VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2014. gada 26. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu – Grafiska preču zīme “KW SURGICAL INSTRUMENTS” – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “Ka We” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Apelācijas process – Apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjoms – Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums – Iebildumu nodaļā iesniegts pieteikums – Atteikums reģistrēt pieteiktu preču zīmi bez agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas nosacījuma iepriekšējas pārbaudes – Kļūda tiesību piemērošanā – Grozīšanas pilnvaras
Lieta T‑445/12
Koscher + Würtz GmbH, Špaihingena [Spaichingen] (Vācija), ko pārstāv P. Mes, C. Graf von der Groeben, G. Rother, J. Bühling, A. Verhauwen, J. Künzel, D. Jestaedt, M. Bergermann, J. Vogtmeier un A. Kramer, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Schifko, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Kirchner & Wilhelm GmbH + Co., Asperga [Asperg] (Vācija),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 1675/2011‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. un Koscher + Würtz GmbH.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents) un L. Madise [L. Madise],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. oktobrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 23. janvārī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 2. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 12. jūlijā,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pēc 2014. gada 29. aprīļa tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 25. aprīlī prasītāja – Koscher + Würtz GmbH – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā birojā ieguva šāda grafiska apzīmējuma starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Kopienu:
2 2008. gada 31. jūlijā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) saņēma paziņojumu par šī apzīmējuma starptautisko reģistrāciju.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 10. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “ķirurģiskie, medicīnas, zobārstniecības un veterinārie aparāti un instrumenti, mākslīgie locekļi, acis un zobi; ortopēdiskas preces; ķirurģiskie materiāli”.
4 2009. gada 8. maijā Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. (turpmāk tekstā – “iebildumu iesniedzēja”), pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
5 Iebildumi bija balstīti uz agrāku valsts vārdisku preču zīmi “Ka We”, kuras reģistrācijas pieteikums Vācijā tika iesniegts 1930. gada 19. aprīlī un kura [šajā valstī] tika reģistrēta 1930. gada 25. novembrī ar numuru 426260, lai apzīmētu šādas 10. klasē ietilpstošas preces: “medicīniskie un sanitārie instrumenti un aparāti, dzirdes aparāti, higiēniskas bandāžas, mākslīgie locekļi (izņemot preces no kaučuka vai ar kaučuku saistītas preces)”.
6 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pamatu attiecībā uz sajaukšanas iespējas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi esamību.
7 2011. gada 23. janvārī Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja, pamatojoties uz to, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas.
8 2011. gada 16. augustā iebildumu iesniedzēja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību.
9 Ar 2012. gada 6. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un atteicās piešķirt prasītājai starptautiskās reģistrācijas aizsardzību attiecībā uz Kopienu.
10 Vispirms Apelāciju padome norādīja, ka konkrētā sabiedrības daļa esot Vācijas sabiedrība un ka runa esot par no profesionāļiem sastāvošu sabiedrību, kurai ir zināšanas medicīnas jomā (apstrīdētā lēmuma 13. un 14. punkts).
11 Apelāciju padome, tāpat kā bija uzskatījusi Iebildumu nodaļa, secināja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces un ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces esot identiskas (apstrīdētā lēmuma 15. punkts).
12 Attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu Apelāciju padome norādīja, ka agrākā preču zīme un reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietverot identisku elementu – burtus “k” un “w”, kuri ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošā un atšķirtspējīgākā daļa un divi agrākās preču zīmes “Ka We” sākumburti. Apelāciju padome tādējādi uzskatīja, ka starp abām preču zīmēm esot vizuāla līdzība, lai arī vājā pakāpē. Tā tāpat norādīja, ka vācu valodā runājoša persona vārdisko elementu “kw” un preču zīmi “kawe” izrunājot identiski un ka atkarībā no tā, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošā daļa angļu valodā (tas ir, “surgical instruments”) tiktu izrunāta vai nē, preču zīmes fonētiskajā aspektā esot identiskas vai ļoti līdzīgas. Tā precizēja, ka nekāds konceptuāls salīdzinājums neattiecoties uz lietu (apstrīdētā lēmuma 16.–18. punkts).
