EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2016. gada 2. martā

Lieta F‑3/15

Jürgen Frieberger

un

Benjamin Vallin

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Civildienesta noteikumu reforma – Regula Nr. 1023/2013 – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. pants – Pensionēšanās vecuma paaugstināšana – Iemaksu Savienības pensiju shēmā atmaksa – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. pants – Iegūto pensijas tiesību pārrēķināšana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru J. Frieberger un B. Vallin lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 13. un 26. marta lēmumus, ar kuriem tika noraidītas attiecīgi viņu 2013. gada 9. un 17. decembra sūdzības ar mērķi saņemt, pirmkārt, daļēju Eiropas Savienības pensiju shēmā veikto iemaksu, kas tika ieturētas no viņu atalgojuma, atmaksu, un, otrkārt, pārrēķināt viņu pensijas tiesības, kuras tika pārnestas uz Savienības pensiju shēmu. Tiktāl, ciktāl nepieciešams, viņi arī lūdz atcelt 2014. gada 26. septembra lēmumus, ar kuriem tika noraidītas viņu 2014. gada 11. un 23. jūnija sūdzības par iepriekš minētajiem 2014. gada 13. un 26. marta lēmumiem.

Nolēmums      Atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 26. marta lēmumu, ar kuru tika noraidīts J. Frieberger 2013. gada 17. decembra lūgums pārrēķināt viņa iegūtās tiesības saistībā ar pensijas tiesību pārnešanu uz Eiropas Savienības pensiju shēmu. Nav jālemj par prasību, ciktāl to bija cēlis B. Vallin par Eiropas Komisijas 2014. gada 13. marta lēmumu, daļā, kurā ar šo lēmumu esot noraidīts lūgums pārrēķināt iegūtās tiesības saistībā ar pensijas tiesību pārnešanu uz Eiropas Savienības pensiju shēmu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasība atcelt nelabvēlīgu individuālu aktu – Savienības tiesas kompetences neesamība, lai konstatētu vispārpiemērojamas tiesību normas prettiesiskumu savu spriedumu rezolutīvajā daļā

(LESD 263. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Lēmums par atteikumu – Administrācijas pienākuma aizstāt sākotnējā tiesību akta pamatojumu neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. pants)

3.      Ierēdņi – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – Savienības pensiju shēmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība – Ierēdņu ieguldījuma noteikšana – Aktuārais aprēķins, kurā tiek norādīta demogrāfiskā attīstība, atalgojuma progress un procentu likmes, kas tiek novērtētas atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. pantam – Tiesiskums

(Civildienesta noteikumu 83. un 83.a pants un XI pielikums, XII pielikuma 10. pants un XIII pielikuma 22. pants)

4.      Iestāžu akti – Preambula – Juridiski saistošs spēks – Neesamība

5.      Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā – Neatkarīga atsaukšanās procedūrā par iebildi par Regulas Nr. 1023/2013 noteikuma prettiesiskumu – Izslēgšana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pants)

6.      Ierēdņi – Pensijas – Pensijas tiesības, kas ir iegūtas pirms darba uzsākšanas Savienības dienestā – Nodošana Savienības sistēmai – Izdienas gadi – Izdienas gadu pārrēķināšana – Otrreizēja secīga pārrēķināšana pēc Civildienesta noteikumu 2014. gada reformas, ka seko pirmajai pārrēķināšanai pēc Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. pants un 26. panta 5. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1023/2013)

1.      Lai gan prasības atcelt individuālu nelabvēlīgu tiesību aktu ietvaros Savienības tiesa patiešām ir kompetenta konstatēt iespējamo vispārpiemērojamas tiesību normas prettiesiskumu, uz kuras ir balstīts apstrīdētais tiesību akts, tai savukārt nav kompetences veikt šādas konstatācijas savu spriedumu rezolutīvajā daļā.

(skat. 31. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2009. gada 21. oktobris, Ramaekers‑Jørgensen/Komisija, F‑74/08, EU:F:2009:142, 37. punkts.

2.      Ja kompetentā iecēlējinstitūcija, izskatījusi sūdzību, uzskata, ka sākotnējā tiesību akta pamatojums, kas minēts šajā sūdzībā, vienlaikus ir gan pamatots, gan pietiekams, lai tas atbilstu sūdzībā izvirzītajiem iebildumiem, tad tai nav iemesla atkāpties no šī pamatojuma, aizstājot to ar jaunu. Tādēļ šajā gadījumā tā var noraidīt sūdzību, noraidošajā lēmumā pārņemot to pašu pamatojumu, kāds ietverts sākotnējā tiesību aktā; tai nevar pārmest, ka tā būtu pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu vai labas pārvaldības principu.

