaucas Grieķijas Republika, ir tikusi pienācīgi ņemta vērā un radījusi iespēju samazināt vienotās likmes korekciju uz 10 %, ievērojot “buferzonu efektu”, tai ir patstāvīga nozīme attiecībā pret ar sākotnējām deklarācijām saistīto problēmu, kas tika konstatēta 2008. gadā. Faktiski Grieķijas Republika nevar pamatoti apgalvot, ka, pat ņemot vērā platību, par kurām var pretendēt uz atbalstu, samazināšanu līdz 1,5 miljoniem hektāru, no tā neizriet nekāds risks fondam. Tas, ka ganību platības, kas dod tiesības uz platībatkarīgajiem maksājumiem, ir tikai daļa no deklarētajām ganību platībām, neietekmē ZGIS‑ĢIS darbībā un galvenajās pārbaudēs konstatētās nepareizības, kuru dēļ šīs platības, par ko tika piešķirts atbalsts, joprojām nebija pilnībā tādas, par kurām var pretendēt uz atbalstu, jo tās neatbilda Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 204. punkts).

104    Līdz ar to ir jāuzskata, ka, ņemot vērā nopietnās un saprātīgās šaubas, ko Komisija paudusi saistībā ar ZGIS‑ĢIS darbību un kontrolēm, Grieķijas Republika nav pierādījusi Komisijas vērtējumu nepareizību vai arī attiecībā uz fondu pastāvoša zaudējumu vai pārkāpumu riska neesamību.

105    No minētā izriet, ka Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka ZGIS‑ĢIS trūkumu un galveno pārbaužu nepilnību iemesls ir nopietni trūkumi kontroles sistēmas īstenošanā, tostarp liels kļūdu skaits, kas liecina par vispārīgiem pārkāpumiem. Ņemot vērā pazeminātu zaudējumu risku attiecībā uz Fondu “buferzonas efekta” dēļ, tā pareizi piemēroja finanšu korekciju 10 % apmērā.

106    Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums un līdz ar to viss pamats saistībā ar ganībām piemēroto vienotās likmes korekciju 10 % apmērā ir jānoraida.

 Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā, kas attiecas uz papildu platībatkarīgo atbalstu

107    Ar pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā, kas attiecas uz papildu platībatkarīgo atbalstu, Grieķijas Republika izvirza trīs iebildumus, kas attiecas, respektīvi, uz kļūdu tiesību piemērošanā, nepietiekamu pamatojumu un samērīguma principa neievērošanu.

108    Šajā ziņā ir jānorāda, ka saistībā ar šo pamatu Grieķijas Republika pamata izklāstā tikai uzskaita minētos iebildumus, šī uzskaitījuma turpinājumā sniedzot argumentāciju, kas ir neskaidra un daļēji bez pamatojuma, attiecībā uz principiem, kas šķietami nav tikuši ievēroti. Toties no Grieķijas Republikas rakstveida apsvērumiem izriet, ka tā būtībā atsaucas uz procesuālo garantiju neievērošanu pirmstiesas procedūrā un samērīguma principa neievērošanu.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz procesuālo garantiju neievērošanu pirmstiesas procedūrā

109    Ar šo iebildumu Grieķijas Republika lūdz konstatēt, ka tai esot tikusi liegta procesuālā garantija, kas ir minēta Regulas Nr. 1290/2005 31. pantā un Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV 2006, L 171, 90. lpp.), 11. pantā, jo Komisija neesot tai savlaicīgi izvirzījusi iebildumus par pārbaužu novēlotu uzsākšanu.

110    Ir jāatgādina, ka pēdējais un galīgais lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ir jāpieņem, noslēdzot konkrēto pretrunu procedūru, kuras laikā attiecīgajām dalībvalstīm ir jābūt pieejamām visām vajadzīgajām procesuālajām garantijām to viedokļu paušanai (spriedums, 2000. gada 14. decembris, Vācija/Komisija, C‑245/97, EU:C:2000:687, 47. punkts).

111    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai attiecībās ar dalībvalstīm ir pienākums ievērot nosacījumus, ko tā ar īstenošanas regulām pati sev ir noteikusi. Šo nosacījumu neievērošana atkarībā no to nozīmīguma pakāpes var ar Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu piešķirtajai procesuālajai garantijai atņemt jēgu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 17. jūnijs, Portugāle/Komisija, T‑50/07, nav publicēts, EU:T:2009:206, 27. punkts).

112    Turklāt, pirmkārt, Regulas Nr. 1290/2005 31. pants un, otrkārt, Regulas Nr. 885/2006 11. pants attiecas uz vienu un to pašu grāmatojumu noskaidrošanas procedūras posmu, proti, Komisijas pirmā paziņojuma nosūtīšanu dalībvalstij tās veikto pārbaužu noslēgumā (skat. spriedumu, 2015. gada 30. aprīlis, Francija/Komisija, T‑259/13, nav publicēts, pārsūdzēts, EU:T:2015:250, 100. punkts un tajā minētā judikatūra).

