Prasība, kas celta 2010. gada 11. maijā - Grieķijas Republika/Komisija
(lieta T-215/10)
Tiesvedības valoda - grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji - I. Chalkias, G. Skiani un E. Leftheriotou)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
apmierināt prasību un pilnībā atcelt Komisijas pieņemto apstrīdēto lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Grieķijas Republika savā prasībā lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 11. marta lēmumu, "ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF)", un kas ir izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1317 un publicēts 2010. gada 12. martā ar numuru 2010/152/ES (OV L 63, 7. lpp.), daļā, kas attiecas uz tai noteiktajām finanšu korekcijām a) kokvilnas, b) lauku attīstības pasākumu un c) pārtikas preču sadales nozarēs.
Saistībā ar korekciju kokvilnas nozarē prasītāja, pirmkārt, norāda uz kļūdu Komisijas veiktajā faktu novērtējumā un nepietiekamu apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz kontroles vidi, atbalsta shēmas kokvilnai saderību ar IAKS, platību pārbaudēm uz vietas un risku analīzi.
Otrkārt, prasītāja uzsver, ka Komisija kļūdaini ir izvērtējusi faktus, kā arī kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1591/2001
1 13. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1051/2001
2 17. pantu attiecībā uz vides pasākumiem, nepietiekamu kontroles sistēmu, kontrolēm par kokvilnas kultūrām un vides pasākumiem. It īpaši prasītāja norāda, ka Komisijas pārmetums Grieķijas Republikai par sankciju neesamību nav pamatots gan no faktiskā, gan juridiskā aspekta; šis pārmetums nav pamatots nedz ar Regulu Nr. 1051/2001 un Nr. 1591/2001 noteikumiem, nedz ar kādu citu tiesību normu, kas bija spēkā attiecīgo faktu norises laikā, un šis pārmetums nevar būt juridisks arguments, kas pamato ar apstrīdēto lēmumu noteikto korekciju.
Treškārt, prasītāja norāda uz Vadlīniju par vienreiz noteiktajām korekcijām kļūdainu interpretāciju un piemērošanu un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo nepastāvēja iespēja, ka ELVGF tiks nodarīti zaudējumi, kā arī uz to, ka kontroles sistēmas stāvoklis nebija vienāds visos trijos pārbaudītajos laikposmos, proti, 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. gadā. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka korekcijai bija jābūt niansētākai.
Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, apgalvojot, ka ir pārsniegts daudzums, uz kuru attiecināms atbalsts, un ka saistībā ar to saņemtais maksājums ir prettiesisks, ir kļūdaini interpretējusi Regulas (EK) Nr. 1051/2001 7. panta 4. punktu un Regulu (EK) Nr. 1123/2004
3, Nr. 905/2005
4, Nr. 871/2006
5 un Nr. 1486/2002
6 1. panta noteikumus, kuros attiecībā uz finanšu korekcijām 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam ir paredzēts ik gadus noteikts faktiskais kokvilnas daudzums, uz kuru attiecināms atbalsts.
Piektkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir ietverts pretrunīgs korekcijas pamatojums un ka korekciju aprēķini ir kļūdaini, jo attiecīgajos tirdzniecības gados korekcijas nesakrīt.
Saistībā ar lauku attīstības pasākumiem prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka par spēkā neesošu ir atzīstama grāmatojumu noskaidrošanas procedūra, jo ir pārkāpta Regulas (EK) Nr. 1663/1995
7 8. panta 1. punkta trešā teikuma sākumā paredzētā būtiska formas prasība, jo, nosakot finanšu korekciju lauku attīstības pasākumiem, nav notikusi divpusēja diskusija.
Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisijas lēmumā ir pieļauta kļūda faktu konstatēšanā un novērtēšanā, tajā nav norādīts pietiekams pamatojums un ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips saistībā ar minētajām IAKS nepilnībām, primārajām un papildu pārbaudēm.
Attiecībā uz pārtikas preču sadales nozari prasītāja norāda, pirmkārt, ka Komisijas attieksme ir radījusi tiesiskas cerības par to, ka tai nebūs jāsedz visas rīsu bezmaksas sadales programmas izmaksas, un ka Komisijas vēlāka nostājas maiņa pārkāpj tiesisko cerību, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu, kā arī savas rīcības brīvības robežas, un, iespējams, šādas nostājas pamatā ir pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka ir kļūdaini aprēķināti transporta izdevumi, kuri tai jāsedz.
Treškārt, prasītāja norāda, ka Komisija kļūdaini ir interpretējusi un piemērojusi Kopienu tiesību normas, it īpaši Regulas (EEK) Nr. 3149/1992
8 3. panta 2. punktu, pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un savas rīcības brīvības robežas.