Prasība, kas celta 2011. gada 22. februārī - AU Optronics/Komisija

(lieta T-94/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AU Optronics Corp. (Hsinchu, Taivāna) (pārstāvji - B. Hartnett, Barrister, un O. Geiss, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2010. gada 8. decembra Lēmumu C(2010) 8761, galīgā redakcija, lietā COMP/39.309 - LCD - Šķidro kristālu paneļi, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, samazināt prasītājai noteikto naudas sodu; un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus.

1.    Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija, ņemot vērā nepieciešamo tiesisko un pierādījumu standartu, nav pierādījusi, ka Komisija bija pilnvarota piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, jo:

Komisija nav pieradījusi tās teritoriālo jurisdikciju;

Komisija nav pierādījusi, ka iespējamā vienošanās radītu tūlītēju, būtisku un paredzamu ietekmi EEZ.

2.    Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija, piemērojot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktos un tiesību piemērošanā;

3.    Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

4.    Ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot pārkāpuma ilgumu.

5.    Ar piekto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nosakot naudas soda pamatsummu, īpaši tādēļ, ka:

Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, aprēķinot pārdošanas apjomu;

Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, pārkāpuma smaguma novērtēšanā neņemot vērā prasītājas individuālo rīcību.

6.    Ar sesto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija nav norādījusi piemērotu pamatojumu, novērtējot pārkāpuma smagumu.

7.    Ar septīto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi 2002. gada paziņojumu par atbrīvojumu no naudas soda ¹, jo:

Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nesecinot, ka prasītājas sadarbībai bija ļoti nozīmīga pievienotā vērtība, kas attaisno maksimālo vai gandrīz maksimālo samazinājumu amplitūdā no 20-30 %;

Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, pamatojot savu lēmumu ar kritērijiem, kuri nav noteikti 2002. gada paziņojumā par atbrīvojumu no naudas soda; un

tādējādi Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

8.    Ar astoto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tādējādi ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, jo:

prasītājai tika liegta iespēja nopratināt vai konfrontēt lieciniekus;

prasītājai tika liegta iespēja iesniegt apsvērumus par tai noteiktā naudas soda aprēķināšanu;

naudas sods tika noteikts pēc tiesas sēdes, kura nebija atklāta un kurā nepiedalījās lēmuma pieņēmējs; un

apstrīdēto lēmumu pieņēma administratīva iestāde un nevienai tiesai nav jurisdikcijas, lai pārskatītu visus tā aspektus.

____________

¹ - Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV C 45, 3. lpp.).