113    Regulas Nr. 885/2006 11. pantā ir noteikti dažādie posmi, kas ir jāievēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā. Konkrēti, šīs regulas 11. panta 1. punkta pirmajā daļā ir precizēts saturs pirmajam rakstiskajam paziņojumam, kurā Komisija paziņo dalībvalstīm savu pārbaužu rezultātu, pirms divpusējās sarunas rīkošanas. Saskaņā ar šo tiesību normu pirmajā paziņojumā attiecīgajai dalībvalstij ir jābūt precīzi izklāstītiem Komisijas pārbaužu rezultātiem un ir jābūt norādītiem korektīvajiem pasākumiem, kas ir veicami, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības noteikumiem turpmāk (spriedums, 2011. gada 24. marts, Grieķija/Komisija, T‑184/09, nav publicēts, EU:T:2011:120, 40. punkts).

114    Turklāt ir jāatgādina, ka jau ir ticis atzīts, ka Regulas Nr. 885/2006 11. panta 1. punktā minētajam rakstiskajam paziņojumam ir pilnībā jāinformē dalībvalsts par Komisijas iebildumiem, lai tas varētu izpildīt tam piešķirto brīdinājuma funkciju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 17. jūnijs, Portugāle/Komisija, T‑50/07, nav publicēts, EU:T:2009:206, 39. punkts).

115    No minētā izriet, ka Regulas Nr. 885/2006 11. panta 1. punktā minētajā pirmajā paziņojumā Komisijai ir pietiekami precīzi jānorāda tās dienestu veiktās izmeklēšanas mērķis un šīs izmeklēšanas laikā konstatētie trūkumi, jo uz tiem vēlāk var atsaukties kā uz pierādījumu nopietnajām un saprātīgajām šaubām, kas tai ir radušās saistībā ar valsts iestāžu veiktajām pārbaudēm vai pēdējo minēto sniegtajiem datiem, un tātad pamatot finanšu korekcijas, kuras ir noteiktas galīgajā lēmumā, ar ko no Savienības finansējuma tiek izslēgti atsevišķi attiecīgās dalībvalsts izdevumi, ko tā ir attiecinājusi uz fondiem (spriedums, 2009. gada 17. jūnijs, Portugāle/Komisija, T‑50/07, nav publicēts, EU:T:2009:206, 40. punkts).

116    Līdz ar to Regulas Nr. 885/2006 11. pantā minētajā paziņojumā, lai tas izpildītu savu brīdinājuma funkciju, it īpaši ņemot vērā Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu, vispirms ir jābūt pietiekami precīzi norādītiem visiem attiecīgajai dalībvalstij pārmestajiem pārkāpumiem, uz kuriem galu galā ir balstīta veiktā finanšu korekcija. Tikai tāds paziņojums var būt pilnīgas informēšanas par Komisijas iebildumiem garantija un var būt atskaites punkts Regulas Nr. 1290/2005 31. pantā paredzēto 24 mēnešu termiņa aprēķinam (spriedumi, 2012. gada 3. maijs, Spānija/Komisija, C‑24/11 P, EU:C:2012:266, 31. punkts, un 2015. gada 30. aprīlis, Francija/Komisija, T‑259/13, nav publicēts, pārsūdzēts, EU:T:2015:250, 106. punkts).

117    Atbilstoši iepriekš minētajai judikatūrai ir jāpārbauda, vai rezultātu paziņošana atbilda Regulas Nr. 885/2006 11. pantā paredzētajām prasībām un līdz ar to bija noteikumiem atbilstoša paziņošana saskaņā ar minēto tiesību normu.

118    Ir jākonstatē, ka tas tā bija. Proti, kā apgalvo Komisija, pēdējā minētā paziņojumā par izmeklēšanas rezultātiem 2008. gada 21. novembra vēstulē, kā arī, pamatojoties uz Regulas Nr. 885/2006 16. panta 1. punktu, sagatavotajā 2013. gada 31. maija vēstulē ir konkrēti minējusi kavēšanās pārbaužu uz vietas veikšanā problēmu, norādot, ka kavēšanās ir ietekmējusi pārbaužu uz vietas kvalitāti attiecībā uz ar platību saistīto atbalstu. Tādējādi no negatīvās ietekmes uz pārbaužu uz vietas kvalitāti to novēlotās uzsākšanas dēļ izrietošās nepilnības bija skaidri identificētas Komisijas galīgajā nostājā (skat. 2014. gada 26. marta vēstuli).

