Lieta T‑137/10

Coordination bruxelloise d’institutions sociales et de santé (CBI)

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Publiskās slimnīcas – Subsīdijas, kuras Beļģijas iestādes piešķīrušas pie IRIS asociācijas piederošām publiskām slimnīcām – Lēmums, kas pieņemts iepriekšējas izskatīšanas stadijas noslēgumā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīcija – Sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2012. gada 7. novembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts valsts atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pieņemamība – Pamati, kas var tikt izvirzīti

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta ceturtā daļa)

2.      Valsts atbalsts – Atbalsta plāni – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību pastāvēšanu – Pārbaudes, ko Komisija veikusi iepriekšējās izskatīšanas laikā, nepietiekamais un nepilnīgais raksturs – Pārbaude tiesā – Robeža

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts)

3.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta saderības ar kopējo tirgu novērtēšana – Kritēriji – Slimnīcu nozare – Tirdzniecības aspekta neesamības ņemšana vērā

(EKL 86. panta 2. punkts)

4.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Dalībvalstu novērtējuma brīvība – Slimnīcu nozare – Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas organizācijas brīvība – Ierobežojumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana, publiskā pakalpojumā piedaloties privātiem tirgus dalībniekiem

(EKL 86. panta 2. punkts un 152. panta 5. punkts)

5.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīcija – Dalībvalstu novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Pilnvarojuma akts publiskā pakalpojuma uzdevuma nodrošināšanai – Formas izvēle

(EKL 86. panta 2. punkts)

6.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Dalībvalstu novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Komisijas kontrole – Pienākums vērtēt katru ieviesto kompensācijas pasākumu atsevišķi

(EKL 86. panta 2. punkts un 87. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Izmeklēšanas apjoms un lietas sarežģītība, kas var norādīt uz nopietnām grūtībām

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Altmark testa, lai noteiktu atbalsta esamību, un EKL 86. panta 2. punkta testa, kas ļauj konstatēt atbalsta saderību ar kopējo tirgu, atšķirība

(EKL 86. panta 2. punkts un 87. panta 1. punkts)

9.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakļaušana Līguma noteikumiem – Valsts finansējuma saderīguma ar kopējo tirgu vērtēšana – Novērtējums, ņemot vērā uzņēmuma segtās izmaksas pakalpojuma nodrošināšanā, neatkarīgi no tā ekonomiskās efektivitātes

(EKL 86. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 58. un 59. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72.–77., 164. un 233. punktu)

3.      Ņemot vērā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi uzdevuma īpašo raksturu atsevišķās nozarēs, valsts atbalsta kvalifikācijai spriedums lietā Altmark un tajā norādītie kritēriji ir jāpiemēro elastīgi. Attiecībā uz slimnīcu sabiedrisko pakalpojumu, piemērojot EKL 86. panta 2. punktu un spriedumā lietā Altmark izstrādātos kritērijus, ir jāņem vērā tirdzniecības aspekta neesamība, jo tā pakalpojuma ar vispārēju saimniecisku nozīmi klasifikācija ir drīzāk izskaidrojama ar tā ietekmi uz konkurences un tirgus sektoru [nozari].

(sal. ar 86. un 88. punktu)

4.      EKL 86. panta 2. punkta piemērošanā slimnīcu nozarē ir jāņem vērā dalībvalstu pienākumu ievērošana attiecībā uz to veselības politikas definēšanu, kā arī veselības un medicīniskās aprūpes pakalpojumu organizāciju un sniegšanu; šis apsvērums tostarp izriet no EKL 152. panta 5. punkta. Saskaņā ar šiem apsvērumiem dalībvalstis organizē savu valsts veselības sistēmu, izmantojot to izvēlētos principus, konkrētāk, pienākumi saistībā ar slimnīcu sabiedrisko pakalpojumu var ietvert gan visām slimnīcu iestādēm noteiktos pienākumus, gan papildu pienākumus, kas noteikti tikai publiskām iestādēm, ņemot vērā to palielināto nozīmi valsts veselības sistēmas raitai darbībai.

Tomēr, ja veselības pakalpojumu sniegšanas organizācija, par kuru lēmusi dalībvalsts, ietver sabiedriskā pakalpojuma pienākumu uzlikšanu privātiem tirgus dalībniekiem, šis fakts ir jāņem vērā, novērtējot nozarē noteiktos atbalsta pasākumus. Konkrētāk, ja publiskām un privātām iestādēm, kurām ir uzticēts tas pats sabiedriskais pakalpojums, ir dažādas prasības, kas paredz dažādu izmaksu un kompensācijas līmeni, šīm atšķirībām ir skaidri jāizriet no to attiecīgā pilnvarojuma, it īpaši lai ļautu pārbaudīt subsīdijas saderīgumu ar vienlīdzīgas attieksmes principu.

(sal. ar 92. –95. punktu)

5.      Konkurences jomā dalībvalstīm ir plaša novērtējuma brīvība noteikt, ko tās uzskata par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, šo definīciju Komisija var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā. Savienības tiesas veiktās pārbaudes par Komisijas vērtējumu par to, vai pastāv uzdevums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, apjomā noteikti ir ņemts vērā šis ierobežojums. Šajā pārbaudē tomēr ir jānodrošina noteiktu minimālo kritēriju ievērošana, it īpaši par valsts varas akta esamību, kas attiecīgajiem uzņēmējiem uzdod veikt pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi uzdevumu, kā arī par šī uzdevuma universālo un obligāto raksturu.

