TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 26. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Ozona slāņa aizsardzība – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā – Kvotu piešķiršanas metode – Bezmaksas kvotu piešķiršana – Šādas piešķiršanas aplikšana ar dāvinājuma nodokli
Lieta C‑43/14
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Nejvyšší správní soud (Čehijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 18. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 27. janvārī, tiesvedībā
ŠKO-Energo s. r. o.
pret
Odvolací finanční ředitelství.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kurš veic otrās palātas tiesneša pienākumus, K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] (referents), A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 19. novembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– ŠKO-Energo s. r. o. vārdā – T. Zatloukal, pārstāvis,
– Odvolací finanční ředitelství vārdā – D. Jeroušek un E. Nedorostková, pārstāvji,
– Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – E. Kružíková un P. Němečková, kā arī K. Mifsud‑Bonnici, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2014. gada 11. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), 10. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp ŠKO-Energo s. r. o. (turpmāk tekstā – “ŠKO-Energo”) un Odvolací finanční ředitelství (Finanšu administrācija) attiecībā uz nodokļa samaksu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanu par 2011. un 2012. gadu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 preambulas 5. apsvērumu tās mērķis ir palīdzēt pilnīgāk izpildīt Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu saistības samazināt antropogēnās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atbilstoši Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumam 2002/358/EK par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola apstiprināšanu no Eiropas Kopienas puses un tā attiecīgo saistību kopīgu izpildi (OV L 130, 1. lpp.), izmantojot efektīvu Eiropas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirgu un pēc iespējas mazāk traucējot ekonomisko attīstību un nodarbinātību.
4 Direktīvas 2003/87 preambulas 7. apsvērumā ir noteikts:
“Kopienas noteikumi attiecībā uz dalībvalstu veikto kvotu sadali ir nepieciešami, lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un izvairītos no konkurences izkropļošanas.”
5 Direktīvas 2003/87 1. pantā “Priekšmets” ir paredzēts:
“Ar šo direktīvu izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā [..], lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.”
6 Direktīvas 2003/87 10. pantā “Kvotu sadales metode” ir noteikts:
“Uz triju gadu periodu, kas sākas 2005. gada 1. janvārī, dalībvalstis piešķir vismaz 95 % no kvotām bez maksas. Uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī, dalībvalstis piešķir vismaz 90 % no kvotām bez maksas.”
Čehijas Republikas tiesības
7 Likumā Nr. 357/1992 par mantojuma nodokli, dāvinājuma nodokli un nodokli par nekustamā īpašuma nodošanu, tā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Likumu Nr. 402/2010 (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 357/1992”), ir paredzētas tiesību normas, saskaņā ar kurām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas iegūšanai tiek piemērots dāvinājuma nodoklis.
8 Likuma Nr. 357/1992 6. panta 8. punktā ir noteikts:
“Dāvinājuma nodokli piemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas iegūšanai 2011. un 2012. gadā par elektroenerģijas ražošanu iekārtā, kura, sākot no/vai pēc 2005. gada 1. janvāra, ražoja elektroenerģiju tirdzniecībai trešajām personām un kurā vienīgā no visām tās darbībām, uz ko ir attiecināma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecība [..], ir elektroenerģijas ražotāja veikta degvielu sadedzināšana.”
9 Šī likuma 7.a pantā “Nodokļu bāze kvotu bezmaksas iegūšanas gadījumā” ir paredzēts:
“1) Kvotu bezmaksas iegūšanas gadījumā dāvinājuma nodokļa bāzi aprēķina, vidējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas tirgus cenu, kāda bija attiecīgā kalendārā gada 28. februārī, reizinot ar bezmaksas iegūto kvotu skaitu par elektroenerģijas ražošanu attiecīgajā kalendārajā gadā.
2) Vidējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas tirgus cenu attiecīgā kalendārā gada 28. februārī apstiprina Vides ministrija, nodrošinot tās pieejamību no attāluma.”
10 Minētā likuma 14.a pantā “Dāvinājuma nodokļa likme kvotu bezmaksas iegūšanas gadījumā” ir precizēts:
“Dāvinājuma nodokļa likme kvotu bezmaksas iegūšanas gadījumā ir 32 %.”
