VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2013. gada 6. jūnijā (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas dizainparaugs, kurā attēlotas pulksteņa ciparnīcas – Agrāki nereģistrēti dizainparaugi – Spēkā neesamības pamats – Novitāte – Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. un 5. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Regulas Nr. 6/2002 4. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrākas autortiesības – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts
Lieta T‑68/11
Erich Kastenholz, ar dzīvesvietu Troisdorfā [Troisdorf] (Vācija), ko pārstāv L. Acker, advokāts,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja S. Hanne, pēc tam – D. Walicka, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Qwatchme A/S, Lēsninga [Løsning] (Dānija), ko pārstāv M. Zöbisch, advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2010. gada 2. novembra lēmumu (lieta R 1086/2009–3) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Erich Kastenholz un Qwatchme A/S.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši H. Kanninens [H. Kanninen] (priekšsēdētājs), S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso] (referents) un A. Popesku [A. Popescu],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 25. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 17. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 6. maijā,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pēc 2012. gada 8. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Persona, kas iestājusies lietā, Qwatchme A/S, 2006. gada 28. septembrī saskaņā ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktais dizainparaugs melnbaltā variantā ir attēlots šādi:
3 Iepriekš 2. punktā norādītais dizainparaugs tika reģistrēts tajā pašā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā ar numuru 000602636–0003 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais dizainparaugs”). Preces, attiecībā uz kurām dizainparaugu ir paredzēts izmantot, ietilpst 10.07. klasē 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīguma par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu izpratnē un atbilst šādam aprakstam: “pulksteņu ciparnīcas, pulksteņu ciparnīcu daļas, ciparnīcu rādītāji”.
4 2008. gada 25. jūnijā prasītājs – Erich Kastenholz, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 52. pantu, iesniedza ITSB pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā izvirzītie pamati, pirmkārt, ir Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais pamats, jo apstrīdētais dizainparaugs tā novitātes neesamības dēļ neatbilstot minētās regulas 4. un 5. pantā minētajiem aizsardzības nosacījumiem, un, otrkārt, minētās regulas 25. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktais pamats, jo apstrīdētais dizainparaugs esot ar Vācijas tiesību aktiem attiecībā uz autortiesībām aizsargātas ciparnīcas nelikumīga izmantošana.
5 Prasītājs tostarp norādīja, ka apstrīdētais dizainparaugs esot identisks ciparnīcas dizainparaugam, kurš tiekot aizsargāts ar Vācijas tiesību aktiem attiecībā uz autortiesībām, kurā esot izmantota krāsainu disku pārklāšanās tehnika, “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” (krāsu secība II, 12 stundas ar 5 minūšu takti), kuru mākslinieks Paul Heimbach esot prezentējis un publicējis laikā no 2000. līdz 2005. gadam un kurš attiecīgi krāsainā vai melnbaltā variantā ir attēlots šādi:
“Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” (krāsains variants)
“Farbfolge II” (2003) (melnbalts variants)
6 Tieši pamatojoties uz dizainparaugu “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt”, mākslinieks Paul Heimbach esot izstrādājis ciparnīcu “Farbzeiger II”, kas melnbaltā variantā ir attēlota šādi:
7 Prasītājs turklāt norādīja, ka “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt”, “Farbfolge II” (2003) un “Farbzeiger II” esot aizsargāti ar Vācijas tiesību aktiem attiecībā uz autortiesībām, jo tie “attēlo ciparnīcu, kas pakāpeniski mainās līdz ar rādītāju kustību un kurā katrs rādītājs ir sasaistīts ar daļēji caurspīdīgu krāsainu disku, kurš katru reizi, kad rādītāji pārklājas, ģenerē dažādas krāsas”.
8 Savā ITSB Anulēšanas nodaļai iesniegtajā 2008. gada 27. oktobra papildu rakstā prasītājs saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 4. pantā paredzētajiem novitātes un individuāla rakstura kritērijiem norādīja, ka apstrīdētajam dizainparaugam esot tādas pašas īpašības kā dizainparaugam “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt”, kas krāsainā un melnbaltā variantā ir attēlots iepriekš 5. punktā. Tāpat tas iesniedza ITSB divus Paul Heimbach darbu oriģinālos eksemplārus, t.i., “Farbfolge (5/17)” (krāsu secība (5/17)), kas ir parakstīts un datēts ar 2000. gada februāri, un “Farbfolge II (89/100)” (krāsu secība II (89/100)), kas ir parakstīts un datēts ar 2003. gada septembri; šie darbi ir prasītāja sākotnēji norādītā dizainparauga “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” varianti, un tie attiecīgi ir attēloti šādi:
“Farbfolge (5/17)”
“Farbfolge II (89/100)”
9 Dažādie “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” attēli, izstrādājumi un varianti, kas ir minēti iepriekš 5., 6. un 8. punktā, ir, pirmkārt, ITSB spēkā neesamības atzīšanas procesā izskatītie dizainparaugi (turpmāk tekstā – “agrākie dizainparaugi”) un, otrkārt, minētajā procesā izskatītie mākslas darbi (turpmāk tekstā – “agrākie mākslas darbi”).
