Language of document : ECLI:EU:T:2021:718

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2021. gada 20. oktobrī (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo spirālveida matu gumiju – Agrāku dizainparaugu nodošana atklātībā – Nodošana atklātībā internetā – Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts – Pušu procesuālo tiesību vienlīdzība – Pierādījumu elementi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā

Lietā T‑823/19

JMS Sports sp. z o.o., Lodza [Lódź] (Polija), ko pārstāv D. Piróg un J. Słupski, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv E. Śliwińska un D. Walicka, pārstāves,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

InterVion S.A., Varšava (Polija), ko pārstāv T. Grucelski un T. Gawliczek, advokāti,

par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2019. gada 13. septembra lēmumu lietā R 1573/2018‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp InterVion un JMS Sports,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents) un K. Kovalika‑Baņčika [K. KowalikBańczyk],

sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 4. decembrī,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 31. martā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 23. martā,

ņemot vērā Vispārējās tiesas lietas dalībniekiem uzdotus rakstveida jautājumus un viņu atbildes uz šiem jautājumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtas 2020. gada 25. un 30. novembrī un 1. decembrī,

pēc 2021. gada 15. janvāra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja JMS Sports sp. z o.o. ir Kopienas dizainparauga, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 2010. gada 24. jūnijā iesniegts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) un reģistrēts ar numuru 1723677‑0001, īpašniece attiecībā uz precēm, kuras definētas kā “matu sprādzes” un ietilpst 28.03. klasē atbilstoši 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu.

2        Apstrīdētais dizainparaugs ir attēlots šādi:

Image not found

3        2017. gada 3. janvārī persona, kas iestājusies lietā, InterVion S.A., pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, skatītu kopsakarā ar minētās regulas 5. un 6. pantu, iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu. Persona, kas iestājusies lietā, apgalvoja, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav novitātes un individuāla rakstura it īpaši salīdzinājumā ar šādiem diviem dizainparaugiem:

–        dizainparaugs “Fancy Fane”, kas 2009. gada 29. novembrī nodots atklātībā tīmekļvietnē http://faneaccessories.blogspot.fr/2009/11 (turpmāk tekstā – “tīmekļvietne” vai “blogs “faneaccessories.blogspot””) un attēlots šādi:

Image not found

Image not found

–        dizainparaugs “SwirliDo”, kas 2009. gada 1. novembrī nodots atklātībā tīmekļvietnē http://nouveaucheap.blogspot.com/2009/11 (turpmāk tekstā – “tīmekļvietne” vai “blogs “nouveaucheap.blogspot””) un minēts arī 2009. gada 10. jūlija tīmekļvietnes facialwork.com ekrānšāviņā, kurš iegūts, izmantojot tīmekļvietņu https://archive.org arhivēšanas pakalpojumu, kas pazīstams arī ar nosaukumu Wayback Machine. Dizainparaugs “SwirliDo” ir attēlots šādi:

Image not found

Image not found

4        Ar 2018. gada 26. jūnija lēmumu Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, motivējot ar to, ka tam nav novitātes Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē salīdzinājumā ar dizainparaugu “SwirliDo”.

5        2018. gada 13. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza apelācijas sūdzību, ar ko lūdza atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu.

6        Ar 2019. gada 13. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelācijas trešā padome noraidīja šī sprieduma 5. punktā minēto apelācijas sūdzību. Tā uzskatīja, ka agrāko dizainparaugu nodošana atklātībā ir pienācīgi pierādīta un ka šie dizainparaugi neļauj uzskatīt apstrīdēto dizainparaugu par jaunu. Šajā ziņā Apelācijas padome tostarp secināja, pirmkārt, ka prasītājai nav izdevies atspēkot pierādījuma ticamību par agrāku dizainparaugu “Fancy Fane” un “SwirliDo” nodošanu atklātībā vismaz divās šī sprieduma 3. punktā minētajās tīmekļvietnēs un, otrkārt, ka apstrīdētais dizainparaugs ir identisks diviem iepriekš minētajiem agrākajiem dizainparaugiem un līdz ar to tam nav novitātes Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē. Šajā kontekstā Apelācijas padome norādīja, ka prasītāja nevienā brīdī administratīvā procesa gaitā nav izvirzījusi argumentus, lai pierādītu atšķirības starp apstrīdēto dizainparaugu un abiem iepriekš minētajiem agrākajiem dizainparaugiem.

 Lietas dalībnieku prasījumi

7        Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas prasītājai radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē;

–        piespriest personai, kas iestājusies lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

8        EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasības pieteikuma A.5.–A.16. pielikuma pieņemamību

9        EUIPO, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka prasības pieteikuma A.5.–A.16. pielikums ir pierādījumu elementi, kas nebija iesniegti administratīvajā procesā un kas tādējādi pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā. EUIPO precizē, ka prasītājai bija iespēja iesniegt šos pierādījumu elementus administratīvajā procesā, bet tā to nebija izdarījusi. EUIPO no tā secina, ka iepriekš minētie pielikumi ir jānoraida kā nepieņemami.

10      Prasītāja iebilst, ka prasības pieteikuma A.5.–A.16. pielikums nav nepieņemami pierādījumu elementi un ar tiem netiek grozīts strīda priekšmets. Prasītājas ieskatā, šie pielikumi neveido pierādījumu elementus, bet ir izmantojami vienīgi, lai atvieglotu tās argumentācijas izpratni, it īpaši par iespējām manipulēt ar tīmekļvietnēs, piemēram, blogos, esošo informāciju. Prasītāja precizē, ka iepriekš minētajos pielikumos ietvertie dokumenti jebkurā brīdī var tikt izveidoti, izmantojot vispārēji pieejamus informātikas rīkus.

