CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2011. gada 31. marts

Lieta F‑10/10

André Hecq

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana pilnā apmērā – Netiešs lēmums par noraidīšanu – Lēmuma atzīt slimību par arodslimību neesamība – Administrācijas kompetence – Lēmums par sūdzības noraidīšanu – Lēmums, kas nav tikai apstiprinošs – Sūdzības neesamība – Nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru André Hecq lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas 2009. gada 7. aprīļa netiešo lēmumu, ar kuru tiek noraidīts viņa 2008. gada 7. decembra lūgums pilnā apmērā atlīdzināt dažādus medicīniskos izdevumus, un, otrkārt, “ciktāl nepieciešams” atcelt 2009. gada 20. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība

Nolēmums Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepamatotu un kā daļēji acīmredzami nepieņemamu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Netiešs lūguma noraidījums – Pieņemamība – Administrācijas vēlāka pagaidu atbilde, ar ko ieinteresētā persona tiek informēta par to, ka tās lūguma izskatīšana tiek atlikta – Ietekmes uz nelabvēlīgā akta kvalitāti neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Pakalpojumi – Atlīdzināšana pilnā apmērā – Nosacījums

(Civildienesta noteikumu 73. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums noraidīt sūdzību – Vienkāršs un skaidrs noraidījums – Apstiprinošs akts – Nepieņemamība – Izņēmums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Apstrīdētā lēmuma atcelšana un jauna lēmuma pieņemšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam ir imperatīvs raksturs, un to nevar atstāt lietas dalībnieku ziņā. Šis noteikums, aizliedzot ierēdņa nonākšanu situācijā, kad nav tāda viņam nelabvēlīga akta, kura tiesiskumu tas varētu apstrīdēt, ir paredzēts, lai aizsargātu konkrēto personu pret administrācijas nerīkošanos.

Līdz ar to apstāklis, ka administrācija informēja ierēdni par viņa lūguma izskatīšanas atlikšanu pēc netieša lēmuma par viņa lūguma noraidījuma pieņemšanas, nav iemesls, lai apstrīdētu šī lēmuma pastāvēšanu. No tā izriet, ka prasījumi pret netiešo noraidošo lēmumu ir pieņemami.

(skat. 50.–52. punktu)

2.      Lai pieņemtu lēmumu atlīdzināt [izdevumus par] pakalpojumiem pilnā apmērā, balstoties uz Civildienesta noteikumu 73. panta 3. punktu, noteikti ir jāpastāv lēmumam, ar kuru par arodslimību tiek atzīta tā slimība, kuras ārstēšanai ir radušies aplūkojamie pakalpojumi, un šis lēmums nevar būt pieņemts citā laikā, kā vienīgi tādas procedūras laikā, kas paredzēta Kopienas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem. Citiem vārdiem, ja nav lēmuma, ar kuru slimība tiek atzīta par arodslimību, kas pieņemts saskaņā ar Kopienas tiesiskajā regulējumā paredzēto procedūru, kompetentā iestāde, lai piemērotu Civildienesta noteikumu 73. panta 3. punktu, var vienīgi noraidīt lūgumus pilnā apmērā atlīdzināt minētās slimības ārstēšanai saņemto pakalpojumu izdevumus.

(skat. 53. punktu)

3.      Prasījumiem atcelt tiesību aktu, kas formāli vērsti pret lēmumu noraidīt sūdzību, faktiski nav patstāvīga satura, un tādējādi Civildienesta tiesā tiek apstrīdēts nelabvēlīgais akts, par kuru tika iesniegta sūdzība. Tādējādi netiešs vai tiešs lēmums noraidīt sūdzību, ja tas ir vienkāršs un saprotams, tikai apstiprina aktu vai bezdarbību, par kuru prasītājs sūdzas, un, skatot atsevišķi, nav apstrīdams tiesību akts.

Par nelabvēlīgu aktu nevar uzskatīt pilnībā apstiprinošu aktu, par kādu ir jāatzīst akts, kurā nav nekādu jaunu elementu salīdzinājumā ar iepriekšējo nelabvēlīgo aktu un ar kuru tas tādējādi netiek aizstāts.

Tiešs lēmums noraidīt sūdzību tomēr, ņemot vērā tā saturu, var nebūt sūdzībā apstrīdētā akta apstiprinājums. Tas tā ir gadījumā, kad lēmums noraidīt sūdzību ietver prasītāja stāvokļa pārskatīšanu atkarībā no jauniem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums. Šādās situācijās sūdzības noraidījums ir tiesību akts, kuru pārbauda tiesa, kas to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā [tiesību] akta tiesiskumu, proti, to uzskata par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts pēdējais minētais. Šādos apstākļos sūdzības iesniedzējam nav jāiesniedz jauna sūdzība pret grozīto lēmumu, kas ietverts lēmumā noraidīt sūdzību.

(skat. 60.–63. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/59 Kuhner/Komisija, 9. punkts; 1980. gada 10. decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, 18. punkts; 1988. gada 16. jūnijs, 371/87 Progoulis/Komisija, 17. punkts; 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. jūnijs, T‑608/97 Plug/Komisija, 23. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, 34. un 35. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, 54. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑258/01 Eveillard/Komisija, 30.–32. punkts; 2004. gada 14. oktobris, T‑389/02 Sandini/Tiesa, 49. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, 63.–66. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. septembris, F‑18/08 Ritto/Komisija, 17. punkts; 2009. gada 10. novembris, F‑93/08 N/Parlaments, 41. punkts.

4.      Tā būtu pirmstiesas procedūras mērķa apiešana, ja Civildienesta tiesa nolemtu, ka ir pieņemami tādi apsvērumi, kas iesniegti tieši pret pirmo administrācijas nostāju, iepriekš neiesniedzot sūdzību. Faktiski procedūra, kas notiek šādā veidā, liedz administrācijai pārskatīt savu lēmumu attiecībā uz ierēdņa lūgumu un vajadzības gadījumā atgriezties pie minētā lēmuma, kā to pieprasa pirmstiesas procedūras mērķis.

Ja pēc sūdzības, kas iesniegta atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, administrācija atsauc apstrīdēto lēmumu un aizstāj to ar jaunu lēmumu, sākotnēji apstrīdētais akts ar atpakaļejošu spēku tiek izslēgts no tiesību sistēmas un sūdzības iesniedzējam, ja viņš uzskata, ka jaunais lēmums viņu pilnībā neapmierina, ir jāsniedz jauna sūdzība par šo lēmumu, pirms tas tiek apstrīdēts Civildienesta tiesā.

(skat. 73. un 76. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 111. punkts un tajā minētā judikatūra; 2010. gada 7. jūlijs, F‑116/07, F‑13/08 un F‑31/08 Tomas/Parlaments, 63.–66. punkts.