VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2016. gada 22. septembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SUN CALI” – Agrāka valsts grafiska preču zīme “CaLi co” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Pārstāvība Apelācijas padomē – Reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums Savienībā – Ekonomiski saistītas juridiskas personas – Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkts
Lieta T‑512/15
Sun Cali, Inc., Denvera, Kolorado (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv C. Thomas, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv E. Zaera Cuadrado, pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece –
Abercrombie & Fitch Europe SA, Mendrisio [Mendrisio] (Šveice),
par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2015. gada 3. jūnija lēmumu apvienotajās lietās R 1260/2014‑5 un R 1281/2014‑5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Abercrombie & Fitch Europe un Sun Cali.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši E. M. Kolinss [A. M. Collins] un V. Valančus [V. Valančius] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 4. septembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējā tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 25. novembrī,
ņemot vērā, ka puses trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu nav iesniegušas pieteikumu par tiesas sēdes noteikšanu, un piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu, pieņēmusi lēmumu lemt par prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 20. novembrī prasītāja Sun Cali, Inc. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.)).
2 Preču zīme, kura tika pieteikta reģistrācijai, ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 18., 25., 35. un 45. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “rokassomas”;
– 25. klase: “sieviešu apģērbi, proti, apakšveļa, krūšturi, apakšbikses, bistjē, kombinezoni, naktskrekli, peldmēteļi, ņieburi, kleitas, t-krekli, blūzes, puloveri, džinsi, uzvalki, žaketes, svārki, peldkostīmi, sauļošanās kostīmi, saules aizsargi un pelerīnes; apģērbi vīriešiem, apģērbi bērniem, apavi”;
– 35. klase: “mazumtirdzniecības veikala pakalpojumi, kas piedāvā apģērbu, apavus un rokassomas”;
– 45. klase: “modes konsultāciju pakalpojumu; garderobes vadības pakalpojumi; tēla konsultāciju pakalpojumi; personīgi iepirkšanās pakalpojumi trešo personu vārdā”.
4 Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2007. gada 21. maija Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 20/2007.
5 2007. gada 21. novembrī grafiskais apzīmējums tika reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme ar numuru 5482369.
6 2012. gada 16. oktobrī Abercrombie & Fitch Europe SA iesniedza EUIPO pieteikumu par prasītājas grafiskās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem tā tika reģistrēta.
7 Minētā pieteikuma pamatojumam izvirzītie spēkā neesamības pamati bija balstīti uz relatīviem spēkā neesamības pamatiem, kas minēti Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
8 Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar šādu 2008. gada 7. aprīlī reģistrētu agrāku Itālijas grafisku preču zīmi, kas aptver visas 25. klasē ietilpstošās preces:
9 Ar 2014. gada 17. marta lēmumu Anulēšanas nodaļa pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu daļēji apmierināja un atzina strīdus preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, uzskatot, ka, ņemot vērā elementa “cali”, kas ir dominējošais elements agrākajā preču zīmē, sakritību, attiecībā uz minētajās klasēs ietilpstošajām precēm starp agrāko preču zīmi un strīdus preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja. Turpretī Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par strīdus preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz 35. un 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, uzskatot, ka starp minētajiem pakalpojumiem un 25. klasē minētajām precēm nav nekādas līdzības.
10 Prasītāja un Abercrombie & Fitch Europe, attiecīgi 2014. gada 14. maijā un 2014. gada 16. maijā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzības EUIPO.
11 Ar 2015. gada 3. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas piektā padome, pirmkārt, noraidīja prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību kā nepieņemamu, uzskatot, ka tā nebija atbilstoši pārstāvēta Regulas Nr. 207/2009 92. panta 2. punkta izpratnē, un, otrkārt, daļēji apmierināja Abercrombie & Fitch Europe iesniegto apelācijas sūdzību un atzina strīdus preču zīmes spēka neesamību arī attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā līdzību starp minētajiem pakalpojumiem un 25. klasē ietilpstošajām precēm, starp agrāko preču zīmi un strīdus preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
1. Par dokumentiem, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā
14 Prasības pieteikuma pielikumā prasītāja ir pievienojusi virkni dokumentu, lai apstiprinātu apgalvojumu, ka tā procesā Apelācijas padomē bija atbilstoši pārstāvēta, un lai pamatotu apliecinājumu, ka agrākā preču zīme varot tikt uztverta kā itāļu valodas vārda “calcio” variants. Runa ir it īpaši par 3. un 18.–22. pielikumu.
