CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 13. decembrī
Lieta F‑95/05
N
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Administrācijas vadītāja amats – Trešās valstis – Nelabvēlīgs medicīniskā dienesta slēdziens
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko prasītājs būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas Ārējo sakaru ģenerāldirektorāta K direktorāta Ārlietu dienesta direktora 2005. gada 15. aprīļa lēmumu, ar kuru viņš tika informēts, ka viņš nav pieņemts darbā administrācijas vadītāja amatā Komisijas delegācijā, kas atrodas Gvinejā, un, otrkārt, piespriest Komisijai izmaksāt kompensāciju par viņam, iespējams, nodarītiem materiāliem zaudējumiem un morālo kaitējumu
Nolēmums Atcelt Komisijas Ārējo sakaru ģenerāldirektorāta K direktorāta Ārlietu dienesta direktora 2005. gada 15. aprīļa lēmumu, ar kuru prasītājs tika informēts, ka viņš nav pieņemts darbā administrācijas vadītāja amatā delegācijā, kas atrodas Gvinejā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Fiziskās spējas – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(Civildienesta noteikumu 33. panta otrā daļa; Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 13. pants)
2. Tiesvedība – Prasības pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Ja, pieņemot darbā darbinieku, tiek piemērota medicīniskā slēdziena sniegšanas procedūra, kas negarantē, ka, sniedzot galīgo medicīnisko slēdzienu, tiks ņemts vērā kandidāta brīvi izvēlēta ārsta slēdziens, tiek pārkāpta Civildienesta noteikumu, kas, ņemot vērā to mērķi garantēt tiesību uz aizstāvību ievērošanu un nepastāvot noteikumiem, ar kuriem tiktu radīta autonoma procedūra, vai citiem svarīgiem apstākļiem, ir piemērojami pagaidu darbiniekiem, kuri pilda pienākumus trešās valstīs, 33. panta otrā daļa.
(skat. 70. un 76. punktu)
2. Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums. Lai izpildītu šīs prasības, prasības pieteikumā par Kopienu iestādes radīto zaudējumu atlīdzināšanu ir jāietver informācija, kas ļauj identificēt rīcību, kuru prasītājs pārmet iestādei, iemeslus, kuru dēļ tas uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp šo rīcību un kaitējumu, kas, kā uzskata prasītājs, tam ir nodarīts, kā arī šī kaitējuma raksturu un apjomu. Savukārt lūgumam par nenoteiktu zaudējuma atlīdzību trūkst vajadzīgās precizitātes un tādējādi tas ir jāuzskata par nepieņemamu.
Tā tas ir arī gadījumā, ja prasītājs vienīgi lūdz principiāli apmierināt viņa lūgumu atlīdzināt zaudējumus, kas tiks aprēķināti vēlāk, atlīdzinot, iespējams, nodarītu kaitējumu, pat nenorādot faktiskos apstākļus, kas ļautu novērtēt šī kaitējuma apmēru, un nenorādot vai neatsaucoties uz īpašiem apstākļiem, kas viņu varētu atbrīvot no šādu precizējumu sniegšanas.
Attiecībā uz morālo kaitējumu, neatkarīgi no tā, vai tā atlīdzināšana tiek prasīta simboliski, vai lai iegūtu patiesu atlīdzību, prasītājam ir jāprecizē iespējamā morālā kaitējuma raksturs, ņemot vērā iestādei pārmesto rīcību, kā arī vismaz aptuveni jānovērtē viss šis kaitējums.
(skat. 86.–88., 90. un 91. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1971. gada 2. decembris, 5/71 Zuckerfabrik Schöppenstedt/Padome, Recueil, 975. lpp., 9. punkts; 2004. gada 23. septembris, C‑150/03 P Hectors/Parlaments, Krājums, I‑8691. lpp., 62. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 1. jūlijs, T‑505/93 Osório/Komisija, Recueil FP, I‑A‑179. un II‑581. lpp., 33. un 35. punkts; 1995. gada 15. februāris, T‑112/94 Moat/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑135. lpp., 32., 35., 37. un 38. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑175/04 Gordon/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 42. un 45. punkts.