13 Ņemot vērā it īpaši iepriekš minētos apstākļus, kā arī to, ka ar agrāko preču zīmi apzīmēto preču pasūtījumi tiekot veikti arī telefoniski, kas pastiprinot preču zīmju fonētiskā salīdzinājuma nozīmi, Apelāciju padome secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja (apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp Apelāciju padomē un Iebildumu nodaļā radušos izdevumus.
15 Turklāt prasības pieteikuma 50. punktā prasītāja norāda:
“Prasība ir pamatota. Ņemot vērā, ka attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespēja nepastāv, iebildumi ir jānoraida. Apelāciju padomes lēmums tādējādi ir jāatceļ.”
16 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Tiesas sēdē, atbildot uz jautājumu par prasības priekšmetu un it īpaši prasības pieteikuma 50. punktu, prasītāja precizēja, ka tās prasījumi ir vērsti ne vien uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu, bet arī uz tā grozīšanu, ciktāl Vispārējās tiesas rīcībā ir elementi, kas tai ļauj noraidīt iebildumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasītājas prasījumu apjomu
18 Ņemot vērā prasības pieteikuma formulējumu, it īpaši tā 50. punktu, un prasītājas tiesas sēdē sniegtos precizējumus, ir uzskatāms, ka šī pēdējā minētā vienlaikus izvirza prasījumus par atcelšanu un grozīšanu.
19 Lai pamatotu visus savus prasījumus, prasītāja izvirza divus pamatus, pirmais no kuriem attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kuru Apelāciju padome esot pieļāvusi saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu, apmierinot iebildumus un neveicot pārbaudi, vai agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota, un otrais – uz sajaukšanas iespējas neesamību.
Par pirmo pamatu attiecībā uz to, ka Apelāciju padome nav veikusi agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pārbaudi
20 Prasītāja, atsaucoties uz Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu, tostarp norāda, ka, lai gan tā iebildumu procesā esot izvirzījusi jautājumu par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā šo jautājumu neesot aplūkojusi.
21 ITSB uzskata, ka šis pamats esot nepieņemams. Jautājums par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu neesot saistīts ar tiesvedības priekšmetu. Turklāt prasītāja vienīgi vispārīgi norādot uz administratīvajā procesā paustajiem apsvērumiem, lai gan ITSB izmantotā valoda esot bijusi atšķirīga no tiesvedības valodas Vispārējā tiesā, un prasības pieteikumā neatsaucoties ne uz kādu Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta pārkāpumu. Šāds pārkāpums esot ticis izvirzīts tikai replikas rakstā, neievērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta noteikumus.
Par pamata pieņemamību
22 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 44. panta 1. punktu, kas intelektuālā īpašuma jomā tiek piemērots saskaņā ar šī paša reglamenta 130. panta 1. punktu un 132. panta 1. punktu, prasības pieteikumam ir jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai gan atsevišķos punktos prasības pieteikums var tikt atbalstīts un papildināts ar atsaucēm uz atsevišķiem tam pievienoto dokumentu fragmentiem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem nevar kompensēt tādu tiesiskās argumentācijas būtisku elementu trūkumu, kuriem saskaņā ar iepriekš minētajām normām jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā (Vispārējās tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑350/04 līdz T‑352/04 Bitburger Brauerei/ITSB – Anheuser-Busch (“BUD”, “American Bud” un “Anheuser Busch Bud”), Krājums, II‑4255. lpp., 33. punkts).
23 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai pamatotu pamatu par to, ka Apelāciju padome neesot veikusi agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pārbaudi, prasītāja prasības pieteikumā tieši atsaucas uz Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru attiecīgas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt lūgumu, lai persona, kas ir iebildusi pret tā pieteikumu, sniegtu pierādījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme ir tikusi faktiski izmantota. Prasītāja tāpat precizē, ka šo jautājumu tā esot izvirzījusi iebildumu procesā ar 2011. gada 14. martu datētajā procesuālajā rakstā. Visbeidzot, prasītāja piebilst, ka jautājumu par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu Iebildumu nodaļa esot varējusi atstāt atklātu, jo tā esot uzskatījusi, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas.
