Lieta C‑202/13

The Queen, pēc Sean Ambrose McCarthy u.c. lūguma

pret

Secretary of State for the Home Department

[High Court of Justice (England & Wales), Queen’s Bench Division (Administrative Court) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Eiropas Savienības pilsonība – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā – Ieceļošanas tiesības – Trešās valsts valstspiederīgais, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un kam ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja – Valsts tiesību akti, kuros iebraukšanai valsts teritorijā ir izvirzīts nosacījums par iepriekšējas iebraukšanas atļaujas saņemšanu – Direktīvas 2004/38/EK 35. pants – 20. protokola par Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai 1. pants

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. decembra spriedums

1.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Tiesību izmantotāji – Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, kas ir trešo valstu valstspiederīgie – Nosacījums – Savienības pilsonis, kurš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkts)

2.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Trešo valstu valstspiederīgo, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, ieceļošanas un uzturēšanās tiesības – Ieceļošanas tiesības, kas attiecas tikai uz dalībvalstīm, kuras nav Savienības pilsoņa izcelsmes dalībvalsts – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 38/5/EK 5. un 10. pants)

3.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 un 20. protokols par LESD 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai – Trešo valstu valstspiederīgo, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, ieceļošanas un uzturēšanās tiesības – Tiesību ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana – Minētie valstspiederīgie, kam ir citas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja – Valsts tiesību akti, kuros, cenšoties sasniegt vispārējas prevencijas mērķi, ir noteikts, ka minēto valstspiederīgo iebraukšanai valsts teritorijā iepriekš ir jāsaņem iebraukšanas atļauja – Nepieļaujamība

(LES un LESD 20. protokols; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 10. un 35. pants)

4.        Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 33.–38. punktu)

2.        Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 5. pantā paredzētie noteikumi par ieceļošanas tiesībām attiecas uz “dalībvalstīm” un nenošķir tās atkarībā no ieceļošanas dalībvalsts, ciktāl tajā ir paredzēts, ka šīs direktīvas 10. pantā paredzētas derīgas uzturēšanās atļaujas esamība atbrīvo Savienības pilsoņa ģimenes locekļus, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, no pienākuma iegūt ieceļošanas vīzu. Tādējādi no šī 5. panta nekādā ziņā neizriet, ka Savienības pilsoņa ģimenes locekļu, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, ieceļošanas tiesības būtu ierobežotas un attiektos tikai uz dalībvalstīm, kuras nav Savienības pilsoņa izcelsmes dalībvalsts.

(sal. ar 41. punktu)

3.        Gan Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, 35. pants, gan 20. protokola par Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai 1. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie neļauj dalībvalstij, kas cenšas sasniegt vispārējas prevencijas mērķi, Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie un kam ir derīga uzturēšanās atļauja, kuru saskaņā ar Direktīvas 2004/38 10. pantu ir izsniegušas citas dalībvalsts iestādes, noteikt pienākumu saskaņā ar valsts tiesībām iegūt ieceļošanas atļauju, piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ģimenes atļauju, lai varētu ieceļot tās teritorijā.

Pirmkārt, pasākumiem, ko valsts iestādes ir veikušas, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 35. pantu, un kuru mērķis ir liegt, izbeigt vai atcelt ar šo direktīvu piešķirtās tiesības, ir jābūt pamatotiem ar individuālu attiecīgā gadījuma pārbaudi. Pasākumi, kuru mērķis ir vispārēja tiesību ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpšanas gadījumu prevencija, to automātiskā rakstura dēļ ļauj dalībvalstīm nepiemērot Direktīvas 2004/38 noteikumus un neatbilst Savienības pilsoņu pamattiesību un individuālo tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā būtībai, kā arī atvasinātajām tiesībām, kas ir šo pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie.

Otrkārt, 20. protokola 1. pants ļauj Apvienotajai Karalistei pārbaudīt, vai persona, kas vēlas ieceļot tās teritorijā, faktiski atbilst ieceļošanas nosacījumiem, it īpaši Savienības tiesībās paredzētajiem nosacījumiem. Savukārt šis 1. pants neļauj šai dalībvalstij noteikt to personu ieceļošanas nosacījumus, kam ir ieceļošanas tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām, un it īpaši tām noteikt papildu ieceļošanas nosacījumus vai nosacījumus, kas nav tie, kuri ir paredzēti Savienības tiesībās.

(sal. ar 52., 56.–58., 64. un 66. punktu un rezolutīvo daļu)

4.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 54. punktu)