15 EUIPO norāda, ka šie dokumenti ir jāatzīst par nepieņemamiem, jo tie nebija iesniegti procesos EUIPO.
16 Atliek atgādināt, ka prasība Vispārējā tiesā ir vērsta uz EUIPO Apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē. Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punktam Vispārējā tiesa var atcelt vai grozīt EUIPO Apelācijas padomes lēmumu tikai, “pamatojoties uz nekompetenci, būtisk[u] procesuāl[u] pārkāpum[u], Līguma vai Regulas Nr. 207/2009 pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu”. No šīs normas izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto lēmumu var atcelt vai grozīt vienīgi tad, ja tā pieņemšanas brīdī to iespaidojis viens no šiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem. Turpretim tā nevar atcelt vai grozīt minēto lēmumu ar pamatojumu, kas ir atklājies pēc tā pasludināšanas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 53. punkts un tajā minētā judikatūra). No minētās tiesību normas arī izriet, ka faktus, uz kuriem lietas dalībnieki nav atsaukušies procesā EUIPO instancēs, vairs nedrīkst iesniegt Vispārējā tiesā celtās prasības izskatīšanas stadijā. Vispārējā tiesas uzdevums faktiski ir pārbaudīt Apelācijas padomes lēmuma tiesiskumu, izvērtējot Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, ko veica šī padome, it īpaši saistībā ar faktiem, kas šai padomei bija iesniegti, tomēr tā nevar veikt šo pārbaudi, ņemot vērā faktus, kas tai iesniegti no jauna (spriedums, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 54. punkts). Tādējādi Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi to pierādījumu kontekstā, kuri pirmo reizi ir iesniegti Vispārējā tiesā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Izskatāmajā lietā tiktāl, ciktāl iepriekš 14. punktā minētie dokumenti pirmo reizi tika iesniegti Vispārējā tiesā, tie nevar tikt ņemti vērā apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudē un līdz ar to ir noraidāmi.
2. Par lietas būtību
18 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta pārkāpumu un otrais – ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta pārkāpumu
19 Pirmā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta pirmā teikumu to EUIPO varēja pārstāvēt filiāles, kura tai ir Vācijā, darbinieks, jo minētā filiāle šīs tiesību normas izpratnē ir reāli pastāvošs tirdzniecības uzņēmums Savienībā. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka, pat pieņemot, ka šī filiāle netiktu atzīta par tai piederošu reāli pastāvošu tirdzniecības uzņēmumu Savienībā, tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta trešo teikumu to EUIPO varēja pārstāvēt minētā uzņēmuma darbinieks, jo šis uzņēmums ir ekonomiski saistīts ar prasītāju. No tā prasītāja secina, ka Apelācijas padomei katrā gadījumā tās apelācijas sūdzība bija jāatzīst par pieņemamu.
20 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
21 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punktam fizisku vai juridisku personu, kam Savienībā ir pastāvīgā dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, attiecībās ar EUIPO var pārstāvēt tā darbinieks. Šādas juridiskas personas darbinieks var arī pārstāvēt citas juridiskas personas, kas ir ekonomiski saistītas ar šo personu, pat ja šīm citām juridiskajām personām Savienībā nav ne reģistrācijas vietas, ne galvenās darbības vietas, ne reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma.
22 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 93. panta 1. punktam fizisku vai juridisku personu pārstāvību EUIPO var uzņemties tikai kādā dalībvalstī atzīti praktizējoši juristi, kuru uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, ja tam minētajā valstī ir atļauts darboties kā pārstāvim preču zīmju jautājumos, vai profesionāli pārstāvji, kuru vārdi iekļauti sarakstā, ko EUIPO glabā šim nolūkam.
