Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. februārī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – Wacker Chemie AG/Bundesrepublik Deutschland, kuru pārstāv Umweltbundesamt

(Lieta C-76/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Pieteicēja: Wacker Chemie AG

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland, kuru pārstāv Umweltbundesamt

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai Eiropas Komisijas EKTS pamatnostādnēs 1 ietvertā jaudas palielinājuma definīcija, saskaņā ar kuru fizisku kapitālieguldījumu (vai vairāku pakāpeniski veiktu fizisku kapitālieguldījumu) rezultātā iekārtu var ekspluatēt ar jaudu, kas ir par vismaz 10 % lielāka par iekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu pirms izmaiņām, ir jāinterpretē tādējādi, ka izšķiroša ir

a.    cēloņsakarība starp fizisku kapitālieguldījumu un tehniski un juridiski iespējamās maksimālās jaudas palielinājumu

b.    vai – atbilstoši Lēmuma 2011/278/ES 2 3. panta i) un l) punktam – salīdzinājums ar ražošanas apjoma vidējo rādītāju tajos divos mēnešos, kuros tas bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc darbības izmaiņām?

2)    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tā b) daļā izklāstītais variants: vai Komisijas Lēmuma 2011/278/ES 3. panta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izšķirošs ir nevis tehniski un juridiski iespējamās maksimālas jaudas palielinājuma apmērs, bet gan vienīgi vidējo rādītāju apsvēršana atbilstoši Lēmuma 2011/278 3. panta l) punktam neatkarīgi no tā, vai un kādā mērā tie izriet no veiktajām fiziskajām izmaiņām vai augstāka jaudas izmantojuma?

3)    Vai EKTS pamatnostādņu I pielikumā minētais jēdziens “sākotnējā uzstādītā jauda” ir jāinterpretē atbilstoši Lēmuma 2011/278/ES 7. panta 3. punktam?

4)    Vai Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus pret paziņotu valsts atbalsta shēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka:

a.    ar to konstatēta dalībvalsts regulējuma pilnīga atbilstība pamatnostādnēm par valsts atbalstu, tajā skaitā attiecībā uz valsts atbalsta shēmā ietvertajām papildu atsaucēm uz citām valsts tiesību normām vai

b.    valsts atbalsta shēma un šīs citas valsts tiesību normas savukārt ir jāinterpretē tādējādi, ka rezultātā tām ir jābūt saderīgām ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu?

5)    Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir tā a) daļā izklāstītais variants: vai Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus pret paziņotu valsts atbalsta shēmu attiecībā uz konstatēto saderīgumu ar attiecīgajām pamatnostādnēm par valsts atbalstu ir saistošs dalībvalsts tiesai?

6)    Vai Eiropas Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu – tādēļ, ka tā uz tām atsaucas lēmumā par iebildumu necelšanu pret paziņotu valsts atbalsta shēmu un, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, pārbauda paziņotā atbalsta atbilstību –, šai dalībvalstij ir saistošas apstiprinātās atbalsta shēmas interpretēšanā un piemērošanā?

7)    Vai Direktīvas 2003/87/EK 3 , kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/410, 10.a panta 6. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāievieš finansiāli pasākumi, lai kompensētu CO2 netiešās izmaksas, ir nozīmīgs tam, kā interpretējams EKTS pamatnostādņu 5. punkts, saskaņā ar kuru atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz minimālajam apjomam, kāds vajadzīgs, lai panāktu paredzēto vides aizsardzību?

____________

1 Komisijas Paziņojums – Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada (OV 2012, C 158, 4. lpp.).

2 Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV 2011, L 130, 1. lpp.).

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.).