119    Līdz ar to ir jākonstatē, ka gan paziņojumā par rezultātiem, gan Grieķijas Republikai adresētajā paziņojumā saistībā ar saskaņošanas procedūru ir iepriekš minētās judikatūras izpratnē norādīta dalībvalstij pārmestā pārbaužu novēlotā uzsākšana, kas bija viens no pamatojumiem finanšu korekcijai attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu šajā lietā.

120    Tādējādi, ņemot vērā, ka iebildums par pārbaužu novēlotu uzsākšanu, kas ietekmēja to kvalitāti, varēja radīt zaudējumus fondam un pamatot finanšu korekcijas piemērošanu, Grieķijas Republikai pirmstiesas procedūras laikā tika paziņots vismaz divas reizes, Grieķijas Republika nevar pamatoti apgalvot, ka Komisija nav pildījusi savu pienākumu divpusējā sarunā apspriest visus pārbaudes rezultātus, kas varētu būt palielinātas korekcijas motīvs.

121    No minētā izriet, ka Grieķijas Republikas pirmais iebildums ir jānoraida

 Par otro iebildumu, kas attiecas uz samērīguma principa neievērošanu

122    Saistībā ar šo iebildumu Grieķijas Republika apgalvo, ka, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz citām platībām, kas nav ganības, un konstatētos uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, korekcijas apmērs ir jāierobežo līdz augstākais 2 %.

123    Vispirms ir jānorāda, ka Grieķijas Republika neapstrīd kavēšanos klasisko pārbaužu uz vietas veikšanā.

124    No iepriekš minētā Dokumenta VI/5330/97 2. pielikuma izriet, ka ZGIS‑ĢIS darbību ietekmējušie trūkumi un trūkumi attiecībā uz pārbaudēm uz vietas attiecas uz galvenajām pārbaudēm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Bulgārija/Komisija, T‑335/11, nav publicēts, EU:T:2013:262, 92. punkts).

125    No Dokumenta VI/5330/97 arī izriet, ka, ja visas galvenās pārbaudes ir veiktas, bet nav ievērots regulās ieteiktais skaits, biežums vai precizitāte un tātad var tikt pamatoti secināts, ka šīs pārbaudes nesniedz gaidīto garantiju līmeni attiecībā uz pieprasījumu atbilstību noteikumiem, ir jāpiemēro korekcija 5 % apmērā, ja pastāv nopietns ievērojamu zaudējumu risks fondiem.

126    Kā jau tika norādīts, izskatot pirmā pamata trešo iebildumu un otrā pamata pirmo iebildumu, Komisija kopsavilkuma ziņojumā konstatēja trūkumus attiecībā uz ZGIS‑ĢIS, kurā bija ietverta saturiski nepareiza informācija par zemes gabalu robežām un maksimālajām platībām, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Lai gan trūkumi attiecās īpaši uz ganībām, tomēr tie tika konstatēti attiecībā uz visu veidu zemes gabaliem.

127    Turpinājumā, runājot par pārbaudēm uz vietas, Komisija kopsavilkuma ziņojumā konstatēja, ka tās nebija tikušas veiktas atbilstoši 2008. gadā spēkā esošajiem standartiem, lai gan tas bija būtiski svarīgi, lai pareizi pārbaudītu iespējamību pretendēt uz atbalstu par deklarētajām platībām un tādējādi nodrošinātu Regulas Nr. 796/2004 23. un 30. panta ievērošanu. Runājot par pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas, izmantojot attālo uzrādi, piemērotā procedūra neatbilda prasībām. Proti, revīzijās atklājās, ka kods T‑4 (zemes gabali, kurus aizsedz mākoņi) pārāk bieži bija piešķirts zemes gabaliem, kad iespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu bija apšaubāma. Runājot par parastajām pārbaudēm uz vietas, Komisija norādīja, ka 2008. gadā visi zemes gabali, kuru koordinātas tika pārbaudītas šajās pārbaudēs, nebija reģistrēti, tādējādi padarot neiespējamu daudzkārtēju deklarāciju atklāšanu.

128    Runājot konkrētāk par klasiskajām pārbaudēm uz vietas, Komisija kopsavilkuma ziņojumā norādīja, ka, lai gan “atkārtotajos mērījumos” esot atklājušās atšķirības, pēdējās minētās nevarēja pamatot secinājumu, ka pastāv sistemātiski trūkumi šo pārbaužu darbībā.

129    Visbeidzot Komisija norādīja, ka attiecībā uz ar platību saistīto papildu atbalstu pārbaudes uz vietas bija negatīvi ietekmējusi kavēšanās to norisē.

130    Komisija secināja, ka konstatētās nepilnības bija pastāvīgs trūkums galveno pārbaužu un papildpārbaužu darbībā. Konkrētāk, tā konstatēja, ka konkrētajā gadā nebija tikuši novērsti ZGIS‑ĢIS trūkumi attiecībā uz iepriekšējo (2007.) pieprasījuma gadu.