10 Ar 2009. gada 16. jūlija lēmumu Anulēšanas nodaļa pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja, secinot, ka, ņemot vērā starp diskiem pastāvošās atšķirības, apstrīdētais dizainparaugs un agrākie dizainparaugi esot atšķirīgi. Šo secinājumu tā balstīja uz faktu, ka, pirmkārt, tā kā neviena no attiecīgajos apstrīdētā dizainparauga skatos esošajām konfigurācijām neesot atrodama kādā no agrākajiem dizainparaugiem, tie nevarot būt šķērslis apstrīdētā dizainparauga novitātei, un ka, otrkārt, agrākie dizainparaugi radot lielu dažādu krāsu daudzumu, kamēr apstrīdētais dizainparaugs radot tikai maksimāli trīs krāsu nianses un tādējādi radot iespaidu, kurš ir atšķirīgs no tā, ko rada agrākie dizainparaugi, un tas ļaujot tam atzīt individuālu raksturu. Turklāt Anulēšanas nodaļa ir precizējusi, ka, ņemot vērā starp attiecīgajiem dizainparaugiem pastāvošās atšķirības, ar apstrīdēto dizainparaugu netiekot izmantots ar Vācijas autortiesībām aizsargātais darbs.
11 2009. gada 25. oktobrī prasītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
12 Ar 2010. gada 2. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju trešā padome apelācijas sūdzību noraidīja, uzskatot, pirmkārt, ka apstrīdētais dizainparaugs atšķiroties no agrākajiem dizainparaugiem, jo konfliktējošajos dizainparaugos norādītās ciparnīcas krāsas ļoti atšķiroties viena no otras un informētam lietotājam radot atšķirīgu kopējo iespaidu. Tā norādīja, ka apstrīdētajam dizainparaugam tādējādi esot individuāls raksturs un tātad tas nevarot būt identisks agrākajiem dizainparaugiem Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē. Tā uzskatīja, otrkārt, ka, ņemot vērā starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāvošās atšķirības, apstrīdētais dizainparaugs nevarot tikt uzskatīts nedz par agrāko mākslas darbu reprodukciju, nedz arī par pielāgojumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– nosūtīt lietu [atpakaļ], lai izskatītu ar autortiesībām piešķirto aizsardzību;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Tiesas sēdē prasītājs atteicās no sava otrā prasījuma, par ko ir tikusi izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
Par prasītāja lūgumu attiecībā uz ekspertīzes pasākuma īstenošanu
16 Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu ļaut eksperta statusā tiesvedībā piedalīties mākslas profesoram, lai pierādītu, ka agrāko mākslas darbu pamatā esošā oriģinālā ideja, t.i., laika attēlojums, izmantojot dažādas krāsas un ēnas, tiekot aizsargāta ar autortiesībām, un attiecīgajā gadījumā dot šim ekspertam iespēju tiesas sēdē sniegt papildu paskaidrojumus saistībā ar administratīvajā procesā sniegto eksperta ziņojumu.
17 ITSB uzskata, ka neesot pamata atļaut mākslas profesora kā eksperta dalību tiesvedībā Vispārējā tiesā, jo, lai pierādītu, ka minētajiem mākslas darbiem ir jābūt aizsargātiem pret apstrīdētā dizainparauga reģistrāciju, eksperta ziņojumā iekļautie apsvērumi neesot nozīmīgi.
18 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka lūgums par tādas ekspertīzes veikšanu, kādu pieprasa prasītājs, neattiecoties uz lietu.
19 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai izlemtu, ir vai nav jāizdod rīkojums par tāda pasākuma kā ekspertīze veikšanu, Vispārējai tiesai ar Reglamentu ir piešķirta rīcības brīvība. Saskaņā ar Reglamenta 65. pantu Vispārējā tiesa vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc kāda no lietas dalībniekiem lūguma var noteikt ekspertīzi. Ja prasības pieteikumā izteiktā lūgumā noteikt ekspertīzi ir precīzi norādīti iemesli, kas pamato šādu pasākumu, Vispārējai tiesai, ņemot vērā lietas priekšmetu un nepieciešamību veikt šādu pasākumu, ir jānovērtē šī lūguma nozīmīgums.
20 Šajā lietā mākslas profesora kā eksperta darbība aprobežotos ar lietas faktisko apstākļu izskatīšanu un kvalificēta viedokļa par šiem apstākļiem sniegšanu, pamatojoties uz viņa profesionālo kompetenci.
21 Taču jautājums par autortiesību aizsardzības esamības konstatēšanu attiecībā uz mākslas darba pamatā esošo oriģinālo ideju ir juridiska rakstura vērtējums, uz ko šajā tiesvedībā neattiecas eksperta mākslas jomā kompetence.
22 Tādējādi prasītāja lūgums ir jānoraida.
Par prasītāja argumentu, kas pirmo reizi ir tikuši izvirzīti Vispārējā tiesā, pieņemamību
23 ITSB norāda, ka prasītāja faktiskie paskaidrojumi attiecībā uz nozīmīgo tirgus jomu neesot tikuši sniegti procesā Apelāciju padomē un tie nevarot tikt pirmo reizi norādīti Vispārējā tiesā.
24 Ar šiem argumentiem prasītājs mēģina parādīt dekoratīvo pulksteņu nozarē notikušo attīstību, kurā ciparnīcas, kas maina krāsu, princips pirmo reizi esot ticis attīstīts agrākajos dizainparaugos, ko prasītājs uzskata par svarīgu, lai novērtētu kopējo iespaidu, kuru informētam lietotājam rada konfliktējošie dizainparaugi.