23 Pirmkārt, ir skaidrs, ka prasītāja, kas ir strīdus preču zīmes īpašniece, ir privāto tiesību juridiska persona ar juridisko adresi Denverā, Kolorado (Amerikas Savienotās Valstis), un ka Apelācijas padomē to pārstāvēja fiziska persona, kura atbilstoši no lietas materiāliem izrietošajam stādījās priekšā, pirmkārt, kā tās ģenerāldirektors un, otrkārt, kā tāda tirdzniecības uzņēmuma darbinieks, kurš, kā apgalvots, pieder prasītājai un atrodas Minhenē (Vācija).
24 Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka ar 2015. gada 3. marta vēstuli EUIPO aicināja prasītāju procesā Apelācijas padomē iecelt profesionālu pārstāvi Regulas Nr. 207/2009 93. panta 1. punkta izpratnē. Šajā vēstulē EUIPO prasītāju informēja par nopietnām šaubām attiecībā uz iespēju, ka to pārstāvētu darbinieks, pamatojoties uz šīs pašas regulas 92. panta 3. punktu. Sava 2015. gada 23. aprīļa atbildes vēstulē prasītāja vienīgi apgalvoja, ka, tā kā tai pieder tirdzniecības uzņēmums Minhenē, tai, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 92 panta 3. punktu, esot brīvība izvēlēties, ka to pārstāv viens no šī uzņēmuma darbiniekiem. Savā atbildē prasītāja, noraugoties uz EUIPO izteiktajām šaubām, nebija pievienojusi nevienu pierādījumu, ar kuru varētu pamatot šos apgalvojumus, un ir vienīgi atsaukusies uz EUIPO vadlīnijām.
25 Treškārt, no lietas materiāliem arī izriet, ka otra procesā Apelācijas padomē dalībniece – Abercrombie & Fitch Europe – savos atbildes apsvērumos uz prasītājas Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību ir apgalvojusi, ka prasītāja Apelācijas padomē neesot atbilstoši pārstāvēta it īpaši tādēļ, ka tai neesot reāli pastāvoša tirdzniecības uzņēmuma Vācijā. Šo pretenziju pamatojumam Abercrombie & Fitch Europe norāda, ka, piemērojot Handelsgesetzbuch (Vācijas Komerckodekss) 13. panta tiesību normas, prasītājai, kuras reģistrācijas vieta un galvenā darbības vieta ir ārpus Vācijas, bija jāreģistrējas tajā tiesā, kuras kompetences teritorijā tā vēlējās apsaimniekot tirdzniecības uzņēmumu, bet tā to neesot izdarījusi. Lai pamatotu šos apgalvojumus, Abercrombie & Fitch Europe pievienoja, pirmkārt, izvilkumu no Gemeinsames Registerportal der Länder (Vācijas kopējais reģistrācijās portāls), kurā bija redzams, ka nav neviena Vācijā reģistrēta tirdzniecības uzņēmuma, kurš ietvertu vārdus “sun cali”, un, otrkārt, izvilkumu no Minhenes pilsētas komercreģistra, kurš apliecināja individuālā uzņēmuma, proti, tirdzniecības uzņēmuma ar komercnosaukumu SUN CALI Inc, reģistrāciju uz tā darbinieka vārda, kurš prasītāju pārstāvēja Apelācijas padomē un kurš bija arī tā ģenerāldirektors.
26 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, runājot par jautājumu, vai prasītajai bija reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums Savienībā Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē, ir jānorāda, ka tā šo apgalvojumu pamatojumam Apelācijas padomē ir iesniegusi pierādījumus, ko veidoja tīmekļa vietnes www.suncali.de izvilkumus, kurā tiek norādīta pasta adrese Minhenē, kur atradās uzņēmums, kas tirgoja preces ar strīdus preču zīmi, un fotoattēlus, kuri atspoguļo minētā uzņēmuma ēkas fasādi.
27 Otrkārt, 2014. gada 27. maijā prasītāja EUIPO iesniedza apliecinājumu, kuru bija parakstījis tās ģenerāldirektors un ar kuru pēdējais minētais atļāva sev kā Minhenē esošā tirdzniecības uzņēmuma darbiniekam pārstāvēt prasītāju tostarp attiecīgajā apelācijas procesā.
