VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2011. gada 6. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “BETWIN” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamatojumi – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīga attieksme – EKL 49. pants
Lieta T‑258/09
i‑content Ltd Zweigniederlassung Deutschland, Berlīne (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja A. Nordemans [A. Nordemann], vēlāk – A. Nordemans un T. Bodīns [T. Boddien], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Š. Šēfners [S. Schäffner], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 4. maija lēmumu lietā R 1528/2008‑4 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “BETWIN” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz] (referents), tiesneši I. Labucka un K. O’Higinss [K. O’Higgins],
sekretāre K. Hīrena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 6. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 7. oktobrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 6. janvārī,
pēc 2010. gada 30. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 20. aprīlī prasītāja – i‑content Ltd Zweigniederlassung Deutschland iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “BETWIN” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 35., 38. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadības pakalpojumi; uzņēmumu pārvaldīšana; konsultācijas komercdarbībā; biroja darbi; ekonomikas prognozes un analīze; rīcības izpēte; tirgvedība; tiešā tirgvedība; tirgu pētījumi; sabiedriskās attiecības (Public Relations); darījumu vērtēšana; konsultācijas uzņēmumu organizācijai un vadīšanai; pārdošanas veicināšana (Sales Promotion) (trešo personu uzdevumā); reklāmu pārdošana; aģentūras pakalpojumi, proti, starpniecība preču pirkuma līgumos; datu sakārtošana elektroniskās datubāzēs; (ziņas par) komercdarījumiem un uzņēmumiem; grāmatvedības uzskaites veikšana, grāmatvedības uzskaites pakalpojumi; reklāmas laiku iznomāšana saziņas līdzekļiem; reklāmas sludinājumu (izplatīšana); dokumentu reproducēšana; viedokļu aptaujas; reklāmas tekstu izdošana; tematisku rakstu presē vākšana un apkopošana; teksta apstrāde; starpniecība komercdarījumos trešām personām; telefonu centra pārdošanai, konsultācijām vai pakalpojumiem klientiem apsaimniekošana; projektu izstrāde no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa; sponsorēšana reklāmas nolūkos; radio un televīzijas pārraižu koncepcija un sagatavošana no organizatoriskā un reklāmas viedokļa; izstāžu organizēšana un vadīšana saimnieciskos un reklāmas nolūkos; izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa; komunikāciju sistēmu, datu apstrādes tīklu, datubāzu un algoritmu izstrāde, it īpaši internetā un internetam, no darījumu un organizatoriskā viedokļa; reklāmas materiālu (iznomāšana); konsultācijas (personāla vadības jautājumos); ekonomiskie pētījumi un aptaujas; pārdošanas izsolē organizēšana; tirdzniecības aptaujas; reklāma, izmantojot pasta sūtījumus; atzinumu sagatavošana par darījumiem; vērtību aplēses; izmaksu/lietderības analīze; cenu aģentūras pakalpojumi; konsultāciju darījumu jomā pakalpojumi; televīzijas reklāma; darījumu informācija; tirgus un tirgvedības pētījumi; darījumu plānošana; dokumentu reproducēšana; reklāmas tekstu publicēšana; datorizēta datubāzu pārvaldība; dokumentu (reproducēšana); darījumu uzraudzība; datņu pārvaldība ar datoru; importa un eksporta aģentūras (pārvaldība); uzņēmumu izpēte; ekonomisko uzziņu, statistikas, datorizēto datubāzu un citas ekonomiskās informācijas vākšana, sagatavošana un izplatīšana; tirgus analīze; reklāmas laukumu īre; tirgus izpēte; reklāmas materiālu īre; preču prezentēšana reklāmas nolūkos; reklāmas aģentūras (pakalpojumi); reklāma plakātu veidā; izstāžu un gadatirgu (organizēšana) saimnieciskos un reklāmas nolūkos; preču paraugu dalīšana reklāmas nolūkos; tirdzniecības automātu iznomāšana; ekonomikas prognožu (sagatavošana); sludinājumu izveide trešām personām; reklāma tiešsaistē datortīklā; transkripciju (veikšana); piegāžu pakalpojumi trešām personām (preču un pakalpojumu pirkšana citiem uzņēmumiem); modes demonstrētāju pakalpojumi reklāmas un pārdošanas veicināšanas nolūkos; meklēšana informātikas datnēs (trešo personu uzdevumā); tematisku rakstu presē vākšana un apkopošana; heliogrāfiskās reproducēšanas darbi; (personāla) pieņemšana darbā; personāla atlase, izmantojot psiholoģiskos spēju testus; gadatirgu vadīšana komerciālos vai reklāmas nolūkos; sludinājumu izvietošana trešo personu uzdevumā; datu (apkopošana) elektroniskās datubāzēs; rēķinu izrakstīšana; tiešā reklāma; datu apkopošana elektroniskās datubāzēs; reklāma radio; fotokopijas; audiovizuāla prezentācija reklāmas nolūkos; (reklāma, izmantojot) reklāmas rakstus; reklāmas materiālu (reklāmas brošūru, prospektu, skrejlapu, preču paraugu) (dalīšana)”;