25 Atbilstoši Reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Vispārējai tiesai saistībā ar izskatāmo lietu ir jāpārbauda apelāciju padomju pieņemtu lēmumu tiesiskums. Attiecīgi Vispārējās tiesas pārbaude nevar pārsniegt apelāciju padomē izskatītā strīda faktiskās un tiesiskās robežas (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑66/03 “Drie Mollen sinds 1818”/ITSB – Nabeiro Silveira (“Galáxia”), Krājums, II‑1765. lpp., 45. punkts). Tāpat prasītājam nav tiesību Vispārējā tiesā grozīt strīda robežas, kā tās izriet no viņa paša un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem prasījumiem un apgalvojumiem (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 43. punkts, un 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 122. punkts).
26 Pretēji tam, ko norāda ITSB, prasītāja izteiktā argumenta priekšmets nav lietas faktisko apstākļu pārskatīšana, ņemot vērā pirmo reizi Vispārējai tiesai sniegtos faktiskos paskaidrojumus, bet tas ir uzskatāms par tās prasītāja argumentācijas attīstību, kas ir vērsta uz to, lai pierādītu apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura neesamību tiktāl, ciktāl tas esot jaunas idejas vai principa, kas pirmo reizi esot ticis izstrādāts agrākajos dizainparaugos, reprodukcija (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Alcon/ITSB 40. punkts).
27 Protams, no lietā esošo dokumentu izskatīšanas izriet, ka iepriekš minētais arguments nav ticis izvirzīts Apelāciju padomē. Tomēr no prasības pieteikuma var secināt, ka ar šo argumentu tiek attīstīta argumentācija attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuāla rakstura neesamību, saskaņā ar kuru šis dizainparaugs esot tikai to agrāko dizainparaugu reprodukcija, kuru oriģinālā ideja vai princips esot norādīt laika ritējumu ar pulksteņa ciparnīcas krāsu izmaiņām. Šo argumentāciju, kura ir vērsta uz to, lai apstrīdētu iespēju piešķirt apstrīdētajam dizainparaugam aizsardzību atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. pantam, pamatojoties uz tā novitātes un individuāla rakstura neesamību, prasītājs jau bija norādījis administratīvajā procesā. Šis pēdējais minētais anulēšanas nodaļā Regulas Nr. 6/2002 4. panta piemērošanas kontekstā un savā replikā uz personas, kas iestājusies lietā, Vispārējā tiesā izteiktajiem apsvērumiem, kura ir iekļauta viņa 2008. gada 27. oktobra papildu procesuālajā rakstā, ir norādījis, ka apstrīdētajam dizainparaugam esot tieši tādas pašas īpašības kā mākslinieka Paul Heimbach darbiem. Tāpat saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu viņš Apelāciju padomē ir apstiprinājis, ka konfliktējošajiem dizainparaugiem esot divas vai trīs viena un tā paša veida krāsu virsmas un ka tādējādi tie radot vienu un to pašu kopējo iespaidu. Pretēji tam, ko norāda ITSB, šī argumentācija, neraugoties uz tās kopsavilkuma raksturu, ļauj secināt, ka arguments attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuāla rakstura neesamību jau ir bijis prasītāja sniegtā spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma priekšmets.
28 Tādējādi šis arguments ir jāatzīst par pieņemamu.
Par lietas būtību
29 Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 4. un 5. panta, skatot tos kopsakarā ar tās 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu; otrais pamats attiecas uz minētās regulas 4. un 6. panta, skatot tos kopsakarā ar tās 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu, un trešais – uz šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 6/2002 4. un 5. panta, skatot tos kopsakarā ar tās 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu
30 Prasītājs uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome būtībā esot pamatojusies uz apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu un ka tās veiktā novitātes pārbaude esot nepietiekama. Šādi Apelāciju padome šos divus elementus neesot skaidri nošķīrusi.
31 Šajā ziņā prasītājs norāda, ka novitātes jēdziens esot jāinterpretē objektīvi un ka atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 5. pantam esot vienīgi jānosaka, vai apstrīdētais dizainparaugs ir identisks agrākajiem dizainparaugiem, kas sabiedrībai ir darīti pieejami pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Turklāt tas precizē, ka šo identiskumu vai atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 5. panta 2. punkta formulējumam identiskumu, “izņemot nebūtiskas iezīmes”, nevarot pielīdzināt kopējā iespaida, ko rada konfliktējošie dizainparaugi, identiskumam, ko pārbauda, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē.
32 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāja argumentus.
33 Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktam Kopienas dizainparaugs tiek aizsargāts tikai tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.
34 Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu dizainparaugs tiek uzskatīts par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs “pirms tā datuma, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma”.
35 Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 23. punkta izriet, ka agrākie dizainparaugi ir tikuši darīti pieejami sabiedrībai pirms 2006. gada 28. septembra, kas ir datums, kad ITSB ir ticis iesniegts apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikums; lietas dalībnieki to nav apstrīdējuši.
36 Apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka novitāte un individuāls raksturs esot atšķirīgi nosacījumi, kuri tomēr zināmā mērā pārklājoties. Tādējādi tā ir uzskatījusi, ka, ja divi dizainparaugi informētam lietotājam rada atšķirīgu kopējo iespaidu, tos, novērtējot vēlākā dizainparauga novitāti, nevarot uzskatīt par identiskiem.