28 Ir jākonstatē, ka šie prasītājas Apelācijas padomē iesniegtie pierādījumi, proti, pirmkārt, izvilkumi no tīmekļa vietnes, otrkārt, fotoattēli, kuri atspoguļo tirdzniecības uzņēmuma ēkas, kas atrodas Minhenē, fasādi, un, treškārt, apliecinājums, ka darbinieks ir tiesīgs to pārstāvēt, izskatāmās lietas īpašajos apstākļos nav nozīmīgas norādes vai paskaidrojumi, ar kuriem varētu tikt pierādīta reāli pastāvoša tirdzniecības uzņēmuma Savienībā esamība Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta izpratnē.
29 Pirmkārt, šādi pierādījumi, protams, ļauj saprast, ka minētā uzņēmuma norādītās saimnieciskās darbības veids ir apģērbu, apavu un aksesuāru mazumtirdzniecība. Tomēr vienkārši izvilkumi no tīmekļa vietnes, kā arī fotoattēli paši par sevi un bez citiem faktiem ir nepietiekami, lai pierādītu reāli pastāvoša tirdzniecības uzņēmuma Savienībā esamību.
30 Otrkārt, ir jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai jēdziens “filiāles” ietver uzņēmējdarbības centru, kurš pastāvīgi darbojas kā mātesstruktūras atzars, kuram ir vadība un kurš ir materiāli nodrošināts, lai risinātu lietišķas sarunas ar trešajām personām, kas savukārt zina, ka tās var nodibināt tiesiskas attiecības ar mātesstruktūru ārvalstī, nekontaktējoties ar to tieši, bet slēdzot darījumus uzņēmējdarbības centrā, kas ir tās atzars (šajā ziņā skat. spriedumu, 1978. gada 22. novembris, Somafer, 33/78, EU:C:1978:205, 12. punkts). Pierādījumi, kurus prasītāja iesniegusi, lai pamatotu apgalvojumu, saskaņā ar kuru tai bija filiāle Vācijā, nav acīmredzami tādi, kas varētu pierādīt, ka šis uzņēmums, uz kuru tā atsaucas, bija tās atzars un līdz ar to tas var būt prasītājas filiāle.
31 Turklāt Abercrombie & Fitch Europe Apelācijas padomē iesniegtie dokumenti, it īpaši izvilkums no Vācijas komercreģistra, no kura neizriet, ka prasītājai pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums, apstiprina secinājumu, kurš izdarīts no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem un saskaņā ar kuru minētais Minhenē esošais uzņēmums nevar tikt uzskatīts par reāli pastāvošu prasītajai piederošu tirdzniecības uzņēmumu Savienībā.
32 No tā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka pierādījums par to, ka prasītajai pieder reāli pastāvošs uzņēmums Savienībā Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta izpratnē, netika iesniegts.
33 Otrkārt, runājot par to, vai tādas juridiskās personas darbinieks, kuras galvenā darbības vai reģistrācijas vieta vai reāli pastāvošs uzņēmums ir Savienībā, var pārstāvēt citu juridisko personu ārpus Savienības, proti, prasītāju, tādēļ, ka starp šīm divām juridiskām personām pastāv ekonomiska saikne Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē, ir jānorāda, ka prasītāja EUIPO Apelācijas padomē ir vienīgi izteikusi vienkāršus apgalvojumus par šādu saikņu pastāvēšanu, nesniedzot citus pierādījumus kā vienīgi iepriekš 26. un 27. punktā norādītos.
34 Kā tika norādīts iepriekš 25. punktā, pirmām kārtām no lietas materiāliem izriet, ka Vācijā esošais uzņēmums Minhenes pilsētas komercreģistrā ir reģistrēts kā individuālais uzņēmums uz tās fiziskās personas vārda, kuru prasītāja stādīja priekšā kā minētā uzņēmuma darbinieku. Ir jāsecina, ka individuālais uzņēmums, kuram nav juridiskas personas statusa, neietilpst Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta otrā teikuma piemērošanas jomā tādējādi, ka, piemērojot šo tiesību normu, tas nevar pārstāvēt juridisku personu, kas reģistrēta ārpus Savienības un ar ko tas attiecīgajā gadījumā būtu ekonomiski saistīts šīs tiesību normas izpratnē.
