Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī - Low & Bonar un Bonar Technical Fabrics pret Komisiju
(lieta T-59/06)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Low & Bonar plc (Dundee, Apvienotā Karaliste) un Bonar Technical Fabrics NV (Zele, Beļģija) (pārstāvji - L. Garzaniti, jurists, M. O'Regan, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra apstrīdēto lēmumu Nr. C(2005)4634 lietā COMP/F/38.354 - Rūpnieciskie maisi - daļā, kas attiecas uz prasītājiem; vai
pakārtoti, daļēji atcelt 1. panta 1. punktu daļā, kas attiecas uz prasītājiem, un daļēji atcelt vai, pakārtoti, atbilstoši samazināt prasītājiem saskaņā ar 2. pantu uzlikto naudas sodu; un
pakārtoti, ievērojami samazināt prasītājiem saskaņā ar 2. pantu uzlikto naudas sodu; un
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājiem vai kādam no tiem radušos procentus par samaksas neizpildi, kas saistīta ar naudas soda pilnīgu vai daļēju nomaksu; un
pieņemt jebkādu citu lēmumu, kuru Tiesa uzskata par atbilstošu.
Pamati un galvenie argumenti
Ar apstrīdēto lēmumu Komisija atzina, ka Bonar Phormium Packaging ("BPP") bija piedalījusies kartelī starp plastmasas rūpniecisko maisu ražotājiem, ietekmējot Beļģiju, Franciju, Vāciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Spāniju. Komisija arī konstatēja, ka šis kartelis ir ticis organizēts Eiropas līmenī, iesaistot tirdzniecības asociāciju, kas pazīstama kā Valveplast, un dažādas apakšgrupas. Komisija atzina pirmo prasītāju par atbildīgu saistībā ar BPP dalību, pamatojoties uz to, ka tas ietilpa Bonar Phormium NV ("BP") sastāvā, kurā BPP bija viena no nodaļām, un otro prasītāju par atbildīgu sakarā ar to, ka tas bija BP likumīgais tiesību un saistību pārņēmējs, ar kuru tā bija īstenojusi juridisku apvienošanos. Komisija prasītājiem uzlika naudas sodu 12,24 miljonu euro apmērā.
Pirmais prasītājs uzskata, ka Komisija pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, atzīstot to par vainīgu BPP izdarītajā pārkāpumā. Šis prasītājs apgalvo, ka pretēji apstrīdētajā lēmumā secinātajam tas nebija iesaistīts BPP tirdzniecības politikā, kura vadība pati noteica savu rīcību tirgū.
Abi prasītāji pakārtoti uzskata, ka Komisija pieļāva kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, atzīstot, ka apstrīdētajā lēmumā identificētā kompleksā vienošanās bija vienīgais un ilgstošais EKL 81. panta pārkāpums, kas izdarīts Eiropas līmenī, iesaistot Valveplast, un pakārtoti atzīstot, ka BPP piedalījās šajā pārkāpumā vai kā citādi zināja par to un tādējādi par to bija atbildīgs. Saskaņā ar prasītāju teikto, Komisija bija tikai tiesīga atzīt, ka BPP bija piedalījies vai kā citādi zināja un tādējādi bija atbildīgs par vienošanām, kas aptvēra Beļģiju un Nīderlandi, un ka tas bija Valveplast karteļa dalībnieks tikai vienu nedēļu, proti, no 1997. gada 21. novembra, kad BPP pārstāvis piedalījās Valveplast sapulcē, līdz 1997. gada 28. novembrim, kad saskaņā ar apstrīdēto lēmumu BPP dalība izbeidzās.
Prasītāji pakārtoti arī apgalvo, ka Komisijas uzliktais naudas sods bija pārmērīgs un nesamērīgs, un pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, un ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru, pieļāva citas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, kā arī nesniedza iemeslus, lai pamatotu savu naudas soda aprēķinu. Šajā sakarā prasītāji uzskata, ka Komisija nenovērtēja to, ka BPP bija tikai un vienīgi pasīva un ierobežota loma, un ka Komisija piemēroja nesamērīgi un pārmērīgi augstu pamatsummu.
____________