– 38. klase: “telekomunikācijas; radio un televīzijas programmu apraide, arī izmantojot kabeļtīklus; informācijas vākšana un sniegšana; preses aģentūras; komunikācijas protokolu izstrāde vai nodošana lietošanai, lai divi vai vairāki saziņas partneri varētu apmainīties datiem vai nosūtīt datus; elektroniskās pastkastītes nodošana lietošanai; ziņu nosūtīšana; ziņu un attēlu nosūtīšana ar datoru; piekļuves nodrošināšana datubāzei, lai lejuplādētu datus un informāciju ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (internetu); elektroniskā pasta pakalpojumu nodošana lietošanai; radio pārraižu (apraide); telefonijas un teleteksta pakalpojumu sniegšana; videoteksta pakalpojums; attēlu, akustiskās informācijas, grafiku, datu un citas informācijas apraide, izplatīšana un nosūtīšana pa radio, telekomunikācijas iekārtām, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai internetu; piekļuves pakalpojumi datubāzēm internetā; elektroniskie sludinājumu pakalpojumi (telekomunikācijas); telekomunikāciju iekārtu nodošana preču un pakalpojumu pasūtīšanai, izmantojot elektronisku datu paziņošanu; nosūtīšana pa satelītu; vietējās un starppilsētu, atzvana telefonijas, telefonijas uz ārvalstīm un mobilās telefonijas pakalpojumi; televeikala pārraižu apraide; (uzziņas attiecībā uz) telekommunikācijām; telekomunikāciju līnijas ar pasaules datortīklu nodošana lietošanai; paziņojumu nosūtīšana datortīklos; tīklu izmantošana paziņojumu, attēlu, tekstu, balss, signālu un datu nosūtīšanai; preses paziņojumu vākšana un sniegšana; piekļuves nodrošināšana datubāzēm; programmu apraide internetā; paziņojumu, dokumentu un datu saņemšana un pārraidīšana, nosūtot elektroniski; telefona zvanu vai telekomunikāciju paziņojumu pārraidīšana; paziņojumu (elektroniska) nosūtīšana; ziņojumu dēļi un elektroniskie dēļi ar paziņojumiem par vispārējo interešu tēmām; videopārraides pakalpojumi; informācijas izplatīšana un nosūtīšana tīklos vai internetā; telefonkonferenču pakalpojumi; balss, datu, faksu, attēlu un informācijas elektroniska bezvadu pārraidīšana; kinofilmu un audiovizuālu programmu apraide; tekstu, paziņojumu, informācijas, skaņas, attēla un datu apraide un nosūtīšana; videotelefonijas pakalpojumi; radio pārraižu (apraide); maksas televīzijas programmu apraide; pakalpojumi tiešsaistē un nosūtīšana tiešsaistē, proti, balss, attēlu veida un video veida datu nosūtīšana, kā arī videotelefonijas konferenču un videokonferenču nodošana lietošanai”;
– 41. klase: “tulkošana; audzināšana; apmācība; trenēšana; izklaides; sporta un kultūras pasākumi; visu veidu kolokviju, konferenču, kongresu, semināru, simpoziju, meistarklašu un izstāžu organizēšana un vadīšana kultūras un izglītošanas nolūkos; izklaides pasākumi; visu veidu izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu producēšana, organizēšana un vadīšana; filmu producēšana; izrāžu, radio un televīzijas programmu producēšana; tekstu un grāmatu publicēšana; golfa laukumu, atrakciju, brīvdienu un brīvā laika pavadīšanas parku apsaimniekošana; teātra, sporta centra, sporta zāles, stadiona un muzikālo, sporta un citu izklaides izrāžu organizāciju apsaimniekošana; audzināšanas, apmācības, trenēšanas, izklaides, sporta un kultūras nozarē izmantojama aprīkojuma un priekšmetu iznomāšana; visu veidu informatīvu rakstu publicēšana, izplatīšana un izdošana; vingruma klubu apsaimniekošana; spēļu zāles; kazino apsaimniekošana; mūzikas producēšana; attēla un skaņas ierakstīšana; sporta centru, spēļu, derību un loterijas namu pakalpojumi, tostarp internetā un izmantojot internetu; sporta, spēļu, derību un loterijas aprīkojuma nodošana lietošanai, tostarp internetā un izmantojot internetu; informācijas par spēlēm, it īpaši datorspēlēm un spēlēm tiešsaistē, kā arī spēļu informātikas paplašinājumu nodošana lietošanai tiešsaistē; biļešu izrādēm un citiem izklaides pasākumiem organizēšana un rezervēšana; ziņu reportāžu pakalpojumi; sporta un atpūtas pakalpojumi; radio un televīzijas programmu, filmu, izrāžu un izklaides pārraižu producēšana un vadīšana tiešraidē; loterijas pakalpojumi; datorspēļu, kas lietotājiem ir pieejamas, izmantojot globālu datortīklu un/vai internetu, nodošana lietošanai; sporta parku pakalpojumi; televeikala pārraižu producēšana; ziņu programmu pakalpojumi radio un televīzijai; informācijas par brīvā laika pavadīšanu sniegšana; datorizēti apmācības un trenēšanas pakalpojumi; mūzikas, skaņu, filmu, video un televīzijas studiju apsaimniekošana; pakalpojumi saistībā ar veselības un vingruma klubiem; kinematogrāfijas, muzikālu, sporta, video un teātra izklaides [pasākumi]; golfa sacensību organizēšana; spēļu salonu apsaimniekošana; grāmatu un žurnālu elektroniska publicēšana tiešsaistē; rezervācijas izklaides pasākumiem; ziņu programmas, kas paredzētas nosūtīšanai internetā; televīzijas programmu tieša pārdošana vairākiem kanāliem; interaktīvas spēles, izklaides un interaktīvi konkursi, kā arī elektroniskas minēšanas spēles un azartspēles, kuras visas tiek nodotas lietošanai, izmantojot globālu datortīklu vai internetu; pasākumu un konkursu sporta un kultūras jomā organizēšana un vadīšana; televīzijas studijas pakalpojumi; fotogrāfa pakalpojumi; spēļu zāļu apsaimniekošana; redakcijas pakalpojumi; informācijas par izklaidi sniegšana, izmantojot datortīklus; līdzjutēju klubu apsaimniekošana un organizēšana; vingruma kluba pakalpojumi; uzstāšanos organizēšana tiešraidē; vairākiem