Lieta T‑249/06

Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT)

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports – Normālās vērtības aprēķināšana – Sadarbība Kopienas ražošanas nozarē– Korekcija – Funkcijas, kas līdzinās to aģentu funkcijām, kuri strādā par komisijas maksu – Viena ekonomiska vienība – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Piedāvājums uzņemties saistības – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Parastās vērtības noteikšana – Saliktās vērtības izmantošana

(Padomes Regulas Nr. 384/96 6. panta 8. punkts un 18. pants)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi

(Padomes Regulas Nr. 384/96 3. panta 2., 3., 5., 6. un 7. punkts, 6. panta 2. punkts un 18. panta 3. punkts)

4.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Piekļuve lietas materiāliem – Nekonfidenciālo kopsavilkumu paziņošana

(Padomes Regulas Nr. 384/96 19. panta 3. punkts)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Komisijas rīcības brīvība

(Padomes Regulas Nr. 384/96 5. panta 4. punkts)

6.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajos procesos – Antidempings

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkts un 20. panta 2. punkts)

7.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Eksporta cenas aprēķins

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts)

8.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Korekcijas

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkts)

9.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Piedāvājumi uzņemties saistības attiecībā uz cenām – Pieņemšana – Iestāžu rīcības brīvība

(Padomes Regulas Nr. 384/96. 8. panta 1. punkts)

1.      Tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ.

No tā izriet, ka Kopienu tiesas kontrolei pār iestāžu veiktajiem vērtējumiem ir jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ievēroti procesa noteikumi, vai ir pareizi norādīti apstākļi, kas ņemti vērā, veicot apstrīdēto izvēli, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo apstākļu novērtējumā un vai nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana.

(sal. ar 38. un 39. punktu)

2.      Lai gan Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība, tomēr Kopienu tiesību sistēmā ietverto garantiju ievērošana administratīvajos procesos tāpēc ir vēl nozīmīgāka. Viena no šīm garantijām it īpaši ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un neatkarīgi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā.

Šādā kontekstā, tā kā tirdzniecības aizsardzības un īpaši antidempinga pasākumu jomā Kopienu tiesa nevar iejaukties vērtējumā, kas jāveic Kopienu iestādēm, tai tomēr ir jāpārliecinās, ka iestādes ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus un novērtē lietas materiālus ar vajadzīgo rūpību, lai varētu uzskatīt, ka saliktā normālā vērtība ir noteikta saprātīgi.

Šajā sakarā, ja Komisijai ir pretrunīga informācija vai vismaz informācija, kuras spēkā esamība var tikt apstrīdēta, prasītājam ir jāsniedz pierādījums tam, ko tas apgalvo un uz ko tas vēlas atsaukties. Neesot šādam pierādījumam, Komisija izpilda savu pienākumu ar vajadzīgo rūpību un neatkarību pārbaudīt visus attiecīgajā lietā nozīmīgos apstākļus gadījumā, ja tā paziņo, ka nevar ņemt vērā jaunu nepārbaudītu informāciju.

(sal. ar 40., 41., 50., 51. un 53. punktu)

3.      Lai gan saskaņā ar Antidempinga pamatregulu Nr. 384/96 Komisijai kā izmeklējošai iestādei ir pienākums noteikt, vai antidempinga procedūrā aplūkojamā prece ir attiecīgā dempinga priekšmets un vai tā, nonākot brīvā apgrozībā Kopienā, rada kaitējumu, un vai tāpēc šai iestādei daļa no pierādīšanas pienākuma nebūtu jānodod citam lietas dalībniekam, šī regula tik un tā nepiešķir Komisijai nekādas pilnvaras, kas tai ļautu piespiest sabiedrības piedalīties izmeklēšanā vai sniegt informāciju. Šādos apstākļos Padome un Komisija ir atkarīga no lietas dalībnieku brīvprātīgas sadarbošanās, iesniedzot nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā. Šajā kontekstā lietas dalībnieku atbildes uz minētās regulas 6. panta 2. punktā paredzētajām anketām tātad ir būtiska antidempinga procedūras norises daļa.

Lai gan antidempinga procedūras dalībniekiem, piemērojot Regulas Nr. 384/96 6. panta 2. punktu, principā ir pienākums iesniegt atbildi uz Komisijas anketu, no šīs pašas regulas 18. panta 3. punkta redakcijas izriet, ka informāciju, kas ir iesniegta citādā veidā vai citā dokumentā, nedrīkst neņemt vērā, ja neviena no iespējamām nepilnībām nerada pārmērīgas grūtības saprātīgi pareizu secinājumu pieņemšanai, ja informācija ir iesniegta savlaicīgi, ja tā ir pierādāma un ja attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi.