24 Tādējādi prasītājas argumentācijas būtiskie elementi ir iekļauti tās prasības pieteikumā.
25 Apstāklis, ka dokumenti, uz kuriem ir izdarīta atsauce prasības pieteikumā, ir izteikti valodā, kas nav tiesvedības Vispārējā tiesā valoda, neietekmē iepriekšējā punktā minēto secinājumu.
26 No iepriekš minētā izriet, ka pretēji tam, ko norāda ITSB, pirmais pamats ir pieņemams.
Par pamata pamatotību
27 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktam un 15. panta 1. punktam iebildumus, kas iesniegti pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, noraida, ja attiecīgās agrākās preču zīmes īpašnieks nesniedz pierādījumu, ka tā ir tikusi faktiski izmantota piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas. Savukārt, ja agrākās preču zīmes īpašniekam izdodas sniegt šādu pierādījumu, ITSB uzsāk iebildumu iesniedzēja izvirzīto reģistrācijas atteikuma pamatu pārbaudi.
28 Turklāt Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktā ir paredzēts, ka apelāciju padome var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas ir atbildīga par apstrīdēto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai. No šīs normas, kā arī no minētās regulas sistēmas izriet, ka apelāciju padomei, lai pieņemtu lēmumu par apelāciju, ir tāda pati kompetence kā instancei, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un ka tās pārbaude aptver lietu kopumā tādu, kāda tā ir apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas brīdī. Tāpat no šī panta, kā arī no iedibinātās judikatūras izriet, ka starp dažādām ITSB nodaļām eksistē funkcionālā turpinātība, proti, starp pārbaudītāju, Iebildumu nodaļu, Preču zīmju administrēšanas un juridisko jautājumu nodaļu un Anulēšanas nodaļu, no vienas puses, un apelāciju padomēm, no otras puses. No šīs funkcionālās turpinātības starp dažādām ITSB instancēm izriet, ka, no jauna izskatot lēmumus, ko pieņēmušas ITSB nodaļas, lemjot pirmajā instancē, apelāciju padomēm ir pienākums pamatot savu lēmumu ar visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieki izvirzījuši gan procesā tajā nodaļā, kura lēmusi pirmajā instancē, gan arī apelācijas procesā (skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 10. jūlija spriedumu lietā T‑323/03 La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), Krājums, II‑2085. lpp., 56.–58. punkts un tajos minētā judikatūra).
29 Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka apjoms, kādā ITSB Apelāciju padomei jāveic pārbaude attiecībā uz lēmumu, kas ir apelācijas priekšmets, kurš šajā gadījumā ir Iebildumu nodaļas lēmums, nav atkarīgs no tā, vai lietas dalībnieks, kas iesniedzis apelāciju, izvirza īpašu pamatu attiecībā uz šo lēmumu, kritizējot ITSB nodaļas, kas ir izskatījusi lietu pirmajā instancē, veikto tiesību normas interpretāciju vai piemērošanu, vai arī šīs nodaļas veikto pierādījumu novērtējumu. Tātad, pat ja lietas dalībnieks, kas apelāciju padomē iesniedzis apelāciju, nav izvirzījis īpašu pamatu, apelāciju padomei tomēr ir jāveic pārbaude, ievērojot visus pieejamos attiecīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, lai noskaidrotu, vai, izskatot apelāciju, var vai nevar likumīgi tikt pieņemts jauns lēmums ar tādu pašu rezolutīvo daļu kā lēmumam, kas ir apelācijas priekšmets. Jautājums, vai, ievērojot faktus un pierādījumus, ko ir iesniedzis otrs procesa apelāciju padomē dalībnieks, tas ir pierādījis agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, ir daļa no pārbaudes, kas ITSB apelāciju padomei ir jāveic saistībā ar lēmumu, par kuru ir iesniegta apelācija (Vispārējās tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑203/02 Sunrider/ITSB – Espadafor Caba (“VITAFRUIT”), Krājums, II‑2811. lpp., 21. punkts).