35 Otrām kārtām un katrā ziņā, pat pieņemot, ka Vācijā esošais uzņēmums, uz kuru atsaucas prasītāja, būtu juridiska persona, ir jānorāda, ka prasītājas Apelācijas padomē iesniegtie pierādījumi izskatāmajā lietā neļauj pārliecināties par ekonomiskās saiknes pastāvēšanu starp šo uzņēmumu un prasītāju.
36 Šajā ziņā ir jāsecina, ka vienkārši izvilkumi no tīmekļa vietnes, kā arī fotoattēli paši par sevi un bez citiem faktiem ir nepietiekami, lai pierādītu ekonomisku saikņu pastāvēšanu starp Vācijā esošo uzņēmumu un prasītāju. Šie fakti, piemēram, nevar atspoguļot šo divu personu piederību vienai un tai pašai grupai vai arī to, ka pastāvošie pārvaldības mehānismi ir tādi, ka viena no šīm juridiskajām personām kontrolē otru.
37 No tā izriet, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka pierādījums par to, ka starp prasītāju un Vācijā esošo uzņēmumu pastāv ekonomiskas saiknes Regulas Nr. 207/2009 92. panta 3. punkta izpratnē, netika iesniegts.
38 Līdz ar to Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 37. punktā uzskatot, ka prasītājas iesniegtā apelācijas sūdzība neatbilda Regulas Nr. 207/2009 92. pantam un ka līdz ar to šī sūdzība bija nepieņemama.
39 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida. No tā izriet, ka prasītāja nevar pamatoti prasīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzību, kuru tā iesniegusi Apelācijas padomē.
40 Runājot par Abercrombie & Fitch Europe Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību, ir jānorāda, ka, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 59. pantu, prasītāja, lai arī tā netika pārstāvēta un katrā ziņā nav iesniegusi savus apsvērumus, bija ipso jure minētā apelācijas procesa dalībniece. Tādējādi prasītāja, piemērojot Regulu Nr. 207/2009 65. panta 4. punktu, ir tiesīga prasīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl tajā daļēji ir apmierināta Abercrombie & Fitch Europe iesniegtā apelācijas sūdzība, un līdz ar to ir jāizskata prasītājas Vispārējā tiesā izvirzītais otrais pamats.
Par otro pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
41 Otrā pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja. It īpaši prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome kļūdaini ir konstatējusi līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, no vienas puses, un aptvertajām precēm un pakalpojumiem, no otras puses, kas tai lika secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.
42 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.
43 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrētu Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
44 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido tas, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja būtu jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. spriedumu, 2003. gada 19. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
45 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. spriedumu, 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, EU:T:2009:14, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu
46 Lai gan apstrīdētā lēmuma 45. punktā ietvertais pamatojums ir ļoti lakonisks, tomēr ir jāņem vērā detalizētāks pamatojums šajā ziņā, kas ietverts Anulēšanas nodaļas lēmumā. Tā kā Apelācijas padome šo lēmumu apstiprināja, ciktāl tas attiecās uz apzīmējumu salīdzinājumu, un ņemot vērā funkcionālo turpinātību starp Anulēšanas nodaļu un Apelācijas padomi, kas ir norādīta Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktā (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, EU:C:2007:162, 30. punkts, un 2006. gada 10. jūlijs, La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), T‑323/03, EU:T:2006:197, 57. un 58. punkts), šis lēmums, kā arī tā pamatojums ir daļa no konteksta, kurā ir pieņemts apstrīdētais lēmums; šis konteksts prasītājai ir zināms un ļauj tiesai pilnībā veikt savu tiesiskuma pārbaudi attiecībā uz sajaukšanas iespējas vērtējuma pamatotību (šajā ziņā spriedumu, 2007. gada 21. novembris, Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“VITAL FIT”), T‑111/06, nav publicēts, EU:T:2007:352, 64. punkts).
Par konkrēto sabiedrības daļu
47 Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Izskatāmajā lietā, ņemot vērā attiecīgo preču un pakalpojumu raksturu un tādēļ, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā norādītā agrākā preču zīme ir aizsargāta Itālijā, ir jāapstiprina Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 43. un 44. punktā izdarītais secinājums, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja būtībā ir jāanalizē no konkrētās sabiedrības daļas, kas ir plaša sabiedrība, proti, vidusmēra Itālijas patērētājs, viedokļa.