spēlētājiem paredzētu interaktīvu datorspēļu nodošana lietošanai, izmantojot internetu un elektroniskos komunikāciju tīklus; audiovizuālo ierakstu īre; sporta notikumu organizēšana un šim nolūkam paredzēta aprīkojuma nodošana lietošanai; ziņas par sportu, sporta pasākumiem un citiem aktuāliem notikumiem; elektroniskas spēles un konkursi, ko nodod lietošanai, izmantojot internetu; sekošanas līdzi pakalpojumi sporta jomā; kazino, azartspēļu, kāršu spēļu, derību, sporta derību, veiklības spēļu un spēļu kopumā apsaimniekošana, vadīšana un organizēšana; spēles, ko piedāvā tiešsaistē, izmantojot datortīklu; spēļu un sacensību organizēšana; informācijas par videospēlēm, datorspēlēm, spēļu automātiem, izklaides centriem vai izklaides parkiem sniegšana, izmantojot telekomunikāciju tīklus vai datortīklus; informācijas par izklaidi no elektroniskas datubāzes vai interneta sniegšana tiešsaistē; biļešu rezervēšana un rezervācijas izklaides, sporta un kultūras pasākumiem; zirgu skriešanās sacīkšu organizēšana; kazino apsaimniekošana; datorspēļu tiešsaistē nodošana lietošanai; spēļu zāļu ar izklaides automātiem un kazino, kā arī visu veidu derību un loteriju centru apsaimniekošana; statistikas izdošana”.
3 Ar 2008. gada 10. septembra lēmumu pārbaudītājs noraidīja pieteikumu attiecībā uz visiem konkrētajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts).
4 2008. gada 22. oktobrī prasītāja par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants).
5 Ar 2009. gada 4. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja, pamatojoties uz to, ka vārdiskais apzīmējums “BETWIN” ir aprakstošs attiecībā uz visiem norādītajiem pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tam nav atšķirtspējas minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
6 Attiecībā uz aprakstošo raksturu Apelāciju padome uzsvēra, ka tās vērtējums ir pamatots ar vārdiskā apzīmējuma nozīmi angļu valodā un tātad ar tā uztveri Savienības angļu valodā runājošajos reģionos. Tā būtībā apstiprināja, ka, aplūkojot kopumā, elementu “bet” un “win” salikums norāda uz iespēju “derēt un laimēt” un ka jautājums ir par salikteni atbilstoši angļu valodas likumiem, kura acīmredzamo a priori nozīmi nekādi nemaina tas, ka ir izlaists vārds “and” (un). Turklāt Apelāciju padome uzskatīja, ka šī salikteņa nozīme ir saprotama tieši, jo attiecīgais vārdiskais apzīmējums tieši un bez analītiskas piepūles galapatērētāju, uz kuru attiecas derību un spēļu – konkursu piedāvājumi, rosina domāt, ka piedāvātie pakalpojumi ļauj viņam derēt, lai kaut ko laimētu (apstrīdētā lēmuma 15.–17. punkts). Vēl tā uzskatīja, ka jautājums ir par divu darbības vārdu formu salikumu, kuras mijiedarbībā informējot par norādīto pakalpojumu veidu un mērķi un kuras tātad varot būt vienīgi aprakstošas (apstrīdētā lēmuma 18. punkts). Turklāt tā ir noraidījusi otru reģistrācijai pieteiktā vārdiskā apzīmējuma interpretāciju, proti, “be twin”, jo “esi dvīnis” esot vēstījums, kam nav nozīmes saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem (apstrīdētā lēmuma 19. punkts).
7 Saistībā ar pakalpojumiem, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā secināja, ka tie galvenokārt attiecoties uz azartspēļu un derību nozares pakalpojumiem, kuru mērķis ir ļaut galapatērētājam slēgt derības un gūt laimestus. Tā apstrīdētā lēmuma 21. punktā arī ir uzskatījusi, ka mūsdienu tirgvedība apvieno dažādus pārdošanas veidus un nejaušas iespējas laimēt, it īpaši norādot uz televīzijas kanāliem un piedāvājumiem internetā, kuros paredzēti azartspēļu un derību elementi, lai veicinātu pārdošanu, kā arī televeikalu kanāliem. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā turklāt ir norādījusi, ka derību un spēļu – konkursu nozare ir kļuvusi par nozari, kura rada lielu apgrozījumu, kurā ne visus piedāvājumus var atzīt par nopietniem. Tāpat no apstrīdētā lēmuma 23. punkta izriet, ka, pēc Apelāciju padomes uzskatiem, pieprasītie pakalpojumi ietver pakalpojumus, kuri ir tehniski nepieciešami tādu derību un spēļu – konkursu īstenošanai un pārdošanai, attiecībā uz kuriem reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir arī aprakstoša, jo tie ļauj izpildīt tehniskos nosacījumus derību un spēļu – konkursu īstenošanai, un ka tie var būt arī svarīgs spēļu un izklaides pasākumu elements, tostarp, piemēram, saistībā ar televīzijas pārraidēm. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā uzskatīja, ka to priekšmets ir uzņēmējdarbības dokumenti un statistika, kas ir nepieciešami no tās personas viedokļa, kura piedāvā derības, lai varētu aprēķināt risku, proti, attiecību starp iespēju laimēt, kas ir izlozes priekšmets, un notikuma, par kuru ir derības, varbūtību. Salīdzinājumā ar pārējiem pakalpojumiem, it īpaši pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, tā apstrīdētā lēmuma 25. punktā secināja, ka tie ļoti vispārīgi attiecas uz pārdošanas veicināšanu un, ņemot vērā, ka reģistrācijas pieteikums uz minētajiem pakalpojumiem attiecas ļoti vispārīgi, noraidījums ir jāapstiprina attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem kopumā, un norādīja, ka visi pakalpojumi turklāt ir nedalāmi saistīti.