30 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pieteikuma, ar ko tiek prasīts, lai iebildumu iesniedzējs pierādītu agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, rezultātā iebildumu iesniedzējam tiek uzlikts pienākums pierādīt tā preču zīmes faktisku izmantošanu un pretējā gadījumā tā iebildumi tiek noraidīti. Tātad agrākas preču zīmes faktiska izmantošana ir jautājums, kas, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs to ir izvirzījis, principā ir jāatrisina pirms iebildumu izskatīšanas pēc būtības. Ar pieteikumu pierādīt agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu iebildumu procesam tātad tiek pievienots specifisks un iepriekšējs jautājums un šajā izpratnē tādējādi tiek grozīts [iebildumu procesa] saturs (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T‑364/05 Saint-Gobain Pam/ITSB – Propamsa (“PAM PLUVIAL”), Krājums, II‑757. lpp., 37. punkts).
31 Lietas apstākļi ir jāizskata, ņemot vērā iepriekš izklāstīto judikatūru.
32 Šajā ziņā, kā izriet no lietas materiāliem, prasītāja iebildumu procesā ir iesniegusi pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktam un nedz Iebildumu nodaļa, nedz arī Apelāciju padome nav paudušas nostāju par agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas jautājumu.
33 Vispirms no lietas materiāliem Apelāciju padomē izriet, ka 2010. gada 10. septembra procesuālajā rakstā prasītāja ir norādījusi, ka agrākā preču zīme ir reģistrēta kopš 1930. gada un ka tādēļ prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktu, lūdz iebildumu iesniedzēju sniegt šīs preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu. No lietas materiāliem Apelāciju padomē tāpat izriet, ka 2011. gada 14. marta procesuālajā rakstā prasītāja ir no jauna apstrīdējusi agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādīto raksturu. Turpmāk lietas materiālos Apelāciju padomē iekļautajā Iebildumu nodaļas lēmumā ir precizēts: “ņemot vērā, ka saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punktu iebildumi nav pamatoti, nav jāizskata iebildumu iesniedzējas iesniegtais izmantošanas pierādījums”. Visbeidzot, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome ir atcēlusi Iebildumu nodaļas lēmumu un ir atteikusi prasītājai tās iegūtās starptautiskās reģistrācijas aizsardzību attiecībā uz Kopienu, nelemjot par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu.
34 Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktiskos apstākļus, ir jāsecina, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Lai gan prasītāja Iebildumu nodaļā ir iesniegusi pieteikumu attiecībā uz agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, Apelāciju padome ir atteikusi prasītājai tās iegūtās starptautiskās reģistrācijas aizsardzību attiecībā uz Kopienu, iepriekš neizskatot jautājumu par agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas jautājumu.
35 Ir jāpiebilst, ka Vispārējā tiesa var pamatoties uz lietas materiālos Apelāciju padomē ietilpstošajiem dokumentiem, uz kuriem lietas dalībnieki pietiekami precīzi norāda.
36 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka pirmais pamats ir jāatbalsta.
37 Tādējādi prasītājas prasījumi attiecībā uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu ir jāapmierina.
38 Turklāt, kā ir norādīts iepriekš (18. punkts), prasītāja tāpat izvirza prasījumus attiecībā uz grozīšanu.
39 Taču pirmais pamats var novest tikai pie apstrīdētā lēmuma atcelšanas un lietas nosūtīšanas atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē. Pārbaudot šo pamatu, Vispārējā tiesa nespriež par sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajām preču zīmēm. Turklāt ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktam atzītās grozīšanas pilnvaras nepiešķir tai pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru apelāciju padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc apelāciju padomes veiktā vērtējuma pārbaudes, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, var noteikt, kāds lēmums apelāciju padomei bija jāpieņem (Tiesas 2011. gada 5. jūlija spriedums lietā C‑263/09 P Edwin/ITSB, Krājums, I‑5853. lpp., 72. punkts). Tātad šajā lietā Vispārējā tiesa nevar veikt nekādu agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas vērtējumu, jo Apelāciju padome šajā jautājumā nav paudusi nostāju.
40 Turpretim otrais pamats par sajaukšanas iespējas neesamību, ja tas tiktu atzīts par pamatotu, varētu ļaut prasītājai panākt pilnīgu strīda noregulējumu, t.i., iebildumu noraidījumu. Turklāt ir jānorāda, ka Apelāciju padome ir paudusi nostāju par abu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
41 Tādējādi Vispārējai tiesai ir jāizskata otrais pamats.
Par otro pamatu attiecībā uz sajaukšanas iespējas neesamību
42 Ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības ar agrāko preču zīmi dēļ un preču vai pakalpojumu, ko apzīmē abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumu par agrākām preču zīmēm uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma.
