Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī - Martinair Holland/Komisija

(lieta T-67/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Martinair Holland NV (Haarlemmermeer, Nīderlande) (pārstāvis - R. Wesseling, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

pilnībā vai daļēji atcelt Lēmuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pantu, vai

samazināt ar Lēmuma 5. pantu uzliktos naudas sodus, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 263. un 261. pantu, kā arī Regulas 1/2003 31. pantu, lai pārbaudītu un atceltu Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmumu Nr. C(2010) 7694, galīgā redakcija, par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (lieta COMP/39258-Kravu aviopārvadājumi), kas adresēts Martinair Holland NV, un, pakārtoti, lai samazinātu uzlikto naudas sodu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka:

Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas paredzēts LESD 296. pantā un Pamattiesību hartas 41. pantā (tiesības uz labu pārvaldību), tiktāl, ciktāl no Lēmuma nav iespējams secināt pārkāpuma raksturu un apmēru; no vienas puses, Lēmuma rezolutīvajā daļā skaidri ir definēti četri (iespējams vienoti un turpināti) pārkāpumi saistībā ar atsevišķu adresātu grupām, atšķirīgiem laika posmiem un ģeogrāfiskiem maršrutiem. No otras puses, pamatojums nav balstīts uz, kā arī neatsaucas uz nevienu no šiem četriem specifiskajiem pārkāpumiem;

tiktāl, ciktāl Tiesa Lēmuma nepietiekama (pietiekami skaidra) pamatojuma dēļ nevar pilnībā pārbaudīt Lēmuma pieņemšanas iemeslus, Komisija nav ievērojusi prasītājas procesuālās pamattiesības; it īpaši prasītāja apgalvo, ka ar Lēmumu ir pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību; tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija, kā arī tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 47., un 48. pantu.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā attiecībā uz naudas soda aprēķinu, pārkāpjot Regulu 1/2003¹, pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī pienākumu norādīt pamatojumu pretēji Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 49. pantam, LESD 296. pantam un citiem ES tiesību vispārējiem principiem. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka:

pirmkārt, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pārkāpjot pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai un samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus, pārdošanas vērtības aprēķinā iekļaujot apgrozījumu, kas attiecas uz tarifiem un ienākošajiem lidojumiem;

otrkārt, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo pārkāpuma smagums ir noteikts, pārkāpjot Regulu 1/2003, pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai un samērīguma principu;

treškārt, Komisija ir pārkāpusi Regulu 1/2003, pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai un samērīguma principu, ņemot vērā regulatīvos režīmus kā vainu mīkstinošus apstākļus, lai samazinātu naudas sodu tikai par 15 %;

ceturtkārt, Komisija, aprēķinot naudas sodu pretēji LESD 296. pantam un Hartas 41. pantam, nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).