8 Turklāt Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā uzskatīja, ka prasītāja Apelāciju padomē vairs nav norādījusi uz, iespējams, salīdzināmu preču zīmju reģistrāciju, piebilstot, ka pārbaudītājs katrā ziņā bija tiesīgs ņemt to vērā, neatzīstot tās par saistošām.
9 Attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktajam vārdiskajam apzīmējumam kā aprakstošai norādei, kuras nozīmi pat bez speciālām zināšanām un analītiskas piepūles ir spējīgs saprast ikviens, nav arī atšķirtspējas. Turklāt tā uzskatīja, ka šis vārdiskais apzīmējums pauž vienīgi vispārīgu pamudinājumu piedalīties atsevišķās derībās vai spēlēs vai gūt ekonomiskus labumus laimestu veidā, neprecizējot iespējamo saikni ar konkrētu pakalpojumu sniedzēju, un tātad tam nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī pārbaudītāja lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītāja precizēja, ka atsakās no pirmā prasījuma daļā, kurā tas attiecas uz pārbaudītāja lēmuma atcelšanu.
Juridiskais pamatojums
13 Pamatojot prasību, prasītāja izvirza četrus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta normu pārkāpumu, par minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu, par tās pašas regulas 83. panta normu – kopsakarā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, turpmāk tekstā – “ECPAK”, 6. un 14. pantu – pārkāpumu un par EKL 49. panta normu pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta normu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir kļūdaini secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša. Tā norāda, ka minētā preču zīme ir leksisks izdomājums, kas kopumā nav aprakstošs un pēc uzbūves ir neparasts, jo abu darbības vārdu salikums angļu valodā esot neparasts. Pēc prasītājas uzskatiem, nav iespējams atrast piemērus, kuros vārda “bet” beigās būtu pievienots darbības vārds vai lietvārds, veidojot salikteni. Tāpat reģistrācijai pieteiktā preču zīme nesastāvot arī no vārdu sastatījuma, kas darināts angļu valodai ierastā veidā, kā vārdu “bet” (derēt, derības) un “win” (laimēt, laimests) salikums.
15 Saskaņā ar prasītājas viedokli iespējamo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu nevar pamatot ar to, ka derību un spēļu uz naudu joma šajā laikā ir kļuvusi ļoti ienesīga.
16 Turklāt prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nav atbilstoši analizējusi prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteikto preču zīmi var lasīt arī kā vārdu “be” un “twin” salikumu, kā datoram “beTwin”, un esot kļūdaini pieņēmusi, ka vidusmēra patērētājs vienmēr pirmām kārtām meklē preču zīmes aprakstošo nozīmi.
17 Visbeidzot prasītāja pakārtoti norāda, ka secinājums par iespējamo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu vēl jo vairāk esot pamatots attiecībā uz pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar derību un spēļu uz naudu pakalpojumu sniegšanu.
18 ITSB apstrīd prasītājas argumentus un apgalvo, ka vārds “betwin” ir aprakstošs.
19 Konkrēti, saistībā ar pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas pieteikuma priekšmets, ITSB norāda, ka vārdiskajam apzīmējumam “BETWIN” ir aprakstošs raksturs attiecībā uz azartspēļu nozares pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem, kuri ir tehniski nepieciešami derību un spēļu – konkursu īstenošanai un pārdošanai. ITSB precizē, ka visi pieteikumā minētie pakalpojumi, kas ietilpst 35., 38. un 41. klasē, ir nedalāmi saistīti un pastāv vismaz cieša un nedalāma saikne starp šiem pakalpojumiem un sporta un citām derībām, azartspēlēm, loterijām, spēlēm – konkursiem vai citiem [pakalpojumiem], vai, vēl jo vairāk, ka minētie pakalpojumi skaidri ietver pēdējo minēto pakalpojumu sniegšanu.
Vispārējās tiesas vērtējums
20 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Saskaņā ar tā paša panta 2. punktu “1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
21 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj, ka tajā paredzētos apzīmējumus vai norādes rezervē vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis īsteno vispārējās intereses, kurām nepieciešams, lai ikviens varētu brīvi izmantot tādus apzīmējumus vai norādes (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑458/05 Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), Krājums, II‑4721. lpp., 77. punkts un tajā minētā judikatūra; un Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 86. punkts).
22 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nespēj pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt konkrētas preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai tādējādi ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi aptverto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 27. novembra spriedumu lietā T‑348/02 Quick/ITSB (“Quick”), Recueil, II‑5071. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra; un šī sprieduma 21. punktā minēto spriedumu lietā “Mozart”, 87. punkts; šajā ziņā skat. arī Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 30. punkts).