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
Par konkrēto sabiedrības daļu
44 Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat arī jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Šajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 13. punktā ir norādījusi un Vispārējā tiesā tas nav ticis apstrīdēts, ka sajaukšanas iespēja ir jānovērtē saistībā ar Vācijas sabiedrību, jo agrākā preču zīme ir reģistrēta un aizsargāta Vācijā. Apstrīdētā lēmuma 14. punktā tā ir arī konstatējusi un Vispārējā tiesā tas tāpat nav ticis apstrīdēts, ka preces, uz ko attiecas konfliktējošie apzīmējumi, ir adresētas profesionāļiem, kuriem ir zināšanas medicīnas jomā, un ka šīs sabiedrības uzmanības līmenis ir īpaši augsts.
Par preču salīdzinājumu
46 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori tostarp ietver šo preču vai pakalpojumu raksturu, izmantošanas mērķi, to lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Apstrīdētā lēmuma 15. pantā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka preces, kas tiek apzīmētas ar agrāko preču zīmi, tiekot izmantotas medicīniskiem mērķiem un tām esot tas pats nolūks, raksturs un izmantošanas veids kā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētajām precēm. Tā ir secinājusi, ka attiecīgās preces esot identiskas.
48 Prasītāja apstrīd šo apgalvojumu. Tomēr tā, nesniedzot citus precizējumus, aprobežojas ar apgalvojumu, ka starp precēm neesot identiskuma vai līdzības, un norāda uz iebildumu procesā paziņotu procesuālu rakstu. Ņemot vērā lietas materiālus, šie argumenti nav pietiekami, lai varētu tikt secināts, ka attiecīgās preces nav identiskas vai vismaz līdzīgas.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
49 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, runājot par attiecīgu preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 2013. gada 17. oktobra spriedums lietā C‑597/12 P Isdin/ITSB un Bial-Portela, 19. punkts).
50 Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kāda viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanu vērā un tā salīdzinājumu ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, attiecīgo preču zīmju pārbaudē aplūkojot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā kombinētas preču zīmes radīto kopējo iespaidu galvenokārt nosaka viena vai vairākas šīs preču zīmes sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visi pārējie preču zīmes elementi ir nenozīmīgi, līdzības novērtējumu var veikt tikai uz dominējošā elementa pamata (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā ITSB/Shaker, 42. punkts, un Tiesas 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, 42. punkts). Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētas sabiedrības daļas atmiņā, tā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopējā iespaidā nav nozīmīgas (iepriekš minētais spriedums lietā Nestlé/ITSB, 43. punkts).
– Par vizuālo līdzību
51 Saistībā ar divu preču zīmju salīdzinājumu no vizuālā viedokļa vispirms ir jāatgādina, ka nekas neliedz pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisku preču zīmi un grafisku preču zīmi, ņemot vērā, ka šo divu veidu preču zīmēm ir grafiska konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 4. maija spriedumu lietā T‑359/02 Chum/ITSB – Star TV (“STAR TV”), Krājums, II‑1515. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
52 Turpinot, apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka vizuālajā aspektā konfliktējošajām preču zīmēm esot vāja līdzības pakāpe. Tā ir secinājusi, ka, lai gan vienīgi reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietverot vārdus “surgical” un “instruments”, kā arī grafiskus elementus, abos apzīmējumos savstarpēji atbilstot burti “k” un “w”, kas veido reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo un atšķirtspējīgāko daļu un ir divi agrākās preču zīmes sākumburti.
53 Turpretim prasītāja norāda, ka pārbaudes, kura varot tikt veikta vienīgi visaptveroši, ietvaros abi apzīmējumi, ņemot vērā papildu vārdu “surgical” un “instruments” un grafisko elementu, kas ir ietverti tikai reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, nozīmi, vizuālajā ziņā neesot līdzīgi.