37 No Regulas Nr. 6/2002 5. panta 2. punkta izriet, ka divus dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras tikai nebūtiski, t.i., ja atšķiras tādas iezīmes, kuras nav nekavējoties uztveramas un kuras tādējādi neradītu pat nelielas atšķirības starp minētajiem dizainparaugiem. A contrario, lai novērtētu dizainparauga novitāti, ir jāpārbauda, vai starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāv atšķirības, kuras, pat ja tās ir nelielas, nav nebūtiskas.
38 Kā norāda prasītājs, Regulas Nr. 6/2002 6. panta formulējums ir plašāks par 5. panta formulējumu. Tātad atšķirības, kas starp konfliktējošajiem dizainparaugiem ir konstatētas 5. panta kontekstā, it īpaši tad, ja tās ir nelielas, var nebūt pietiekamas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopējo iespaidu Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē. Šajā gadījumā apstrīdētais dizainparaugs varēs tikt uzskatīts par jaunu Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē, bet nevarēs tikt uzskatīts par tādu, kuram ir individuāls raksturs minētās regulas 6. panta izpratnē.
39 Savukārt, tā kā Regulas Nr. 6/2002 6. pantā paredzētais nosacījums pārsniedz šīs regulas 5. pantā paredzēto nosacījumu, informētam lietotājam radītais atšķirīgais kopējais iespaids minētā 6. panta izpratnē var tikt balstīts tikai uz starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāvošām objektīvām atšķirībām. Tādējādi šīm atšķirībām ir jābūt pietiekamām, lai atbilstoši tam, kas ir ticis norādīts iepriekš 37. punktā, tiktu izpildīts Regulas Nr. 6/2002 5. pantā noteiktais novitātes kritērijs. Tātad, kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 27. punktā, novitātes un individuāla rakstura kritēriji zināmā mērā pārklājas.
40 Šajā lietā konfliktējošie dizainparaugi nav identiski Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē. Kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 25. punktā, agrākos dizainparaugus raksturo plaša krāsu, kuru kombinācija un intensitāte mainās līdz ar laika ritējumu, spektra pakāpeniska secība, kamēr apstrīdētajam dizainparaugam ir tikai divas viendabīgas nianses vai krāsas pozīcijās, kuras norāda uz 12 stundām un 6 stundām, vai četras viendabīgas nianses pozīcijās, kuras norāda uz jebkādu citu laiku, tādējādi katrā gadījumā nepastāvot krāsu nianšu intensitātes izmaiņām. Aplūkojot tās no objektīvā viedokļa un neatkarīgi no to sekām attiecībā uz informētam lietotājam radīto kopējo iespaidu, šīs detaļas rada būtiskas atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem, kas ļauj novērtēt apstrīdētā dizainparauga novitāti.
41 Ar prasītāja argumentu, ka iepriekš 8. punktā attēloto dizainparaugu “Farbfolge (5/17)” veidojot divi diski, kuri esot krāsaini tikai pa pusei un kuriem tādējādi esot jārada tāds pats iespaids kā divām disku pusēm, kuras veido apstrīdēto dizainparaugu, šis secinājums nevar tikt apstrīdēts.
42 Atšķirības starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāko dizainparaugu “Farbfolge (5/17)” izriet nevis no tā, ka krāsainie diski, kas veido katra no minētajiem dizainparaugiem daļu, būtu disku puses vai veseli uz pusi krāsoti diski, bet no veida, kādā tie ir krāsoti. Kā izriet no Anulēšanas nodaļas lēmuma B2. punkta, kas ir rezumēts apstrīdētā lēmuma 10. punktā, agrāko dizainparaugu “Farbfolge (5/17)” un “Farbfolge II (89/100)”, kas ir attēloti iepriekš 8. punktā, gadījumā diski ir tikuši krāsoti ar pulksteņa rādītāju kustības virzienā pieaugošo intensitāti, kamēr apstrīdētā dizainparauga gadījumā diski ir krāsoti viendabīgi. Turklāt šie divi dizainparaugi ietver trešo disku, kas nav iekļauts apstrīdētajā dizainparaugā un pateicoties kuram tāpat rodas vizuāls efekts, kurš atšķiras no apstrīdētā dizainparauga radītā vizuālā efekta. Kā izriet no Anulēšanas nodaļas lēmuma B1. un B2. punkta un no apstrīdētā lēmuma 25. punkta, šīs īpašības ir sastopamas visos agrākajos dizainparaugos un uz to pamata ir novērojama plaša tādu krāsu spektra pakāpeniska secība, kuru kombinācijas un intensitāte mainās līdz ar laika ritējumu. Šī secība ir raksturīgs agrāko dizainparaugu elements neatkarīgi no tā, vai krāsainie diski, kas veido daļu no katra no minētajiem dizainparaugiem, būtu disku puses vai veseli uz pusi krāsoti diski.
43 Tādējādi apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem, kas tai ir ļāvušas novērtēt apstrīdētā dizainparauga novitāti, un pamatoti ir izdarījusi secinājumu par tā novitāti.
