Language of document : ECLI:EU:F:2016:119

Pagaidu versija

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2016. gada 12. maijā

Lieta F‑50/15

FS

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)

Civildienests – Pagaidu darbinieki – PDNK 2. panta c) punkts – Pagaidu darbinieks, kas pieņemts, lai veiktu nodaļas vadītāja amata pienākumus “Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā” – Civildienesta noteikumu 44. panta otrā daļa – Izvirzīšana augstākam līmenim ar atpakaļejošu spēku pēc deviņu mēnešu pārbaudes laika beigām – Piemērošana pēc analoģijas pagaidu darbiniekiem, kas ratione temporis nav paredzēta PDNK – Sui generis pārbaudes laiks, par ko ir vienošanās līgumā, ārpus PDNK paredzētajiem gadījumiem – Līgumā paredzētā pārbaudes laika pagarināšana – Nodaļas vadītāja amata pienākumu veikšanas nepietiekamas kvalitātes atzīšana – Iecelšana citā amatā, kurā nav jāveic vadība – Civildienesta noteikumu 44. panta otrajā daļā paredzētās iecelšanas augstākā līmenī izmantošana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru FS būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētāja 2014. gada 25. maija lēmumu viņu neapstiprināt nodaļas vadītājas amatā, un šī paša datuma lēmumu, kurš turklāt ir pievienots viņas nodaļas vadītājas darba līguma pielikumā, ar kuru EESK viņu iecēla darbā citā AD 12 pakāpes administratora amatā bez vadības pienākumiem, kā arī, otrkārt, piespriest EESK viņai atlīdzināt apgalvotos materiālos zaudējumus, kā arī morālo kaitējumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2014. gada 25. maija lēmumu, kas papildināts ar FS darba līguma pielikumu Nr. 2, ar ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iestāde, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, viņu neapstiprināja nodaļas vadītājas amatā un ar 2014. gada 9. aprīli iecēla darbā citā amatā bez vadības pienākumiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izmaksā FS summu EUR 2000 apmērā kā kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu. Prasījumus par kaitējuma atlīdzību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sedz savus, kā arī atlīdzina FS tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Iekšējais kandidāts, kurš jau bija apstiprināts pagaidu darbinieka amatā – Iecelšana jaunā amatā, kas ir klasificēts augstākā pakāpē – Jauna pārbaudes laika noteikšana – Pieļaujamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pants)

2.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Izvirzīšana augstākam līmenim – Vadošā amatā esošs ierēdnis – Vadības piemaksa – Civildienesta noteikumu 44. panta otrās daļas piemērošana pēc analoģijas pagaidu darbiniekiem pirms 2014. gada 1. janvāra – Izslēgšana – Lietas dalībnieki, kuri ir ar līgumu vienojušies pēc analoģijas piemērot šo normu – Pienākumu neapmierinošas izpildes sekas – Iecelšana citā amatā, kurā nav jāveic vadība – Administrācijas novērtējuma brīvība – Robežas

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts un 44. panta otrā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Vadošs amats – Pārbaudes laiks – Norises nosacījumi – Pārbaudes laikā veikta šo nosacījumu grozīšana – Novērtētāja pienākums ņemt vērā šo grozījumu

(Civildienesta noteikumu 44. panta otrā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sagatavošana – Apgalvojums par psiholoģiskas vardarbības esamību – Novērtējuma ziņojuma prettiesiskums – Saiknes nepieciešamība starp psiholoģisku vardarbību un negatīviem novērtējumiem ziņojumā – Pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu 12.a un 43. pants)

1.      Institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pagaidu darbiniekam, kurš uzsāk pildīt nodaļas vadītāja pienākumus, var noteikt pienākumu nostrādāt pārbaudes laiku 2004. gada Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 14. panta izpratnē, neskatoties uz to, ka pagaidu darbinieks jau iepriekš, stājoties darbā šajā iestādē administratora amatā zemākā pakāpē nekā aplūkojamā, ir veicis sešu mēnešu pārbaudes laiku.