54 Šajā ziņā ir jānorāda, ka burti “k” un “w”, kas ir divu vārdu, kuri veido agrāko preču zīmi, sākumburti, ņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmēru un to, ka tie ir norādīti daudz treknākā drukā nekā citi šīs preču zīmes elementi, ir tās dominējošie elementi. Turklāt elementam, ko veido šo divu burtu kombinācija, t.i., papildu vārdiem “surgical” un “instruments” un grafiskajiem elementiem, ko veido pusaplis un ķirurģiska instrumenta attēls, ir atšķirtspējīgāks raksturs nekā citiem šīs preču zīmes elementiem.
55 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome, pamatojoties uz divu konfliktējošo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, pamatoti ir varējusi secināt, ka starp tām ir vāja vizuālās līdzības pakāpe.
56 Ar apstākli, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, lai izveidotu burtus “k” un “w”, ir tikusi izmantota rakstība, kas atšķiras no tās, kura ir tikusi lietota agrākajā preču zīmē, nevar tikt apstrīdēts iepriekšējā punktā veiktais konstatējums, un tas tā ir jo vairāk tāpēc, ka agrākā preču zīme ir vārdiska preču zīme un ka tādējādi tā netiek uzskatīta pat atšķirīgu, pamatojoties uz īpaša veida rakstību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 2. decembra spriedumu lietā T‑434/07 Volvo Trademark/ITSB – Grebenshikova (“SOLVO”), Krājums, II‑4415. lpp., 37. punkts).
– Par fonētisko līdzību
57 Apstrīdētā lēmuma 17. punktā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka no fonētiskā viedokļa divi konfliktējošie apzīmējumi atkarībā no tā, vai papildu vārdi “surgical” un “instruments” tiek vai netiek izrunāti, esot identiski vai ļoti līdzīgi.
58 Prasītāja norāda, ka fonētiskajā aspektā vārdi “surgical” un “instruments” neesot otršķirīgi tādā mērā, lai tos varētu ignorēt, un ka tādējādi tie radot acīmredzamu atšķirību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi.
59 Šajā ziņā ir jānorāda, ka tāda atšķirība kā tā, kas ir minēta iepriekšējā punktā, negroza fonētiskā kopuma, ko rada reģistrācijai pieteiktā preču zīme, sākuma identisko raksturu ar agrākās preču zīmes fonētisko kopumu.
60 No judikatūras izriet, ka parasti patērētājs lielāku uzmanību pievērš preču zīmes sākumam, nevis tās beigām (Vispārējās tiesas 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑133/05 Meric/ITSB – Arbora & Ausonia (“PAM‑PIM’S BABY‑PROP”), Krājums, II‑2737. lpp., 51. punkts).
61 Tādējādi ir jāsecina, ka fonētiskajā aspektā konfliktējošās preču zīmes ir ļoti līdzīgas vai, ja konkrētā sabiedrības daļa izrunā tikai saīsināto reģistrācijai pieteiktās preču zīmes formu, neizrunājot vārdus “surgical” un “instruments”, tās pat ir identiskas.
62 Ir jānorāda, ka prasītājas arguments, ka konkrētā sabiedrības daļa, ko veido speciālisti, zinot, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements “kw” ir saīsinājums, kas atbilst vārdiem Koscher un Würtz, un tātad to izrunājot atbilstoši, balstās uz vienkāršu apgalvojumu. Turklāt šāda izruna nemazina sajaukšanas iespēju starp preču zīmēm, jo ar to var tikt izdarīta atsauce gan uz vārdiem Kirchner un Wilhelm, gan arī uz vārdiem Koscher un Würtz.
63 Tādējādi Apelāciju padome, pamatojoties uz abu konfliktējošo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, pamatoti ir varējusi secināt, ka no fonētiskā viedokļa tās ir identiskas vai ļoti līdzīgas.
– Par konceptuālo līdzību
64 Prasītāja pamatoti norāda, ka vārdi “surgical” un “instruments”, kas ir atrodami tikai reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, zināmam konkrētās sabiedrības daļas segmentam ietver nozīmi. Tādējādi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā kļūdaini ir secinājusi, ka abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem nepiemītot nekāda nozīme.