44 Prasītājs pārmet Apelāciju padomei, ka, izdarot secinājumu par konfliktējošo dizainparaugu identiskuma neesamību, tā apstrīdētā dizainparauga novitātes novērtēšanas, kas tikusi veikta uz iepriekš 40. punktā minēto elementu pamata, kontekstā neesot salīdzinājusi iepriekš 2. punktā attēlotos minētā dizainparauga skatus 3.1–3.7 ar vienu no agrākajiem dizainparaugiem, t.i., iepriekš 5. punktā krāsās attēloto “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” dizainparaugu, no kā izrietot, ka tā tādējādi esot pieļāvusi procesuālu kļūdu. Prasītājs uzskata, ka no apstrīdētā dizainparauga salīdzinājuma ar agrāko dizainparaugu “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” izrietot, ka visi ciparnīcu attēli visos gadījumos ir gandrīz tādi paši, un vienīgā atšķirība esot tā, ka norādītā agrākā dizainparauga gadījumā robežas starp krāsām esot nedaudz vairāk izplūdušas.
45 Tomēr no apstrīdētā lēmuma 25. punkta izriet, ka Apelāciju padome ir salīdzinājusi apstrīdēto dizainparaugu ar agrāko iepriekš 5. punktā krāsās attēloto “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” dizainparaugu un ka šajā salīdzinājumā tā ir ņēmusi vērā visus apstrīdētā dizainparauga skatus. No minētā 25. punkta izriet, ka Apelāciju padome ir konstatējusi, ka apstrīdētā dizainparauga gadījumā “ciparnīcā ir redzamas divas nianses vai krāsas pozīcijās, kuras norāda uz 12 stundām un 6 stundām”, un “jebkādā citā laikā ir redzamas četras atšķirīgas nianses”. Tāpat tā ir konstatējusi, ka “ar rādītāju kontrolēto kustību agrākais dizainparaugs var radīt plašu krāsu spektru, kuru kombinācija un intensitāte mainās līdz ar laika ritējumu”. Tādējādi Apelāciju padome ir visaptveroši aprakstījusi dažādos agrākā dizainparauga “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt”, kas ir bijis vienīgais, kurš ir ļāvis tieši novērtēt katrās piecās minūtēs notiekošās krāsu un nianšu intensitātes izmaiņas, skatus un ir pretstatījusi to apstrīdētajam dizainparaugam.
46 Turklāt apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelāciju padome ir precizējusi, ka “pozīcijās, kuras agrākajos dizainparaugos norāda uz 12 stundām un 6 stundām, nav iespējamas divas viendabīgas nianses vai krāsas”, kas radot būtisku atšķirību starp konfliktējošajiem dizainparaugiem. Ciparnīcas attēlojums pozīcijā, kas apstrīdētajā dizainparaugā norāda uz 12 stundām, kurā viena puse ir baltā krāsā, bet otra – melnā un abas puses ir viendabīgas, ir atšķirīgs no iepriekš 5. punktā krāsās attēlotā agrākā “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” dizainparauga pirmā skata no kreisās puses attēlojuma, kurā ir redzama tumšas un baltas krāsas gradāciju kombinācija. Turklāt, kā ir atzinis pats prasītājs, apstrīdētajā dizainparaugā nevar tikt panākta tāda pozīcija, kas norāda uz 12 stundām, kāda tā ir redzama agrākajā dizainparaugā “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt”. Līdzīgi, pretēji tam, ko uzskata prasītājs, pozīcija, kura apstrīdētajā dizainparaugā norāda uz 6 stundām, kuru rada divi viendabīgi pelēkas krāsas toņi, atšķiras no agrākā dizainparauga “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” septītā skata no kreisās puses, kurā ir redzama sarkanas un zaļas krāsas gradāciju kombinācija, kas rada vismaz četras dažādas nianses.
47 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir veikusi apstrīdētā dizainparauga salīdzinājumu ar iepriekš 5. punktā krāsās attēloto agrāko dizainparaugu “Farbfolge II, 12 Stunden im 5‑Minuten Takt” un ka tā no salīdzinājuma ir secinājusi, ka konfliktējošo dizainparaugu īpašības lielā mērā atšķiras.
48 Turklāt prasītājs norāda, ka konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājumā Apelāciju padomei esot bijis jāņem vērā fakts, ka apstrīdētais dizainparaugs ir reģistrēts melnbaltā variantā, un ka tādējādi tai esot bijis jākonstatē, ka novitātes ziņā krāsai nav nekādas nozīmes.
49 Šis arguments ir jānoraida kā tāds, kas neattiecas uz lietu. Kā ir ticis norādīts iepriekš 40. punktā, Apelāciju padome savu vērtējumu attiecībā uz novitāti, kas ir iekļauts apstrīdētā lēmuma 27. punktā, ir balstījusi uz atšķirībām, kuras ir konstatētas, veicot apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura pārbaudi, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 25. punkta. Tādējādi tā ir uzskatījusi, ka agrāko dizainparaugu gadījumā to veidojošo disku pakāpeniskās secības rezultātā varot rasties plašs krāsu spektrs, kuru kombinācija un intensitāte mainoties līdz ar laika ritējumu, kamēr apstrīdētā dizainparauga gadījumā tam esot tikai divas viendabīgas krāsas pozīcijās, kuras norāda uz 12 stundām un 6 stundām, vai četras krāsas pozīcijās, kuras norāda uz jebkādu citu laiku, nepastāvot intensitātes izmaiņām. Apelāciju padomes argumentācija tādējādi ir balstīta uz konfliktējošo dizainparaugu spēju radīt noteiktu vairāk vai mazāk plašu krāsu spektru, kā arī pastāvīgas toņu izmaiņas, nevis uz starp tām pastāvošajām krāsas atšķirībām. Tādējādi starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāvošo atšķirību novērtēšanas kontekstā Apelāciju padomei nevar tikt pārmests, ka tā nebūtu ņēmusi vērā, ka apstrīdētais dizainparaugs ir ticis reģistrēts melnbaltā variantā, un nebūtu konstatējusi, ka šajā lietā krāsai nav nekādas nozīmes.