131    No iepriekš minētā izriet, ka, runājot par ar platību saistīto atbalstu, Komisija, nepieļaujot kļūdu, varēja attiecībā uz to piemērot vienotas likmes korekciju 5 % apmērā atbilstoši Dokumentā VI/5330/97 ietvertajām tiesību normām.

132    Grieķijas Republika norāda, ka attiecībā uz klasiskajām pārbaudēm uz vietas veiktie uzlabojumi un pastāvīga ZGIS‑ĢIS uzlabošana ir pretrunā Komisijas paustajām nopietnajām un saprātīgajām šaubām, kuras, tās ieskatā, pamato korekcijas likmes 5 % apmērā piemērošanu papildu platībatkarīgajam atbalstam. Turklāt, Grieķijas Republikas ieskatā, Komisijai bija jāpiemēro 2 % likme, kura ir piemērojama atbalstam, kurš tiek piešķirts par citām platībām, kas nav ganības.

133    Tomēr arguments par nopietno un saprātīgo šaubu saglabāšanās, neņemot vērā ZGIS‑ĢIS veiktos uzlabojumus, pamatotības neesamību ir jānoraida. Faktiski no prasības pieteikuma 4. punkta un minētā pieteikuma 4. pielikuma izriet, ka ZGIS‑ĢIS veiktie uzlabojumi, uz kuriem atsaucas Grieķijas Republika, 2008. pieprasījumu gadā netika piemēroti. Līdz ar to vēlāk veikti ZGIS‑ĢIS uzlabojumi nevar ietekmēt konstatējumus par trūkumiem strīdus laikposmā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 206. punkts).

134    Turklāt ar konstatētajiem klasisko pārbaužu uz vietas sistēmas uzlabojumiem vien nepietiek, lai apšaubītu Fondam pastāvošā riska novērtējumu, kas ir veikts, pamatojoties uz visiem attiecībā uz strīdus gadu konstatētajiem trūkumiem, kuri ir uzskaitīti iepriekš šajā spriedumā.

135    Visbeidzot ir jānoraida Grieķijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru, izsverot Fondam pastāvošo risku, Komisijai esot bijis jābalstās uz papildu platībatkarīgā atbalsta veidu un tam jāpiemēro 2 % likme, ko tā piemēroja atbalstam, kurš bija piešķirts par citām platībām, kas nav ganības.

136    Faktiski papildus tam, ka Grieķijas Republika sava argumenta pamatošanai min vienīgi ar platību saistītā atbalsta papildinošo raksturu, no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka korekcijas likmes samazinājums no 5 % uz 2 %, kurš ir piemērojams atbalstam par citām platībām, kas nav ganības (aramzeme), izriet no “buferzonas efekta” piemērošanas. Proti, kā uzsver Komisija, tāds pats samazinājums “buferzonas efekta” dēļ nevar attiekties uz papildu platībatkarīgo atbalstu, attiecībā uz kuru “buferzonas efektam” nav nekādas nozīmes. Faktiski attiecībā uz šo atbalsta veidu, kas ir saistīts ar ražošanu, netiek izmantotas “tiesības uz maksājumu”, jo šīs pēdējās minētās aktivē platības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuru skaits var būt mazāks nekā lauksaimnieka deklarētās kopējās platības. Tādējādi papildu platībatkarīgā atbalsta gadījumā tikai faktiski apstrādātā platība, kura ir tikusi deklarēta, pamato atbilstošo atbalstu.

137    Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums un līdz ar to viss pamats saistībā ar korekciju 5 % apmērā attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu ir jānoraida.

 Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai

138    Ar pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai Grieķijas Republika izvirza iebildumus, kas attiecas, respektīvi, uz pamatojuma neesamību, kļūdu tiesību piemērošanā un samērīguma principa neievērošanu. Turklāt tā apgalvo, ka korekcija ir tikusi piemērota divkārši viena un tā paša iemesla dēļ.

139    Šajā ziņā ir jānorāda, ka saistībā ar šo pamatu Grieķijas Republika tikai atkal pamata izklāstā uzskaita minētos iebildumus, šī uzskaitījuma turpinājumā sniedzot argumentāciju, kas ir neskaidra un daļēji bez pamatojuma, attiecībā uz principiem, kas šķietami nav tikuši ievēroti. Tomēr, lai gan minētā pārprotamība izraisa nožēlu, tā netraucē ne Komisijai izvirzīt argumentus aizstāvībai, ne arī Vispārējai tiesai izlemt prasību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 16. novembris, Sachsa Verpackung/Komisija, T‑79/06, nav publicēts, EU:T:2011:674, 21. punkts). Faktiski no Grieķijas Republikas rakstveida apsvērumiem izriet, ka tā būtībā izvirza vienu iebildumu, kas attiecas uz pamatojuma neesamību, un vienu iebildumu, kurš attiecas uz divkāršu korekcijas piemērošanu viena un tā paša iemesla saistībā ar lauku attīstības programmas 214. pasākumu dēļ.

 Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz papildu pamatojuma neesamību

140    Pirmkārt, kā jau tika minēts, Komisijas lēmumi Fondu grāmatojumu noskaidrošanas jomā tiek pieņemti, pamatojoties uz kopsavilkuma ziņojumu, kā arī uz korespondenci starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti (spriedums, 2002. gada 14. marts, Nīderlande/Komisija, C‑132/99, EU:C:2002:168, 39. punkts). Šajos apstākļos lēmuma atteikties no fondiem finansēt daļu deklarēto izdevumu pamatojums ir jāuzskata par pietiekamu, ja dalībvalsts, kurai lēmums ir adresēts, ir bijusi cieši iesaistīta šī lēmuma sagatavošanas procesā un ir zinājusi par iemesliem, kuru dēļ Komisija ir uzskatījusi, ka strīdīgā summa nav jāfinansē no fonda (spriedumi, 2001. gada 20. septembris, Beļģija/Komisija, C‑263/98, EU:C:2001:455, 98. punkts, un 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 94. punkts).

141    Otrkārt, atbilstoši Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (OV 2005, L 277, 1. lpp.) 73. pantam, lai kopējas vadības sakarā nodrošinātu pareizu finanšu apsaimniekošanu saskaņā ar EKL 274. pantu, Komisija veic pasākumus un kontroli, kā izklāstīts Regulas Nr. 1290/2005 9. panta 2. punktā.

142    Atbilstoši Regulas Nr. 1290/2005 9. panta 2. punktam Komisija tostarp pārbauda, vai dalībvalstīs pastāv un pareizi darbojas vadības un kontroles sistēmas.

143    Turklāt ir jānorāda, uz ko pamatoti vērš uzmanību Komisija un ko Grieķijas Republika neapstrīd, ka atbalsts lauku attīstībai, uz kuru attiecas šī lieta, ir atbalsts saistībā ar deklarētu lauksaimniecības platību.

144    No minētā izriet, ka integrētā administrācijas un kontroles sistēma attiecas uz tiešā atbalsta shēmām, kā arī lauku attīstības pasākumiem, kuri ir piešķirti, pamatojoties uz hektāru skaitu.

145    Šajā ziņā ir jāatgādina jau minētais ZGIS‑ĢIS ieviešanas nozīmīgums platībatkarīgā atbalsta shēmas darbības nodrošināšanā. Faktiski lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija ir pareizas piemērošanas pamatelements. Uzticamas zemes gabalu identifikācijas sistēmas neesamība kā tāda ir saistīta ar paaugstinātu kaitējuma Savienības budžetam risku (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 31. marts, Grieķija/Komisija, T‑214/07, nav publicēts, EU:T:2011:130, 57. punkts, un 2012. gada 5. jūlijs, Grieķija/Komisija, T‑86/08, EU:T:2012:345, 122. punkts).

146    Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka Grieķijas Republika bija iesaistīta apstrīdētā lēmuma sagatavošanas procesā un ka Komisija bija norādījusi uz trūkumiem ZGIS‑ĢIS darbībā un pārbaudēs uz vietas sākotnējā korespondencē, saskaņošanas procedūrā un galīgajā nostājā, kā izriet no Komisijas un Grieķijas Republikas vēstuļu apmaiņas, saskaņošanas struktūras atzinuma un kopsavilkuma ziņojuma. Konstatētie trūkumi ietekmēja visus platībatkarīgā atbalsta veidus.

147    Tādējādi no Komisijas 2008. gada 21. novembra un 2013. gada 31. maija vēstulēm, kā arī no tās galīgās nostājas skaidri izriet, ka Grieķijas Republika zināja par pārkāpumiem, kuri bija iemesls piemērotajām korekcijām. Faktiski Komisijas dienesti konkrēti pārmeta Grieķijas iestādēm ZGIS‑ĢIS un pārbaužu uz vietas darbības traucējumus.

148    Visbeidzot kopsavilkuma ziņojumā Komisija secināja, ka “visiem uz platību balstītajiem otrā pīlāra pasākumiem, ņemot vērā konstatējumu kopumu un atbilstoši Dokumentā VI/5330/97 ietvertajām tiesību normām, tiek ierosināta vienotas likmes korekcija 5 % apmērā”.

149    No minētā izriet, ka Grieķijas Republika bija cieši iesaistīta apstrīdētā lēmuma sagatavošanas procesā, zināja par iemesliem, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka strīdīgā summa nav jāfinansē no Fonda, un ka Komisija administratīvās procedūras laikā konkrēti bija norādījusi attiecīgās vienotās likmes korekcijas noteikšanas motīvus.

