VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 23. janvārī

Lieta T‑174/13 P

Eiropas Komisija

pret

BO

Apelācija – Civildienests – Līgumdarbinieki – Sociālais nodrošinājums – Transporta izdevumu atlīdzināšana – Transporta izdevumi ar valodu saistītu iemeslu dēļ – Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 19. panta 2. punkts – Medicīnisko izdevumu atmaksāšanas vispārējo īstenošanas noteikumu II daļas 12. nodaļas 2.5. punkts

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedumu BO/Komisija (F‑27/11), ar kuru tiek lūgts atcelt minēto spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina BO šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Transporta izdevumi, kas ir radušies ar valodu saistītu iemeslu dēļ – Atlīdzināšana – Izslēgšana – Transporta izdevumu, kas ir saistīti ar medicīnisko aprūpi, kurai ir nepieciešamas padziļinātas valodas zināšanas, atlīdzināšana – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 19. pants)

No Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem 19. panta un Medicīnisko izdevumu atmaksāšanas vispārējo īstenošanas noteikumu II daļas 12. nodaļas 2.5. punkta izriet, ka medicīnisko izdevumu atlīdzināšana no Savienības iestāžu kopējās veselības apdrošināšanas shēmas nerada vēlākas tiesības uz attiecīgo transporta izdevumu atlīdzināšanu.

Tātad gadījumā, ja transporta izdevumi šķiet radušies saistībā ar izvēli, kas, protams, saskaņā ar minēto kopējo noteikumu 19. pantu atbilst tiesībām brīvi izraudzīties ārstu, apliecinot iepriekš minētās veselības apdrošināšanas shēmā apdrošinātās personas priekšroku ārsta vai ārstniecības pakalpojumus izraudzīties sev zināmā valodā, ja attiecīgā valoda nav uzskatāma par ārstēšanas neatņemamu sastāvdaļu un ja vajadzīgā aprūpe ir pieejama apdrošinātās personas dzīvesvietā vai dienesta vietā, apstāklis, ka ārsta izvēles pamatā ir vienīgi valodas apsvērumi, izslēdz attiecīgo transporta un pavadīšanas izdevumu atlīdzināšanu.

Savukārt, tā tas nav gadījumā, ja transporta izdevumi ir radušies nevis ērtības apsvērumu dēļ, bet gan tie ir nepieciešami, lai apdrošinātā persona varētu ārstēties vai saņemt aprūpi, kas nav pieejama viņa dzīvesvietā vai dienesta vietā, ar nosacījumu, ka valoda, kurā konkrētā ārstēšana vai aprūpe tiek sniegta, ir uzskatāma par būtisku tās nosacījumu. Tā tas ir gadījumā, ja apdrošinātās personas pārvaldītā valoda ir obligāti un neatraujami saistīta ar pašu ārstēšanos, it īpaši bērnu psihoterapijas gadījumā.

(skat. 37.–41. punktu)