Lieta T‑38/05

Agroexpansión, SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Spānijas jēltabakas iepirkuma un pirmapstrādes tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgus sadale – Naudas sodi – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Maksimālā robeža 10 % apmērā no apgrozījuma – Preventīva iedarbība – Vienlīdzīga attieksme – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātessabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošām meitassabiedrībām

(EKL 81. pants)

2.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

3.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana no Komisijas puses

(EKL 81. pants)

4.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Meitassabiedrības autonomija

(EKL 81. pants)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība

(EKL 230. un 253. pants)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvs raksturs

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pārkāpuma izbeigšana pēc Komisijas iejaukšanās

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta 3. ievilkums)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regula Nr. 17; Regula Nr. 1/2003 un Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)

1.      Konkurences tiesību jomā meitassabiedrības rīcībā var vainot mātessabiedrību it īpaši tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitassabiedrība savu rīcību tirgū nevis nosaka autonomi, bet gan būtībā piemēro mātessabiedrības dotus norādījumus, ievērojot īpaši ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kas apvieno šīs abas juridiskās vienības.

Faktiski šādā situācijā mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu. Tādējādi nevis musināšanas uz pārkāpumu saite starp mātessabiedrību un tās meitassabiedrību, ne vēl jo vairāk pirmās līdzdalība šajā pārkāpumā, bet gan tas, ka tās ir viens uzņēmums EKL 81. panta izpratnē, ļauj Komisijai adresēt mātessabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods.

Komisijai nebūtu jāaprobežojas tikai ar konstatējumu, ka mātessabiedrība spēj īstenot izšķirošu ietekmi uz savas meitassabiedrības rīcību, bet tai ir arī jāpārbauda, vai šī ietekme tikusi faktiski īstenota.

Īpašajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pilnībā pieder tās meitassabiedrības, kas ir izdarījusi Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu, kapitāls, pirmkārt, šī mātessabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv vienkārša prezumpcija, ka minētā mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitassabiedrības rīcību.

Šādos apstākļos pietiek, ja Komisija pierāda, ka viss meitassabiedrības kapitāls pieder tās mātessabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības komercpolitiku. Tādējādi Komisija varēs uzskatīt mātessabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitassabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šī mātessabiedrība, kurai ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka tās meitassabiedrība rīkojas tirgū autonomi.

Prezumpcija saistībā ar visa kapitāla turējumu var attiekties ne tikai uz tādu gadījumu, kurā ir tieša saikne starp mātessabiedrību un tās meitassabiedrību, bet arī uz gadījumiem, kad šī saikne ir netieša caur meitassabiedrību starpnieci.

(sal. ar 102.–106. un 108. punktu)

2.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu Komisija ar lēmumu var uzlikt uzņēmumiem, kas izdarījuši EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, naudas sodu, nepārsniedzot 10 % no katra uzņēmuma pārkāpuma dalībnieka iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. Tāda pati norāde ietverta Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā.

Šajās normās minētais apgrozījums attiecas uz attiecīgā uzņēmuma kopējo apgrozījumu, proti, tāda uzņēmuma [apgrozījumu], kurš tiek vainots par pārkāpumu un kurš tādēļ ir ticis atzīts par atbildīgu.

Jēdziens “iepriekšējais finanšu gads”, kas ietverts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā, jāizprot tādējādi, ka tas nozīmē finanšu gadu pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas, izņemot noteiktus gadījumus, kad apgrozījums finanšu gadā pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas nesniedz nekādas derīgas norādes par attiecīgā uzņēmuma patieso ekonomisko situāciju un pienācīgo šim uzņēmumam uzliekamā naudas soda līmeni.

Tādējādi, ja Komisija secina, ka mātessabiedrība un meitassabiedrība veido vienu ekonomisku vienību un attiecīgi atzīst šo mātessabiedrību par solidāri atbildīgu par pārkāpumu, kā arī par naudas soda samaksu, un to iekļauj starp tās lēmuma adresātiem, lai aprēķinātu Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzēto maksimālo robežu 10 % apmērā, Komisija var balstīties uz mātessabiedrības konsolidēto apgrozījumu gadā pirms tās lēmuma pieņemšanas. Šajā ziņā nav svarīgi, ka mātessabiedrība nevar tikt atzīta par solidāri atbildīgu par meitassabiedrības pārkāpumu, kas attiecas uz laika periodu pirms tam, kad tā ieguva šo filiāli.