11 Likuma Nr. 357/1992 20. panta 1. un 15. punkts ir formulēts šādi:
“1) Mantojuma nodokli, kā arī dāvinājuma nodokli nepiemēro, ja īpašumu iegūst bez maksas:
a) no Čehijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Norvēģijas vai Islandes (turpmāk tekstā – “cita Eiropas valsts”), kā arī ja īpašumu bez maksas nodod Čehijas Republika, izņemot kvotas bezmaksas iegūšanu, un īpašums tiek iegūts no citas Eiropas valsts, [..]
[..].
15) Dāvinājuma nodokli nepiemēro par tādu skaitu bez maksas iegūtu kvotu, kas atbilst elektrības un siltuma ražošanā kopā saražotās elektroenerģijas proporcijai attiecībā pret 2005. un 2006. gadā saražotās elektroenerģijas kopējo apjomu.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
12 ŠKO-Energo attiecībā uz 2011. un 2012. gadu par elektroenerģijas ražošanu bez maksas ieguva siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas, par kurām Finanční úřad (nodokļu administrācija) uzlika tai pienākumu samaksāt dāvinājuma nodokli 20 473 152 Čehijas Republikas kronu (CZK) apmērā.
13 ŠKO-Energo nesekmīgi apstrīdēja šo aplikšanu ar nodokli Finanční ředitelství [Nodokļu administrācijas apelācijas instancē] un pēc tam cēla prasību Krajský soud v Praze [Prāgas apgabaltiesā], kurā tā norādīja uz šī nodokļa neatbilstību Direktīvas 2003/87 10. pantam.
14 Krajský soud v Praze tās prasību apmierināja.
15 Nejvyšší správní soud, kurā celta apelācijas sūdzība, šaubās par šī nodokļa atbilstību Savienības tiesībām, it īpaši Direktīvas 2003/87 10. pantam, kurā ir paredzēts, ka laikposmā no 2008.–2012. gadam bez maksas piešķir vismaz 90 % no emisijas kvotām.
16 Šajos apstākļos Nejvyšší správní soud nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Direktīvas 2003/87] 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot valsts tiesību normas, kurās ir paredzēts emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanu attiecīgajā laika posmā aplikt ar dāvinājuma nodokli?”
Par prejudiciālo jautājumu
17 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2003/87 10. pants, ciktāl ar to noteikts dalībvalstīm par laikposmu no 2008.–2012. gadam piešķirt vismaz 90 % no vidējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām bez maksas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz piemērot pamatlietā aplūkoto dāvinājuma nodokli.
18 Kā izriet no tā formulējuma, saskaņā ar kuru pamatlietā aplūkotajā laikposmā dalībvalstis piešķīra vismaz 90 % no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām bez maksas, Direktīvas 2003/87 10. pants nepieļauj iekasēt nodokļus par pašu kvotu piešķiršanu (spriedums Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 27. punkts).
19 Tiesa tomēr precizēja, ka nedz Direktīvas 2003/87 10. pants, nedz kāda cita šīs direktīvas norma neattiecas uz šo emisijas kvotu izmantošanu vai skaidri neierobežo dalībvalstu tiesības veikt pasākumus, kuri var ietekmēt šādu kvotu izmantošanas saimnieciskās sekas (spriedums Iberdrola u.c., EU:C:2013:660, 28. punkts).
20 Šajos apstākļos dalībvalstis principā var veikt tādus ekonomikas politikas pasākumus kā piemērojamo cenu kontrole atsevišķu produktu vai būtisku resursu tirgos, nosakot veidu, kādā ražotājiem bez maksas piešķirto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu vērtība atsauksies uz patērētājiem (spriedums Iberdrola u.c., EU:C:2013:660, 29. punkts).
21 Tomēr šādu pasākumu veikšana nedrīkstētu neitralizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanas principu, nedz arī apdraudēt Direktīvas 2003/87 mērķi (spriedums Iberdrola u.c., EU:C:2013:660, 30. punkts).