23 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, kas parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz vienu no to būtiskajām īpašībām – preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑19/04 Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), Krājums, II‑2383. lpp., 24. punkts un tajā minētā judikatūra; un šī sprieduma 21. punktā minēto spriedumu lietā “Mozart”, 88. punkts).
24 No tā izriet, ka, lai apzīmējums ietilptu minētās normas definētajā aizlieguma jomā, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem tā, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu nekavējoties un bez pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas to pazīmes aprakstu (skat. šī sprieduma 23. punktā minēto spriedumu lietā “PAPERLAB”, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Turklāt ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancialServices”), Krājums, II‑1951. lpp., 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Šajā lietā Apelāciju padome būtībā ir atzinusi, ka sabiedrību, saistībā ar kuru ir jāizvērtē attiecīgais absolūtais atteikuma pamatojums, veido vidusmēra patērētājs; starp citu, prasītāja to neapstrīd. Turklāt, ņemot vērā, ka vārdisko apzīmējumu “BETWIN” veido angļu valodas vārdi, Apelāciju padome ir pamatoti atzinusi tā aprakstošo raksturu, it īpaši no angļu valodā runājošās sabiedrības viedokļa.
27 Tāpēc ir jāpārbauda, vai no minētās sabiedrības viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp attiecīgo vārdisko apzīmējumu un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija.
28 Saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem no šī sprieduma 2. punkta izriet, ka tie ietilpst 35., 38. un 41. klasē. Lietas dalībnieki pamatoti ir vienisprātis, ka tie ietver, pirmkārt, pakalpojumus, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums, un, otrkārt, pakalpojumus, kuriem nav tiešas saiknes ar šo nozari. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem pakalpojumiem prasītāja pakārtoti norāda, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi katrā ziņā nevarot uzskatīt par aprakstošu attiecībā uz šiem pakalpojumiem. Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms pārbaudīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu attiecībā uz pakalpojumu pirmo kategoriju, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums.
– Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums
29 Jāatgādina, ka, lai preču zīmi, ko veido neoloģisms vai vārds, kas sastāv no elementu salikuma, varētu uzskatīt par aprakstošu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, nepietiek ar, iespējams, aprakstoša rakstura konstatēšanu katram no tā elementiem. Šāds raksturs ir jākonstatē pašam neoloģismam vai vārdam (šī sprieduma 23. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “PAPERLAB”, 26. punkts; kā arī Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. jūnija spriedums lietā T‑207/06 Europig/ITSB (“EUROPIG”), Krājums, II‑1961. lpp., 28. punkts, un 2009. gada 25. marta spriedums lietā T‑343/07 allsafe Jungfalk/ITSB (“ALLSAFE”), Krājumā nav publicēts, 22. punkts).
30 Preču zīme, ko veido neoloģisms vai vārds, kurš sastāv no elementiem, katrs no kuriem apraksta preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, arī pati ir aprakstoša attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, izņemot, ja starp neoloģismu vai vārdu un vienkāršu elementu kopumu, kas to veido, pastāv uztverama nobīde. Lai tas tā būtu, ir nepieciešams, lai kombinācijas neparastā rakstura dēļ saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem neoloģisms vai vārds radītu pietiekami attālinātu iespaidu no tā, kuru rada vienkārša šo neoloģismu vai vārdu veidojošo elementu nozīmju kombinācija tādējādi, ka neoloģisms vai vārds pārsniedz minēto elementu kopumu. Šajā ziņā ir atbilstoša arī attiecīgā vārda analīze, raugoties no piemērojamo leksikas un gramatikas normu viedokļa (skat. šī sprieduma 29. punktā minēto spriedumu lietā “ALLSAFE”, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Saistībā ar to, kā šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa, reģistrācijai pieteiktā preču zīme, – kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 16. punktā, tādējādi apstiprinādama pārbaudītāja veikto analīzi, – sastāv no diviem angļu vārdiem “bet” (derēt, derības) un “win” (laimēt, laimests). Jautājums ir par parastiem angļu valodas vārdiem; starp citu, prasītāja to neapstrīd.
32 Attiecībā uz šo abu vārdu salikumu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. un 17. punktā ir norādījusi, ka, aplūkojot kopumā, tas norāda uz iespēju “derēt un laimēt”. Pēc Apelāciju padomes uzskatiem, konkrētā sabiedrības daļa šo salikumu var saprast tieši un turklāt pastāv cieša saikne starp abu vārdu nozīmēm: tiek derēts, lai laimētu, un, lai laimētu, vispirms ir jāliek likme. Šis vērtējums ir jāapstiprina. Kā norāda Apelāciju padome, tas, ka ir izlaists vārds “and”, nekādi nemazina salikteņa “betwin” acīmredzamo nozīmi. Neatkarīgi no tā, vai šo salikteni uztver kā virkni, ko veido divi lietvārdi, divi darbības vārdi nenoteiksmē vai divi darbības vārdi pavēles izteiksmē, jautājums nav par neparastu vai patvaļīgu salikumu, kura jēga attālinātos no vienkāršas to veidojošo elementu summas.