(sal. ar 109.–111., 174., 175. un 195. punktu)

3.      Ja lietā par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, kurā vaino vairākus atšķirīgus uzņēmumus, Komisija atbilstoši judikatūrā noteiktajam izmanto konkrētu metodi, lai noteiktu, vai vainojamas gan meitassabiedrības, kuras ir galvenokārt izdarījušas šo pārkāpumu, gan to mātessabiedrības, tai, izņemot īpašos apstākļos, šajā ziņā ir jāpamatojas uz vieniem kritērijiem attiecībā uz visiem šiem uzņēmumiem. Komisijai ir pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu, kurš noteic, ka līdzīgas situācijas nedrīkst aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas savukārt nedrīkst aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota.

(sal. ar 133. punktu)

4.      Konkurences tiesību jomā meitassabiedrības autonomija no tās mātessabiedrības nav jāvērtē, tikai ievērojot tās darbību jomā, uz kuru attiecas pārkāpums. Lai secinātu, vai meitassabiedrība autonomā veidā nosaka savu rīcību tirgū, ir jāņem vērā visi atbilstošie pierādījumi par ekonomiskajām, organizatoriskajām un juridiskajām saitēm, kas vieno meitassabiedrību ar mātessabiedrību un kas varētu mainīties dažādos gadījumos, un tādējādi nav izsmeļoši uzskaitāmi.

Tādējādi tas, ka neviena uzņēmumu grupas sabiedrība neīsteno kontroli pār pārkāpumā iesaistītās meitassabiedrības darbībām, nevar būt pietiekami, lai pierādītu, ka šī meitassabiedrība tirgū rīkojās autonomi. Tas tāpat ir attiecībā uz to, ka meitassabiedrība nav apspriedusies ne ar mātessabiedrību, ne ar kādu citu uzņēmumu grupas sabiedrību par tās preču, uz kurām attiecas pārkāpums, iegādes politiku.

(sal. ar 164. un 168. punktu)

5.      Saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu pamats, kas saistīts ar pamatojuma neesamību vai nepietiekamību, ir absolūts pamats, ko Savienības tiesa var izskatīt un kas tai pat ir jāizskata pēc savas ierosmes, un ko līdz ar to lietas dalībnieki var izvirzīt ikvienā procesa stadijā.

(sal. ar 182. punktu)

6.      Saistībā ar Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu attiecīgā uzņēmuma lielums un ekonomiskā vara ir faktori, ko var ņemt vērā naudas soda aprēķināšanā un līdz ar to arī reizināšanas koeficienta noteikšanā ar mērķi nodrošināt tā preventīvu iedarbību. Attiecīgā uzņēmuma lieluma un kopējo resursu ņemšana vērā, lai nodrošinātu pietiekamu naudas soda preventīvo iedarbību, ir izskaidrojama ar vēlamo iedarbību uz minēto uzņēmumu; sods nedrīkst būt niecīgs, salīdzinot ar tā finansiālajām iespējām.

Šajā ziņā, ciktāl Komisija kā vērtējuma elementus, lai izlemtu piemērot reizināšanas koeficientu prevencijas mērķim, izmanto attiecīgā uzņēmuma lielumu un kopējos resursus, šis minētais uzņēmums sabiedrības, kas izdarījusi konkurences tiesību noteikumu pārkāpumu, mātessabiedrību var aptvert vienīgi gadījumā, kad tā faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār minētās sabiedrības rīcību.

