(Lieta T‑501/22)
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Austrijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2024. gada 7. februāra spriedums
ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Austrijas izdevumi – Samazinājuma koeficients – Regulas (ES) Nr. 1307/2013 24. panta 6. punkts – Regulas Nr. 1307/2013 30. panta 7. punkta b) apakšpunkts – Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunkts – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ELGF un ELFLA finansēto izdevumu ietvaros – Finanšu korekcijas – Saņēmēja valsts, kas ir bijusi cieši iesaistīta lēmuma sagatavošanas procesā – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Neesamība
(LESD 296. pants)
(skat. 43.–45. punktu)
2. Lauksaimniecība – ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpuma dēļ – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1306/2013)
(skat. 58. punktu)
3. Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešā atbalsta shēmas – Kopīgi noteikumi – Pamata maksājuma shēma – Samazinājuma koeficienta piemērošana tikai kalnu ganībām un tā nepiemērošana blakus esošiem zemes gabaliem, kas nav šādi klasificēti – Blakus esoši zemes gabali, kuri tiek uzskatīti par piederīgiem citiem apvidiem – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punkts)
(skat. 83., 84. un 87. punktu)
4. Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešā atbalsta shēmas – Kopīgi noteikumi – Maksājumtiesību papildu piešķīrums no valsts rezerves – Kompensācija par īpašām grūtībām, ko pieredzējuši lauksaimnieki – Grūtības, kas radušās dalībvalsts kļūdas dēļ, piemērojot Savienības tiesību aktus – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1307/2013 24. apsvērums, 24. panta 6. punkts, 30. panta 6. punkts un 7. punkta b) apakšpunkts, kā arī Komisijas Regulas Nr. 639/2014 31. panta 2. punkts)
(skat. 99.–105., 108. un 111.–114. punktu)
5. Lauksaimniecība – ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Finansējuma atteikuma ierobežošana – 24 mēnešu termiņš – Termiņa sākums – Komisijas paziņojums par pārbaužu rezultātiem – Nosacījums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunkts un Komisijas Regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punkts)
(skat. 139. un 140. punktu)
Rezumējums
Izskatot Austrijas Republikas celto atcelšanas prasību, Vispārējā tiesa daļēji atceļ Eiropas Komisijas Lēmumu 2022/908 (1), ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti šīs dalībvalsts izdevumi, kurus tā pirms 2016. gada 27. novembra attiecinājusi uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF). Šajā ziņā tā pirmo reizi lemj par Regulas Nr. 1307/2013 (2) 24. panta 6. punkta interpretāciju un jēdzienu “īpašas grūtības” šīs pašas regulas 30. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Austrijas Republika nolēma pamata maksājuma shēmas kontekstā piemērot samazinājuma koeficientu zemes gabaliem, kas Austrijas tiesībās kvalificēti kā “ganības” un “kalnu ganības”. 2016. gadā Komisija pret to sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai par 2015. un 2016. gadu lauksaimniekiem no ELGF izmaksātā platībatkarīgā atbalsta shēmu pārvaldība un kontrole ir veikta atbilstoši Savienības tiesību aktiem. Šīs izmeklēšanas beigās Komisija, uzskatīdama, ka Austrijas iestādes ir nepareizi piemērojušas Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punktu attiecībā uz “ganībām”, Austrijas Republikai noteica finanšu korekciju (3). Tālab pēdējā minētā kā korektīvu darbību attiecīgajiem lauksaimniekiem piešķīra papildu maksājumtiesības par katru atbalsttiesīgo “ganību” hektāru no valsts rezerves, ko saskaņā ar šo pašu regulu (4) dalībvalstis veido sākot no 2017. gada.
2018. gadā Komisija sāka jaunu izmeklēšanu pret Austrijas Republiku. No tās kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka, pirmkārt, attiecībā uz “kalnu ganībām” Austrijas iestādes nepareizi piemērojušas Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punktu, kas esot radījis nepamatoti atšķirīgu attieksmi, jo vienā un tajā pašā apvidū samazinājuma koeficients netika piemērots visiem zemes gabaliem, kas bija pakļauti vieniem un tiem pašiem klimatiskajiem apstākļiem. Otrkārt, šajā ziņojumā ir konstatēts, ka Austrijas Republika ir nelikumīgi izmantojusi valsts rezervi, lai finansētu korektīvo darbību attiecībā uz “ganībām”. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija saistībā ar diviem Austrijas Republikai pārmestajiem pārkāpumiem izslēdza no Savienības finansējuma šīs dalībvalsts uz ELGF attiecinātos izdevumus 68 146 449, 98 EUR apmērā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa noraida pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 (5) 52. panta 1. punkta pārkāpums, kas izriet no finanšu korekcijas, kura balstīta uz kļūdainu Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punkta interpretāciju.