50 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konfliktējošie dizainparaugi nevar tikt uzskatīti par identiskiem Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē.
51 Tādējādi šis pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 6/2002 4. un 6. panta, skatot tos kopsakarā ar 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu
52 Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka Apelāciju padomei esot bijis jāizmanto jēdziena “individuālais raksturs” mazāk strikta interpretācija un identiskums konfliktējošo dizainparaugu radītajā kopējā iespaidā Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē tai neesot bijis jāpielīdzina identiskumam vai “identiskumam, izņemot nebūtiskas iezīmes”, minētās regulas 5. panta izpratnē. Otrkārt, viņš uzskata, ka, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, tai neesot bijis jāņem vērā starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāvošās krāsu atšķirības.
53 Turklāt prasītājs norāda, ka apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome esot nevis izskatījusi kopējo iespaidu, ko konfliktējošie dizainparaugi rada informētam lietotājam, bet gan esot aprobežojusies ar konstatējumu, ka noteiktas atšķirības noved pie atšķirīgas uztveres no informēta lietotāja puses.
54 Persona, kas iestājusies lietā, apstiprina, ka autora brīvības pakāpe esot ierobežota ar tehniskajām prasībām, ko nosakot tādu kustīgu krāsaino plēvju esamība, kuras pārklājoties un kuras obligāti esot ciparnīcas, kuras krāsas mainās atkarībā no rādītāju kustības, daļa. Tātad, lai tiktu konstatēts apstrīdētā dizainparauga individuālais raksturs, pietiekot ar nelielām atšķirībām.
55 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz reģistrētu Kopienas dizainparaugu individuālais raksturs ir jānovērtē, ņemot vērā informētam lietotājam radīto kopējo iespaidu, kuram ir jābūt atšķirīgam no kopējā iespaida, ko rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma. Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka šī vērtējuma vajadzībām ir jāņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpe dizainparauga izstrādāšanā.
56 Šajā ziņā ir jāprecizē, ka pretēji tam, ko norāda prasītājs, Apelāciju padome identiskumu konfliktējošo dizainparaugu radītajā kopējā iespaidā Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē nav pielīdzinājusi identiskumam vai “identiskumam, izņemot nebūtiskas iezīmes”, minētās regulas 5. panta izpratnē. Apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi starp konfliktējošajiem dizainparaugiem pastāvošās atšķirības, t.i., agrāko dizainparaugu gadījumā esošo iespēju iegūt lielāku krāsu kombināciju un to intensitātes izmaiņas, un apstrīdētā lēmuma 26. punktā ir uzskatījusi, ka no informēta lietotāja viedokļa šīs atšķirības esot pietiekami nozīmīgas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu.
57 Saskaņā ar judikatūru informēts lietotājs ir īpaši uzmanīgs un tam ir noteiktas zināšanas par agrāku attīstības līmeni, t.i., par agrākiem dizainparaugiem, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā (Vispārējās tiesas 2010. gada 18. marta spriedums lietā T‑9/07 Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicināšanas ražojuma attēls), Krājums, II‑981. lpp., 62. punkts, un 2011. gada 9. septembra spriedums lietā T‑11/08 Kwang Yang Motor/ITSB – Honda Giken Kogyo (Iekšdedzes dzinējs), Krājumā nav publicēts, 23. punkts).
58 “Lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona ražojumu, kurā izmantots dizainparaugs, lieto atbilstoši šā ražojuma mērķim (Vispārējās tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑153/08 Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), Krājums, II‑2517. lpp., 46. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Iekšdedzes dzinējs”, 24. punkts).
59 Turklāt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kurš nav projektētājs vai tehniskais eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda relatīvi augstu uzmanības līmeni (iepriekš minētie spriedumi lietā “Sakaru iekārtas”, 47. punkts, un lietā “Iekšdedzes dzinējs”, 25. punkts).
60 Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 10. punkta izriet, ka Anulēšanas nodaļa ir uzskatījusi, ka informēts lietotājs ir persona, kurai ir pazīstami pulksteņu dizainparaugi. Prasītājs Apelāciju padomē šo secinājumu nav apstrīdējis. Atbilstoši judikatūrai Anulēšanas nodaļas lēmums, kā arī tā pamatojums ir daļa no konteksta, kurā ir pieņemts apstrīdētais lēmums; šis konteksts prasītājam ir zināms un ļauj tiesai pilnībā veikt savu tiesiskuma pārbaudi attiecībā uz konkrēta dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma pamatotību (šajā ziņā skat. 2011. gada 6. oktobra spriedumu lietā T‑246/10 Industrias Francisco Ivars/ITSB – Motive (Mehāniskais reduktors), Krājumā nav publicēts, 20. punkts). Tādējādi ir uzskatāms, ka Apelāciju padome ir izmantojusi Anulēšanas nodaļas definēto informēta lietotāja viedokli, lai konstatētu, ka atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem ir pietiekami būtiskas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu, un tādējādi atzītu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.