11      Jāatgādina, ka Vispārējā tiesā celtā prasība ir vērsta uz EUIPO Apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 6/2002 61. panta izpratnē, un šis tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā informāciju, kas šīm padomēm varēja būt pieejama to lēmumu pieņemšanas brīdī (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2011. gada 13. septembris, Wilfer/ITSB, C‑546/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:574, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi Vispārējās tiesas uzdevums nav atkārtoti pārbaudīt faktiskos apstākļus to dokumentu kontekstā, kuri pirmo reizi tajā ir iesniegti (skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Gramberg/EUIPO – Mahdavi Sabet (Mobilā tālruņa futrālis), T‑166/15, EU:T:2018:100, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

12      No lietas materiāliem izriet, ka iepriekš A.5.–A.16. pielikumā pievienotie dokumenti netika iesniegti Apelācijas padomē, neraugoties uz apstākli, ka prasītājai bija iespēja to darīt, bet pirmo reizi tika iesniegti Vispārējā tiesā. No tā izriet, ka, piemērojot šī sprieduma 11. punktā minēto judikatūru, minētie dokumenti ir jānoraida kā nepieņemami, jo tie neietilpst Apelācijas padomē izskatītā strīda faktiskajos apstākļos un līdz ar to nevar tikt ņemti vērā, pārbaudot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

13      Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas apgalvojums, ka minētie dokumenti esot iegūti, izmantojot tādus rīkus kā Google un Wayback Machine meklēšanas rīki, kuri ir brīvi pieejami, un attiecīgos dokumentus varot atkārtoti izveidot jebkurā brīdī. Proti, šis prasītājas izvirzītais apstāklis neietekmē konstatējumu, ka tad, ja Vispārējā tiesa savā vērtējumā būtu ņēmusi vērā iepriekš minētos pierādījumu elementus, tā veiktu faktisko apstākļu pārskatīšanu, ņemot vērā dokumentus, kas nebija iesniegti procesā Apelācijas padomē, tādējādi pārsniedzot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma kontroles, kura tai ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 61. pantu, robežas.

14      Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, prasības pieteikuma A.5.–A.16. pielikums ir jānoraida kā nepieņemami.

 Par lietas būtību

15      Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas saistīti attiecīgi ar Regulas Nr. 6/2002 5. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta, skatot tos kopsakarā, noteikumu par pierādīšanas pienākuma sadali pārkāpumu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 6/2002 5. panta 1. punkta, skatot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, pārkāpumu

16      Šī pamata ietvaros prasītāja iebilst pret apstrīdētajam dizainparaugam identiska dizainparauga agrāku nodošanu atklātībā Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē. Konkrētāk, tā apstrīd personas, kas iestājusies lietā, iesniegto pierādījumu elementu, kuri vērsti uz šīs nodošanas atklātībā agrāka rakstura konstatēšanu, pierādošo spēku. Savukārt prasītāja neapstrīd attiecīgo dizainparaugu, ko veido spirālveida matu gumija, identiskumu Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē.

17      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

18      Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparaugu pasludina par spēkā neesošu, ja tas neatbilst minētās regulas 5. pantā paredzētajam nosacījumam par novitāti.

19      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu reģistrētu dizainparaugu uzskata par jaunu, ja līdz datumam, kad ir iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz dizainparaugu, kura aizsardzību prasa, vai, ja ir runa par prioritāti, pirms prioritātes datuma, sabiedrībai nav darīts pieejams neviens identisks dizainparaugs.

20      Turklāt Regulas Nr. 6/2002 5. panta 2. punktā ir precizēts, ka dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras tikai nebūtiski.

21      Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktam, lai piemērotu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai [nodots atklātībā], ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai pirms datuma, kad ir iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz dizainparaugu, kura aizsardzību prasa, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Savienībā. Dizainparaugu tomēr neuzskata par nodotu atklātībā tikai tādēļ, ka tas ir atklāts trešai personai ar tieši vai netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.

22      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dizainparaugs tātad ir uzskatāms par nodotu atklātībā, tiklīdz lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz nodošanu atklātībā, ir pierādījis šo nodošanu atklātībā veidojošos faktus (skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Mobilā tālruņa futrālis, T‑166/15, EU:T:2018:100, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā nevar pierādīt, balstoties uz varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jābalsta uz konkrētiem un objektīviem apstākļiem, kas pierāda agrāka dizainparauga faktisku nodošanu atklātībā tirgū (skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Mobilā tālruņa futrālis, T‑166/15, EU:T:2018:100, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      No judikatūras arī izriet, ka spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi ir jāvērtē savstarpējā saistībā. Lai gan daži no šiem elementiem paši par sevi var būt nepietiekami, lai pierādītu agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā, tomēr, tos saistot vai aplūkojot kopā ar citiem dokumentiem vai informāciju, tie var palīdzēt pierādīt nodošanu atklātībā (skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Mobilā tālruņa futrālis, T‑166/15, EU:T:2018:100, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Turklāt, lai vērtētu dokumenta pierādošo spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un patiesums. It īpaši ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā sagatavošanas apstākļi un tā adresāts, kā arī, vērtējot tā saturu, ir jānoskaidro, vai tas šķiet saprātīgs un ticams (skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Mobilā tālruņa futrālis, T‑166/15, EU:T:2018:100, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Nedz Regulā Nr. 6/2002, nedz arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 2245/2002 (2002. gada 21. oktobris), ar ko īsteno Regulu Nr. 6/2002 (OV 2002, L 341, 28. lpp.), nav konkretizēta to pierādījumu elementu obligātā forma, kuri ir jāiesniedz spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā līdz apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam. No tā izriet, ka, pirmkārt, spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējs var brīvi izvēlēties pierādījumu, kura iesniegšanu EUIPO tas uzskata par lietderīgu, lai pamatotu savu spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu, un, otrkārt, ka EUIPO ir jāpārbauda visi iesniegtie elementi, lai izdarītu secinājumu, vai tie faktiski pierāda agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Visi/one/EUIPO – EasyFix (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

27      Izskatāmajā lietā no apstrīdētā lēmuma 4. un 24. punkta izriet, ka Apelācijas padome galvenokārt ir balstījusies uz šādiem personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem pierādījumu elementiem, lai secinātu par agrāko dizainparaugu nodošanu atklātībā:

–        tīmekļvietnes “faneaccessories.blogspot” 2009. gada 29. novembra ekrānšāviņš “faneaccessories.blogspot”, kurā redzams dizainparaugs “Fancy Fane” (skat. šī sprieduma 3. punkta pirmo ievilkumu);

–        tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” 2009. gada 1. novembra ekrānšāviņš, kurā redzams dizainparaugs “SwirliDo” (skat. šī sprieduma 3. punkta otro ievilkumu);

–        tīmekļvietnes “facialwork.com” 2009. gada 10. jūlija ekrānšāviņš, kurš iegūts, izmantojot Wayback Machine, un kurā minēts dizainparaugs “SwirliDo” (skat. šī sprieduma 3. punkta otro ievilkumu).

