Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 8. janvārī Sonasurf Internacional – Shipping, Lda (Zona Franca da Madeira), Mastshipping – Shipping, Sociedade Unipessoal, Lda (Zona Franca da Madeira) un Latin Quarter – Serviços Marítimos Internacionais, Lda (Zona Franca da Madeira) iesniegušas par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2023. gada 27. oktobra rīkojumu lietās T-718/22 un T-723/22 Eutelsat Madeira/Komisija (Madeiras Brīvā zona)
(Lieta C-9/24 P)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Sonasurf Internacional – Shipping, Lda (Zona Franca da Madeira), Mastshipping – Shipping, Sociedade Unipessoal, Lda (Zona Franca da Madeira), Latin Quarter – Serviços Marítimos Internacionais, Lda (Zona Franca da Madeira) (pārstāves: S. Fernandes Martins un M. Mendonça Saraiva, advokātes)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:
i. atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2023. gada 27. oktobra rīkojumu lietā T-723/22 un, rīkojoties minētās tiesas vietā, atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2022/1414 1 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko [Portugāle] īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira;
un samērīgi ar to, cik lielā mērā tiks apmierināts iepriekš izklāstītais prasījums,
ii. piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1. Pirmais pamats: Kļūdains vērtējums pārsūdzētajā nolēmumā jautājumā par “darbvietu izveides” jēdziena piepildīšanu ar saturu:
⎯ Pretēji tam, kā uzskata Vispārējā tiesa, Komisija ir uzspiedusi Portugāles valstij GDV (gada darba vienību) un FTE (pilnslodzes ekvivalenta) metodes izmantošanu – šajā ziņā skat. Komisijas lēmuma 173.–179. un 216. apsvērumu;
⎯ No pārsūdzētā nolēmuma izriet, ka Vispārējās tiesas ieskatā gan 2007. un 2013. gada lēmumi, gan pats III shēmas atļaušanas loģiskais pamatojums liecina par to, ka GDV/FTE metodes izmantošana ir obligāta. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka šādai argumentācijai nav juridiska pamata, jo nedz 2007. un 2013. gada lēmumos, nedz Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (turpmāk tekstā – “RAP 2007.–2013. gadam”) 5. sadaļā – kas ir piemērojama darbības atbalstam, par kādu uzskatāma III shēma – nav ietverta neviena atsauce uz GDV/FTE metodi;
⎯ Šī metode ir minēta tikai 52. zemsvītras piezīmē, kas ietilpst RAP 2007.–2013. gadam 4. sadaļā, kura piemērojama tikai ieguldījumu atbalstam, par kādu savukārt nav uzskatāma III shēma;
⎯ Tā kā RAP 2007.–2013. gadam 52. zemsvītras piezīme šajā gadījumā nav piemērojama un Savienības tiesībās nav jēdziena “darbvietu izveide” transversāli piemērojamas definīcijas, III shēmas īstenošanas kontekstā šis jēdziens ir piepildāms ar saturu atbilstīgi valsts tiesībām, tādējādi ievērojot samērīguma un subsidiaritātes principus, kuri dalīto kompetenču jomā Savienības leģislatīvo iejaukšanos aprobežo ar to, kas ir stingri nepieciešams, lai sasniegtu Līgumos nospraustos mērķus;
⎯ Starp Portugāles darba tiesību normām un Savienības tiesību normām, tostarp tām, kas piemērojamas valsts atbalsta jomā, nav konstatējama nekāda pretruna, kas varētu pamatot šo pirmo minēto normu nepiemērojamību;
⎯ Portugāles darba tiesību normu piemērošana nerada katrā ziņā netaisnīgas sekas un neliedz konstatēt faktiski nostrādāto laiku Komisijas ierosinātajā veidā;
⎯ GDV/FTE kritērija akla piemērošana ir pretrunā Portugāles tiesībām, jo šajā kritērijā netiek ņemtas vērā šajās tiesībās aizsargātās neaizsargātības situācijas, piemēram, saistībā ar bērnu audzināšanu un slimību;
⎯ Valsts tiesību atstāšana bez piemērošanas, dodot priekšroku Savienības tiesībās noteiktas metodes piemērošanai, Vispārējai tiesai bija jāattaisno ar deduktīvu argumentāciju, taču tā šādi nav rīkojusies, un tāpēc pārsūdzētais nolēmums ir prettiesisks un atceļams, aizstājot to ar citu nolēmumu, ar kuru pilnībā tiktu atcelts Komisijas 2020. gada 4. decembra Lēmums (ES) 2022/1414.