Par preču un pakalpojumu līdzību
49 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori tai skaitā it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var tikt ņemti vērā arī citi faktori, tādi kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. spriedumu, 2007. gada 11. jūlijs, El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), T‑443/05, EU:T:2007:219, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Izskatāmajā lietā apstrīdētā lēmuma 41. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka 35. klasē ietilpstošie mazumtirdzniecības pakalpojumi ir viens no 25. klasē ietilpstošo preču izplatīšanas kanāliem, kā rezultātā līdzības pakāpe starp šīm precēm un šiem pakalpojumiem bija pietiekama, lai konkrētās sabiedrības daļai liktu domāt, ka tie nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
51 Prasītāja apstrīd šo analīzi un būtībā norāda, ka, lai novērtētu līdzības pakāpi starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, ir jāņem vērā nelielā līdzības pakāpe starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.
52 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka līdzības pakāpe starp konfliktējošajiem apzīmējumiem neietekmē ar šiem apzīmējumiem aptverto preču un pakalpojumu līdzības vērtējumu (šajā ziņā spriedumu, 2014. gada 24. jūnijs, Hut.com/ITSB – Intersport France (“THE HUT”), T‑330/12, nav publicēts, EU:T:2014:569, 28. punkts). Vienīgi visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros var tikt izvērtēta šo divu faktoru savstarpējā saistība. Tādējādi, piemēram, nenozīmīgu aptverto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpi var kompensēt apzīmējumu augstā līdzības pakāpe un otrādi.
53 Līdz ar to prasītājas argumenti, kas attiecas uz iespējamo savstarpējo saistību starp konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpi, no vienas puses, un līdzības pakāpi starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, no otrs puses, ir noraidāmi.
54 Turklāt ir jāatgādina, ka papildinošas preces vai pakalpojumi ir tādi, starp kuriem pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena prece [vai pakalpojums] ir nepieciešama vai vajadzīga citas preces lietošanai [vai pakalpojuma izmantošanai], no kā izriet, ka patērētāji var uzskatīt, ka par šo preču ražošanu vai šo pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 24. jūnijs, Hut.com/ITSB – Intersport France (“THE HUT”), T‑330/12, nav publicēts, EU:T:2014:569, 24. punkts).
55 Izskatāmajā lietā pakalpojumi “mazumtirdzniecības veikala pakalpojumi, kas piedāvā apģērbu, apavus un rokassomas”, kuri ietilpst 35. klasē (minēti iepriekš 3. punktā) un attiecībā uz kuriem strīdus preču zīme ir reģistrēta, attiecas uz identiskām precēm, kādas ir aptvertas ar agrāko preču zīmi, proti, tostarp 25. klasē ietilpstošajiem “apģērbiem” un “apaviem”.
56 Ir jāsecina, ka attiecībām starp šiem pakalpojumiem un precēm ir raksturīga cieša saikne tādā ziņā, ka minētās preces ir nepieciešamas vai vismaz vajadzīgas, lai sniegtu ar strīdus preču zīmi aptvertos pakalpojumus, jo pēdējie minētie tieši tiek sniegti, pārdodot minētās preces. Kā to apstrīdētā lēmuma 41. punktā pamatoti norādīja Apelācijas padome, ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertie pakalpojumi un preces līdz ar to ir saistītas ar to papildinošo raksturu.
57 Šādos apstākļos ir jāsecina, tāpat kā apstrīdētā lēmuma 41. punktā to ir darījusi Apelācijas padome, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm aptvertajām precēm un pakalpojumiem ir noteikta līdzības pakāpe.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
58 Saskaņā ar judikatūru konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos (spriedums, 2002. gada 23. oktobris, Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), T‑6/01, EU:T:2002:261, 30. punkts). Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs preču zīmi parasti uztver kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
– Par atšķirtspējīgiem elementiem
59 Vērtējot preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šī elementa izteiktākā vai mazāk izteiktā spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko preču zīme reģistrēta, kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo novērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes saistībā ar to, vai tas ir aprakstošs precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir tikusi reģistrēta preču zīme (spriedumi, 2006. gada 13. jūnijs, Inex/ITSB – Wiseman (Govs ādas attēls), T‑153/03, EU:T:2006:157, 35. punkts, un, 2007. gada 13. decembris, Cabrera Sánchez/ITSB – Industrias Cárnicas Valle (“el charcutero artesano”), T‑242/06, nav publicēts, EU:T:2007:391, 51. punkts).