65 Tomēr ir jānorāda, ka, pieņemot, ka vārdi “surgical” un “instruments” tiktu ņemti vērā saistībā ar konceptuālās līdzības analīzi, tie, kā Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 18. punktā, tiktu vienkārši saprasti kā vārdi, kas angļu valodā runājošai sabiedrībai Vācijā norāda uz ķirurģijas jomā izmantojamiem medicīnas aparātiem. Šo papildu vārdu ņemšanas vērā rezultātā sajaukšanas iespēja tādējādi nebūtu zudusi.
66 Visaptveroši analizējot sajaukšanas iespēju, ir jānovērtē, vai ar konceptuālā elementa “surgical instruments” esamību var tikt apstrīdēts secinājums, līdz kuram Apelāciju padome ir nonākusi, secinot, ka starp divām konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja.
Par sajaukšanas iespēju
67 Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību. Tātad apzīmēto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
68 Vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka agrākajai preču zīmei ir vidēja atšķirtspēja.
69 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka agrākas preču zīmes vājas atšķirtspējas atzīšana kā tāda neliedz konstatēt, ka pastāv sajaukšanas iespēja (šajā ziņā skat. Tiesas 2006. gada 27. aprīļa rīkojumu lietā C‑235/05 P L’Oréal/ITSB, Krājumā nav publicēts, 42.–45. punkts). Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākas preču zīmes atšķirtspēja, tomēr tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Tātad, pat ja agrākai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 61. punkts, un 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā T‑134/06 Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), Krājums, II‑5213. lpp., 70. punkts un tajā minētā judikatūra).
70 Turpinot ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka reģistrācijai pieteiktu preču zīmi nereģistrē, ja pastāv “sajaukšanas iespēja”.
71 Šajā lietā vārdi “surgical” un “instruments”, kā arī grafiskie elementi, ko veido pusaplis un ķirurģiska instrumenta attēls, ir atrodami tikai reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
72 Tomēr, ņemot vērā, pirmkārt, burtu “k” un “w” esamību katrā no abām konfliktējošajām preču zīmēm, otrkārt, ka šie burti, kas ir agrāko preču zīmi veidojošo divu vārdu sākumburti, vizuālajā aspektā ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošā un atšķirtspējīgākā daļa, un, treškārt, preču zīmes “Ka We” un vārdiskā elementa “kw” identisko izrunu vācu valodā, iepriekšējā punktā minētās atšķirības nav pietiekamas, lai novērstu, ka attiecīgajam patērētājam rodas iespaids, ka šīs preču zīmes, aplūkojot kopumā, ir nelielā mērā līdzīgas vizuālajā aspektā un identiskas vai ļoti līdzīgas fonētiskajā aspektā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 20. janvāra spriedumu lietā T‑460/07 Nokia/ITSB – Medion (“LIFE BLOG”), Krājums, II‑89. lpp., 54. un 56. punkts un tajos minētā judikatūra).
73 Ir jāpiebilst, ka šajā lietā, runājot vienīgi par reģistrācijai pieteikto preču zīmi, vārdiskais elements “surgical instruments” katrā ziņā nav pietiekams, lai neitralizētu iepriekšējā punktā starp abās attiecīgajās preču zīmēs ietvertajiem apzīmējumiem esošās vizuālās un fonētiskās līdzības (šajā ziņā skat. Tiesas 2006. gada 23. marta spriedumu lietā C‑206/04 P Mülhens/ITSB, Krājums, I‑2717. lpp., 36. punkts).
74 Visbeidzot, pat ja tiktu pieņemts, ka preču, uz ko attiecas abas konfliktējošās preču zīmes, identiskums nav pierādīts, līdzības pakāpe, kura starp tām katrā ziņā pastāv, ja tiek ņemtas vērā visas ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces, ir pietiekama, lai varētu tikt konstatēta sajaukšanas iespēja.
75 Tātad pretēji tam, ko norāda prasītāja, nav pierādīts, ka, uzskatot, ka starp divām konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu.
76 Ar prasītājas norādītajiem argumentiem iepriekš minētais secinājums nav atspēkojams.
77 Pirmkārt, apstāklis, ja tiktu pieņemts, ka tas ir pierādīts, ka agrākā preču zīme ir tikusi reģistrēta kā divu vārdu “ka” un “we” kombinācija, neļauj noteikt sajaukšanas iespējas neesamību.