28      Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 33. punkta, Apelācijas padome ir ņēmusi vērā arī personas, kas iestājusies lietā, iesniegtos papildu pierādījumu elementus, kuri domāti tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu attiecībā uz dizainparaugu “SwirliDo” autentiskuma pierādīšanai. Šie papildu pierādījumu elementi bija:

–        tīmekļvietnē “nouveaucheap.blogspot” 2009. gadā publicēti raksti par skaistuma precēm, kas nav matu gumijas;

–        ekrānšāviņš, kurā redzami meklētājprogrammā Google veiktās meklēšanas rezultāti, kas apstiprina, ka raksts “SWIRLIDO OR SWIRLIDON’T?” 2009. gada 1. novembrī publicēts blogā “nouveaucheap.blogspot”;

–        Wayback Machine dokuments, kas apstiprina, ka 2009. gadā tīmekļvietne “nouveaucheap.blogspot” bija aktīva.

29      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā uzskatīja, ka dizainparauga attēla parādīšanās internetā ir notikums, ko var kvalificēt kā “publicēšanu” Regulas Nr. 6/2002 7. panta izpratnē un kas tātad pierāda nodošanu atklātībā, ja vien par šo notikumu saprātīgi nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē. Apstrīdētā lēmuma 26. punktā tā norādīja, ka prasītāja neapstrīd faktu, ka publicēšana tiešsaistē varētu tikt uzskatīta par nodošanu atklātībā, bet apstrīd tīmekļvietņu “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu “ticamību” vai “uzticamību”.

30      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 39. punktā secināja, ka prasītājai nav izdevies atspēkot pierādījumu ticamību par agrākā dizainparauga nodošanu atklātībā vismaz tīmekļvietnēs “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot”.

31      Šajā Apelācijas padomes secinājumā nav pieļauta kļūda.

32      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā ir sniegti vienīgi iespējamo publiskošanas gadījumu piemēri (izmantojot vārdus “publicēts pēc reģistrācijas vai citādi”, “izstādīts”, “izmantots tirdzniecībā”), nevis izsmeļošs uzskaitījums (“citādi nodots atklātībā”). Turklāt jau ir precizēts, ka nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz vietu, kur ir jānotiek nodošanai atklātībā, lai varētu uzskatīt, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 13. februāris, H. Gautzsch Großhandel, C‑479/12, EU:C:2014:75, 33. punkts). Pamatojoties uz šiem elementiem, ir jāapstiprina Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 25. punktā ietvertais apsvērums, ka dizainparauga attēla parādīšanās internetā ir notikums, ko var kvalificēt kā [tā] “publicēšanu” un kas tātad veido “nodošanu atklātībā” Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē.

33      Otrkārt, ir jānorāda, ka tīmekļvietņu “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņos ir skaidri redzami dizainparaugi “Fancy Fane” un “SwirliDo”, kas ir identiski apstrīdētajam dizainparaugam. Turklāt minētajos ekrānšāviņos bija skaidri redzamas divu tīmekļvietņu pilnās URL (Uniform Resource Locator) adreses, kā arī datumi, kad [iepriekš minētie dizainparaugi] tika nodoti atklātībai, proti, attiecīgi 2009. gada 29. novembris un 1. novembris. Tātad šie datumi ir agrāki par apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2010. gada 24. jūniju.

34      Treškārt, ir jākonstatē, ka tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņā ir redzama arī cita informācija ar laika zīmogu, kas pierāda, ka dizainparaugs “SwirliDo” tika nodots atklātībā 2009. gada 1. novembrī. Šī cita informācija ar laika zīmogu ir interneta lietotāju 2009. gada 1. un 2. novembra komentāri ar precīzu to publicēšanas laiku par rakstu “SWIRLIDO OR SWIRLIDON’T?”, kurā ietverts matu gumiju ar tirdzniecības nosaukumu “SwirliDo” kopsavilkums.

35      Ceturtkārt, netiek iebilsts pret apstrīdētā lēmuma 22. punktā ietverto apsvērumu, saskaņā ar kuru tīmekļvietnes “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ir specializēti blogi skaistuma piederumu jomā, kuros tiek piedāvātas preču prezentācijas un atsauksmes, lai ieinteresētās personas varētu aplūkot šīs preces un apmainīties viedokļiem par tām. Netiek iebilsts arī pret apstrīdētā lēmuma 31. punktā ietverto konstatējumu, saskaņā ar kuru abi iepriekšminētie blogi atšķīrās viens no otra. Apstāklis, ka divi iepriekš minētie viens no otra atšķirīgie blogi specializējas skaistuma piederumu jomā, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, pastiprina personas, kas iestājusies lietā, kā pierādījumu elementu iesniegto ekrānšāviņu pierādošo spēku.

36      Piektkārt, ir jākonstatē, ka dizainparauga “SwirliDo” nodošanu atklātībā 2009. gadā apstiprina turpmāk minētie trīs elementi, kuri iesniegti procesā Apelācijas padomē. Pirmām kārtām, to apstiprina tīmekļvietnes www.facialwork.com 2009. gada 10. jūlija ekrānšāviņš, kas iegūts ar Wayback Machine, un šis ekrānšāviņš ietver atsauci uz “SwirliDo” matu gumijām. Otrām kārtām, to apstiprina meklētājprogrammā Google veiktās meklēšanas rezultāts, kas saista dizainparaugu “SwirliDo” ar 2009. gadu. Trešām kārtām, to apstiprina ar Wayback Machine veikto meklējumu rezultāts, kas pierāda, ka tīmekļvietne “nouveaucheap.blogspot” bija aktīva 2009. gadā.

37      Šī sprieduma 33.–36. punktā sniegtie pierādījumu elementi, vērtējot tos kopumā, juridiski pietiekami pierāda, ka apstrīdētajam dizainparaugam identiski dizainparaugi “Fancy Fane” un “SwirliDo” tika nodoti atklātībā vēlākais 2009. gada novembrī, tos izplatot divās skaistuma piederumu jomā specializētās tīmekļvietnēs.

38      Šo secinājumu neatspēko prasītājas argumentācija.

39      Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka tīmekļvietņu ekrānšāviņiem ir ierobežots pierādošais spēks, lai apliecinātu dizainparauga nodošanu atklātībā, un ka šādas pierādīšanas mērķiem tie ir jāapstiprina ar ticamākiem pierādījumu elementiem. Šī tēzes pamatojumam prasītāja atsaucas uz EUIPO 2017. gada 1. oktobra dokumenta “Reģistrētu Kopienas dizainparaugu izvērtēšanas vadlīnijas” (turpmāk tekstā – “EUIPO vadlīnijas reģistrētu Kopienas dizainparaugu izvērtēšanai”) 5.5.1.5. punktu.

