Language of document : ECLI:EU:F:2013:38

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 19. martā

Lieta F‑10/12

José Joaquín Infante García‑Consuegra

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atalgojums – Dienas nauda – Pārcelšana citā amatā – Dienas naudas piešķiršana – Ierēdnis, kam pieder mājoklis jaunajā dienesta vietā – Pierādījums par to izdevumu segšanu, kas saistīti ar pagaidu iekārtošanos jaunajā dienesta vietā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko J. J. Infante García‑Consuegra būtībā lūdz atcelt 2011. gada 24. maija lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir atteikusies viņam piešķirt dienas naudu

Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija sedz savus un atlīdzina pusi no J. J. Infante García‑Consuegra tiesāšanās izdevumiem. J. J. Infante García‑Consuegra sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Dienas nauda – Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 20. un 71. pants un VII pielikuma 10. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Dienas nauda – Piešķiršanas nosacījumi – Izdevumi vai grūtības, kas radušās nepieciešamības pārvietoties vai uz laiku iekārtoties dienesta vietā dēļ – Ierēdnim uzlikts pierādīšanas pienākums – Ierēdņa mājokļa izvēles ievērošana no administrācijas puses

(Civildienesta noteikumu 20. pants un VII pielikuma 10. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Dienas nauda – Piešķiršanas nosacījumi – Izdevumi, kas radušies pienākuma dzīvot dienesta vietā dēļ – Jēdziens – Izdevumi, kas radušies to pienākumu dēļ, kuri izriet no tā, ka nekustamā īpašuma, kas atrodas jaunajā dienesta vietā, īpašniekam ir ierēdņa statuss – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 20. pants un VII pielikuma 10. panta 1. punkts)

1.      Civildienesta noteikumu 71. panta, kurā ir paredzēts, ka ierēdnim ir tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas tam radušies tostarp saistībā ar viņa pārcelšanu citā amatā, mērķis ir novērst to, ka ierēdnis viens pats segtu radušos izdevumus, kas saistīti ar pienākumu izpildi.

Tieši ņemot vērā šo mērķi, ir jāpiemēro Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punkts, kurā ir paredzēts piešķirt dienas naudu ierēdnim, kurš pamato to, ka viņam ir jāmaina dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. pantā noteiktos pienākumus, proti, pienākumu dzīvot dienesta vietā vai tādā attālumā no tās, ka tas netraucē pienākumu izpildi.

Dienas naudas piešķiršanai ir izvirzīti divi nosacījumi: pirmkārt, nosacījums, ka tiek mainīta dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. pantā noteiktos pienākumus, un, otrkārt, nosacījums, ka jāsedz izdevumi vai grūtības, kas radušies nepieciešamības pārvietoties vai uz laiku iekārtoties dienesta vietā dēļ. Tā kā šie abi nosacījumi ir kumulatīvi, dienas nauda it īpaši nevar tikt piešķirta ierēdnim, kurš nepierāda, ka tam būtu radušies šādi izdevumi vai šādas grūtības.

Savukārt Savienības likumdevējs dienas naudas piešķiršanai nekad nav izvirzījis nosacījumu, ka attiecīgajam ierēdnim būtu jāpamato tas, ka viņam būtu pienākums uz laiku saglabāt dzīvesvietu izcelsmes valstī vai iepriekšējā dienesta vietā, kura dēļ tāpat uz laiku rodas izdevumi. Tātad, ja iestāde tam, lai ieinteresētās personas varētu saņemt dienas naudu, izvirzītu papildu nosacījumu par “otrajiem” izdevumiem, netiktu ņemts vērā tiesiskās noteiktības pamatprincips, kā arī Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punkta teksts.

Turklāt, izņemot, ja, pārkāpjot Civildienesta noteikumus, apstiprinātajiem ierēdņiem tiktu automātiski liegta dienas nauda, nevar uzskatīt, ka vienīgi personas, kas ar iestādēm saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām uz laiku (pārbaudāmie ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, norīkoti valsts eksperti), varētu tikt uzskatītas par tādām, kuras uz laiku iekārtojas dienesta vietā tikmēr, kamēr nav notikusi pārcelšanās. Šajā ziņā izšķirošs ir nevis darba tiesisko attiecību pagaidu raksturs, bet gan pagaidu stāvoklis mājoklim, kurā atrodas persona, kurai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ir jādzīvo dienesta vietā, kurā tā ir tikusi aicināta pildīt pienākumus Savienības iestādē, struktūrā vai organizācijā. Mājokļa pagaidu raksturs ir jēdziens, kas ir nošķirts no nodarbinātības pagaidu rakstura. Tātad ir jābūt iespējai uzskatīt, ka apstiprinātais ierēdnis, kurš maina amatu, savā jaunajā dienesta vietā iekārtojas uz laiku.

(skat. 27.–29., 39. un 44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 5. februāris, 280/85 Mouzourakis/Parlaments, 9. un 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 26. septembris, T‑48/89 Beltrante u.c./Padome, 28. punkts; 1992. gada 10. jūlijs, T‑63/91 Benzler/Komisija, 20. un 21. punkts.

2.      Lai arī saistībā ar dienas naudas pieteikumu pēc ierēdņa iecelšanas citā amatā minētajam ierēdnim ir jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir radušies izdevumi vai grūtības nepieciešamības pārvietoties vai uz laiku iekārtoties dienesta vietā dēļ, administrācijai ir jārespektē ieinteresētās personas izdarītā izvēle, proti, brīvība noteikt, kur šajā laikposmā mitināties. Tādējādi, ja vien nav būtisku aizdomu un acīmredzamu netiešu pierādījumu par faktisku neatbilstību starp norādītajiem izdevumiem un ieinteresētās personas patieso stāvokli, administrācijai nav tiesību apšaubīt ierēdņa izvēli, kas var izpausties kā pagaidu mitināšanās ar izdevumiem, piemēram, viesnīcas istabā vai īrētā mēbelētā dzīvoklī, vai bez šādiem izdevumiem, piemēram, pie savas ģimenes locekļa vai drauga, vai arī viņa īpašumā esošā dzīvoklī.

(skat. 30. punktu)

3.      Saistībā ar dienas naudas pieteikumu pēc ierēdņa iecelšanas citā amatā izdevumi, kas ierēdnim katrā ziņā jāsedz kā nekustamā īpašuma, kas atrodas dienesta vietā, īpašniekam, piemēram, hipotekārā kredīta, par ko noslēgts līgums minētā dzīvokļa iegādei, segšanas izdevumi, mājas pārvaldnieka izdevumi, mājas uzturēšanas vai elektrības izdevumi, nevar tikt uzskatīti par izdevumiem, kas radušies Civildienesta noteikumu 20. pantā paredzētā dzīvesvietas pienākuma dēļ.

Lai saņemtu dienas naudu, ierēdnim ir jāpierāda, ka viņam ir radušies izdevumi pienākuma dzīvot dienesta vietā dēļ, nevis pienākumu, kuri izriet no nekustamā īpašuma, kas atrodas minētajā vietā, īpašnieka statusa, dēļ.

(skat. 33. un 34. punktu)