Language of document : ECLI:EU:F:2008:48

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 24. aprīlī

Lieta F‑74/06

Pavlos Longinidis

pret

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Iecelšana citā amatā – Sūdzību izskatīšanas komisija – Sastāvs un iekšējais reglaments – Nelojāla rīcība – Atlaišana – Pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru P. Longinidis [P. Longinidis] lūdz atcelt Cedefop vadības 2005. gada 30. novembra lēmumu, ar ko ir izbeigts tā uz nenoteiktu laiku noslēgtais pagaidu darbinieka līgums, Cedefop vadības 2006. gada 10. marta lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītāja iesniegtais pieteikums par iepriekš minētā lēmuma izpildes apturēšanu, Cedefop vadības 2005. gada 9. decembra lēmumu, ar ko prasītājs ir iecelts Cedefop vadības padomnieka amatā, Cedefop Sūdzību izskatīšanas komisijas 2006. gada 24. maija lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība par iepriekš minēto lēmumu par atlaišanu un iecelšanu citā amatā atcelšanu, Cedefop vadības 2005. gada 11. novembra lēmumu, ar ko ir izmainīts Cedefop Sūdzību izskatīšanas komisijas sastāvs, Cedefop Sūdzību izskatīšanas komisijas 2005. gada 14. novembra lēmumu, ar ko ir izmainīts tās iekšējais reglaments, Cedefop Sūdzību izskatīšanas komisijas 2006. gada 10. marta lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība par diviem pēdējiem minētajiem lēmumiem, Cedefop vadības 2006. gada 28. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītāja iesniegtais lūgums neiesaistīt Cedefop direktora vietnieku ar viņu saistītajā administratīvajā izmeklēšanā, un Cedefop Sūdzību izskatīšanas komisijas 2006. gada 9. marta lēmumu par Cedefop pagaidu darbinieces C iesniegto sūdzību.

Nolēmums: Prasību noraidīt daļēji kā nepieņemamu un daļēji kā nepamatotu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pants un 47. panta c) punkts)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Administrācijas rīcības brīvība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts un 49. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā

(Civildienesta noteikumu 7. pants)

1.      Nav tādu primāru apsvērumu, kas ļautu uz pagaidu darbiniekiem neattiecināt aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu, it īpaši tad, ja līgums ar viņiem ir noslēgts uz nenoteiktu laiku vai ja, lai gan līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, viņi tiek atlaisti pirms termiņa. Lai šajā ziņā nodrošinātu pietiekamu aizsardzību, ir svarīgi, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām pārliecināties, vai viņu leģitīmās intereses ir bijušas ievērotas vai pārkāptas, kā arī izvērtēt iespēju vērsties tiesā un, otrkārt, ļaut tiesai veikt pārbaudi, un tas liek atzīt kompetentās institūcijas pienākumu norādīt pamatojumu.

Runājot par tāda darbinieka atlaišanu, ar kuru darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, īpaša nozīme parasti ir tam, vai šā pasākuma pamatā esošie iemesli ir skaidri izklāstīti rakstveidā, vēlams attiecīgā lēmuma tekstā. Faktiski tikai šis akts, kura tiesiskums tiek izvērtēts tā pieņemšanas datumā, materializē iestādes lēmumu. Tomēr pienākums norādīt atlaišanas pamatojumu var tikt atzīts par izpildītu arī tad, ja ieinteresētajai personai tiek pienācīgi paziņots par šiem iemesliem tikšanās laikā ar tās priekšniekiem un ja institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmums tiek pieņemts īsi pēc šīs tikšanās. Vajadzības gadījumā minētā institūcija var arī papildināt šo pamatojumu, atbildot uz ieinteresētās personas iesniegto sūdzību.

Institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir ļoti plaša rīcības brīvība attiecībā uz atlaišanu no darba, un līdz ar to Kopienu tiesai ir jāpārbauda vienīgi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 49., 51. un 84. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, Recueil FP, I‑A‑277. un II‑1267. lpp., 53. punkts; 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑239. lpp., 50. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/EIF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑123. un II‑A‑1‑459. lpp., kas šobrīd apelācijas kārtībā tiek izskatīta Vispārējā tiesā ar lietas numuru T‑404/06 P, 73.–75. un 79. punkts.

2.      Ņemot vērā institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, plašo rīcības brīvību, tādas kļūdas gadījumā, kas var būt pamats pagaidu darbinieka atlaišanai, minētajai institūcijai nekādā ziņā nav pienākums ierosināt disciplinārlietu pret attiecīgo personu, bet drīzāk izmantot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punktā paredzēto iespēju vienpusēji uzteikt līgumu. Tikai tad, ja šī institūcija plāno atlaist pagaidu darbinieku bez iepriekšēja uzteikuma – gadījumā, ja tas ir pieļāvis rupju savu pienākumu pārkāpumu, – tai ir pienākums, kā tas paredzēts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. panta 1. punktā, ierosināt disciplinārlietu, kas attiecībā uz ierēdņiem ir paredzēta Civildienesta noteikumu IX pielikumā un kas pēc analoģijas ir piemērojama arī pagaidu darbiniekiem. Turklāt nekas neliedz administrācijai ierosināt disciplinārlietu pat pēc pagaidu darbinieka līguma izbeigšanas ar iepriekšēju uzteikumu, ja vēlāk izrādās, ka attiecīgajai personai inkriminētie fakti ir pietiekami būtiski, lai uzsāktu šādu procedūru.

(skat. 115. un 116. punktu)

3.      Ierēdņa funkciju grozīšanas gadījumā atbilstoši saistības starp pakāpi un nodarbinātību noteikumam ir jāveic salīdzinājums nevis starp ieinteresētās personas pašreizējām un agrākām funkcijām, bet starp pašreizējām funkcijām un šīs personas pakāpi hierarhijā.

Turklāt, lai iecelšana citā amatā nelabvēlīgi neietekmētu saistības starp pakāpi un nodarbinātību noteikumu, nepietiek ar to, ka tas izraisa ierēdņa pienākumu jomas grozījumus vai pat samazinājumu, bet ir vajadzīgs, lai viņa jaunās funkcijas kopumā, ievērojot to dabu, svarīgumu un apmēru, acīmredzami būtu nenozīmīgākas par funkcijām, kas atbilst ierēdņa pakāpei un nodarbinātībai.

(skat. 142. un 143. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1988. gada 23. marts, 19/87 Hecq/Komisija, Recueil, 1681. lpp., 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. jūlijs, T‑59/91 un T‑79/91 Eppe/Komisija, Recueil, II‑2061. lpp., 49. punkts; 1998. gada 28. maijs, T‑78/96 un T‑170/96 W/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑745. lpp., 104. punkts; 2002. gada 16. aprīlis, T‑51/01 Fronia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑187. lpp., 53. punkts; 2004. gada 21. septembris, T‑325/02 Soubies/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑241. un II‑1067. lpp., 55. punkts.