Uzņēmums, kura lielums un kopējie resursi ir tādējādi ņemti vērā, obligāti saplūst ar uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē atbilstoši definīcijai judikatūrā. Šo elementu vērā ņemšanu, lai nodrošinātu naudas soda pietiekamu preventīvu iedarbību, izskaidro vēlamais iespaids uz uzņēmumu, kuram šis naudas sods noteikts. Izvirzītais mērķis ir nodrošināt naudas soda efektivitāti, pielāgojot tā summu, ievērojot minētā uzņēmuma kopējos resursus un tā spēju mobilizēt līdzekļus, kas nepieciešami tā samaksai. Gadījumā, kad sabiedrība, kas izdarījusi pārkāpumu, tirgū rīkojas autonomi un tātad viena pati ir uzņēmums, šis mērķis, ievērojot šo autonomiju, loģiski var ietvert vienīgi minēto sabiedrību un ne citas uzņēmumu grupas, kurai tā pieder, sabiedrības. Ja šādā gadījumā, lai izlemtu par reizināšanas koeficienta preventīvai iedarbībai piemērošanu, Komisijai būtu jāņem vērā minētās grupas lielums un ekonomiskā vara, vēlamā preventīvā iedarbība ne tikai faktiski iestātos attiecībā uz citu vienību, nevis uzņēmumu, kas atbildīgs par pārkāpumu, bet turklāt naudas sods varētu būt pārlieku liels, it īpaši ņemot vērā šī uzņēmuma finansiālās iespējas, un tādējādi pārkāptu samērīguma principu.

(sal. ar 207., 208., 214. un 215. punktu)

7.      Saistībā ar Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu pārkāpuma pārtraukšanu, tiklīdz iejaucas Komisija, loģiski var uzskatīt par atbildību mīkstinošu apstākli tikai tad, ja pastāv iemesli pieņemt, ka šāda iejaukšanās mudināja minētos uzņēmumus izbeigt savu pret konkurenci vērsto rīcību; ja pārkāpums jau ir beidzies pirms datuma, kad iejaucās Komisija, tad uz šo gadījumu Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešais ievilkums neattiecas.

Pat ja Komisija uzskata, ka pārkāpums tika izbeigts tajā pašā dienā, kad tā veikusi savas pirmās pārbaudes, tā var pilnīgi pamatoti neņemt vērā tādu pārtraukšanu kā vainu mīkstinošais apstāklis. Naudas sods tiek nevis automātiski samazināts tāpēc, ka pārkāpums tika izbeigts, tiklīdz iejaucās Komisija, bet šī samazināšana ir atkarīga no tā, kā Komisija, īstenojot savu rīcības brīvību, novērtē attiecīgajā gadījumā pastāvošos apstākļus. Šajā sakarā pamatnostādņu 3. punkta trešā ievilkuma piemērošana uzņēmumam ir īpaši piemērota tad, ja attiecīgā rīcība nav acīmredzami nesaderīga ar konkurenci. Savukārt tā piemērošana principā ir mazāk piemērota tad, ja rīcība, kā ir pierādīts, ir skaidri nesaderīga ar konkurenci.

(sal. ar 229. un 231. punktu)

8.      Saistībā ar Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz naudas soda apmēra noteikšanas metodi un tā šajā sakarā var ņemt vērā vairākus faktorus, tostarp attiecīgo uzņēmumu sadarbību izmeklēšanā, ko veic šīs iestādes dienesti. Šajā sakarā Komisijai ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot uzņēmuma sadarbības kvalitāti un noderīgumu, it īpaši salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ieguldījumu.

Lai pamatotu naudas soda apmēra samazināšanu atbilstoši sadarbībai, uzņēmuma rīcībai ir jāatvieglo Komisijas uzdevums konstatēt konkurences tiesību pārkāpumus un uzlikt sodus par tiem un jāliecina par patiesu sadarbību.

Šajā ziņā, pamatojoties uz Regulas Nr. 17 11. pantu, dokumenti, kas Komisijai iesniegti, atbildot uz informācijas pieprasījumu, ir iesniegti atbilstoši juridiskam pienākumam un netiek ņemti vērā saskaņā ar Paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtās vienošanās, pat ja tie varētu kalpot, lai pierādītu pret konkurenci vērstu darbību pret uzņēmumu, kas dokumentus iesniedzis, vai pret citiem uzņēmumiem.

(sal. ar 252., 253. un 268. punktu)