Lieta T‑456/11

International Cadmium Association (ICdA) u.c.

pret

Eiropas Komisiju

REACH – Pārejas pasākumi attiecībā uz ierobežojumiem kadmija un tā savienojumu ražošanai, laišanai tirgū un lietošanai – Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikums – Ierobežojumi kadmija pigmentu izmantošanai plastmasas materiālos – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Risku analīze

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2013. gada 14. novembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdētā tiesību akta būtības zaudēšana tiesvedības laikā – Apstrīdētā tiesību akta neatcelšana – Apstrīdētais tiesību akts, kas varēja radīt tiesiskas sekas – Prasība, kurā saglabāts tās priekšmets – Iespējamas prasības par zaudējumu atlīdzību pamats – Intereses celt prasību saglabāšana

(LESD 263. pants)

2.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķīmisko vielu reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Noteiktām vielām piemērojami ierobežojumi – Jaunu ierobežojumu ieviešana un esošo ierobežojumu grozīšana – Savienības iestāžu rīcības brīvība – Apjoms – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi – Acīmredzama kļūda vērtējumā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 68. panta 1. punkts un XVII pielikums)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķīmisko vielu reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Noteiktām vielām piemērojami ierobežojumi – Jaunu ierobežojumu ieviešana un esošo ierobežojumu grozīšana – Nosacījumi – Riska novērtējums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 68. panta 1. punkts, 137. panta 1. punkta a) apakšpunkts un XVII pielikums; Padomes Regulas Nr. 793/93 11. pants)

1.      Ar regulu ieviestu noteiktu preču izmantošanas ierobežojumu atcelšana ar šo regulu un ar atpakaļejošu spēku, sākot no apstrīdētās regulas piemērošanas datuma, neatņem prasībai atcelt tiesību aktu tās priekšmetu, jo Komisija formāli nav atcēlusi apstrīdēto regulu.

Turklāt šī atcelšana pati par sevi neuzliek pienākumu Savienības tiesai pieņemt lēmumu par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas tāpēc, ka sprieduma pasludināšanas brīdī nav strīda priekšmeta vai nav intereses celt prasību. Apstrīdētā tiesību akta, kurš jau ir ticis izpildīts, atcelšana joprojām var būt labvēlīga prasītājām, pat ja attiecīgie ierobežojumi, kas ieviesti ar šo aktu, pa to laiku ar atpakaļejošu spēku ir tikuši atcelti, sākot no minētā tiesību akta piemērošanas datuma. Šis apstrīdētais tiesību akts patiešām varēja radīt juridiskas sekas laika posmā, kad ar to tika regulēti attiecīgajām precēm piemērojamie ierobežojumi, proti, no tā piemērošanas brīža līdz brīdim, kad stājās spēkā regula, ar kuru šo ierobežojumi tika atcelti.

Visbeidzot, ir jākonstatē, ka šajā laika posmā ar apstrīdēto tiesību aktu tika aizliegta attiecīgo preču izmantošana. Šajā kontekstā prasītājs saglabā interesi konstatēt šī akta daļēju prettiesiskumu, jo, no vienas puses, šī konstatācija noteiks saistības Savienības tiesai sakarā ar prasību par zaudējumu atlīdzību un, no otras puses, tā varētu būt par pamatu eventuālām ārpustiesas pārrunām starp Komisiju un prasītāju, lai atlīdzinātu pēdējam minētajam iespējami nodarītos zaudējumus.

(sal. ar 36.–38. punktu)

2.      Lai varētu efektīvi īstenot Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), mērķus sarežģītā tehniskā jomā, kas attīstās, Savienības iestādēm ir piešķirta plaša rīcības brīvība Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu šo iestāžu veicamo pasākumu veidu un apmēru, bet Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai šāda brīvība nav īstenota, acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, un vai iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt Savienības iestāžu, kurām vienīgajām LESD ir uzticēts šis uzdevums, vērtējumu.

Neskatoties uz to, Savienības iestāžu plašā rīcības brīvība, kuras izmantošana ir pakļauta ierobežotai pārbaudei tiesā, attiecas ne tikai uz pieņemamo tiesību normu raksturu un piemērojamību, bet zināmā mērā arī uz pamata faktu konstatēšanu. Tomēr šāda pārbaude tiesā, pat ja tā ir ierobežota, paredz, ka Savienības iestādēm, kas pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu, ir jāspēj Savienības tiesā pierādīt, ka tiesību akts ir pieņemts, efektīvi īstenojot savu rīcības brīvību, kas nozīmē, ka ir ņemti vērā visi būtiskie fakti un apstākļi, kas attiecas uz situāciju, ko ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu.

Risku zinātniskam novērtējumam, kuru ir veikuši eksperti zinātnē, ir jāsniedz Komisijai pietiekami ticama un pārliecinoša informācija, lai tā varētu saprast izvirzītā zinātniskā jautājuma apjomu un pieņemt lēmumu par politiku, pārzinot faktus. Līdz ar to, neveicot patvaļīgus pasākumus, kurus nekādā gadījumā nevarētu padarīt par likumīgiem piesardzības princips, Komisijai ir jānodrošina, lai ikviens pasākums, ko tā veic, pat ja runa ir par piesardzības pasākumiem, būtu balstīts uz pēc iespējas pilnīgāku risku zinātnisku novērtējumu, ņemot vērā attiecīgās lietas īpašos apstākļus.

Tā kā no lietas materiāliem neizriet, ka Komisija ir novērtējusi atbilstoši situācijai, kādu paredzēts regulēt ar apstrīdēto regulu, visus pastāvošos elementus un apstākļus, pamatojoties uz nepietiekamiem zinātniskajiem elementiem secinot, ka pastāv risks cilvēku veselībai vai videi, kas prasa rīcību Savienības līmenī, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

(sal. ar 45., 46., 52. un 71. punktu)

3.      Lai gan apstrīdētā regula, ar kuru tika ieviest ierobežojumi attiecībā uz noteiktām vielām, tika pieņemta, izmantojot pārejas pasākumus, kādi paredzēti Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 137. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tomēr, lai grozītu minētās regulas XVII pielikumu, ir jāizpilda šīs regulas 68. pantā paredzētie nosacījumi.

Jaunu ierobežojumu ieviešana attiecībā uz noteiktām vielām ar apstrīdēto regulu jau iepriekš nozīmē, ka ir jābūt izpildītiem Regulas Nr. 1907/2006 68. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Līdz ar to apstrīdētās regulas pieņemšana jau iepriekš nozīmē, ka Komisijai pamatoti bija jāuzskata, ka attiecīgo vielu izmantošana plastmasas materiālos, kas nav materiāli, attiecībā uz kuriem šī izmantošana tika ierobežota pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas, rada tādu nepieļaujamu risku cilvēku veselībai vai videi, pret kuru jāvēršas Savienības līmenī.

Pat pieņemot, ka pasākumiem, kas noteikti, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 137. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāatbilst nevis šīs regulas 68. pantā paredzētajiem pamatnosacījumiem, bet gan normām, kas bija spēkā pirms minētās regulas, proti, Regulas Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli 11. pantam, ir jākonstatē, ka šajā pēdējā minētajā normā arī bija paredzēts, ka ierobežojošie pasākumi var tikt noteikti, pamatojoties vienīgi uz risku novērtējumu.

(sal. ar 47.–50. punktu)