2. Otrais pamats: Kļūdains vērtējums, pārsūdzētajā nolēmumā atzīstot, ka Komisijas 2020. gada 4. decembra Lēmums (ES) 2022/1414 4 nav pretrunā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principiem
⎯ Nedz 2007. un 2013. gada lēmumos, nedz RAP 2007.–2013. gadam nav noteikta metode, kas jāizmanto “darbvietu izveides” jēdziena piepildīšanai ar saturu, un tāpēc ir skaidrs, ka, izvērtējot gan Komisijas ierasto praksi, gan III shēmas tvērumu un struktūru, ir secināms, ka metodoloģija, saskaņā ar kuru darbvietas tiek definētas GDV/FTE izteiksmē, nav piemērojama. Tādējādi, ja uzskatītu – kā to dara Vispārējā tiesa –, ka attiecīgais nosacījums var tikt interpretēts tikai tā, kā to piedāvā Komisija, secināms būtu vienīgi tas, ka attiecīgais tiesiskais regulējums ir neskaidrs;
⎯ Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka Komisijas (vismaz astoņus gadus) ilgā bezdarbība neesot radījusi kaitīgas sekas, lai gan ir skaidrs, ka šādai bezdarbībai nevar nerasties tiesiskas sekas tāpēc vien, ka nav noteikts maksimālais termiņš, kurā šai iestādei jāveic kontrole;
⎯ Apelācijas sūdzības iesniedzējas ir bijušas pārliecinātas par III shēmas pilnīgu saderīgumu ar iekšējo tirgu tāpēc, ka šo shēmu bija atļāvusi Komisija un ar to tika aizstāta visādā ziņā līdzīgā iepriekšējā shēma, proti, II shēma, par kuras saderīgumu ar Savienības tiesībām nekad nebija radušās šaubas;
⎯ Apstāklis, ka Portugāles valsts Komisijai bija regulāri sniegusi informāciju, kas ļauj pārbaudīt šā atbalsta īstenošanu, kopā ar apstākli, ka Komisija nebija nekad publiski izteikusies par šā atbalsta nelikumīgumu, ir uzskatāmi par konkrētām garantijām tam, ka Portugāles valsts sniegtais atbalsts ir likumīgs, un III shēmas atbalsta saņēmējiem šajā ziņā rada tiesisko paļāvību;
⎯ Nav ticams, ka atbalsta “vidusmēra saņēmējs” (juridiskā jēdziena “vidusmēra cilvēks” izpratnē), kas atrastos apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā, jēdzienu “darbvietu izveide” būtu piemērojis RAP 2007.–2013. gadam 52. zemsvītras piezīmes izpratnē – t.i., izmantojot GDV/FTE metodi – ņemot vērā Komisijas nerīkošanos un to, ka nav skaidru norāžu tā darīt – vai vispār būtu aizdomājies par šā jēdziena piemērojamību, jo nekas nenorāda uz to, ka tam šādi būtu jārīkojas;
⎯ Tādējādi ir skaidri redzams, ka pārsūdzētajā nolēmumā, uzskatot, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi nav pārkāpti, ir pieļauta kļūda vērtējumā, tāpēc minētais nolēmums ir jāatceļ.
____________
1 OV 2022, L 217, 49. lpp.