PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2008. gada 22. maijā
Lieta T‑250/06 P
Martial Ott u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Apelācijas sūdzība – Pretapelācijas sūdzība – Pieņemamība – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2004. gada paaugstināšana amatā – Prioritātes punktu piešķiršana – Civildienesta noteikumu 45. panta vispārējie īstenošanas noteikumi – Iebilde par prettiesiskumu – Motīvu daļas aizstāšana – Daļēji pamatota un daļēji nepamatota apelācijas sūdzība – Iztiesājams strīds – Prasības noraidīšana
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2006. gada 30. jūnija rīkojumu lietā F‑87/05 Ott u.c./Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑73. un II‑A‑1‑263. lpp.), lūdzot atcelt šo rīkojumu. Komisijas pretapelācijas sūdzība par pārsūdzēto rīkojumu
Nolēmums Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2006. gada 30. jūnija rīkojumu lietā F‑87/05 Ott u.c./Komisija atcelt tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta prasība, ko bija iesniedzis Francis Weiler k‑gs. Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt. Noraidīt pretapelācijas sūdzību. Noraidīt Francis Weiler k‑ga Civildienesta tiesā iesniegto prasību, kas reģistrēta ar numuru F‑87/05. Martial Ott k‑gs, Fernando Lopez Tola k‑gs un Francis Weiler k‑gs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī atlīdzina četras piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz vienu piektdaļu no tiesāšanās izdevumiem, kas tai radušies šajā tiesvedībā. Francis Weiler k‑gs un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Civildienesta tiesā.
Kopsavilkums
1. Apelācijas sūdzība – Priekšmets – Lūgums atcelt Civildienesta tiesas spriedumu, kurā ir atzīts, ka nav jālemj par iebildumu par nepieņemamību attiecībā uz prasību, kura ir noraidīta kā nepamatota – Noraidīšana
(Tiesas Statūtu I pielikuma 9. pants)
2. Apelācijas sūdzība – Pamati – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība – Šīs tiesas veiktās Kopienu tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība
(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Pirmās instances tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkts)
3. Apelācijas sūdzība – Pamati – Jauna argumenta izmantošana – Pieņemamība – Robežas
(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Pirmās instances tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkts)
4. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
5. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
1. Civildienesta tiesai ir jāizvērtē, vai pareiza tiesvedības norise pamato prasības noraidīšanu pēc būtības, nelemjot par atbildētājas iebildumu par nepieņemamību, kas nav uzskatāms par atbildētājas interesēm pretēju lēmumu. Līdz ar to apelācijas sūdzība par šo lēmumu ir jānoraida.
(skat. 75. un 76. punktu)
Atsauce: Tiesa, 2007. gada 22. novembris, C‑6/06 P Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Padome, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, I‑164.* lpp., 21. punkts.
2. Apelācijas sūdzībā precīzi ir jānorāda atceļamā sprieduma apstrīdētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, kuri īpaši pamato šādu prasību. Šai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, kurā, neparedzot argumentus, lai precīzi identificētu kļūdu tiesību piemērošanā, vienīgi tekstuāli tiek atkārtoti pamati un argumenti, kuri jau ir minēti pirmajā instancē.
Savukārt, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Civildienesta tiesas veikto Kopienu tiesību interpretāciju vai piemērošanu, apelācijas procesā var tikt no jauna izskatīti pirmajā instancē pārbaudītie tiesību jautājumi. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu šādi pamatot apelācijas sūdzību ar pamatiem un argumentiem, kas jau izmantoti Civildienesta tiesā, minētajam procesam daļēji zustu jēga.
(skat. 81. un 82. punktu)
Atsauces: Tiesa, 2003. gada 6. marts, C‑41/00 P Interporc/Komisija, Recueil, I‑2125. lpp., 17. punkts; 2006. gada 26. oktobris, C‑68/05 P Koninklijke Coöperatie Cosun/Komisija, Krājums, I‑10367. lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 55. punkts.
3. Apelācijas tiesvedībā Pirmās instances tiesā apelācijas sūdzības iesniedzējs var pamatoti pirmo reizi minēt argumentu, kurš nav ticis apspriests pirmajā instancē, ja vien ar to nekādi netiek grozīts strīda priekšmets Civildienesta tiesā.
(skat. 88. punktu)
Atsauce: Tiesa, 2007. gada 18. janvāris, C‑229/05 P PKK un KNK/Padome, Krājums, I‑439. lpp., 66. un 67. punkts.
4. Ar Komisijas iekšējo tiesisko regulējumu izveidotajā paaugstināšanas amatā sistēmā, kas balstīta uz nopelnu saskaitīšanu un kam ir raksturīga ikgadēja dažādu punktu piešķiršana ierēdņiem, iecēlējinstitūcijai uz pagaidu laiku, ņemot vērā ierobežojumus, kas ir neizbēgami, pārejot no viena vadības veida uz citu, un kas tai var likt uz laiku un noteiktās robežās nepiemērot stingri piemērojamos pastāvīgos noteikumus un principus, kuri parasti ir piemērojami attiecīgajām situācijām, bija jāgroza noteikumi par paaugstināšanu amatā. Tomēr šādām atkāpēm jābūt pamatotām ar imperatīvu nepieciešamību, kas ir saistīta ar pāreju, un tās ne piemērošanas laika, ne apmēra ziņā nevar pārsniegt to, kas nepieciešams saskaņotai pārejai no vienas sistēmas uz otru. Šajā ziņā, lai tiktu ņemti vērā nopelni, kurus attiecīgajā pakāpē uzkrājuši ierēdņi, kuri ieņēma amatu laikā, kad minētā sistēma stājās spēkā, pārejas noteikumos šiem ierēdņiem ir paredzēts piešķirt dažādus pārejas punktus.