61 Pretēji tam, ko norāda prasītājs, Apelāciju padome, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, nav ņēmusi vērā krāsas atšķirību starp konfliktējošajiem dizainparaugiem. Kā ir ticis norādīts iepriekš 49. punktā, Apelāciju padome savu vērtējumu ir balstījusi uz to, ka agrāko dizainparaugu gadījumā to veidojošo disku pakāpeniskā secība ir spējīga radīt plašu krāsu spektru, kuru kombinācija un intensitāte mainās līdz ar laika ritējumu, kamēr apstrīdētā dizainparauga gadījumā tam ir tikai divas viendabīgas krāsas pozīcijās, kuras norāda uz 12 stundām un 6 stundām, vai četras krāsas pozīcijās, kuras norāda uz jebkādu citu laiku, nepastāvot intensitātes izmaiņām. Apelāciju padomes argumentācija tādējādi ir balstīta uz konfliktējošo dizainparaugu spēju radīt noteiktu vairāk vai mazāk plašu krāsu spektru, kā arī pastāvīgas toņu izmaiņas, nevis uz starp tiem pastāvošo krāsas atšķirību.
62 Pat ja tiktu pieņemts, kā norāda prasītājs, ka atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem varētu tikt uzskatītas par nelielām, informētam lietotājam tās ir viegli uztveramas. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, novērtējot dizainparauga individuālo raksturu, ir jāņem vērā tās preces būtība, kurai dizainparaugs ir izmantots vai kurā tas ir iekļauts, un tostarp tās ražošanas nozares raksturs, uz kuru attiecas šī prece (iepriekš minētais spriedums lietā “Sakaru iekārtas”, 43. punkts). Šajā lietā, kura attiecas uz pulksteņu ciparnīcām, ciparnīcu daļām un ciparnīcu rādītājiem, ir uzskatāms, ka šie elementi ir paredzēti nēsāšanai redzamā veidā uz rokas un ka informēts lietotājs to izskatam veltīs īpašu uzmanību. Šāds lietotājs tos uzmanīgi aplūkos un tādējādi, kā ir ticis norādīts iepriekš 56. punktā, būs spējīgs uztvert, ka agrākie dizainparaugi rada lielāku krāsu kombināciju nekā apstrīdētais dizainparaugs un, pretēji apstrīdētajam dizainparaugam, krāsu intensitātes izmaiņas. Ņemot vērā, ka minēto produktu izskats informētam lietotājam ir nozīmīgs, viņš šīs atšķirības, pat ja tiktu pieņemts, ka tās ir nelielas, neuzskatīs par nebūtiskām.
63 Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka iepriekš 56. punktā norādītās atšķirības rada būtisku ietekmi uz konfliktējošo dizainparaugu radīto kopējo iespaidu, kā rezultātā no informēta lietotāja viedokļa tie rada atšķirīgu kopējo iespaidu.
64 Turklāt prasītājs ir norādījis, ka saistībā ar pulksteņa ciparnīcu modeļiem varot tikt radīts praktiski neierobežots reprodukciju vai attēlu skaits un tādējādi apstrīdētā dizainparauga autoram esot bijusi iespēja nereproducēt agrākajos dizainparaugos pirmo reizi attīstīto oriģinālo ideju, t.i., laika norādi, izmantojot krāsu izmaiņas.
65 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir uzsvērusi, ka autora brīvības pakāpe esot bijusi ierobežota tikai ar nepieciešamību sekot laika izmaiņām un tās attēlot.
66 Atbildot uz sēdē izteikto Vispārējās tiesas jautājumu, persona, kas iestājusies lietā, ir precizējusi, ka ar saviem argumentiem attiecībā uz autora brīvības pakāpi, ņemot vērā, ka atbilstoši minētās personas viedoklim autora brīvība esot bijusi ierobežota tehnisku apsvērumu dēļ, tā ir vēlējusies apstrīdēt Apelāciju padomes šajā ziņā veikto vērtējumu; par to ir tikusi izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.
67 Ciktāl personas, kas iestājusies lietā, nostāja saistībā ar jautājumu par līdzības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem esamību, kura šajā lietā tiek apstrīdēta, ir tikusi atbalstīta, šai personai, pamatojoties uz Reglamenta 134. panta 2. punkta otro daļu, ir interese izvirzīt patstāvīgu prasījumu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma grozīšanu saistībā ar autora brīvības pakāpi, kurai ir būtiska loma, novērtējot apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T‑405/05 Powerserv Personalservice/ITSB – Manpower (“MANPOWER”), Krājums, II‑2883. lpp., 24. punkts). Šo secinājumu neietekmē pilnībā formāls apstāklis, ka persona, kas iestājusies lietā, savos procesuālajos rakstos nav tieši izvirzījusi prasījumu grozīt apstrīdēto lēmumu (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 14. septembra spriedumu lietā T‑485/07 Olive Line International/ITSB – Knopf (“O‑live”), Krājumā nav publicēts, 65. punkts).
68 Tomēr pretēji tam, ko norāda persona, kas iestājusies lietā, autora brīvības pakāpe šajā lietā nav ierobežota. Kā izriet no 3. punkta iepriekš, preces, attiecībā uz kurām ir ticis reģistrēts apstrīdētais dizainparaugs, atbilst šādam aprakstam: “pulksteņu ciparnīcas, pulksteņu ciparnīcu daļas, ciparnīcu rādītāji”. Šis apraksts ir diezgan plašs, jo tajā nav iekļauts neviens precizējums attiecībā uz pulksteņu tipu vai veidu, kādā tie rāda laiku. Tādējādi persona, kas iestājusies lietā, nevar apgalvot, ka autora brīvības pakāpe būtu ierobežota tehnisku iemeslu dēļ.