Šajā ziņā fakts, ka samazinājuma koeficients tika piemērots “kalnu ganībām” un savukārt netika piemērots blakus esošiem zemes gabaliem, ne obligāti liecina par nepareizu Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punkta piemērošanu. Proti, šajā tiesību normā nav ietverts neviens precizējums par to apvidu lielumu, attiecībā uz kuriem jāvērtē, vai ir izpildīts kritērijs par skarbiem klimatiskajiem apstākļiem. Tomēr Austrijas iestāžu pieeja, saskaņā ar kuru samazinājuma koeficients tiek piemērots tikai tiem zemes gabaliem, kuri klasificēti kā “kalnu ganības”, šajā gadījumā bez pierādījumiem, ka kompetentās iestādes praktiski un sistemātiski ir veikušas šādu klasifikāciju, pamatojoties uz īpašiem šiem zemes gabaliem raksturīgiem klimatiskajiem apstākļiem, neļauj nedz garantēt, ka šis koeficients ir piemērots visiem zemes gabaliem, kas atrodas apvidos, kuros ir skarbi klimatiskie apstākļi, nedz arī nodrošināt, ka šis koeficients ir piemērots tikai tiem zemes gabaliem, kas faktiski atbilst šim kritērijam.
Otrām kārtām, Vispārēja tiesa nospriež, ka Komisija pamatoti uzskatīja, ka papildu maksājumtiesību piešķiršanu lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko “ganības”, lai novērstu samazinājuma koeficienta nepareizu piemērošanu, nevarēja finansēt no valsts rezerves atbilstoši Regulas Nr. 1307/2013 30. panta 7. punkta b) apakšpunktam.
Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Vispārējā tiesa skaidro Regulas Nr. 1307/2013 30. panta 7. punkta b) apakšpunktu, uz kuru Austrijas Republika atsaucas kā uz valsts rezerves izmantošanas juridisko pamatu, ņemot vērā šīs tiesību normas formulējumu un tiesiskā regulējuma, kurā tā iekļaujas, kontekstu un mērķus.
Attiecībā uz šīs tiesību normas formulējumu Vispārējā tiesa konstatē, ka īpašības vārds “īpašas” liecina par labu interpretācijai, ka aplūkotās grūtības attiecas uz atsevišķām lauksaimnieku, kuri atšķiras no citiem ar to situācijai raksturīgām iezīmēm, kategorijām. Bet ar faktu, ka lauksaimnieki cieš no dalībvalsts Savienības tiesību piemērošanā pieļautas kļūdas sekām, nešķiet pietiekami, lai uzskatītu, ka šie lauksaimnieki ietilpst īpašā kategorijā un ka grūtības, ko viņi pieredz šīs kļūdas dēļ, tālab būtu jāuzskata par īpašām. Šo interpretāciju apstiprina konteksts, kurā iekļaujas aplūkotā tiesību norma, it īpaši Regulas Nr. 639/2014 (6) 31. panta 2. punkts.
Attiecībā uz mērķiem, kas izvirzīti attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, rezerves izmantošanas nolūks ir ļaut dalībvalstīm sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašās situācijās, prioritāri gados jauniem lauksaimniekiem un tiem, kuri sāk lauksaimniecisku darbību.
Tomēr šajā gadījumā grūtības lauksaimniekiem, kuri izmanto “ganības”, nebija raksturīgas to situācijai vai saistītas ar tiem piemītošu iezīmi, bet gan izrietēja no tā, ka Austrijas iestādes, nepareizi piemērodamas Regulas Nr. 1307/2013 24. panta 6. punktu, šiem lauksaimniekiem liedza maksājumtiesības, kas tiem bija jāpiešķir jau sākotnēji.
Tāpēc Austrijas Republikas norādītais apstāklis, ka Savienības tiesību nepareiza piemērošana esot ietekmējusi vienīgi “ganību” turētājus – kas turklāt ir apstrīdams, ņemot vērā, ka attiecīgais pārkāpums ir ietekmējis visu Austrijas lauksaimnieku maksājumtiesību vērtību –, nevar likt uzskatīt, ka “ganību” turētāji bija īpašu grūtību situācijā, kas ļautu Austrijas Republikai, pamatojoties uz Regulas Nr. 1307/2013 30. panta 7. punkta b) apakšpunktu, tiem piešķirt papildu maksājumtiesības no valsts rezerves.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa atbalsta trešo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.
Šajā ziņā Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 (7) 34. panta 2. punkta pirmajā daļā minētais paziņojums ir atsauces elements, lai aprēķinātu Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzēto 24 mēnešu termiņu, jo tajā pietiekami precīzi norādīts Komisijas veiktās izmeklēšanas priekšmets un tās šajā izmeklēšanā konstatētie trūkumi. Tāda laikposma ierobežojuma mērķis, kurā Komisija var izslēgt noteiktus izdevumus no Savienības finansējuma, ir aizsargāt dalībvalstis no tiesiskās drošības trūkuma, kas pastāvētu, ja Komisija varētu apšaubīt vairākus gadus pirms lēmuma par atbilstības noskaidrošanu pieņemšanas segtos izdevumus.
Ņemot vērā, ka pirmo reizi pietiekami precīzi Komisijas konstatētie trūkumi saistībā ar samazinājuma koeficienta nepareizu piemērošanu attiecībā uz “kalnu ganībām” bija identificēti 2018. gada 27. novembra paziņojumā, šajā gadījumā tas bija Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā 24 mēnešu termiņa sākums. Tāpēc Komisija nevarēja izslēgt no Savienības finansējuma izdevumus, kas radušies pirms 2016. gada 27. novembra.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa secina, ka apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz pirmo aplūkoto finanšu korekciju, ar kuru no Savienības finansējuma ir izslēgti pirms 2016. gada 27. novembra segti izdevumi, ir jāatceļ.