Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 18. janvārī iesniegusi Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Stichting Right to Consumer Justice, Stichting App Stores Claims/Apple Distribution International Ltd, Apple Inc.
(Lieta C-34/24, Stichting Right to Consumer Justice en Stichting App Stores Claims)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Amsterdam
Pamatlietas puses
Prasītājas: Stichting Right to Consumer Justice un Stichting App Stores Claims
Atbildētājas: Apple Distribution International Ltd un Apple Inc.
Prejudiciālie jautājumi
1. jautājums (Handlungsort)
Tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā, kad apgalvotā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē dalībvalstī ir tikusi īstenota, izmantojot pārdošanu, kas veikta ar tādas Apple pārvaldītas un visai dalībvalstij paredzētas tiešsaistes platformas starpniecību, saistībā ar kuru Apple Ireland rīkojas kā izstrādātāja ekskluzīvais izplatītājs un komisionārs un ietur komisijas maksu no pirkuma summas, kura vieta ir uzskatāma par vietu, kur iestājies notikums, kas rada kaitējumu, Briseles Ia regulas 1 7. panta 2. punkta izpratnē? Vai šajā ziņā ir būtiski, ka tiešsaistes platforma principā ir pieejama visā pasaulē?
Vai šajā ziņā ir nozīme tam, ka šajā lietā runa ir par prasībām, ko saskaņā ar Burgerlijk Wetboek [Civilkodeksa] 3:305.a pantu ir cēlusi juridiska persona, kuras mērķis ir atbilstoši pašas tiesībām pārstāvēt vairāku tādu lietotāju kolektīvās intereses, kas dzīvo dažādos vienas dalībvalsts tiesu apgabalos (Nīderlandes gadījumā – arrondissementen)?
Vai tad, ja, pamatojoties uz 1. jautājuma a) punktu (un/vai 1. jautājuma b) punktu) sniegto atbildi, teritoriālā jurisdikcija ir nevis tikai vienai, bet gan vairākām valsts tiesām attiecīgajā dalībvalstī, Briseles Ia regulas 7. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts (procesuālo) tiesību piemērošanu, kas ļauj vērsties tikai vienā šīs dalībvalsts tiesā?
2. jautājums (Erfolgsort)
Vai tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā, kad apgalvotais kaitējums radies, iegādājoties lietotnes un lietotnēs iekļautos digitālos produktus Apple pārvaldītā tiešsaistes platformā (App Store), saistībā ar kuru Apple Ireland rīkojas kā izstrādātāju ekskluzīvais izplatītājs un komisionārs un ietur komisijas maksu no pirkuma summas (un ir apgalvota gan dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē, gan karteļu aizlieguma pārkāpums LESD 101. panta izpratnē), un pirkumu veikšanas vietu nav iespējams noteikt, vienīgi lietotāja dzīvesvieta var kalpot kā piesaistes kritērijs attiecībā uz kaitējuma materializēšanās vietu Briseles Ia regulas 7. panta 2. punkta izpratnē? Vai arī šajā situācijā pastāv citi piesaistes kritēriji, lai noteiktu kompetento tiesu?
Vai šajā ziņā ir nozīme tam, ka šajā lietā runa ir par prasībām, ko saskaņā ar Burgerlijk Wetboek 3:305.a pantu ir cēlusi juridiska persona, kuras mērķis ir atbilstoši pašas tiesībām pārstāvēt vairāku tādu lietotāju kolektīvās intereses, kas dzīvo dažādos vienas dalībvalsts tiesu apgabalos (Nīderlandes gadījumā – arrondissementen)?
Vai gadījumā, ja, pamatojoties uz 2. jautājuma a) punktu (un/vai 2. jautājuma b) punktu) sniegto atbildi, attiecīgajā dalībvalstī teritoriālā jurisdikcija ir valsts tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt prasības tikai attiecībā uz daļu no šīs dalībvalsts lietotājiem, bet prasības attiecībā uz citu lietotāju daļu ir citu tās pašas dalībvalsts tiesu teritoriālajā jurisdikcijā, Briseles Ia regulas 7. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts (procesuālo) tiesību piemērošanu, kas ļauj vērsties tikai vienā šīs dalībvalsts tiesā?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).