33 Saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā kā piemērus ir minējusi pakalpojumus, kas atbilst šādam aprakstam: “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana; visu veidu spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu producēšana, organizēšana un vadīšana; spēļu zāles; kazino apsaimniekošana; sporta centru, spēļu, derību un loterijas namu pakalpojumi, tostarp internetā un izmantojot internetu; sporta, spēļu, derību un loteriju aprīkojuma nodošana lietošanai, tostarp internetā un izmantojot internetu; spēļu zāļu apsaimniekošana; interaktīvu datorspēļu nodošana lietošanai; kazino, azartspēļu, kāršu spēļu, derību, sporta derību, veiklības spēļu vadīšana un organizēšana; spēļu automāti; kazino apsaimniekošana, spēļu zāļu apsaimniekošana; visu veidu derību un loteriju centru apsaimniekošana” (turpmāk tekstā – “apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētie pakalpojumi”).
34 Attiecībā uz šī sprieduma 2. punktā atgādinātajām trijām pakalpojumu klasēm, ko aptver preču zīmes reģistrācijas pieteikums, proti, 35., 38. un 41. klasi, ir jāpiebilst, ka to pakalpojumu saraksts, kuri ietilpst 35. klasē, ietver pakalpojumus “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa”, uz kuriem – tā kā tie ir gandrīz identiski apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētajiem pakalpojumiem – attiecas argumenti, ko Apelāciju padome izklāstījusi minētajā apstrīdētā lēmuma 20. punktā, kaut arī apstrīdētajā lēmumā tas nav skaidri norādīts. Attiecībā uz 38. klasi neviens no tajā uzskaitītajiem pakalpojumiem neatbilst šajā apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētajiem pakalpojumiem. Saistībā ar pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē, ir jānorāda, ka jautājums daļēji ir par apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētajiem pakalpojumiem (skat. šī sprieduma 33. punktu).
35 Jānorāda, ka attiecībā uz derību un spēļu uz naudu nozares pakalpojumiem, kādi aprakstīti divos iepriekšējos punktos, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka šo pakalpojumu mērķis ir ļaut galapatērētājam slēgt derības un gūt laimestus. Tādējādi attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem šī sprieduma 32. punktā izklāstītais apsvērums, ka starp neoloģismu “betwin” un vienkāršu to elementu summu, kuri to veido, nav uztveramas nobīdes, ir pilnībā atbilstīgs. Kā Apelāciju padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 18. punktā, vārdi “bet” un “win” mijiedarbībā skaidri informē par attiecīgo pakalpojumu nolūku un to izmantošanas apstākļiem, tāpēc tie saistībā ar šiem pakalpojumiem ir aprakstoši. Tāpat attiecībā uz šāda veida pakalpojumiem saliktenis “betwin” konkrēto sabiedrības daļu rosinās domāt par iespēju derēt un laimēt.
36 Neviens no prasītājas izvirzītajiem argumentiem neatspēko šo vērtējumu.
37 Pretēji prasītājas apgalvojumam fakts, ka divu darbības vārdu salikums ir angļu valodā neparasts un ka leksikā nav vārda “bet” salikumu ar citu vārdu, nepadara vārdu “bet” un “win” salikumu šajā lietā par tādu, kam konkrētās sabiedrības daļas uztverē nebūtu uzreiz uztveramas jēgas, tāpat tas nepadara minēto salikumu par grūti saprotamu. Ņemot vērā ciešo saikni starp abu vārdu nozīmēm, tas, ka ir izlaists vārds “un” vai [vārda “un”] ligatūra, neliedz šai sabiedrības daļai saprast, ka piedāvātie pakalpojumi ļauj tai derēt un laimēt. Katrā ziņā, kā Apelāciju padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 15. punktā, fakts, ka jautājums ir par vārdu salikumu, kurš rakstīts vienā vārdā, bez defises vai atstarpes, nav noteicošs; tāpat nav noteicošs arī fakts, ka jautājums ir par vārdu, kas nav atrodams leksikā (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 26. oktobra spriedumu lietā T‑345/99 Harbinger/ITSB (“TRUSTEDLINK”), Recueil, II‑3525. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu nevarot pamatot ar to, ka derību un spēļu uz naudu joma šajā laikā ir kļuvusi ļoti ienesīga, ir jānorāda, ka, lai arī Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā patiešām ir minējusi faktu, ka attiecīgā nozare rada lielu apgrozījumu un izraisa juridiskus jautājumus, kas skar patērētāju aizsardzību, tā no šī fakta tomēr nav izdarījusi nekādus secinājumus, izvērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst derību un spēļu uz naudu nozarē.
39 Saistībā ar argumentu, ka pastāv dators ar nosaukumu “beTwin” un tāpēc konkrētā sabiedrības daļa varētu izlasīt reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā vārdu “be” un “twin” salikumu, ir jāatgādina, – kā norāda ITSB, – ka vārdiska apzīmējuma reģistrācija, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāatsaka, ja vismaz viena no tā nozīmēm norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību (šī sprieduma 22. punktā minētais Tiesas spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, un Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 38. punkts). Ņemot vērā arī to, ka ir jāabstrahējas no attiecīgā datora nosaukuma “beTwin” īpašās rakstības saistībā ar vārdiskas preču zīmes – kuras rakstība var būt dažāda – reģistrācijas pieteikumu, no šīs judikatūras izriet, ka īpašs attiecīgā salikteņa faktiskais lietojums specifiskā jomā pieļauj iespēju, ka tādu pakalpojumu gadījumā, kuriem ir tieša saikne ar derību un spēļu nozari, vārds “betwin” var tikt saprasts kā norāde uz iespēju derēt un laimēt.
40 No iepriekš izklāstītā izriet, ka ir jāapstiprina Apelāciju padomes secinājums, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme “BETWIN” ir aprakstoša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums.
– Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets nav derību vai spēļu uz naudu piedāvājums
41 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā ir norādījusi, ka minēto pakalpojumu formulējums ir tāds, ka tie ir nedalāmi saistīti. Turklāt, pēc tās uzskatiem, pamatojoties uz šo ļoti garo 35., 38. un 41. klasē ietilpstošo pakalpojumu sarakstu, nav iespējams identificēt pakalpojumus, kam nav nekādas saiknes ar derībām vai spēlēm – konkursiem, un pakalpojumus, kam ar minētajām derībām un spēlēm – konkursiem ir tikai nejauša saikne.
42 Šajā ziņā Tiesa ir atgādinājusi, ka, pirmkārt, absolūta atteikuma pamatojuma vērtējums ir jāveic attiecībā uz katru no precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, un, otrkārt, lēmums, ar kuru ITSB atsaka preču zīmes reģistrāciju, principā ir jāpamato attiecībā uz katru no minētajām precēm vai minētajiem pakalpojumiem (pēc analoģijas skat. Tiesas 2010. gada 18. marta rīkojumu lietā C‑282/09 P CFCMCEE/ITSB, Krājums, I‑2395. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Ir tiesa, ka, ja tas pats atteikuma pamatojums ir sniegts attiecībā uz vienu preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, ITSB var sniegt tikai vispārēju pamatojumu par visām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (pēc analoģijas skat. Tiesas 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑239/05 BVBA Management, Training en Consultancy, Krājums, I‑1455. lpp., 37. punkts).
44 Šī iespēja tomēr nedrīkstētu nonākt pretrunā pamatprasībai, ka visiem lēmumiem, ar kuriem tiek atteikta Savienības tiesībās atzītu tiesību izmantošana, var tikt veikta pārbaude tiesā, lai nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību, un tādējādi šai pārbaudei ir jāattiecas uz šī atteikuma pamatojumu tiesiskumu (skat. šī sprieduma 42. punktā minēto rīkojumu lietā CFCMCEE/ITSB, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Šajā ziņā jāatgādina, ka Apelāciju padomes iespēja veikt vispārēju preču vai pakalpojumu sērijas vērtējumu var tikt attiecināta vienīgi uz precēm vai pakalpojumiem, starp kuriem ir pietiekami tieša un konkrēta saikne, kā rezultātā tie veido pietiekami viendabīgu kategoriju, lai nodrošinātu, ka visi faktu un tiesību apsvērumi, kas veido attiecīgā lēmuma pamatojumu, pirmkārt, pietiekami tieši paskaidro Apelāciju padomes argumentāciju saistībā ar katru šajā kategorijā ietilpstošu preci un pakalpojumu un, otrkārt, var tikt piemēroti bez atšķirības katrai no attiecīgajām precēm un pakalpojumiem (skat. Pirmās instances tiesas 2009. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T‑118/06 Zuffa/ITSB (“ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP”), Krājums, II‑841. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra). It īpaši, pat ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst vienā klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, ar to vien, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst vienā Nicas nolīguma klasē, šajā gadījumā nav pietiekami, jo šajās klasēs bieži vien ir liela preču vai pakalpojumu daudzveidība, kas ne vienmēr norāda uz pietiekami tiešu un konkrētu saikni starp šīm precēm un pakalpojumiem (šī sprieduma 42. punktā minētais rīkojums lietā CFCMCEE/ITSB, 40. punkts).
46 Turklāt pamatojuma neesamība vai nepietiekamība, kas atbilst būtisku formas prasību pārkāpumam EKL 253. panta nozīmē, ir absolūts pamats, kurš jāizvirza [tiesai] pēc savas ierosmes (skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedumu lietā T‑389/03 Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg./ITSB – Pelikan (Pelikāna attēlojums), Krājumā nav publicēts, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Šajā lietā vispirms ir jāprecizē, ka no iepriekšējā punktā minētās judikatūras izriet, ka argumentu, ko ITSB izvirzījis tiesas sēdē, – saskaņā ar kuru iebildums par apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību vai nepietiekamību ir novēlots, – var vienīgi noraidīt.
48 Turklāt, tiesas sēdē atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, ar ko tā lūdza ITSB precizēt, uz kurām pakalpojumu klasēm, uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, bija attiecināmi apstrīdētā lēmuma 20. un nākamajos punktos izklāstītie pamatojumi, ITSB norādīja, ka minētā lēmuma 20.–22. punkts bija saistīti ar pakalpojumiem, kas ietilpst 38. un 41. klasē, un ka, sākot ar 24. punktu, Apelāciju padome ir aplūkojusi 35. klasi. Tāpat ITSB atgādināja, ka judikatūra ļauj iedalīt šos pakalpojumus kategorijās un ka tādējādi visi pakalpojumi, kas bija norādīti reģistrācijas pieteikumā, nav jāpārņem burtiski.
49 Jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir tikai nedaudz pieturas punktu, kas ļauj sasaistīt dažādos atteikuma pamatojumus ar ļoti daudzajiem pakalpojumiem, uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kuri ietilpst šī sprieduma 2. punktā uzskaitītajā 35., 38. un 41. klasē, un ka, rūpīgi iepazīstoties ar šo lēmumu, nevar apstiprināt iepriekšējā punktā izklāstīto ITSB analīzi.
50 Vispirms, kā it īpaši aplūkots šī sprieduma 34. punktā, daļa no pakalpojumiem, kas ietilpst, pirmkārt, 35. klasē un, otrkārt, 41. klasē, ir skaidri saistāma ar apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētajiem pamatojumiem.