Runājot par pārejas prioritātes punktu piešķiršanu ierēdņiem pēc iestādes iniciatīvas atkarībā no darba stāža attiecīgajā pakāpē līdz noteiktam daudzumam, šo punktu piešķiršanā pretēji parastajiem paaugstināšanas procedūru regulējošajiem noteikumiem tiek ņemts vērā pakāpē nostrādātais darba stāžs. Tomēr tādas sistēmas izveidošana, kurai ir raksturīga nopelnu saskaitīšana un nepieciešamība sasniegt noteiktu lielumu, kas atbilst prioritātes un nopelnu punktu summai, lai varētu tikt paaugstināts amatā, ietver to, ka tiek ņemti vērā ierēdņu nopelni kopš iepriekšējās paaugstināšanas, piešķirot noteiktu punktu skaitu un ievērojot īpašu metodi, kurā ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Pasākums, kurā automātiski tiek piešķirti prioritātes punkti atkarībā no darba stāža attiecīgajā pakāpē, atbilst imperatīvajai nepieciešamībai, kura ir saistīta ar pāreju, un tādi noteikumi, kuri ierobežo tā piemērojamību, piemēram, tā piemērošana tikai pirmajai paaugstināšanai pēc jaunās sistēmas ieviešanas, šo punktu ierobežotais skaits no visiem piešķiramajiem punktiem, kā arī paaugstinājuma piešķiršana, ja ir ievērots nosacījums, ka ierēdnis ir saņēmis noteiktu skaitu pēdējā karjeras novērtējuma ziņojumā, ļauj secināt, ka iecēlējinstitūcija nav pārsniegusi to, kas ir nepieciešams organizētai pārejai no viena režīma uz citu.
Tā tas a fortiori ir arī attiecībā uz pārejas prioritātes punktiem, kuri netiek automātiski piešķirti, balstoties tikai uz darba stāžu, bet gan tiek piešķirti tikai pēc tam, kad ir ņemti vērā arī attiecīgā ierēdņa nopelni, jo to skaits var mainīties atkarībā no ierēdņa novērtējuma un tie netiek piešķirti tad, ja šis novērtējums ir īpaši zems.
Runājot par pārejas prioritātes punktiem, kurus iecēlējinstitūcija var piešķirt pēc paaugstināšanas komiteju ieteikuma, – tie ir tikuši ieviesti, lai taisnīgi atrisinātu īpašās problēmas, kas saistītas ar pāreju no agrākās sistēmas uz jauno. Šis īpašais mērķis noteikti atbilst visu pārejas punktu mērķim, proti, ņemt vērā ierēdņa nopelnus kopš viņa pēdējās paaugstināšanas amatā, tāpēc ar tiesību normu, kurā paredzēta to piešķiršana, pašu par sevi netiek pārkāpts Civildienesta noteikumu 45. pants. Tas, ka šāda piešķiršana varētu novest pie patvaļīgas paaugstināšanas amatā, var izrietēt no tā, kā šī tiesību norma tiek piemērota konkrētā gadījumā, nevis no tai raksturīga prettiesiskuma.
Pārejas punkti, kurus var piešķirt ierēdņiem, kuri ir ieteikti paaugstināšanai iepriekšējā paaugstināšanā, bet nav tikuši paaugstināti, arī nav pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam.. Iecēlējinstitūcijai, salīdzinoši izvērtējot nopelnus, principā ir tiesības ņemt vērā, ka ierēdnis jau ir bijis ieteikts paaugstināšanai iepriekšējā paaugstināšanā, ar nosacījumu, ka ierēdnis nav zaudējis nopelnus un ka viņa nopelni tiek salīdzināti ar citu uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu nopelniem, kā tas ir paredzēts Komisijas noteiktajos pārejas noteikumos.
(skat. 109.–117. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 207., 210., 211., 212. un 213. punkts un tajos minētā judikatūra, kā arī 214.–219. un 222. punkts.
5. Ar Komisijas iekšējo tiesisko regulējumu izveidotā paaugstināšanas amatā sistēma, kas balstīta uz nopelnu saskaitīšanu un kam ir raksturīga ikgadēja dažādu punktu piešķiršana ierēdņiem, no kuriem dažus – “nopelnu punktus” – iegūst, pārveidojot atzīmi, ko ierēdnis saņēmis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. pantu veiktajā periodiskajā novērtējumā, bet citi – “prioritātes punkti”, kuru mērķis ir atlīdzinājums ierēdņiem, kuri ir pārsnieguši savus individuālos mērķus vai veiksmīgi ir pildījuši papildu pienākumus iestādes interesēs, – tiek piešķirti papildus un paši par sevi nav noteicoši paaugstināšanai, nav pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, ciktāl šo abu punktu veidu mērķis ir atlīdzība par nopelniem un to piešķiršanu vienmēr pamato ar nopelniem saistīti apsvērumi.
Tas attiecas arī uz papildu prioritātes punktiem, kuru piešķiršana neietekmē ģenerāldirekcijā paredzēto kopējo prioritātes punktu skaitu, kuri var tikt piešķirti saskaņā ar paaugstināšanas komitejas ieteikumu pēc ierēdņa, kurš uzskata, ka viņam būtu jāsaņem lielāks skaits prioritātes punktu, sūdzības, ja šī sūdzība tiek atzīta par pamatotu, ja vien šie punkti tiek piešķirti atbilstoši tādiem pašiem kritērijiem kā katrā ģenerāldirekcijā piešķirtie prioritātes punkti, proti, balstoties uz attiecīgo ierēdņu nopelniem.
(skat. 119.–124. punktu)
Atsauce: Buendía Sierra/Komisija, minēts iepriekš, 136.–138., 305. un 306. punkts.