22 Šajā ziņā Direktīvas 2003/87 10. pantā paredzētajam bezmaksas principam ir pretrunā ne tikai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu piešķiršanas cenas tieša noteikšana, bet arī maksājuma, kas saistīts ar minēto kvotu piešķiršanu, iekasēšana a posteriori (spriedums Iberdrola u.c., EU:C:2013:660, 31. punkts).
23 Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem materiāliem izriet, ka pamatlietā aplūkotais dāvinājuma nodoklis 32 % likmes apmērā jāmaksā par bezmaksas iegūtajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām par elektroenerģijas ražošanu, sadedzinot degvielu, izņemot koģenerāciju.
24 Tādējādi ir jākonstatē, ka tāds pasākums, par kuru ir runa pamatlietā, kurā paredzēta vienīgi emisijas kvotu piešķiršana, nevis to izmantošana, tostarp konkrētajā nozarē un ierobežotā laikposmā, kurš daļēji atbilst tam, attiecībā uz kuru Savienības likumdevējs uz noteiktu laiku ieviesa kvotu piešķiršanas gandrīz bez maksas principu, ir uzskatāms par slogu, kas gulstas uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas piešķiršanu un kas neatbilst Direktīvā 2003/87 ieviestai bezmaksas prasībai.
25 Ir arī jāpiebilst, ka šim pasākumam, attiecībā uz kuru no lēmuma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka tas bija paredzēts, lai gūtu papildu ienākumus saules enerģijas spēkstaciju apkalpojošajām personām, ir citi mērķi kā Direktīvai 2003/87. Tādējādi to arī nevar uzskatīt par stingrāku aizsargpasākumu LESD 193. panta izpratnē (skat. pēc analoģijas spriedumus Deponiezweckverband Eiterköpfe, C‑6/03, EU:C:2005:222, 49, un 52. punkts, kā arī Azienda Agro‑Zootecnica Franchini un Eolica di Altamura, C‑2/10, EU:C:2011:502, 50. punkts).
26 Čehijas Republikas valdība tomēr norādīja, ka Direktīvas 2003/87 10. pantam neesot pretrunā tāds dāvinājuma nodoklis, par kuru ir runa pamatlietā, jo tas praktiski veido mazāk par 10 % no šīs dalībvalsts piešķirto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu kopējās vērtības.
27 Šajā ziņā tomēr ir jānorāda, ka šī panta otrajā teikumā attiecībā uz konkrēto periodu ir paredzēts vismaz 90 % no kvotām bezmaksas piešķiršanas princips, nenorādot uz to vērtību.
28 Tāpat ir jāuzsver, ka Čehijas Republikas valdības izvirzītā interpretācija ir pretrunā ar Direktīvas 2003/87 10. pantu sasniedzamajam mērķim uz noteiktu laiku samazināt Eiropas Savienības ieviestā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirgus radīto ekonomisko ietekmi, izvairoties no dažu ražošanas nozaru, uz kurām attiecas šī direktīva, konkurētspējas zuduma (spriedums Iberdrola u.c., EU:C:2013:660, 39. punkts). Šāds mērķis faktiski nozīmē, ka kvotu, kuras var piešķirt bez maksas, skaita samazinājums līdz 10 % ir labvēlīgs katras iesaistītās nozares dalībniekiem, nevis attiecībā uz visām dalībvalsts izsniegtajām kvotām, ievērojot vienlīdzības principu.
29 Ņemot vērā šos apsvērumus, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai var uzskatīt, ka dāvinājuma nodoklis, par kuru ir runa šajā pamatlietā, nav pretrunā Direktīvas 2003/87 10. pantā paredzētajai emisijas kvotu piešķiršanai par atlīdzību, nepārsniedzot 10 % griestus.
30 Līdz ar to uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/87 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir aplikšana ar pamatlietā aplūkoto dāvinājuma nodokli, ja ar šo nodokli nav ievēroti šajā pantā paredzētās emisiju kvotu piešķiršanas par atlīdzību griesti 10 % apmērā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
Par tiesāšanās izdevumiem
31 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā aplikšana ar pamatlietā aplūkoto dāvinājuma nodokli, ja ar to nav ievēroti šajā pantā paredzētās emisiju kvotu piešķiršanas par atlīdzību griesti 10 % apmērā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
[Paraksti]