Šajā ziņā iestādi var uzskatīt par tādu, kurai ir uzdots īstenot publisko varu, ja to veido publiskās varas pārstāvju vairākums un ja tai, pieņemot lēmumu, ir jāievēro zināms skaits vispārējo interešu kritēriju. Tādējādi, lai iestādes lēmumus varētu kvalificēt par publiskiem aktiem, tās struktūrvienībām ir jābūt veidotām no personām, kuras ir iesaistītas vispārējo interešu uzdevumā, un valsts iestādēm ir jābūt reālai varai kontrolēt šos lēmumus.

Attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektu pilnvarojuma akta vai aktu juridiskās formas izvēli dalībvalstīm ir plaša novērtējuma brīvība; pilnvarojums, ar kuru uztic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus, var tikt definēts vairākos atsevišķos aktos: gan tajos, kuri nosaka vispārējo jomas regulējumu, gan tajos, kuri ir adresēti noteiktām iestādēm. Pilnvarojums var arī attiekties uz vienošanās aktiem, ciktāl tie izriet no publiskās varas un ir saistoši. Tāpat ir a fortiori, ja ar šādiem aktiem konkretizē ar tiesisko regulējumu uzliktos pienākumus.

(sal. ar 99. –101., 107. –109., 111. un 112. punktu)

6.      Parametri, uz kuru pamata tiek aprēķināta kompensācija sakarā ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi uzdevumu, ir iepriekš jānosaka objektīvi un pārskatāmi, lai izslēgtu to, ka šī kompensācija ietver ekonomisku priekšrocību, kas varētu dot priekšroku uzņēmējam saņēmējam salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem. Tomēr nekas neliedz valsts likumdevējam atstāt valsts iestādēm zināmu novērtējuma brīvību. Gluži pretēji, dalībvalstij ir plaša novērtējuma brīvība, ne tikai lai noteiktu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi uzdevumu, bet arī lai noteiktu ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saistīto izmaksu kompensēšanu. Attiecīgi parametri ir tomēr jāprecizē, lai izslēgtu to, ka dalībvalsts nepareizi izmanto pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdzienu.

Šajā ziņā dalībvalstis var brīvi izvēlēties praktisko kārtību, lai nodrošinātu šī kritērija izpildi, ciktāl kompensācijas noteikšanas kārtība paliek objektīva un pārskatāma; Komisijas vērtējumam šajā sakarā ir jābūt balstītam uz konkrētu juridisko un ekonomisko apstākļu analīzi, kurus ņemot vērā, tiek noteikta kompensācijas summa.

Tādējādi, ja, dalībvalstij izmantojot vairākus kompensācijas pasākumus, Komisija nav atsevišķi vērtējusi finansējuma parametrus saistībā ar vienu no šiem pasākumiem, tā ir nepilnīgi pārbaudījusi attiecīgo atbalsta pasākumu. Pat ja pieļautu, ka runa ir par kompensācijām, kuras kalpo tikai tam, lai aizpildītu vērā ņemamu maksājumu kavēšanos, un kuras pēc tam ir jāatmaksā, nevar tikt izslēgts, ka ar tām piešķir priekšrocību saņēmējiem, pat ja tikai uz laiku, un šajā sakarā tās var tikt kvalificētas kā atsevišķi kompensācijas pasākumi.

(sal. ar 189., 191., 192., 214. un 215. punktu)

7.      Valsts atbalsta jomā Komisijas veiktās izmeklēšanas apjoms iepriekšējās izskatīšanas stadijā, kā arī aplūkotās lietas sarežģītība var norādīt, ka attiecīgā procedūra būtiski pārsniedza to, ko parasti nozīmē pirmā pārbaude, ko veic atbilstoši EKL 88. panta 3. punkta normām. Šis apstāklis ir norāde, kura pierāda būtisku grūtību esamību.

(sal. ar 285. punktu)

8.      Ceturtais spriedumā lietā Altmark noteiktais kritērijs, pamatojoties uz vidēja, labi pārvaldīta un pienācīgi aprīkota uzņēmuma izmaksu analīzi, kas jāizmanto, ja uzņēmums, kam uzdota sabiedriskā pakalpojuma pienākuma izpilde, nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, lai noteiktu nepieciešamo kompensācijas līmeni, un tādējādi noteiktu iespējama valsts atbalsta esamību, nav ņemams vērā, lai novērtētu atbalsta pasākumu saderīgumu saskaņā ar EKL 86. panta 2. punktu.

(sal. ar 289. un 292. punktu)

9.      Pašreizējā Savienības tiesību redakcijā uzņēmuma, kuram valsts iestāde ir uzticējusi pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, ekonomiskā efektivitāte nav jāņem vērā, lai novērtētu, vai šādam uzņēmuma piešķirtais atbalsts, ir saderīgs, ņemot vērā EKL 86. panta 2. punktu.

Lai gan šī norma liek novērtēt piešķirtā atbalsta saderīgumu, tas ir tikai tādēļ, lai novērstu to, ka uzņēmums saņem finansējumu, kas pārsniedz tam uzdotā sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas.

Šajā jomā nepastāvot saskaņotam Kopienu tiesiskajam regulējumam, Komisija nav pilnvarota vērtēt nedz sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu veikšanas apjomu, proti, ar pakalpojumu saistīto izmaksu līmeni, nedz arī to, vai valsts iestādes izdarījušas piemērotu politisku izvēli šajā sakarā, nedz publiskā pārvaldnieka ekonomisko efektivitāti.

(sal. ar 293., 294. un 300. punktu)