78 Otrkārt, prasītāja nav pierādījusi, ka apstāklis, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces ir adresētas no profesionāļiem sastāvošai sabiedrībai, kurai ir zināšanas medicīnas jomā, ka minētās sabiedrības uzmanības līmenis ir īpaši augsts un ka attiecīgo preču piegādātāju skaits ir ierobežots, ļautu izslēgt sajaukšanas iespēju.
79 Treškārt, prasītājas apgalvojums, ka attiecīgās preces vienīgi izņēmuma kārtā tiekot piedāvātas, tirgotas vai reklamētas pa telefonu, nav papildināts ne ar vienu pierādījumu un tātad nav pierādīts.
80 Turklāt šāds apgalvojums, pat ja tiktu pieņemts, ka tas būtu pierādīts ne vien attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, bet arī agrāko preču zīmi, neļautu pilnībā izslēgt sajaukšanas iespēju, jo apzīmējuma izmantošana no fonētiskā viedokļa nav ierobežota ar situācijām, kādās attiecīgās preces tiek tirgotas, bet var attiekties arī uz citām situācijām, kad attiecīgie profesionāļi mutiski atsaucas uz šīm precēm, piemēram, to izmantošanas gaitā un sarunās saistībā ar šo izmantošanu, tostarp attiecībā uz minēto preču priekšrocībām un trūkumiem.
81 Šajā ziņā, lai gan Tiesa ir nospriedusi, ka nevar tikt prasīts, lai iestāde, kam tiek lūgts novērtēt sajaukšanas iespēju, attiecībā uz katru preču kategoriju noskaidrotu patērētāja vidēji pievērsto uzmanību, ievērojot uzmanības līmeni, ko tas spēj izrādīt dažādās situācijās, un lai tā ņemtu vērā vismazāko uzmanības līmeni, ko sabiedrība varētu izrādīt, saskaroties ar preci un preču zīmi (Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedums lietā C‑361/04 P Ruiz-Picasso u.c./ITSB, Krājums, I‑643. lpp., 42. un 43. punkts), tā tomēr nav izslēgusi, ka, lai novērtētu sajaukšanas iespējas esamību, var tikt ņemts vērā nevis vienīgi pirkuma darījums, bet arī citas situācijas.
82 No iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida un ka prasītājas izvirzītie prasījumi attiecībā uz grozīšanu ir jānoraida.
83 Ir jāprecizē, ka ITSB pēc tam, kad, izpildot šo spriedumu, jautājums par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu būs izskatīts, attiecīgajā gadījumā būs no jauna jālemj par sajaukšanas iespēju starp abām preču zīmēm. Tātad tam būs jāizdara secinājumi attiecībā uz starp šīm divām preču zīmēm veicamo salīdzinājumu no iespējamas agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamības attiecībā uz dažām no ar to apzīmētajām precēm.
Par tiesāšanās izdevumiem
84 Saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu tikai nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem izdevumiem. Tādējādi prasītājas prasījums ir nepieņemams tiktāl, ciktāl tas attiecas uz izdevumiem saistībā ar administratīvo procesu Iebildumu nodaļā, kas nav uzskatāmi par atlīdzināmiem izdevumiem.
85 Attiecībā gan uz izdevumiem saistībā ar procesu Apelāciju padomē, gan arī tiem, kas ir saistīti ar tiesvedību Vispārējā tiesā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
86 Šajā lietā ir jānospriež, ka ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no tiesāšanās izdevumiem, kas prasītājai radušies Apelāciju padomē un Vispārējā tiesā.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. augusta lēmumu lietā R 1675/2011‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kirchner & Wilhelm GmbH + Co. un Koscher + Würtz GmbH;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no Koscher + Würtz tiesāšanās izdevumiem, kas tai ir radušies Apelāciju padomē un Vispārējā tiesā;
4) Koscher + Würtz sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem Apelāciju padomē un Vispārējā tiesā.
Martins Ribeiro | Gervasoni | Madise |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 26. septembrī.
[Paraksti]