150    Šajā ziņā nav nozīmes Grieķijas Republikas apgalvojumam, – kurš turklāt nav ticis pamatots, – ka, novērtējot risku, kas izriet no konstatētajiem trūkumiem, Komisija nav ņēmusi vērā saistībā ar attiecīgā lauku attīstības pasākuma īstenošanu noteikto pārbaužu uz vietas skaita pieaugumu. Pieņemot, ka tas tā ir, argumentācija par pārbaužu uz vietas skaita pieaugumu nevar kompensēt to īstenošanā konstatētos trūkumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Grieķija/Komisija, T‑294/11, nav publicēts, EU:T:2013:261, 205. punkts).

151    Turklāt, kā tika norādīts šī sprieduma 133. punktā, ir jānorāda, ka, pieņemot, ka, norādot uz ZGIS‑ĢIS pastāvīgajiem uzlabojumiem, Grieķijas Republika atsaucas uz uzlabojumiem, kas tika veikti, sākot no 2009. gada, saistībā ar šajā ziņā pieņemto rīcības plānu, pēc 2008. gada veikti uzlabojumi, pat pieņemot, ka tādi ir bijuši, nevar ietekmēt iepriekš minētos apsvērumus. Līdz ar to pirmais iebildums, kas attiecas uz papildu pamatojuma neesamību, ir jānoraida kā nepamatots.

 Par otro iebildumu, kas attiecas uz šķietamu divkāršu korekciju, kura ir piemērota viena un tā paša iemesla dēļ

152    Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka korekcija attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai ir jāatceļ, jo saistībā ar 214. lauku attīstības pasākumu tā esot piemērota jau otro reizi.

153    Konkrētāk, Grieķijas Republika vispirms apgalvo, ka atbilstoši Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm, kas ir noteiktas Dokumentā VI/5330/97, ja vienā un tajā pašā sistēmā tiek atklāti vairāki trūkumi, vienotās likmes korekcijas netiek piemērotas kumulatīvi, bet gan vērā tiek ņemts tikai visnopietnākais trūkums no kontroles sistēmas kopumā radītā riska viedokļa.

154    Kā tika precizēts replikā un tiesas sēdē, Grieķijas Republika apstrīd šajā lietā piemēroto korekciju aprēķina veidu.

155    Proti, Grieķijas Republika apgalvo, ka, lai gan ir ticis veikts atskaitījums EUR 2 318 055,75 apmērā, Komisija esot piemērojusi divkāršu korekciju tā paša iemesla dēļ, par kuru korekcija jau ir bijusi piemērota iepriekš. Konkrēti, Grieķijas Republika uzskata, ka, veicot attiecīgo atskaitījumu, nav ņemta vērā visa korekcija, kas ir tikusi piemērota saskaņā ar Komisijas 2013. gada 2. maija Īstenošanas lēmumu 2013/214/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz ELVGF Garantiju nodaļu, uz ELGF un uz ELFLA (OV 2013, L 123, 11. lpp.). Grieķijas Republika apgalvo, ka tā nespēj izprast, ar kādu metodi ir tikusi aprēķināta summa EUR 2 318 055,75 apmērā, kura vienīgā ir tikusi ņemta vērā saistībā ar korekciju, kas ir piemērota saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/214, lai gan pēdējās minētās apmērs esot bijis EUR 3 328 030,09.

156    Vispirms no kopsavilkuma ziņojuma, uz kuru ir norāde Īstenošanas lēmumā 2013/214, izriet, ka Komisijas konstatētās nepilnības pārbaudēs attiecās uz noteiktajām saistībām, kā arī kontroles ziņojumu pilnīgumu un izsekojamību, runājot īpaši par lauku attīstības pasākumu Nr. 214 attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu. Šie trūkumi turpretim neattiecās uz zemes gabalu platībām (robežas un maksimālās platības, par kurām var pretendēt uz atbalstu), kas tika konstatētas izmeklēšanā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums šajā lietā, īpaši saistībā ar to pašu lauku attīstības pasākumu Nr. 214.

157    Līdz ar to ir jākonstatē, ka abas secīgās vienotās likmes korekcijas tika piemērotas par dažādām nepilnībām un trūkumiem, kas tika atklāti divās secīgajās Komisijas veiktajās izmeklēšanās saistībā ar to pašu lauku attīstības pasākumu. Šajā ziņā Komisija gan savā rakstveida atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu, gan tiesas sēdē apstiprināja, ka tai ir pienākums samazināt strīdīgās korekcijas apmēru, lai novērstu korekciju kumulatīvu piemērošanu, bet uzsvēra, ka šajā ziņā veiktais atskaitījums EUR 2 318 055,75 apmērā ir pareizs.