40      Šī prasītājas argumentācija nav pieņemama.

41      Proti, ir jāatgādina, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs var brīvi izvēlēties pierādījumu, kura iesniegšanu EUIPO tas uzskata par lietderīgu, lai pamatotu savu spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu, un EUIPO ir jāizpēta visi iesniegtie pierādījumi, lai izdarītu secinājumu, vai tie faktiski pierāda agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā (skat. šī sprieduma 26. punktu). Tādējādi jākonstatē, ka ne piemērojamais tiesiskais regulējums, ne judikatūra neapstiprina prasītājas tēzi par ekrānšāviņu ierobežoto pierādošo spēku.

42      Turklāt pretēji prasītājas apgalvojumiem EUIPO vadlīnijas reģistrētu Kopienas dizainparaugu izvērtēšanai – 2018. gada 1. oktobra redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā, – nepamato tās tēzi par ekrānšāviņu ierobežoto pierādošo spēku. Šo vadlīniju 5.5.1.5. punktā ir precizēts, ka informāciju, kas nodota atklātībā internetā vai tiešsaistes datubāzēs, uzskata par publiski pieejamu, sākot no informācijas publicēšanas datuma. Tajās, protams, ir norādīts, ka interneta būtība var apgrūtināt informācijas publicēšanas faktiskā datuma noteikšanu. Tomēr tajās norādīts, ka datums, kad informācija ir nodota atklātībā internetā, tiek uzskatīts par ticamu kādā no šādām četrām situācijām:

–        attiecīgajā tīmekļvietnē tiek piedāvāta informācija ar laika zīmogu par datnē vai interneta lapā veikto grozījumu vēsturi (piemēram, kā pieejama Vikipēdijai vai automātiski pievienota saturam, piemēram, vēstījumi forumos vai blogos);

–        datumu indeksēšanu interneta lapai nodrošina meklētājprogrammas;

–        interneta laas ekrānšāviņā ir norādīts attiecīgais datums; vai

–        informācija, kas attiecas uz interneta lapas atjauninājumiem, ir pieejama interneta arhīvā, piemēram, Wayback Machine.

43      Tādējādi izrādās, ka EUIPO vadlīnijas reģistrētu Kopienas dizainparaugu izvērtēšanai, 2018. gada 1. oktobra redakcijā, nekādā veidā neliek apšaubīt attiecīgo tīmekļvietņu ekrānšāviņu pierādošo spēku, bet tajās ir sniegti daži precizējumi par nodošanas atklātībā internetā attiecīgā datuma noteikšanu. Apstrīdētais lēmums atbilst iepriekš minētajām vadlīnijām, jo tajā tostarp ir atsauce uz tīmekļvietņu “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņiem, kuriem, kā minēts šī sprieduma 33. punktā, ir norādīti konkrēti datumi, proti, attiecīgi 2009. gada 29. novembris un 2009. gada 1. novembris, tādējādi atbilstoši iepriekš minētajām vadlīnijām (skat. šī sprieduma 42. punkta trešo ievilkumu) nosakot datumu, kurā agrākie dizainparaugi “Fancy Fane” un “SwirliDo” ir nodoti atklātībā.

44      No šī sprieduma 41.–43. punktā izklāstītā izriet, ka prasītājas tēze par tīmekļvietņu ekrānšāviņu ierobežoto pierādošo spēku ir jānoraida.

45      Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka pastāv plašas iespējas grozīt platformas “Blogger.com” apakšdomēnā “balogspot.com” publicēto blogu, piemēram, blogu “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot”, saturu. Prasītājas ieskatā, platforma “Blogger.com” ļauj ex nihilo izveidot bloga rakstus, tiem piešķirot agrāku datumu, un arī grozīt jau esoša raksta publicēšanas datumu, aizstājot to ar agrāku datumu. Prasītājas ieskatā, pēc tam šo datumu var indeksēt meklētājprogrammā Google un tas var parādīties kā meklēšanas rezultāts, kas rada iespaidu, ka raksts ir ticis publicēts pirms faktiskā tā publicēšanas datuma. Prasītāja precizē, ka iespēja piešķirt saturam laika zīmogu ar atpakaļejošu datumu attiecas arī uz platformā “Blogger.com” publicēto rakstu komentāriem. Prasītāja secina, ka vienkāršs tīmekļvietnes ekrānšāviņš, kurā ietverts platformas “Blogger.com” raksts bez apstiprinājuma par tā izcelsmi, piemēram, no Wayback Machine, ir jāuzskata par mazāk ticamu pierādījumu nekā tas pats ekrānšāviņš no citas tīmekļvietnes, kur nav tik plašas iespējas grozīt tās būtiskos elementus.

46      Prasītāja arī norāda, ka apstāklis, ka atbilstoši Savienības tiesas judikatūrai Vikipēdijas tīmekļvietni nevar uzskatīt par pilnībā ticamu avotu, ņemot vērā daudzās koda grozīšanas iespējas, apstiprina tās tēzi, saskaņā ar kuru vienkāršu platformā “Blogspot.com” publicēto rakstu ekrānšāviņi attiecībā uz to pierādošo spēku ir jāvērtē ar lielu piesardzību.

47      Turklāt prasītāja apgalvo, ka izskatāmajā lietā ir nopietni un konkrēti pierādījumi, kas rada šaubas par tīmekļvietņu “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu ticamību.

48      Šajā ziņā prasītāja būtībā skaidro, ka raksta “TC0100201 – Thick telephone coil rubber band”, kas redzams tīmekļvietnes “faneaccessories.blogspot” ekrānšāviņā, un raksta “SWIRLIDO OR SWIRLIDON’T?”, kas redzams tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņā, meklēšana ar meklētājprogrammu Google nedod nekādu rezultātu, ja šī meklēšana tiek veikta, izmantojot vienīgi šo divu rakstu iespējamiem publicēšanas datumiem tuvākos datumus. Prasītājas ieskatā, šī meklētājprogrammā Google veiktās meklēšanas rezultātu neesamība rada šaubas par iepriekš minēto rakstu publicēšanas faktisko datumu un līdz ar to par dizainparaugu “Fancy Fane” un “SwirliDo” nodošanas atklātībā datumu, jo, lai gan abi iepriekš minētie raksti faktiski tika publicēti attiecīgi 2009. gada 29. novembrī un 2009. gada 1. novembrī, tie, visticamāk, tikšot meklētājprogrammā Google indeksēti ar datumiem, kuri ir tuvāki šo rakstu iespējamiem publicēšanas datumiem, un tādēļ tie parādīsies meklētājprogrammā Google veiktās meklēšanas rezultātos. Šīs argumentācijas pamatojumam prasītāja iesniedza prasības pieteikuma A.9.–A.13. pielikumu.

