Tiesas (virspalāta) 2020. gada 6. oktobra spriedums (Investigatory Powers Tribunal – London (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Privacy International/Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs, Secretary of State for the Home Department, Government Communications Headquarters, Security Service, Secret Intelligence Service
(Lieta C-623/17) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde elektronisko komunikāciju nozarē – Elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji – Informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu visaptveroša un nediferencēta nodošana – Valsts drošības aizsardzība – Direktīva 2002/58/EK – Piemērošanas joma – 1. panta 3. punkts un 3. pants – Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte – Aizsardzība – 5. pants un 15. panta 1. punkts – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7., 8. un 11. pants, kā arī 52. panta 1. punkts – LES 4. panta 2. punkts)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Investigatory Powers Tribunal – London
Pamatlietas puses
Prasītāja: Privacy International
Atbildētāji: Secretary of State for Foreign and Commonwealth Affairs, Secretary of State for the Home Department, Government Communications Headquarters, Security Service, Secret Intelligence Service
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektroniskajām komunikācijām), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), 1. panta 3. punkts, 3. pants un 15. panta 1. punkts, to lasot LES 4. panta 2. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkos noteikt elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodot drošības dienestiem un izlūkdienestiem informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietas datus.
Direktīvas 2002/58, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 15. panta 1. punkts, lasot to LES 4. panta 2. punkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. panta un 52. panta 1. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts iestādei valsts drošības aizsardzības nolūkā ir atļauts elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu veikt visaptverošu un nediferencētu informācijas par datu plūsmu un atrašanās vietas datu nodošanu drošības dienestiem un izlūkdienestiem.
____________
1 OV C 22, 22.1.2018.