Īpašajā situācijā, kad vairākas ieinteresētās personas ir iesniegušas vienādas sūdzības, iecēlējinstitūcijai patiesībā nevar pārmest, ka tā atbildējusi standartizētā veidā. Tieši pretēji, šāds izskatīšanas veids atbilst labas pārvaldības principam un garantē vienlīdzīgu attieksmi pret sūdzību iesniedzējiem.

(skat. 39. un 41. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2014. gada 11. decembris, Faita/EESK, T‑619/13 P, EU:T:2014:1057, 32. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktā iekļautā norma, saskaņā ar kuru ierēdņi finansē vienu trešdaļu no pensiju shēmas, jāaplūko kopā ar Civildienesta noteikumu 83.a panta 1., 3. un 4. punktu, kuros noteikts, ka pensiju shēmai jābūt līdzsvarotai un tās aktuāro novērtēšanu veic reizi piecos gados, ik gadu to atjaunojot atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikumam par Civildienesta noteikumu 83.a panta izpildes noteikumiem. Šajos apstākļos pensiju shēma ir līdzsvarota Civildienesta noteikumu XII pielikuma izpratnē, ja iemaksu līmenis, kas jāmaksā katram strādājošam ierēdnim, ļauj finansēt vienu trešdaļu no šo tiesību apmēra nākotnē, kurus šie ierēdņi ir ieguvuši šī paša gada laikā. Tādējādi likumdevēja izvēlētā aktuārā pieeja balstās uz pensiju shēmas finansēšanu ilgtermiņā. Šajā nolūkā likumdevējs ir ņēmis vērā vairākas aktuārās hipotēzes.

No tā izriet, ka ierēdņu iemaksas vienas trešdaļas apmērā no summas, kas nepieciešama pensiju shēmas finansēšanai, ir jāsaprot no iepriekš minētā aktuārā aspekta un ilgtermiņā, tādā veidā, ka nevar izslēgt vērtības celšanās traucējumus.

Tāpat no Civildienesta noteikumu 83.a panta 3. punkta izriet, ka pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru nodrošina divi elementi: pensionēšanās vecums un ierēdņa iemaksu līmenis šajā shēmā. Faktiski, ja iemaksas pensiju shēmā veicina tās līdzsvaru, to finansējot tieši, tāda pati ietekme tiek sagaidīta no pensionēšanās juridiskā vecuma paaugstināšanas tiktāl, ciktāl tas principā izpaužas kā atlikta iejaukšanās šīs shēmas laikā.

Tomēr šāds konstatējums nav pietiekams, lai secinātu, ka ar tiešas kompensācijas mehānismu pensionēšanās juridiskā vecuma paaugstināšana noteikti izraisītu ierēdņu iemaksu likmes samazināšanu pagātnē.

Faktiski atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikuma 1. pantam, lai noteiktu ierēdņa iemaksas pensiju shēmā, ik pēc pieciem gadiem konkrēti tiek veikts pilnīgs shēmas aktuārā līdzsvara novērtējums, ik gadu to atjaunojot, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 83.a panta 3. un 4. punktā. Taču šāds aktuārais novērtējums ik pēc pieciem gadiem un tā ikgadējā atjaunošana balstās uz noteiktu skaitu parametru, kas noteikti Civildienesta noteikumu XII pielikumā.

Pirmais parametrs, kas ir ietverts ierēdņu iemaksu aprēķinā, ir “demogrāfiskā attīstība”, kas ir pieminēta Civildienesta noteikumu XII pielikuma 1. panta 2. punktā. Pati šī attīstība tiek noteikta, balstoties uz pensiju shēmas dalībnieku populācijas novērojumiem, ko veido shēmai piederīgās personas, kā arī tas izriet no šī paša pielikuma 9. panta. Saskaņā ar šo pantu demogrāfiskā attīstība tiek precīzāk secināta no šīs populācijas struktūras un vidējā pensionēšanās vecuma. Savukārt populācijas struktūra tiek novērtēta, ņemot vērā mirstības, dzīves ilguma paredzējuma, invaliditātes likmju un populācijas sadalījuma pa dzimumiem tabulu. Attiecībā uz vidējo pensionēšanās vecumu – tas tiek nošķirts no pensionēšanās juridiskā vecuma un tā ņemšanu vērā var izskaidrot ar faktu, ka ar to var noteikt reālāku pensiju slogu salīdzinājumā ar juridisko vecumu.