49      Attiecībā uz šī sprieduma 45. punktā izklāstīto prasītājas argumentāciju ir jākonstatē, ka tā ir vērsta uz to, lai abstrakti un teorētiski pierādītu iespēju manipulēt ar blogu saturu. Kā Apelācijas padome pamatoti norāda apstrīdētā lēmuma 29. punktā, vienkārša abstrakta iespēja, ka tiek veiktas manipulācijas ar tīmekļvietnes saturu vai datumu, nav pietiekams iemesls, lai apšaubītu pierādījuma, proti, minētās tīmekļvietnes ekrānšāviņa, ticamību. Šo ticamību var apšaubīt, tikai norādot faktus, kuri konkrēti liecina par manipulāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 27. februāris, Mobilā tālruņa futrālis, T‑166/15, EU:T:2018:100, 90. punkts, un 2020. gada 27. februāris, BogFran/EUIPO – Fabryki Mebli “Forte” (Mēbeles), T‑159/19, nav publicēts, EU:T:2020:77, 28. un 29. punkts). Atbilstoši Apelācijas padomes konstatējumiem apstrīdētā lēmuma 29. punktā, šādi fakti var ietvert acīmredzamas viltošanas pazīmes, neapšaubāmas pretrunas iesniegtajā informācijā vai acīmredzamās nekonsekvences, kas var saprātīgi pamatot šaubu esamību par attiecīgo tīmekļvietņu ekrānšāviņu autentiskumu.

50      Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja neatsaucas uz šādiem konkrētiem faktiem, kas liktu apšaubīt “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu ticamību, un sniedz tikai norādi uz teorētiski pastāvošām rakstu un komentāru satura un datuma grozīšanas iespējām saistībā ar platformā “Blogger.com” publicētājiem blogiem. Tāpēc šis arguments ir noraidāms.

51      Šajā kontekstā ir arī jāprecizē, ka šī sprieduma 47. un 48. punktā izklāstītā prasītājas argumentācija attiecībā uz apgalvoto “nopietnu un konkrētu” elementu esamību, kas rada šaubas par “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu ticamību, ir jānoraida, nelemjot par tās pieņemamību, kuru ir apšaubījis EUIPO. Proti, netiek apstrīdēts, ka šī argumentācija ir balstīta uz pielikumiem, kas tiek uzskatīti par nepieņemamiem (skat. šī sprieduma 9.–14. punktu), un tādējādi tās pamatotību katrā ziņā nevar uzskatīt par pierādītu. Konkrēti, iepriekš minētā argumentācija ir balstīta uz premisu, ka meklētājprogramma Google veic tīmekļvietņu (šajā gadījumā – “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot”) indeksāciju datumā, kas ir tuvs to iespējamās parādīšanās internetā datumiem. Tomēr prasītāja šo premisu nav pierādījusi.

52      Runājot par prasītājas argumentu saistībā ar Savienības tiesas judikatūru par Vikipēdijas tīmekļvietni (skat. šī sprieduma 46. punktu), ir jānorāda, ka no šīs judikatūras izriet, ka izvilkums no Vikipēdijas ir uzskatāms par neprecīzu informāciju, jo tā ir iegūstama no internetā kolektīvi izveidotas enciklopēdijas, kuras saturu var grozīt jebkurā brīdī, un noteiktos gadījumos to var grozīt ikviens, pat anonīms vietnes apmeklētājs (spriedums, 2016. gada 16. jūnijs, Fútbol Club Barcelona/EUIPO – Kule (“KULE”), T‑614/14, nav publicēts EU:T:2016:357, 47. punkts). Gan EUIPO, gan persona, kas iestājusies lietā, ir norādījuši – un prasītāja to nav apstrīdējusi –, ka atšķirībā no tīmekļvietnes Vikipēdija satura, kuru šīs vietnes lietotāji jebkurā brīdī var rediģēt, blogu saturu var rediģēt tikai to autori, nevis trešās personas. Ņemot vērā daudz ierobežotākas blogu satura grozīšanas iespējas salīdzinājumā ar tām, kādas ir tīmekļvietnes Vikipēdija saturam, prasītājas arguments, kas balstīts uz judikatūru saistībā ar šo tīmekļvietni, neapstiprina tās tēzi par blogu rakstu ekrānšāviņu ierobežoto pierādošo spēku. Katrā ziņā prasītāja tomēr nav izvirzījusi nevienu nopietnu un konkrētu [pierādījuma] elementu, kas varētu radīt šaubas par “faneaccessories.blogspot” un “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņu ticamību.

53      Treškārt, prasītāja apstrīd Wayback Machine atrasto rezultātu ticamību. Šajā ziņā tā it īpaši atsaucas uz 2017. gada prezentāciju, kurā EUIPO Apelācijas padomes loceklis norādīja, ka Wayback Machine kā līdzekļa izmantošana, lai pierādītu dizainparauga agrāku nodošanu atklātībā, rada zināmas neskaidrības, it īpaši attiecībā uz tīmekļvietnēs publicētajiem attēliem, kas tiek arhivēti Wayback Machine. Šīs neskaidrības esot saistītas ar faktu, ka Wayback Machine arhivēto tīmekļvietņu versiju norādītais datums attiecas tikai uz minēto vietņu HTML datnes saturu, nevis uz attēliem, kas ir saistīti ar šīm vietnēm kā ārējais saturs. Tādējādi varētu būt, ka tīmekļvietnes ekrānšāviņā redzamie attēli nav tikuši arhivēti tajā pašā datumā kā HTML datne. No tā izrietot, ka, lai noskaidrotu attēla arhivēšanas brīdi, ir jāpārbauda tā URL adrese. Turklāt, var gadīties, ka attēla datums neparādās, piemēram, ja šis attēls nav arhivēts.