158    Runājot par Īstenošanas lēmumu 2013/214, no minētā lēmuma pielikuma daļas, kura ir veltīta budžeta postenim 6711, izriet, ka Komisija piemēroja, pirmkārt, vienotas likmes korekciju 2 % apmērā attiecībā uz 2009. gadu par nepilnībām pārbaudēs uz vietas attiecībā uz KLP otro pīlāru EUR 959 020,82 apmērā un, otrkārt, vienotas likmes korekciju 5 % apmērā attiecībā uz 2009. gadu par nepilnībām pārbaudēs uz vietas attiecībā uz KLP otro pīlāru EUR 2 369 009,27 apmērā. Kopējā piemērotās korekcijas summa attiecībā uz 2009. gadu par nepilnībām pārbaudēs uz vietas attiecībā uz lauku attīstību (KLP otrais pīlārs) bija EUR 3 328 030,09.

159    Turpinājumā, runājot par korekciju summām, kas tika piemērotas ar apstrīdēto lēmumu, no minētā lēmuma pielikuma daļas, kura ir veltīta budžeta postenim 6711, izriet, ka Komisija piemēroja vienotas likmes korekciju 5 % apmērā par nepilnībām ZGIS un pārbaudēs uz vietas attiecībā uz lauku attīstību (KLP otrais pīlārs). Kā ir norādīts tajā pašā pielikumā, šīs korekcijas sākotnējais apmērs bija EUR 5 007 867,36, no kuriem Komisija atskaitīja EUR 2 318 055,75 saistībā ar korekciju, kas bija piemērota iepriekš saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/214. Ņemot vērā šo atskaitījumu, strīdīgās korekcijas finansiālā ietekme ir EUR 2 689 811,61.

160    Runājot par iepriekš minēto atskaitījumu EUR 2 318 055,75 apmērā, no Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem tās iebildumu rakstā un atbildē uz repliku izriet, ka summa EUR 2 318 055,75 apmērā, kura atbilst iepriekšējās korekcijas summai, kas tika atskaitīta no korekcijas, uz ko attiecas šī lieta, esot tikusi iekļauta vienotās likmes korekcijas par 2008. pieprasījumu gadu summā EUR 2 369 009,27 apmērā, kas attiecās uz diviem pieprasījumu gadiem, proti, 2008. un 2009. gadu.

161    Uz jautājumu par summas EUR 2 318 055,75 apmērā, kas tika atskaitīta no strīdīgās korekcijas, aprēķina metodi Komisija atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu un pēc tam tiesas sēdē paskaidroja, ka iepriekšējās korekcijas, kas tika noteikta 2009. gadā par 2008. gadu, apmērs bija EUR 3 745 694,27, kamēr kopējā izdevumu summa bija EUR 134 518 285,02. Saskaņā ar Komisijas skaidrojumiem šī korekcija tomēr attiecās uz visiem lauku attīstības pasākumiem (norādīti ar kodu, kas beidzas ar cipariem 001). Attiecībā uz to pašu laikposmu, kā norāda Komisija, tiešo maksājumu apmērs bija EUR 83 247 820,42. No tā, kā norāda Komisija, izrietot, ka attiecība starp tiešajiem platībatkarīgajiem maksājumiem un kopējiem izdevumiem par agrovides pasākumiem bija 61 %.

162    Komisija turpinājumā norāda, ka, ņemot vērā, ka, lai novērstu divkāršu korekciju, tai vienīgi bija jāatskaita iepriekšējās korekcijas attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai summa, kas atbilst šī platībatkarīgā atbalsta procentuālai daļai, tā iepriekšējai korekcijai piemēroja likmi 61 % apmērā atbilstoši attiecībai, kas tika minēta šī sprieduma 161. punktā. Šādi tā ieguva summu EUR 2 318 055,75 apmērā, ko tā atskaitīja.

163    Tomēr ir jākonstatē, ka procesuālajos rakstos, ko Komisija ir iesniegusi tās atskaitījuma EUR 2 318 055,75 apmērā aprēķina metodes pamatošanai, tam katrā ziņā nav pamatojuma. Proti, Komisijas iesniegtajās tabulās, kas ir pievienotas tās iebildumu raksta VI.a pielikumā, minētās summas nesaskan ar summām, kuras ir ietvertas tabulās, ko Komisija ir iesniegusi pielikumā savai atbildei uz procesa organizatorisko pasākumu. Konkrētāk, pirmkārt, nesaskan Komisijas iesniegtajos dokumentos ietvertās piemēroto korekciju aprēķina bāzes un, otrkārt, šī pēdējā minētā iestāde nav paskaidrojusi, no kurienes ir cēlusies summa EUR 134 518 285,02 apmērā un iepriekšējā atskaitījuma summa, kura tika piemērota 2009. gadā attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu un kuras apmērs ir EUR 3 745 694,27, jo tās neizriet ne no viena cita lietas materiālos ietverta dokumenta. Tāpat Komisija nav paskaidrojusi šo skaitļu nozīmīgumu strīdīgā atskaitījuma aprēķinā un divkāršas korekcijas novēršanā attiecībā uz Īstenošanas lēmumu 2013/214 un apstrīdēto lēmumu.

