CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 28. oktobrī

Lieta F‑96/08

Maria Concetta Cerafogli

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB personāls – Darba samaksa – Algas papildu palielinājums – Ad personam paaugstināšana amatā – Apspriešanās ar personāla komiteju, lai noteiktu algas papildu palielinājuma piešķiršanas kritērijus

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EK līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36. panta 2. punktu un ar kuru M. K. Čerafolji [M. C. Cerafogli] būtībā lūdz atcelt ECB lēmumu par atteikumu viņai piešķirt algas papildu palielinājumu par 2008. gadu un ad personam paaugstinājumu amatā

Nolēmums Atcelt lēmumu, ar kuru ECB ir atteikusies piešķirt prasītājai algas papildu palielinājumu par 2008. gadu. ECB izmaksā prasītājai EUR 3000. Prasības pieteikumu pārējā daļā noraidīt. ECB atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība

(Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 45. un 46. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība – Jēga

(Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdēta prettiesiska akta atcelšana – Morālais kaitējums, kas ir nošķirams no prettiesiskuma, kuru nevar pilnībā kompensēt, atceļot tiesību aktu

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantā ir paredzēts pienākums apspriesties ar personāla komiteju ne tikai par “leģislatīva rakstura aktu” grozīšanu, bet gan šāds pienākums ieviests attiecībā uz jebkuru aktu par “jautājumiem”, kas papildus pašam darba tiesiskajam regulējumam attiecas uz šo regulējumu un kas ir saistīti ar kādu no šīs nodarbināšanas kārtības 45. pantā minētajām jomām, tostarp par personāla darba samaksu.

Ņemot vērā to raksturu un piemērojamību, pamatnostādnes, ko pieņēmusi administrācija un kurās ir noteikti precīzi kritēriji par darbinieku algu papildu palielinājuma piešķiršanas kritērijiem, ir vispārpiemērojams akts par personāla darba samaksu, un tāpēc uz to attiecas apspriešanās pienākums, kas izriet no minētās nodarbināšanas kārtības 45. un 46. panta. Šajās normās ir noteikts, ka Eiropas Centrālā banka pirms minētā dokumenta pieņemšanas apspriežas ar personāla komiteju, pretējā gadījumā tas ir prettiesisks.

(skat. 47. un 51.–53. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 20. novembris, T‑63/02 Cerafogli un Poloni/ECB, Recueil, II‑4929. lpp., 21. punkts.

2.      Apspriešanās ar personāla komiteju, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu, ietver vienkārši tiesības tikt uzklausītam. Līdz ar to runa ir par vienu no pieticīgākajām līdzdalības formām lēmumu pieņemšanā, jo tā nekādā ziņā nerada administrācijai pienākumu ievērot personāla komitejas šādas apspriedēs paustos apsvērumus. Ņemot to vērā, lai neapdraudētu apspriešanās pienākuma lietderīgo iedarbību, administrācijai šis pienākums ir jāievēro ikreiz, kad apspriešanās ar personāla komiteju var ietekmēt pieņemamā akta saturu.

Turklāt likumdevēja noteiktā pienākuma apspriesties ar personāla komiteju piemērojamība ir jāvērtē tā mērķu kontekstā. Pirmkārt, šāda apspriešanās ir paredzēta, lai visam personālam ar viņu kopīgās intereses pārstāvošās komitejas starpniecību tiktu dota iespēja izteikties pirms tādu vispārpiemērojamu aktu pieņemšanas vai grozīšanas, kas uz viņiem attiecas. Otrkārt, šī pienākuma ievērošana ir gan dažādu darbinieku, gan administrācijas interesēs, jo tā var mazināt iespēju, ka katrs darbinieks individuālā administratīvā procesā apgalvos iespējamu kļūdu esamību. Tāpat šāda apspriešanās, kas būtībā var novērst, ka tiek iesniegta virkne individuālu pieteikumu ar vienādu iebildumu, atbilst arī labas pārvaldības principam.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 6. marts, T‑192/99 Dunnett u.c./EIB, Recueil, II‑813. lpp., 90. punkts.

3.      Prettiesiska akta atcelšana pati par sevi var būt piemērota un principā pietiekama kompensācija par jebkuru morālo kaitējumu, ko šis akts ir varējis radīt, ja vien prasītāja nepierāda, ka viņa ir cietusi tādu morālu kaitējumu, kurš ir nošķirams no prettiesiskuma, kas pamato atcelšanu, un kuru nav iespējams pilnībā kompensēt ar šo atcelšanu.

(skat. 75. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. jūnijs, T‑10/02 Girardot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑129. un II‑A‑2‑609. lpp., 131. punkts un tajā minētā judikatūra.