54      Šajā kontekstā prasītāja apstrīd Wayback Machine uzrādītās tīmekļvietnes www.facialwork.com 2009. gada 10. jūlija ekrānšāviņa, kurā ir minēts dizainparaugs “SwirliDo”, pierādošo spēku (skat. šī sprieduma 3. punkta otro ievilkumu un 27. punkta trešo ievilkumu). Prasītāja norāda, ka šajā ekrānšāviņā nav ne fotogrāfijas, ne attēla, kas ļautu uzzināt, uz kuru dizainparaugu ir veikta atsauce, līdz ar to tas nedodot iespēju pierādīt apstrīdētajam dizainparaugam identiska agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā.

55      Šī sprieduma 53. un 54. punktā izklāstītajai prasītājas argumentācijai nevar piekrist.

56      Šajā ziņā un neatkarīgi no Wayback Machine iegūto rezultātu pierādošā spēka pietiek norādīt, ka Apelācijas padome nav balstījusies vienīgi uz šo pierādījumu elementu, bet ir ņēmusi vērā no Wayback Machine iegūto ekrānšāviņu (skat. apstrīdētā lēmuma 4. punkta otro ievilkumu) kā pierādījumu elementu, kas apstiprina no tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņa iegūto informāciju, saskaņā ar ko dizainparaugs “SwirliDo” tika nodots atklātībā šajā vietnē 2009. gada novembrī. Tādējādi Apelācijas padome ir izvērtējusi no Wayback Machine iegūto ekrānšāviņu nevis izolēti, bet kopā ar citiem pierādījumu elementiem.

57      Šajā kontekstā ir jānoraida šī sprieduma 54. punktā izklāstītais prasītājas arguments. Proti, no Wayback Machine iegūtajā ekrānšāviņā, uz ko attiecas šis arguments, ir tieša atsauce uz tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņā minēto “SwirliDo” preci, un tā ir aprakstīta kā matu gumija. Arī abos ekrānšāviņos norādītās cenas ir vienādas. Turklāt no Wayback Machine iegūtajā ekrānšāviņā ietverti tādi izteikumi kā “neutral colors”, “jelly colors” un “no pony lines”, kurus var lasīt arī “nouveaucheap.blogspot” tīmekļvietnes ekrānšāviņā.

58      Tādējādi, pat ja no Wayback Machine iegūtajā ekrānšāviņā nav ietverts preces “SwirliDo” attēls, no šī sprieduma 57. punktā minētajiem elementiem, tos aplūkojot kopā, var secināt, ka šis ekrānšāviņš attiecas uz to pašu preci “SwirliDo”, kas ir attēlota tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņā. No tā izriet, ka no Wayback Machine iegūtais ekrānšāviņš ir atbilstošs informācijas avots, kas apstiprina tīmekļvietnes “nouveaucheap.blogspot” ekrānšāviņa attēlu ticamību, un Apelācijas padome to pamatoti ir ņēmusi vērā, lai novērtētu apstrīdētajam dizainparaugam identiska agrāka dizainparauga nodošanu atklātībā.

59      Ceturtkārt, prasītāja apstrīd ekrānšāviņa, kurš atspoguļo meklēšanas rezultātus meklētājprogrammā Google, kas saista dizainparaugu “SwirliDo” ar 2009. gadu, pierādošo spēku (skat. šī sprieduma 28. punkta otro ievilkumu). Sava apgalvojuma pamatojumam prasītāja vispārīgi apstrīd pierādījumu, kuri izpaužas kā meklēšanas rezultāti meklētājprogrammā Google, ticamību. Prasītāja būtībā paskaidro, ka šie meklēšanas rezultāti norāda interneta lapas publicēšanas datumu brīdī, kad šo lapu indeksēja meklētājprogramma Google, nevis faktisko publicēšanas datumu. Prasītāja uzskata, ka meklēšanas rezultāti meklētājprogrammā Google neļauj pārbaudīt, vai ir notikusi manipulācija ar faktisko interneta lapas publicēšanas datumu, un līdz ar to datuma norādīšana meklēšanas rezultātos meklētājprogrammā Google nav ticams pierādījums tam, ka interneta lapa ir izveidota šajā datumā.

60      Arī šādai argumentācijai nevar piekrist. Proti, ir jānorāda, ka prasītāja ar savu argumentāciju izvirza abstraktu un teorētisku iespēju, ka šī sprieduma 28. punkta otrajā ievilkumā minētie meklēšanas rezultāti meklētājprogrammā Google nepierāda raksta “SWIRLIDO OR SWIRLIDON’T?” faktisko publicēšanas datumu, bet neiesniedz konkrētus pierādījumu elementus, kas varētu likt apšaubīt iepriekšminēto meklēšanas rezultātu ticamību un pierādošo spēku. Turklāt jākonstatē, ka iepriekš minēto meklēšanas rezultātu apstiprina citi pierādījumu elementi, kas apliecina dizainparauga “SwirliDo” nodošanu atklātībā 2009. gada 1. novembrī blogā “nouveaucheap.blogspot”, tostarp iepriekš minētā bloga ekrānšāviņš (skat. šī sprieduma 27. punkta otro ievilkumu).

61      Piektkārt, prasītāja, apstrīdot bloga “faneaccessories.blogspot” ekrānšāviņa ticamību (skat. šī sprieduma 3. punkta pirmo ievilkumu un 27. punkta pirmo ievilkumu) apgalvo, ka minētajam blogam pašam par sevi nav ticamības. Šī apgalvojuma pamatojumam prasītāja norāda, pirmām kārtām, ka visu šī bloga publikāciju datums ir 2009. gada novembris vai decembris un ka šis blogs neesot darbojies ne pirms, ne pēc šiem datumiem. Līdz ar to runa esot par īslaicīgu blogu. Otrām kārtām, prasītāja norāda, ka atslēgvārda “www.faneaccessories.blogspot.com” meklēšana, ierobežojot tās kritērijus ar laikposmu no 2009. gada 1. novembra līdz 2010. gada 27. jūnijam, meklētājprogrammā Google nesniedz nekādu rezultātu, kā to apliecina prasības pieteikuma A.16. pielikums. Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka šajā blogā iekļautie raksti ir lakoniski un ietver tikai vienu vai vairākas preču fotogrāfijas un dažos vārdos formulētu aprakstu. Blogā nav arī komentāru. Ceturtām kārtām, prasītāja apgalvo, ka blogs un raksts “TC0100201 – Thick telephone coil rubber band” nav ticis indeksēts Wayback Machine pirms 2013. gada attiecībā uz blogu un pirms 2017. gada – attiecībā uz rakstu. Lai pamatotu šo pēdējo argumentu, prasītāja iesniedza prasības pieteikuma A.14. un A.15. pielikumu.