Tāpat, ja viens lietas dalībnieks nav iesniedzis atbildi uz minēto anketu, bet ir iesniedzis citā dokumentā ietvertu informāciju, tam nevar pārmest nekādu nevēlēšanos sadarboties, ja ir izpildīti šie četri nosacījumi. Šāds lietas dalībnieks netiks uzskatīts par tādu, kurš nesadarbojas, ja nepilnības, iesniedzot datus, būtiski neietekmē izmeklēšanas norisi. Šādā situācijā Padomei nevar pārmest, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ja tā ir uzskatījusi, ka atbildes uz anketu neesamība nav sagrozījusi nedz zaudējumu noteikšanu, nedz zaudējumu starpības aprēķinu.

(sal. ar 87., 88., 90.–92. un 98. punktu)

4.      Antidempinga procedūras ietvaros pārkāpumi, ko Komisija pieļāvusi nekonfidenciālo kopsavilkumu paziņojumos, Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 19. panta 3. punkta izpratnē var būt procesuālo tiesību pārkāpums, kas ir pamats regulas, ar kuru tiek noteikti antidempinga maksājumi, atcelšanai tikai tad, ja ieinteresētajai personai nav bijis pietiekami zināms konkrētā dokumenta vai dokumentu būtiskais saturs un šī iemesla dēļ tā nav varējusi pienācīgi izteikt savu viedokli par to patiesumu vai nozīmīgumu. Tātad to, ka Komisija ir izmantojusi informāciju, attiecībā uz kuru nav sniegts nekāds nekonfidenciāls kopsavilkums, antidempinga procedūras dalībnieki var izvirzīt kā pamatu antidempinga pasākuma atcelšanai tikai tad, ja tie var pierādīt, ka šīs informācijas izmantošana ir izraisījusi to tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

Attiecībā uz tiesību piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas tikai tad, ja konkrēto dokumentu izpaušanas rezultātā rastos pat neliela iespēja nonākt pie cita administratīvā procesa iznākuma gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums būtu varējis uz to pamatoties minētajā procesā.

(sal. ar 131. un 134. punktu)

5.      Antidempinga procedūras ietvaros Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 5. panta 4. punktā Komisijai vispār nav ietverts pienākums izbeigt uzsāktu antidempinga procedūru, ja sūdzības pamatojuma līmenis ir nokrities zem 25 % no Kopienas ražošanas apjoma. Šis pants attiecas tikai uz sūdzības pamatojuma līmeni, kas vajadzīgs, lai Komisija varētu uzsākt procedūru. Šāda interpretācija ir apstiprināta šīs pašas regulas 9. panta 1. punkta formulējumā. Tāpat pat tad, ja Kopienas ražošanas nozare sūdzību atsauc, Komisijai nav pienākuma izbeigt procedūru, bet gan izvēles iespēja izbeigt procedūru.

(sal. ar 139. punktu)

6.      Saskaņā ar tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu, uzņēmumiem, kurus skar izmeklēšanas procedūra, kas notiek pirms antidempinga regulas pieņemšanas, administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu pareizību un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā dēļ radušos kaitējumu.

Tomēr, lai gan likumdevējs atbilstoši Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 20. panta 2. punktam ir vēlējies konkrētajiem lietas dalībniekiem, cita starpā eksportētājiem, atzīt tiesības tikt informētiem par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts ierosināt iestādei noteikt galīgos antidempinga maksājumus, Komisijai šajā sakarā attiecīgie lietas dalībnieki nav jāinformē par visiem konkrētajiem atbilstošajiem faktiem vai tiesību normām, piemēram, zaudējumu noteikšanas niansēm.

Turklāt konkrētiem lietas dalībniekiem antidempinga procedūrā normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājuma ietveros ir tiesības tikt informētiem ne tikai par to, ka ir veikta korekcija atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam, bet arī par iemesliem, kuru dēļ korekcija ir veikta. Līdz ar to vienkāršu Komisijas paziņojumu konkrētajiem lietas dalībniekiem par to, ka ir veikta korekcija, nepaskaidrojot iemeslus, nevar uzskatīt par pietiekamu tiesību uz aizstāvību ievērošanas kontekstā.

Tomēr šāds Komisijas izdarīts pārkāpums var būt tiesību uz aizstāvību pārkāpums, kurš pamato regulas, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu, atcelšanu, tikai tad, ja prasītājs ir pierādījis, nevis ka minētajai regulai būtu atšķirīgs saturs, bet ka tas savu aizstāvību būtu varējis nodrošināt labāk, ja šī pārkāpuma nebūtu.