164    Turklāt ir jānorāda, ka “tiešais atbalsts”, uz kuru Komisija atsaucas savā atbildē uz procesa organizatorisko pasākumu, pieder pie KLP pirmā pīlāra. Toties gan strīdīgā korekcija, gan iepriekšējā saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/214 piemērotā korekcija, kura tiek uzskatīta par atskaitītu, attiecas uz lauku attīstību (KLP otrais pīlārs). No minētā izriet, ka Komisijas atbilde uz procesa organizatorisko pasākumu ir pārprotama un maldinoša, jo tajā ir norādīts, ka kļūdainais platību aprēķins rada sekas vienlaikus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai, bet tā nav precizējusi, kādā ziņā tas pamato turpinājumā minētos skaidrojumus.

165    Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. pantā prasītajā pamatojumā ir jābūt skaidri un nepārprotami norādītai iestādes, apstrīdētā akta autores, argumentācijai, lai ieinteresētās personas varētu noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentā tiesa – veikt savu pārbaudi (skat. spriedumu, 2016. gada 12. maijs, Itālija/Komisija, T‑384/14, EU:T:2016:298, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

166    Tomēr ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir tikai minēts piemērotās korekcijas un atskaitījuma apmērs bez jebkādas norādes, kas varētu radīt skaidrību par to aprēķinu. Turklāt, kā ir aprakstīts šī sprieduma 163. punktā, argumentācija, kas pamudināja Komisiju uzskatīt, ka atskaitījums EUR 2 318 055,75 apmērā būtu pietiekams, lai ņemtu vērā iepriekšējo korekciju, kas tika piemērota saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/214, ir neviennozīmīga un nepilnīga.

167    No minētā izriet, ka, ņemot vērā šī sprieduma 165. punktā atgādināto judikatūru, apstrīdētajam lēmumam nav norādīts pamatojums attiecībā uz korekciju kumulatīvas piemērošanas neesamību. Līdz ar to Grieķijas Republikas izvirzītais trešais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tas attiecas uz veidu, kā ir aprēķinātas korekcijas EUR 5 007 867,36 apmērā, atskaitījuma EUR 2 318 055,75 apmērā un finansiālās ietekmes EUR 2 689 811,61 apmērā summas attiecībā uz izdevumiem par atbalstu lauku attīstībai (otrais pīlārs) un kuras ir piemērotas attiecībā uz 2009. gadu saistībā ar nepilnībām ZGIS un pārbaudēs uz vietas par 2008. pieprasījumu gadu.

168    No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, pirmkārt, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ pamatojuma neesamības dēļ, ciktāl ar to no Savienības finansējuma ir izslēgti Grieķijas Republikas izdevumi ELFLA atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros attiecībā uz 2009. finanšu gadu saistībā ar nepilnībām ZGIS un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads), un, otrkārt, prasība pārējā daļā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

169    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

170    Šajā lietā ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika nav prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

171    Līdz ar to, tā kā Grieķijas Republika nav lūgusi lemt par tiesāšanās izdevumiem un prasība ir tikusi apmierināta tikai daļēji, Grieķijas Republikai ir jāpiespriež segt savus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar pēdējās minētās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2014. gada 19. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz korekcijas summu EUR 5 007 867,36 apmērā, atskaitījuma summu EUR 2 318 055,75 apmērā un finansiālās ietekmes summu EUR 2 689 811,61 apmērā attiecībā uz Grieķijas Republikas veiktajiem izdevumiem ELFLA atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros attiecībā uz 2009. finanšu gadu saistībā ar nepilnībām zemesgabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads);

2)      prasību pārējā daļā noraidīt;

3)      Grieķijas Republika sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Gratsias Kancheva Półtorak

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 30. martā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 10 % apmērā, kas attiecas uz platībatkarīgo atbalstu

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu

Par otro iebildumu, kas attiecas uz pamatojuma neesamību

Par trešo iebildumu, kas attiecas uz samērīguma principa neievērošanu

Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā, kas attiecas uz papildu platībatkarīgo atbalstu

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz procesuālo garantiju neievērošanu pirmstiesas procedūrā

Par otro iebildumu, kas attiecas uz samērīguma principa neievērošanu

Par pamatu saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai

Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz papildu pamatojuma neesamību

Par otro iebildumu, kas attiecas uz šķietamu divkāršu korekciju, kura ir piemērota viena un tā paša iemesla dēļ

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – grieķu.