60 Izskatāmajā lietā prasītāja būtībā norāda, ka strīdus preču zīmes grafiskajiem elementiem piemīt ļoti augsta atšķirtspēja.
61 Pirmkārt, šajā ziņā ir jāatgādina Vispārējās tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru, ja preču zīme sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem, principā vārdiskajiem elementiem piemīt lielāka atšķirtspēja nekā grafiskajiem elementiem, jo vidusmēra patērētājam ir vieglāk atsaukties uz konkrēto preci vai pakalpojumu, pasakot tās nosaukumu, nevis raksturojot preču zīmes grafisko elementu (skat. spriedumu, 2013. gada 7. februāris, AMC-Representações Têxteis/ITSB – MIP Metro (“METRO KIDS COMPANY”), T‑50/12, nav publicēts, EU:T:2013:68, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
62 Otrkārt, ir jānorāda arī, ka, ņemot vērā lielo skaitu apģērbu nozarē izmantoto formu, sirds vai puses sirds grafiskais atveidojums neizceļas tik ļoti, lai īpaši pievērstu patērētāja uzmanību. Pēdējais minētais tajā saskatīs tikai dekoratīvu apzīmējumu, kuram tas tomēr nepievērsīs īpašu uzmanību un neizrādīs pūles to analizēt.
63 Līdz ar to ir jāuzskata, ka, pretēji prasītājas apgalvotajam, strīdus preču zīmes grafiskajiem elementiem, lai gan tie nav nenozīmīgi, nav augstas atšķirtspējas attiecībā uz 25. klasē ietilpstošajām precēm un 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.
– Par vizuālo līdzību un fonētisko līdzību
64 Apstrīdētā lēmuma 45. punktā Apelācijas padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas analīzi, saskaņā ar kuru konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi. Apelācijas padome norādīja, ka no vizuālā un fonētiskā viedokļa konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi, jo tiem sakrīt kopīgais elements “cali”.
65 Prasītāja būtībā apgalvo, ka no vizuālā un fonētiskā viedokļa apzīmējumi ir atšķirīgi. Tā norāda, ka vidusmēra patērētājs vispārēji pievērš lielāku uzmanību elementiem, kuri atrodas preču zīmes sākumā un ka starp vārdisko elementu “sun”, kas atrodas strīdus preču zīmes sākumā, un vārdisko elementu “cali”, kurš atrodas agrākās preču zīmes sākumā, nav nekādas līdzības.
66 Šajā ziņā, protams, ir taisnība, ka vidusmēra patērētājs vispārēji pievērš lielāku uzmanību elementiem, kuri atrodas preču zīmes sākumā, tomēr dažu preču zīmju īpašie apstākļi var radīt izņēmumu no šī noteikuma (šajā ziņā spriedumu, 2007. gada 20. novembris, Castellani/ITSB – Markant Handels und Service (“CASTELLANI”), T‑149/06, EU:T:2007:350, 54. punkts).
67 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 58. punktā atgādināto judikatūru konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos.
68 Izskatāmajā lietā vienīgi tas, ka vārdiskais elements “sun” ir strīdus apzīmējuma sākumā, nav pietiekami, lai padarītu to par dominējošo elementu šī apzīmējuma radītajā kopiespaidā, kā rezultātā sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir balstāms uz to radīto kopiespaidu, nevis vienīgi vārdisko elementu, kurš atrodas sākumā.
69 Pirmkārt, ir jānorāda, ka konfliktējošo apzīmējumu vārdiskie elementi daļēji sakrīt, jo abās konfliktējošajās preču zīmēs ir ietverts vārdiskais elements “cali”, kas ir četri burti no septiņiem strīdus preču zīmē un četri burti no sešiem – agrākajā preču zīmē. Tādējādi konfliktējošo preču zīmju vārdiskajos elementos sakrīt vairāk nekā puse tos veidojošo burtu.
