Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 24. februāra spriedumu lietā F-89/08 P/Eiropas Parlaments 2010. gada 10. maijā iesniedza P

(lieta T-213/10 )

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: P (Brisele, Beļģija) (pārstāvis - E. Boigelot, avocat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu un tā rezultātā

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas trešās palātas 2010. gada 24. februāra spriedumu lietā F-89/08, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņots 2010. gada 1. martā un ar kuru kā nepamatotu noraidīta prasītājas prasība tostarp atcelt Parlamenta 2008. gada 15. aprīļa lēmumu par viņas atlaišanu un piespriest Parlamentam viņai pārskaitīt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas viņai esot nodarīts;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, kurus viņa izvirzīja Eiropas Savienības Civildienesta tiesā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt abu instanču tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas (CT) 2010. gada 24. februāra spriedumu lietā F-89/08 P/Eiropas Parlaments, ar kuru noraidīta prasītājas prasība tostarp atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu lauzt viņas pagaidu darbinieka līgumu un piespriest viņai pārskaitīt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas viņai esot nodarīts.

Apelācijas pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus par:

kļūdu tiesību piemērošanā un pretrunīgu pamatojumu, jo CT uzskata, ka lēmuma pamatojuma uzzināšana, tikai iepazīstoties ar savas personiskās lietas materiāliem ir pietiekama un nerada vajadzību atcelt lēmumu, neraugoties uz to, ka iestāde nav izklāstījusi šo pamatojumu nedz lēmumā par atlaišanu, nedz lēmumā par sūdzības noraidīšanu;

to, ka CT nav ievērojusi: i) pārvaldes un tiesas funkciju sadales un iestāžu līdzsvara sistēmu, ii) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 26. pantu un iii) tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiktāl, ciktāl CT uzņēmās Eiropas Parlamenta lomu, tā vietā paziņojot CT apstrīdētā lēmuma pieņemamos iemeslus;

pārsūdzētā sprieduma nepietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl CT neesot komentējusi faktu, ka lietas materiālu dokumenti, kuru dēļ tika pieņemts tajā apstrīdētais lēmums, ir pretrunīgi, - neraugoties uz to, ka prasītāja šīs neatbilsmes minēja pirmās instances prasībā.

____________