69 No tā izriet, ka Apelāciju padomes secinājums, ka autora brīvības pakāpe ir ierobežota tikai ar nepieciešamību sekot laika izmaiņām un tās attēlot, ir jāapstiprina.
70 Prasītāja arguments, ka apstrīdētā dizainparauga autoram neesot bijis jāreproducē agrāko dizainparaugu oriģinālā ideja, ir jānorāda kā nepamatots. Protams, pulksteņa ciparnīcas dizaina veidošanas iespējas ir praktiski neierobežotas un ietver tostarp tās, kuru gadījumā ir paredzētas krāsas vai krāsu izmaiņas. Noteiktiem modeļiem var būt komplicētāka forma, kā tas ir agrāko dizainparaugu gadījumā, kuros laiku rāda krāsas vai krāsu nianses, kuras veido vienkrāsainu disku vai disku pušu pārklāšanās, kas ļauj lietotājam nolasīt laiku atkarībā no minēto krāsu vai to nianšu attīstības. Agrāko dizainparaugu forma ir izstrādāta tādējādi, ka krāsu intensitāte uz diska palielinās vai samazinās.
71 Apstrīdētais dizainparaugs veido mazāk komplicētu pulksteņa ciparnīcas formu, kura maina krāsu un kura, kā ir ticis norādīts iepriekš 62. punktā, aplūkojot no informēta lietotāja viedokļa, no agrākajiem dizainparaugiem atšķiras ar nozīmīgiem, nevis nebūtiskiem, ar ciparnīcu izskatu saistītiem elementiem. Tātad tas nevar tikt uzskatīts par agrāko dizainparaugu vai oriģinālās idejas, kura tajos esot tikusi attīstīta pirmo reizi, reprodukciju.
72 Turklāt, kā izriet no Regulas Nr. 6/2002 1. un 3. panta, ir jāuzsver, ka dizainparaugu tiesības principā aizsargā preces vai tās daļas izskatu, bet ideju, kas ir pastāvējušas preces izstrādāšanas brīdī, aizsardzība tieši nav paredzēta. Tādējādi prasītājs, pamatojoties uz agrākajiem dizainparaugiem, nevar iegūt aizsardzību attiecībā uz to pamatā esošo ideju, t.i., pulksteņa ciparnīcas, kura ļauj nolasīt laiku atkarībā no to veidojošo disku krāsām, ideju.
73 Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu
74 Prasītājs uzskata, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā faktu, ka agrākie dizainparaugi ir ar Vācijas tiesību aktiem autortiesību jomā aizsargāts mākslas darbs, kura galvenā ideja, t.i., laika attēlojums, izmantojot dažādas krāsas un to pakāpes, apstrīdētajā dizainparaugā esot tikusi izmantota bez atļaujas.
75 Turklāt prasītājs norāda, ka Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā Paul Heimbach darbu eksperta izstrādāto eksperta atzinumu, lai gan tam tomēr ir nozīme, lai noteiktu ar autortiesībām piešķirtās aizsardzības apjomu.
76 Vispirms, kā tas izriet no administratīvās lietas, ir jākonstatē, ka eksperta atzinums ir ticis iesniegts pēc noteiktā termiņa un Apelāciju padomei tādējādi ir bijis jālemj par tā pieņemamību.
77 Tāpat, kā ir ticis norādīts iepriekš 21. punktā, ir jāuzsver, ka ekspertam nav jāsniedz juridisks vērtējums par ar autortiesībām piešķirtās aizsardzības apjomu un minēto tiesību pārkāpuma esamību.
78 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti nav ņēmusi vērā prasītāja administratīvā procesa gaitā iesniegtajā eksperta atzinumā iekļautos juridiska rakstura apsvērumus.
79 Saistībā ar prasītāja apgalvoto autortiesību uz agrākajiem mākslas darbiem pārkāpumu ir jākonstatē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu Kopienas dizainparaugs var tikt atzīts par spēkā neesošu, ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas ir aizsargāts saskaņā ar dalībvalsts autortiesību likumu. Tātad autortiesību īpašnieks var atsaukties uz šo aizsardzību, ja saskaņā ar dalībvalsts, kas tam piešķir aizsardzību, tiesību aktiem tas var aizliegt minētā dizainparauga izmantošanu.
80 Neraugoties uz valsts tiesību normām, kuras prasītājs ir norādījis prasības pieteikuma 39. punktā, viņš šajā lietā tomēr nav sniedzis nevienu norādi par Vācijā pastāvošās autortiesību aizsardzības apjomu un it īpaši par jautājumu, vai atbilstoši Vācijas tiesībām ar autortiesību aizsardzību būtu aizliegta neatļauta agrāku mākslas darbu pamatā esošas idejas reproducēšana, neaprobežojoties ar minēto darbu konfigurācijas vai izpildījuma aizsardzību.
81 Kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 32. punktā, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem autortiesību aizsardzības jomā, kuru dalībniece ir Vācija, autortiesību aizsardzība attiecas nevis uz idejām, bet uz darbu konfigurāciju vai izpildījumu.
82 Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
83 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Erich Kastenholz atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Soldevila Fragoso | Popescu |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 6. jūnijā.
[Paraksti]