70 Otrkārt, ir jānorāda, ka, pretēji prasītājas apgalvotajam, agrāko apzīmējumu tāpat kā strīdus apzīmējumu veido divi vārdiskie elementi, nevis viens, proti, “cali” un “co”. Ņemot vērā liela izmēra burtu izmantošanu vārdiskajā elementā “cali”, atstarpi starp abiem vārdiskajiem elementiem un maza izmēra burtu izmantošanu vārdiskajā elementā “co”, nevar uzskatīt, ka agrāko apzīmējumu veido tikai viens vārdiskais elements “calico”. Tādējādi konfliktējošajos apzīmējumos sakrīt tas, ka katrā no tiem ir vārdiskais elements “cali” un līdz ar to tie ir daļēji vienādi no to vārdisko elementu viedokļa.
71 Turklāt ir jāsecina, ka prasītāja nav izteikusi nevienu argumentu, ar kuru varētu tikt apstrīdēts konstatējums, saskaņā ar kuru, ņemot vērā to, ka konfliktējošajos apzīmējumos ir kopējs vārdiskais elements “cali”, tām ir noteikta līdzības pakāpe no vizuālā un fonētiskā viedokļa. Ņemot vērā konfliktējošajos apzīmējumos vārdisko elementu “cali” identiskumu, ir jāuzskata, ka atšķirīguma elementi, kurus veido it īpaši to grafiskie elementi un vārdiskie elementi “co” un “sun”, nevar novērst, ka konkrētai sabiedrības daļai rodas iespaids, saskaņā ar kuru šiem apzīmējumiem, vērtējot tos visaptveroši, no vizuālā un fonētiskā viedokļa ir noteikta līdzība.
– Par konceptuālo līdzību
72 Apstrīdētā lēmuma 45. punktā Apelācijas padome norādīja, ka no konceptuālā viedokļa konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi tai konkrētās sabiedrības daļai, kura kopējo elementu “cali” asociē ar “Kaliforniju”, federālo zemi Amerikas Savienotajās Valstīs.
73 Ne ar vienu pieņemamu pierādījumu nav pamatots apgalvojums, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa agrāko preču zīmi varētu uztvert kā Itāļu valodas vārdu “calcio” variantu (skat. iepriekš 14.–17. punktu), un tādējādi to nevar uzskatīt par pierādītu.
74 Līdz ar to ir jāuzskata, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, norādot, ka no konceptuāla viedokļa konfliktējošie apzīmējumi no tās konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, kura kopīgo elementu “cali” asociē ar “Kaliforniju”, ir līdzīgi.
75 No iepriekš minētā izriet, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka, ņemot vērā kopiespaidu, konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi.
Par sajaukšanas iespēju
76 Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi nenozīmīgu līdzības pakāpi starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi (spriedumi, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 17. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 74. punkts).
77 Apelācijas padome uzskatīja, ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu līdzību, pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, ciktāl tiem ir noteikta līdzība ar 25. klasē ietilpstošajām precēm.
78 Prasītāja norāda, ka, tā kā konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi, sajaukšanas iespēja nepastāv.
79 Izskatāmajā lietā no iepriekš 49.–75. punktā veiktās pārbaudes izriet, ka ņemot vērā attiecīgo preču un pakalpojumu noteiktu līdzības pakāpi, konfliktējošo apzīmējumu līdzību no vizuālā un fonētiskā viedokļa, jo tie ir daļēji sakrītoši kopīgā vārdiskā elementa “cali” esamības dēļ, to konceptuālo līdzību no daļas konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, kā arī minētās sabiedrības vidējo uzmanības līmeni, pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
80 Līdz ar to Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 47. punktā uzskatot, ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu līdzību, pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar strīdus preču zīmi, jo tiem ir noteikta līdzība ar 25. klasē ietilpstošajām precēm.
81 Tādējādi otrais pamats ir jānoraida.
82 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
83 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
84 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši EUIPO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Sun Cali, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Collins | Valančius |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 22. septembrī.
[Paraksti]