Otrais parametrs, kurš tiek ietverts ierēdņu iemaksu noteikšanā, ir katra ierēdņa pamatalgas attīstība divu gadu laikā pirms “teorētiskā pensionēšanās vecuma” (Civildienesta noteikumu XII pielikuma 4. un 6. pants). Tātad šis parametrs nozīmē, ka jāveic aktīvā dienestā esoša ierēdņa paredzamās pamatalgas vērtības novērtējums, ņemot vērā šīs algas projekciju pensionēšanās brīdī (Civildienesta noteikumu XII pielikuma 6. panta 1. punkta pirmā daļa). Šajā sakarā ir jāuzsver, ka, ja ir jāņem vērā likumīgais pensionēšanās vecums, tad arī jāņem vērā tādi elementi kā iespēja turpināt darbu pēc šī vecuma sasniegšanas vai izbeigt jebkādas funkcijas pirms tā sasniegšanas, kā to netieši apstiprina Civildienesta noteikumu XII pielikuma 6. panta 4. punkts. No tā galīgā veidā izriet, ka šeit vērā ņemtais “teorētiskais pensionēšanās vecums” ir kopējā vērtība.

Trešais parametrs, kurš tiek ietverts ierēdņu iemaksu noteikšanā, izriet no procentu likmes, kuru novērtē atbilstoši Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. pantam, un ceturtais elements atbilstoši šī paša pielikuma 11. pantam izriet no ierēdņu algas ikgadējām svārstībām, kas atbilst specifisko rādītāju vidējai vērtībai trīsdesmit gadu garumā, kā norādīts Civildienesta noteikumu XI pielikumā.

Tādējādi šķiet, ka juridiskais pensionēšanās vecums, kurš Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. panta redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 1023/2013, tiek noteikts pēc katra ierēdņa vecuma 2014. gada 1. maijā, ir elements, kas mijiedarbojas ar vairāku parametru nākotnes vērtību (procentu likme, mirstība, algas progresija u.c.) Savienības pensijas aktuārā līdzsvara novērtējumā un tātad katra ierēdņa iemaksu lieluma, kas tam jāiemaksā šajā shēmā, lai nodrošinātu vienu trešdaļu no šī līdzsvara, noteikšanā.

Tādējādi ierēdņu iemaksu Savienības pensiju shēmā likme var mainīties neatkarīgi no pensionēšanās juridiskā vecuma.

Visbeidzot, Savienības pensiju shēma ir organizēta uz solidaritātes principa pamata un tā nav izveidota tā, ka ierēdņa saņemtā pensija būtu precīza atlīdzība par viņu veiktajām iemaksām šajā shēmā. No tā izriet, ka katra ierēdņa iemaksas katram no viņiem nerada pašreiz iegūtas individuālas tiesības uz precīzu atlīdzību pensijas veidā un uz iespējamās pārmaksas atlīdzību.

(skat. 45.–54., 56. un 73. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2006. gada 29. novembris, Campoli/Komisija, T‑135/05, EU:T:2006:366, 134. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2007. gada 11. jūlijs, Wils/Parlaments, F‑105/05, EU:F:2007:128, 85. un 86. punkts.

4.      Vispārpiemērojama tiesību akta preambulas funkcija ir pamatot, parasti sniedzot norādi, pirmkārt, uz vispārējo situāciju, kādā šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Tātad šāda tiesību akta preambula nav juridiski saistoša un uz to nevar atsaukties, lai atkāptos no attiecīgā akta pašiem noteikumiem, ne arī a fortiori lai pamatotu tā prettiesiskumu.

(skat. 69. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 1998. gada 19. novembris, Nilsson u.c., C‑162/97, EU:C:1998:554, 54. punkts.

5.      Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pantā “Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā” ir paredzēts, ka darba ņēmējiem attiecīgajos līmeņos ir jābūt garantētai informācijai un konsultācijām gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti Savienības tiesību aktos, kā arī valstu tiesību aktos un praksē. Tādējādi no šī panta formulējuma skaidri izriet, ka, lai šis pants varētu tikt piemērots pilnā apmērā, tas ir jāprecizē Savienības tiesībās vai valsts tiesību normās.

Šajā sakarā ieinteresētās personas nevar iebildi par prettiesiskumu par Regulas Nr. 1023/2013 1. panta 73. punkta g) apakšpunktu pamatot tikai ar Hartas 27. pantu, nepieminot citu Savienības tiesību normu, kas to papildina.

(skat. 87. un 88. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2014. gada 15. janvāris, Association de médiation sociale, C‑176/12, EU:C:2014:2, 44. un 45. punkts.

6.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. panta 5. punkta formulējumā nav iebilžu pret to, ka pēc pirmā šo pensijas tiesību pārrēķina pēc 2004. gada reformas ierēdnim tiek piemērots otrais pārrēķins, kurā tiek ņemti vērā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 22. panta grozījumi, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1023/2013, nosakot jaunu pensionēšanās juridisko vecumu.

(skat. 97. punktu)