Šajā sakarā institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, nodaļas vadītāja amatu var uzskatīt par tādu, ar ko tiek pārtraukta šī pagaidu darbinieka karjera, ņemot vērā jaunos piešķirtos pienākumus un augstāko pakāpi, kas saistīta ar viņa jauno amatu.

(skat. 79. un 80. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2015. gada 16. jūlijs, Murariu/EAAPI, F‑116/14, EU:F:2015:89, 132. punkts.

2.      2004. gada Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtībā nebija normas, ka paredzētu, ka pēc analoģijas jāpiemēro 2004. gada Civildienesta noteikumu 44. panta otrā daļa, kas būtu ļāvusi Savienības iestādēm piešķirt pagaidu darbiniekiem nākošo līmeni, kas paredzēts šajā normā tikai ierēdņiem.

Šāda piemērošana pēc analoģijas pagaidu ierēdņiem ir iespējama atbilstoši Civildienesta noteikumu normām, tikai sākot no 2014. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā jaunais 2014. gada Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 20. panta 4. punkts, kurš saskaņā ar ar Regulas Nr. 1023/2013 2. panta 13) punktu stājās spēkā 2013. gada 1. novembrī, aizstājot minētās 2004. gada Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 20. panta 4. punktu.

Pat ja puses bija vienojušās pēc analoģijas piemērot 2004. gada Civildienesta noteikumu 44. panta otro daļu, līgumā paredzot pārbaudes laika nostrādāšanu un līgumā paredzētās piemaksas izmaksāšanu ieinteresētajai personai gadījumā, kad tā apmierinoši būs izpildījusi vadības pienākumus, 2004. gada Civildienesta noteikumu 44. panta otrajā daļā nav paredzēts, ka minēto pienākumu nepamierinošas izpildes gadījumā ieinteresēto personu jāpārceļ uz citu amatu, kurā nav jāveic vadība.

Šajā sakarā, piemērojot 2004. gada Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 10. panta 1. punktu, minētais darba līgums un tā pielikumi ietilpst 2004. gada Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

Pat ja 2004. gada Civildienesta noteikumos, it paši to 7. pantā, nebija paredzēta skaidra iespēja ierēdni “iecelt citā amatā”, iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība savu dienestu darbības organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un to rīcībā esošā personāla iecelšanā amatā šo uzdevumu veikšanai, tomēr ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī iecelšana notiek dienesta interesēs un, otrkārt, ka ar to tiek ievērots nodarbinātības līdzsvars. No tā izriet, ka praksē lēmumi par iecelšanu citā amatā, tāpat kā par pārcelšanu, ir pakļauti attiecīgo ierēdņu tiesību un leģitīmo interešu aizsardzībai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktu.

(skat. 84., 85., 90., 92. un 93. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums, 1996. gada 11. jūlijs, Aubineau/Komisija, T‑102/95, EU:T:1996:104, 27. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2007. gada 25. janvāris, Albuquerque/Komisija, F‑55/06, EU:F:2007:15, 55. punkts; 2014. gada 19. jūnijs, BN/Parlaments, F‑157/12, EU:F:2014:164, 45. un 46. punkts, un 2014. gada 10. septembris, Tzikas/AFE, F‑120/13 P, EU:F:2014:197, 91. punkts.

3.      2004. gada Civildienesta noteikumu 44. panta otrajā daļā noteiktā pārbaudes laika jēga ir gandrīz tāda pati kā pārbaudes laika, kurš noteikts pagaidu darbiniekiem atbilstoši 2004. gada Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pantam, jēga.

Institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir jāsniedz iespēja pagaidu darbiniekam, kuram jānostrādā 2004. gada Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pantā paredzētais pārbaudes laiks, to nostrādāt normālos apstākļos. Tādējādi, pat ja šis pārbaudes laiks ir paredzēts, lai ļautu novērtēt pagaidu darbinieka spējas un rīcību viņa jaunajā amatā, iespējams, vadošā amatā, un tātad to nevar pielīdzināt mācību laikam, tomēr institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, šajā pārbaudes laikā šai ieinteresētajai personai obligāti jāsniedz iespēja pierādīt savas profesionālās īpašības, sniedzot instrukcijas un atbilstošus padomus, ņemot vērā veicamo pienākumu raksturu, pat ja mutiski vai rakstiski brīdinājumi tai ļauj pielāgoties un uzlabot konkrēto darba sniegumu atbilstoši dienesta prasībām.

Šādā perspektīvā nevar neņemt vērā pagaidu darbinieka, kuram jānostrādā jauns pārbaudes laiks, iepriekšējo darba pieredzi. Faktiski, lai gan ar šādu pieredzi vien nevar apstrīdēt pārbaudes laika nepieciešamību, šī pati pieredze tomēr var noteikt vadības līmeni, kāds šai personai jāsniedz, lai jaunais pārbaudes periods varētu sasniegt savu mērķi.

Turklāt tikai tad, ja iestādē ir iekšējie noteikumi, kuros noteikti ierēdņa mērķi novērtējuma perioda sākumā, šo noteikumu pārkāpums ir būtisks un tas attaisno apstrīdētā novērtējuma atcelšanu tādēļ, ka amata apraksts nav bijis pietiekams no mērķu noteikšanas viedokļa.

Visbeidzot, pagaidu darbiniekam, kuram jānostrādā pārbaudes laiks, ir jābūt atbilstošiem materiāliem apstākļiem, lai viņš varētu veikt viņam uzticētos uzdevumus, un, ja administrācija nolemj mainīt viņa pārbaudes laika norises nosacījumus no šī darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ, novērtētājam tas ir jāņem vērā, lai novērtētu, cik lielā apmērā šis darbinieks ir sasniedzis šos mērķus, un pēc tam jānovērtē viņa sniegums.

(skat. 97.–100. un 103. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2013. gada 12. jūnijs, Bogusz/Frontex, F‑5/12, EU:F:2013:75, 56. un 57. punkts; 2014. gada 26. marts, CP/Parlaments, F‑8/13, EU:F:2014:44, 57. un 58. punkts un tajos minētā judikatūra; 2014. gada 15. oktobris, De Bruin/Parlaments, F‑15/14, EU:F:2014:236, 44. punkts; 2014. gada 6. novembris, DH/Parlaments, F‑4/14, EU:F:2014:241, 55. un 56. punkts, un 2014. gada 11. decembris, CZ/AEMF, F‑80/13, EU:F:2014:266, 67. un 68. punkts.

4.      Tomēr tas nav tāpēc, ka psiholoģiskās vardarbības pastāvēšana pret ierēdni vai darbinieku tiek pierādīta, ka jebkurš šai personai nelabvēlīgs lēmums, kas pieņemts laikā, kad pret šo personu tika vērsta psiholoģisko vardarbību veidojoša rīcība, būtu prettiesisks. Prasītājam vēl jāpierāda šādas rīcības ietekme, ja tāda tiek atklāta, uz apstrīdētā akta saturu. Tādējādi prasītājam ir jāsniedz pierādījumi, ka viņa kā nodaļas vadītāja veiktā darba novērtējumi novērtējuma veidlapā ir acīmredzama psiholoģiskā vardarbība pret viņu.

(skat. 109. un 110. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2010. gada 24. februāris, Menghi/ENISA, F‑2/09, EU:F:2010:12, 69. punkts; 2010. gada 9. marts, N/Parlaments, F‑26/09, EU:F:2010:17, 86. punkts; 2013. gada 19. jūnijs, CF/EASA, F‑40/12, EU:F:2013:85, 79. punkts; 2014. gada 10. jūlijs, CW/Parlaments, F‑48/13, EU:F:2014:186, 129. punkts, un 2015. gada 26. marts, CW/Parlaments, F‑41/14, EU:F:2015:24, 89. un 90. punkts.