Prasība, kas celta 2015. gada 1. septembrī – Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija
(lieta T-514/15)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych (Varšava, Polija) (pārstāvis – P. Hoffman, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2015. gada 12. jūnija lēmumu GESTDEM 2015/1291, ar kuru prasītājai ir tikusi liegta piekļuve sīki izstrādātajam atzinumam, ko Eiropas Komisija izdevusi saistībā ar paziņošanas procedūru 2014/537/PL;
atcelt Komisijas 2015. gada 17. jūlija lēmumu GESTDEM 2015/1291, ar kuru prasītājai ir tikusi liegta piekļuve sīki izstrādātajam atzinumam, ko Maltas Republika izdevusi saistībā ar paziņošanas procedūru 2014/537/PL;
piespriest Komisija segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 1 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.
Nevarot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu saprātīgi interpretēt tādējādi, ka Komisijas rīcībā esošs dokuments nevar tikt publiskots, ja tas varētu kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas vai revīzijas mērķiem, pat ja dokuments nav ticis izstrādāts saistībā ar šādu pārbaudi, izmeklēšanu vai revīziju vai tās mērķiem.
Nekāda vispārīga prezumpcija par to, ka dokumenta publiskošana kaitēs aizsardzībai pārkāpuma procedūras ietvaros, neesot piemērojama dokumentam, kas ir ticis iesniegts paziņošanas procedūrā, jo saistībā ar šādu procedūru nepastāvot nekāda šāda vispārīga prezumpcija.
Komisijas apgalvojums, ka tās atzinums attiecas uz pasākumu, ar kuru ir plānots novērst Savienības tiesību pārkāpumu, un ka tajā ir iekļautas atsauces uz Komisijas brīdinājuma vēstuli, ar kuru ir tikusi uzsākta pārkāpuma procedūra, un paziņotā pasākuma novērtējums, ņemot vērā šo procedūru, nepierādot, ka pastāv jebkāda vispārīga prezumpcija par to, ka sīki izstrādātais atzinums nebūtu publiskojams.
Komisijas nostāja neesot saskanīga, ciktāl tā savu lēmumu balsta uz vispārīgu prezumpciju, bet vienlaikus pamatojas uz “konkrētās lietas” īpatnībām.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot daļēju piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts un LESD 296. pants.
– Katrā ziņā Komisijai esot bijis daļēji jāpublisko tās sīki izstrādātais atzinums, t.i., pēc tam, kad būtu tikušas izņemtas atsauces uz brīdinājuma vēstuli par pārkāpuma procedūru.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, lai gan esot pastāvējušas sevišķas sabiedrības intereses, ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts.
Tā kā sīki izstrādātais atzinums attiecās uz pasākumu, kuru Parlaments jau izskatīja, un ka tādēļ šis pasākums tika grozīts, tā publiskošana esot vajadzīga, lai Parlamenta locekļi varētu saprast, kādēļ valdības lūdz grozīt tiem iesniegto likumprojektu. Līdz ar to pastāvot sevišķas sabiedrības intereses publiskošanā. Demokrātisks process nevarot pareizi darboties, ja Parlamentam lūdz īstenot Komisijas atzinumus, ja tie netiek publiskoti.Tā kā paziņošanas procedūras tiesiskums un līdz ar to pieņemtā likumprojekta īstenojamība var būt atkarīga no Komisijas atzinuma teksta, pastāvot sevišķas sabiedrības intereses publiskošanā, kas balstītas uz tiesībām uz tiesisko noteiktību.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Komisijas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Direktīvas 98/34/EK preambulas 3. apsvērums un 8. panta 4. punkts.Atteikums publiskot sīki izstrādāto atzinumu esot nesaderīgs ar Direktīvas 98/34 būtību, kas ir balstīta uz pārskatāmību; tas it īpaši tā esot tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav atsaukusies uz konfidencialitātes noteikumu atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 4. punktam.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Maltas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums, 5. un 6. punkts.Atteikums piešķirt piekļuvi atzinumam nevarot tikt balstīs tikai uz to, ka Komisija, pieņemot lēmumu norisošajā pārkāpuma procedūrā, plāno ņem
t vērā Maltas sīki izstrādāto atzinumu vai ka tā šo atzinumu ir pievienojusi šīs procedūras lietas materiāliem.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, atsakot piekļuvi Maltas sīki izstrādātajam atzinumam, ir ticis pārkāpts LESD 296. pants.Komi
sija sākotnēji esot atteikusies lemt par Maltas atzinuma publiskošanu ar pamatojumu, ko varot interpretēt vienīgi kā tādu, kas nozīmē, ka lēmums būs atkarīgs no tā, vai Komisija piek
ritīs Vispārējās tiesas spriedumam lietā T-402/12 Carl Schlyter/Komisija, atbilstoši kuram sīki izstrādātie atzinumi ir publiskojami, vai arī tam nepiekritīs un attiecīgi pārsūdzēs. Tomēr Komisija nepārsūdzēja šo spriedumu un esot atteikusi publiskošanu ar pamatojumu, kas
ar to nekādi neesot saistīts un kuru pati Komisija acīmredzot esot uzskatījusi par nepietiekamu, jo citādi tai esot bijis jāpieņem noraidošs lēmums vēl pirms pārsūdzības termiņa lietā T-402/12
beigām.
____________1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva
98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 204, 37. lpp.). Ei
ropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maijs Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).