Prasība, kas celta 2010. gada 15. februārī - Zuckerfabrik Jülich/Komisija
(lieta T-66/10)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Zuckerfabrik Jülich AG (Jülich, Vācija) (pārstāvji - H.-J. Prieß un B. Sachs, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2009. gada 3. novembra Regulu (EK) Nr. 1193/2009, ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007 un nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. un 2005./2006. tirdzniecības gadam;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi sešus prasības pamatus.
Kā pirmo prasības pamatu prasītāja pēc analoģijas izvirza EKL 233. panta (LESD 266. pants) pārkāpumu, jo Komisija neesot īstenojusi Tiesas 2008. gada 8. maija spriedumā apvienotajās lietās C-5/06 un C-23/06-C-36/06 Zuckerfabrik Jülich u.c. (Krājums, I-3231. lpp.) atzīto. Šajā spriedumā Tiesa esot noteikusi, kā ir nosakāmi parametri "eksportējamais pārpalikums" un "eksporta saistību kopskaits" ražošanas maksājumu cukura nozarē aprēķinam no 2002./2003. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam. Prasītāja uzskata, ka Komisija apstrīdētajā regulā ir sagrozījusi arī trešo parametru "kompensāciju kopapjoms", kaut arī tā aprēķināšana neietilpa strīda lietā Zuckerfabrik Jülich priekšmetā.
Kā otro prasības pamatu prasītāja norāda faktu, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1260/2001
1 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī tās jēgu un mērķi. Šajā sakarā cita starpā prasītāja norāda, ka Komisija, aprēķinot kompensāciju kopapjomu, ir ierēķinājusi arī kompensācijas par eksportētajiem apjomiem, kuri nav tikuši ņemti vērā un kompensēti. Turpinot tā norāda, ka ikmēneša eksporta apjomu vienādošanas rezultātā tikušas radītas neprecizitātes aprēķinā. Prasītāja šajā sakarā uzskata, ka Tiesa spriedumā lietā
Zuckerfabrik Jülich ir noteikusi, ka ir aizliegts kopējo zaudējumu apmēru noteikt lielāku par kopējiem izdevumiem kompensācijām.
Treškārt, esot pārkāpts atpakaļejoša spēka aizliegums, jo Komisija ar apstrīdēto regulu kompensāciju kopapjomu esot grozījusi ar atpakaļejošu spēku.
Ceturtā prasības pamata ietvaros prasītāja norāda, ka 2009. gada 3. novembrī Komisija vairs neesot bijusi kompetenta pieņemt regulu par ražošanas maksājumiem no 2002./2003. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam, jo Regula Nr. 1260/2001, kuru kā juridisko pamatu norāda Komisija, regulas pieņemšanas brīdī vairs nebija spēkā, cits no atvasinātajām tiesībām izrietošs juridiskais pamats nepastāvēja un saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem kompetence šajā jomā bija Padomei un nevis Komisijai.
Piektkārt, prasītāja norāda uz EKL 37. panta 2. punkta pārkāpumu, jo pamatojoties uz šo normu bija jāizvēlas cita procedūra regulas pieņemšanai.
Visbeidzot, prasītāja izvirza pienākuma norādīt pamatojumu atbilstoši EKL 253. pantam (LESD 296. panta 2. punkts) neizpildi, jo Komisija apstrīdēto regulu pamato ar to, ka ar to tiekot īstenots spriedums lietā Zuckerfabrik Jülich, tomēr, kā uzskata prasītāja, tā atkāpjas no šajā spriedumā atzītā.
____________1 - Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (OV L 178, 1. lpp.).