(sal. ar 64., 146., 148., 200., 201. un 208. punktu)

7.      Antidempinga procedūras ietvaros un it īpaši attiecībā uz eksporta cenas aprēķinu ražošanas un pārdošanas darbību sadale grupas, kuru veido nošķirtas juridiskās sabiedrības, iekšienē nekādi nevar mainīt faktu, ka runa ir par vienu ekonomisko vienību, kura šādā veidā organizē to darbību kopumu, kuras citos gadījumos veic vienība, kas ir viena arī no juridiskā viedokļa.

Ja tiek konstatēts, ka ražotājs pienākumus, kuri parasti ietilpst iekšējās tirdzniecības nodaļas [pienākumos], uztic savu preču izplatīšanas sabiedrībai, kuru tas kontrolē ekonomiskā ziņā un ar kuru tas veido vienu ekonomisko vienību, fakts, ka iestādes pamatojas uz cenām, kuras ir samaksājis pirmais no izplatītājas meitas sabiedrības neatkarīgais pircējs, ir pamatots. Tas, ka tiek ņemtas vērā izplatītājas meitas sabiedrības cenas, ļauj izvairīties no tā, ka izmaksas, kuras acīmredzami ir ietvertas preces pārdošanas cenā, kad šo pārdošanu veic ražotāja struktūrā ietverta pārdošanas nodaļa, vairs tā nav gadījumā, kad šo pašu pārdošanas darbību veic juridiski nošķirta, kaut arī ražotāja ekonomiskajai kontrolei pakļauta sabiedrība.

Viena ekonomiskā vienība pastāv tad, ja ražotājs pienākumus, kuri parasti ietilpst šo preču izplatītājas sabiedrības [pienākumos], uztic iekšējās tirdzniecības nodaļai, kuru tā kontrolē ekonomiskā ziņā. Turklāt kapitāla struktūra ir būtiska norāde uz vienas ekonomiskās vienības esamību. Pie tam viena ekonomiskā vienība var pastāvēt, ja ražotājs veic daļu no pārdošanas funkcijām papildus tām, kuras veic šo preču izplatītāja sabiedrība.

(sal. ar 177.–179. punktu)

8.      Gan no Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkta redakcijas, gan struktūras izriet, ka eksporta cenas vai normālās vērtības korekcija var tikt veikta, tikai lai ņemtu vērā atšķirības saistībā ar faktoriem, kuri ietekmē cenas un tātad to salīdzināmību. Korekcijas iemesls ir atjaunot simetriju starp normālo vērtību un eksporta cenu. Līdz ar to, ja korekcija ir veikta pamatoti, tas nozīmē, ka ir atjaunota šī simetrija. Turpretī, ja korekcija ir veikta nepamatoti, tas nozīmē, ka ir saglabāta vai radīta asimetrija starp normālo vērtību un eksporta cenu.

Turklāt tāpat kā lietas dalībniekam, kurš Regulas Nr. 3884/96 2. panta 10. punkta ietvaros lūdz veikt korekcijas, kuru mērķis ir padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, ir jāiesniedz pierādījums, ka tā lūgums ir pamatots, iestādēm, ja tās uzskata, ka ir jāveic šāda veida korekcija, ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz norādēm, kuras ļauj pierādīt faktora, sakarā ar kuru tiek veikta korekcija, esamību un noteikt tā ietekmi uz cenu salīdzināmību.

(sal. ar 180., 184., 194. un 195. punktu)

9.      Neviena Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 norma neparedz Kopienu iestādēm pienākumu pieņemt piedāvājumus uzņemties saistības attiecībā uz cenām, kuras piedāvā tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšējā izmeklēšana antidempinga maksājumu noteikšanai. Turpretī no minētās regulas izriet, ka to, vai šādas saistības ir pieņemamas, nosaka iestādes savas rīcības brīvības ietvaros.

Atbilstoši minētās pamatregulas 8. panta 1. punktam nozīmīgs nosacījums, lai Komisija pieņemtu piedāvājumu uzņemties saistības, ir tas, ka “eksportētāji brīvprātīgi [ir uzņēmušies] pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām”. Līdz ar to piedāvājuma uzņemties saistības noraidījums var pamatoti izrietēt no secinājuma, ka piedāvātās minimālās importa cenas nav pietiekamas, lai novērstu dempinga radīto kaitējumu.

(sal. ar 225. un 230. punktu)