62      Šī sprieduma 61. punktā izklāstītajai prasītājas argumentācijai nevar piekrist, nelemjot par tās pieņemamību, ko EUIPO ir apstrīdējis. Proti, šī argumentācija būtībā ir balstīta uz pieņēmumiem, kurus nepamato pārliecinoši pierādījumu elementi, turklāt A.14., A.15. un A.16. pielikums ir uzskatāmi par nepieņemamiem (skat. šī sprieduma 9.–14. punktu). Konkrētāk, par pieņēmumu ir uzskatāms arguments, ka blogs “faneaccessories.blogspot” neesot ticams, ņemot vērā tā īslaicīgo raksturu, šajā blogā publicēto rakstu lakonismu un interneta lietotāju komentāru neesamību. Argumenti par meklēšanu meklētājprogrammā Google un Wayback Machine ir balstīti arī uz pieņēmumu, ka meklētājprogrammas Google un Wayback Machine veic tīmekļvietņu un to saturu indeksāciju datumā, kas ir tuvs to iespējamās parādīšanās internetā datumam. Šis pieņēmums par Google un Wayback Machine darbības veidu nav balstīts ne uz vienu pierādījumu (skat. arī šī sprieduma 51. punktu). Tāpēc jāsecina, ka prasītājas argumenti nevar likt apšaubīt bloga “faneaccessories.blogspot” ekrānšāviņa pierādošo spēku, kurā, kā jau norādīts (skat. šī sprieduma 33. punktu), skaidri ir redzama bloga URL adrese un dizainparaugs “Fancy Fane” un – kas ir svarīgi – norādīts raksta “TC0100201 – Thick telephone coil rubber band” publicēšanas datums, tātad datums, kurā iepriekšminētais dizainparaugs nodots atklātībā.

63      Sestkārt, ir jānorāda, ka prasītāja neapgalvo, ka dizainparaugu “Fancy Fane” un “SwirliDo” nodošanu atklātībā veidojošie fakti, uz kuriem atsaucas persona, kas iestājusies lietā, parastā uzņēmējdarbības gaitā nevarēja būt saprātīgi zināmi to personu lokam, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Savienībā Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē.

64      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Apelācijas padomes secinājums, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi agrāko dizainparaugu “Fancy Fane” un “SwirliDo” nodošanu atklātībā veidojošos faktus, nav kļūdains. Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu – noteikuma par pierādīšanas pienākuma sadali pārkāpumu

65      Prasītāja, balstoties uz premisu, ka attiecīgā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda tam identiska dizainparauga agrāka nodošana atklātībā, apgalvo, ka Apelācijas padome izskatāmajā lietā ir pārkāpusi šo noteikumu par pierādīšanas pienākuma sadali, jo tā ir atzinusi vienkāršu tīmekļvietņu ekrānšāviņu pierādošo spēku un ir pieprasījusi, lai prasītāja apstrīdētu šo pierādošo spēku. Šādi rīkojoties, EUIPO esot uz to prettiesiski attiecinājis pierādīšanas pienākumu, kurš bija personai, kas iestājusies lietā.

66      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punktu, skatītu kopsakarā ar Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) un vi) punktu, tiesību normas, no kurām izriet, ka personai, kas lūdz attiecīgā Kopienas dizainparauga anulēšanu, ir jāiesniedz pierādījumi par anulēšanu pamatojošiem apstākļiem.

67      Šī pamata ietvaros prasītāja apstrīd arī Apelācijas padomes apsvērumu, kurš ietverts apstrīdētā lēmuma 29. punktā un saskaņā ar kuru no tīmekļvietnes izdrukāta izraksta pierādošā spēka apšaubīšana nevar tikt balstīta vienīgi uz abstraktu iespēju manipulēt ar šīs tīmekļvietnes datumu vai saturu. Prasītāja uzskata, ka Apelācijas padomes nostāja ietekmē tiesisko noteiktību un attiecīgā dizainparauga īpašnieka tiesības, jo tam esot ļoti grūti pierādīt labi slēptu manipulāciju ar tīmekļvietni. Prasītāja paskaidro, ka attiecīgā dizainparauga īpašnieks nevar iegūt tiesības piekļūt tīmekļvietnei, piemēram, administratora vai bloga īpašnieka statusā. Proti, esot jāiegūst lietotājvārds un parole, kas ir zināma vienīgi par attiecīgās tīmekļvietnes saturu atbildīgajām personām, proti, dati, kuriem īpašnieks praktiski nekad nav piekļuvis vai kuriem tas nav varējis piekļūt.

68      Prasītāja secina, ka Apelācijas padome, balstoties uz personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem mazticamajiem pierādījumiem un izvirzot tai prasības, kuras nav iespējams izpildīt, lai atspēkotu šos pierādījumus, ir noteikusi tai smagāku pierādīšanas pienākumu nekā personai, kas iestājusies lietā. Šīs apstāklis pamatojot attiecīgā lēmuma atcelšanu.

69      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

70      Jānorāda, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam – kurš izskatāmajā lietā ir persona, kas iestājusies lietā, – ir jāpierāda agrāku nodošanu atklātībā veidojošie fakti un ka šo nodošanu atklātībā nevar pierādīt, balstoties uz varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jābalsta uz konkrētiem un objektīviem apstākļiem (skat. šī sprieduma 22. un 23. punktu). Jāatgādina arī, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs var brīvi izvēlēties pierādījumus, kuru iesniegšanu EUIPO tas uzskata par lietderīgu (skat. šī sprieduma 26. punktu).

71      Attiecībā uz tīmekļvietņu ekrānšāviņu (un, vispārīgi, no interneta iegūto pierādījumu) pierādošo spēku ir jāatgādina, ka šis pierādošais spēks var tikt atspēkots, tikai izvirzot faktus, kuri konkrēti norāda uz manipulāciju (skat. šī sprieduma 49. punktu).

