Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī - Balieu-Steinmetz un Noworyta/Parlaments

(lieta F-115/07)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Marie-Thérèse Balieu-Steinmetz, Sanem, (Luksemburga) un Lidia Noworyta, Brisele (Beļģija) (pārstāvji - S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

atzīt par prettiesisku 1. pantu Iekšējos noteikumos, ko iecēlējinstitūcija pieņēmusi attiecībā uz nemainīgo pabalstu par virsstundām, kas paredzēts Civildienesta noteikumu, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, VI pielikuma 3. pantā - daļā, kurā šajā pantā paredzēts nosacījums par virsstundu regularitāti;

atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 18. decembra lēmumu, ar ko tieši noraidīts Noworyta 2006. gada 6. jūlija pieteikums, kā arī 2006. gada 13. novembra lēmumu, ar ko netieši noraidīts Balieu-Steinmetz 2006. gada 13. jūlija pieteikums;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas, pamatojot savu prasījumu, norāda, pirmkārt, uz to, ka ir pārkāptas pamattiesības, vispārējie principi un Eiropas Sociālā Harta, saskaņā ar ko ikvienam strādājošajam ir tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, it īpaši attiecībā uz darba laiku un kompensāciju vai atlīdzību par nostrādāto virsstundu darbu vai sakarā ar viņa darba laika grafika īpatnībām.

It īpaši viņas norāda, ka Civildienesta noteikumu VI pielikuma 3. pants, atšķirībā no Civildienesta noteikumu 56.a un 56.c panta, neparedz iespēju piešķirt nemainīgu pabalstu par nostrādātajām virsstundām, veicot īpašus darbus, ar nosacījumu, ka šīs virsstundas tiek strādātas regulāri. Prasītājas uzskata, ka iecēlējinstitūcija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, iekļaujot šo nosacījumu Iekšējos noteikumos, kas pieņemti attiecībā uz kompensāciju par virsstundām.

Iecēlējinstitūcija esot arī pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, norādot, ka ierēdņi, kuri pieņemti darbā no 20004. gada 1. maija, nevarēs saņemt šādu pabalstu, lai gan šī iespēja esot skaidri paredzēta minēto Iekšējo noteikumu 1. pantā.

Turklāt prasītājas apgalvo, ka, pieņemot lēmumu, ar ko viņām atteikta jebkāda kompensācija vai pabalsts par šiem īpašajiem darba apstākļiem, nav ņemts vērā Civildienesta noteikumu 56.a un 56.c pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes princips.

Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Parlamenta nostāja neesot konsekventa tādēļ, ka Priekšsēdētāja ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors esot apstiprinājis, ka telefona komutatora darbinieks nestrādā virsstundas regulāri, savukārt iecēlējinstitūcija esot secinājusi, ka šobrīd tiek veikts pētījums, lai izvērtētu iespējas harmonizēt darba apstākļus konkrētajā dienestā tieši sakarā ar realizēto nestandarta darba laiku, kas pārsniedz vispārējo/parasto darba laiku.

____________