72      Šajā lietā, kā tas ir konstatēts pirmā pamata ietvaros, persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi ticamus pierādījumu elementus, lai pamatotu savu apgalvojumu saistībā ar apstrīdētā dizainparauga agrāku nodošanu atklātībā. Šie pierādījuma elementi, kuru saturu un datumu apstiprinājuši vairāki avoti, neradīja nopietnas šaubas par to uzticamību un ticamību, turklāt prasītāja nav izvirzījusi nevienu konkrētu [pierādījumu] elementu, kas ļautu konstatēt šādu šaubu esamību. Administratīvajā procesā EUIPO prasītāja ir tikai abstrakti norādījusi uz iespēju, ka ar tīmekļvietnēm un it īpaši blogiem var tikt veiktas manipulācijas.

73      Šādos apstākļos ir jāsecina, ka šajā lietā nav pārkāpts noteikums par pierādīšanas pienākuma sadali. Proti, tā kā persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi pierādījumu elementus no interneta, kas pierāda apstrīdētā dizainparauga agrāku nodošanu atklātībā, kuri nerada nopietnas šaubas par to uzticamību un ticamību, prasītājai (kas apgalvo par šo pierādījuma elementu ticamības neesamību) konkrēti bija jāpierāda šī ticamības neesamība, ko tā nav izdarījusi.

74      Turklāt prasītājas argumentācija neatklāj nekādu šī sprieduma 66. punktā minēto tiesību normu pārkāpumu. Proti, Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punktā tostarp ir precizēts, ka tiesvedībā par spēkā neesamības atzīšanu EUIPO pārbauda tikai pušu izvirzītos pamatus un prasības. Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir procesuāla tiesību norma, kas reglamentē pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu formālās prasības. Šīs tiesību normas v) punktā ir paredzēts, ka šajā pieteikumā jāietver norāde par agrākiem dizainparaugiem, uz kuriem ir balstīts pieteikums, kā arī dokumenti, kuri pierāda minēto agrāko dizainparaugu esamību. Šīs tiesību normas vi) punktā ir paredzēts, ka pieteikumā ir jāietver pierādījumi un argumenti, kas iesniegti minētā pieteikuma pamatojumam.

75      Turklāt attiecībā uz šī sprieduma 67. punktā izklāstīto prasītājas argumentāciju ir jānorāda, kā to arī ir darījis EUIPO, ka tai tika prasīts nevis pierādīt manipulācijas ar attiecīgo tīmekļvietni, bet gan norādīt konkrētus apstākļus, kas būtu ticami manipulāciju rādītāji. Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā ir atsaukusies uz “acīmredzamas viltošanas pazīmēm”, “neapšaubāmām pretrunām iesniegtajā informācijā” un “acīmredzamām nekonsekvencēm”, kas var saprātīgi pamatot šaubu esamību par izdrukātā izvilkuma autentiskumu. Tādējādi izrādās, ka Apelācijas padome nav lūgusi prasītājai pierādīt manipulācijas ar tīmekļvietni un it īpaši blogu. No tā izriet, ka šī sprieduma 67. punktā izklāstītā prasītājas argumentācija ir jānoraida, jo tā ir balstīta uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma izpratni.

76      Turklāt, ja prasītājas argumentācijai varētu piekrist, tad dizainparauga īpašniekam būtu tiesības noliegt jebkādu pienācīgi dokumentētu nodošanu atklātībā internetā, balstoties vienīgi uz vispārīgiem un abstraktiem apgalvojumiem, ka teorētiski var tikt veiktas manipulācijas ar tīmekļvietnēm.

77      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu – pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu

78      Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie pierādījumi ir ticami, un nosakot tai praktiski neiespējamu pienākumu, proti, pienākumu konkrēti pierādīt manipulācijas ar blogu ekrānšāviņu saturu, ir pārkāpusi pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu. Prasītāja precizē, ka Apelācijas padome esot radījusi nelīdzsvarotību starp lietas dalībniekiem, jo tā esot noteikusi tai smagāku pierādīšanas pienākumu nekā personai, kas iestājusies lietā.

79      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

80      Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips, kurš izriet no paša lietas taisnīgas izskatīšanas jēdziena un kura mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp tiesvedības pusēm, ietver pienākumu sniegt katrai pusei saprātīgu iespēju izklāstīt savu lietu, tostarp iesniegt savus pierādījumus apstākļos, kas tai nerada acīmredzami nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar pretējo pusi (skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

81      Šī principa mērķis ir nodrošināt procesuālo līdzsvaru starp tiesvedības dalībniekiem, garantējot šo dalībnieku tiesību un pienākumu vienlīdzību attiecībā tostarp uz pierādījumu iegūšanu un sacīkstes procesu tiesā (skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Ordre des barreaux francophones et germanophone u.c., C‑543/14, EU:C:2016:605, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

82      Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips pēc analoģijas ir arī piemērojams EUIPO inter partes tiesvedībās, tādās kā izskatāmā lieta (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2012. gada 10. maijs, Rubinstein un L’Oréal/ITSB, C‑100/11 P, EU:C:2012:285, 102. punkts; 2017. gada 8. maijs, Les Éclaires/EUIPO – L’éclaireur International (“L’ECLAIREUR”), T‑680/15, nav publicēts, EU:T:2017:320, 23. punkts, un 2020. gada 10. jūnijs, Louis Vuitton Malletier/EUIPO – Wisniewski (Šaha galdiņa raksta atveidojums), T‑105/19, nav publicēts, EU:T:2020:258, 50. punkts).

83      Šajā lietā ir jākonstatē, ka šī sprieduma 78. punktā izklāstītie prasītājas iebildumi būtībā atkārto otrajā pamatā izvirzītos iebildumus, kuri tika noraidīti. Proti, ir konstatēts, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka pierādījumi, uz kuriem atsaucās persona, kas iestājusies lietā, lai pierādītu dizainparaugu, kuri ir agrāki par apstrīdēto dizainparaugu, nodošanu atklātībā, ir ticami, ka Apelācijas padome ir ievērojusi noteikumu par pierādīšanas pienākuma sadali un ka prasītājai nebija noteikts nekāds pienākums saistībā ar pierādījumiem, kuru nav iespējams izpildīt.

84      Tā kā prasītāja nav izvirzījusi nevienu citu argumentu trešā pamata pamatojumam un tā kā nav apstākļu, kas pierādītu pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu administratīvajā procesā EUIPO, šis pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

85      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, izdevumus atbilstoši to prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      JMS Sports sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un InterVion S.A. tiesāšanās izdevumus.

Kornezov

Buttigieg

Kowalik‑Bańczyk

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 20. oktobrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.