51 Pārējā daļa, – pirmkārt, 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi, – ietver pakalpojumus saistībā ar reklāmas jomu plašā nozīmē. Līdzās šī sprieduma 34. punktā minētajiem pakalpojumiem minētajā 35. klasē ir iekļauta arī virkne pakalpojumu, kuri, pat ja tie ietilpst reklāmas nozarē plašā nozīmē, tomēr ir ļoti neviendabīgi, jo jautājums ir par tik dažādiem pakalpojumiem kā, piemēram, “konsultācijas komercdarbībā”, “grāmatvedības uzskaites veikšana, grāmatvedības uzskaites pakalpojumi”, “ekonomiskie pētījumi un aptaujas”, “importa un eksporta aģentūras (pārvaldība)”, “reklāmas materiālu iznomāšana”, “reklāma plakātu veidā”, “tirdzniecības automātu iznomāšana”, “(personāla) pieņemšana darbā”, “personāla atlase, izmantojot psiholoģiskos spēju testus” vai “datu apkopošana elektroniskās datubāzēs”.
52 Apstrīdētā lēmuma 21. punktā norādītais pamatojums, saskaņā ar kuru būtībā mūsdienu tirgvedība apvieno dažādus pārdošanas veidus un nejaušas iespējas laimēt, nesniedz tādu analīzes aspektu, kurš ļautu pārgrupēt visus attiecīgos pakalpojumus kā viendabīgā kategorijā ietilpstošus.
53 Attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 24. punktā ietverto konstatējumu, ka minētajā 35. klasē ir ietverti pakalpojumi, kuru priekšmets ir uzņēmējdarbības dokumenti un statistika, kas nepieciešami derību piedāvāšanai, ir jāatzīst, ka šis konstatējums ir ļoti vispārīgs un turklāt attiecas tikai uz daļu no pakalpojumiem, kas ietilpst aplūkotajā klasē. Turklāt Vispārējai tiesai nav jāpēta, uz kuriem 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem šis arguments var attiekties.
54 Tāpat apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelāciju padome ir pārbaudījusi zināmu skaitu pakalpojumu, it īpaši pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē. Tā apgalvo, ka pēdējie minētie pakalpojumi ļoti vispārīgi attiecas uz pārdošanas veicināšanu “pirmkārt, pašu sporta derību pārdošanas veicināšanas veidā un, otrkārt, sporta derību mērķtiecīgas īstenošanas veidā, lai sekmētu citu preču vai pakalpojumu pārdošanu”. Kā piemēri ir minēti reklāmas pakalpojumi, darījumu vadības pakalpojumi, uzņēmumu pārvaldīšana, rakstu presē vākšana un sponsorēšana. Šie pamatojumi nav pietiekami arī, lai pierādītu, ka tādi šī sprieduma 51. punktā minētie neviendabīgie pakalpojumi, kas ietilpst 35. klasē, veido pietiekami viendabīgu kategoriju, kas vispārēju pamatojumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu ļauj attiecināt uz šiem pakalpojumiem.
55 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā ir piebildusi, ka, tā kā reģistrācijas pieteikums uz minētajiem pakalpojumiem attiecas ļoti vispārīgi, atteikums ir jāapstiprina attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem kopumā. Šajā ziņā tā ir atsaukusies uz 2001. gada 7. jūnija sprieduma lietā T‑359/99 DKV/ITSB (“EuroHealth”), Recueil, II‑1645. lpp.) 33. punktu, kurā Pirmās instances tiesa [tagad – Vispārējā tiesa] ir uzskatījusi, ka, tā kā prasītāja ir lūgusi reģistrēt minētajā lietā aplūkoto apzīmējumu attiecībā uz pakalpojumu kopumu, kuri ietilpst kategorijā “apdrošināšana”, tos savstarpēji nenošķirot, tad Apelāciju padomes vērtējums bija jāapstiprina tiktāl, ciktāl tas attiecās uz šo pakalpojumu kopumu. To, ka klase preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ir vispārīgi raksturota kā “apdrošināšana un finanšu pakalpojumi”, nevar pārņemt šajā gadījumā, kurā ir sniegts ļoti dažādu pakalpojumu saraksts.
56 Otrkārt, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē saistībā ar telekomunikācijas nozari, jānorāda, ka, lai gan tie arī ietver dažādus pakalpojumus, piemēram, radio un televīzijas programmu apraidi, arī izmantojot kabeļtīklus, preses aģentūras, telefonkonferenču pakalpojumus, nosūtīšanu pa satelītu, telefonijas pakalpojumus, televeikala pārraižu apraidi, tos tomēr ir iespējams uzskatīt par tādiem, kas ietilpst viendabīgā pakalpojumu kategorijā, sniedzot kopēju pamatojumu.
57 Lai gan 38. klase nav tieši minēta, apstrīdētā lēmuma 23. punktā izklāstītie argumenti skaidri attiecas uz šo pakalpojumu kategoriju. Apelāciju padome tajā it īpaši ir norādījusi, ka pieprasītie pakalpojumi ietver pakalpojumus, kuri ir tehniski nepieciešami derību un spēļu – konkursu īstenošanai un pārdošanai, proti, televīzijas pārraižu apraidi, it īpaši tā sauktos maksas televīzijas kanālus, internetu, datorus un atbilstošas datorspēles. Turklāt saskaņā ar tās viedokli šādas derības un spēles var būt svarīgi elementi spēļu un izklaides pasākumos, tostarp saistībā ar televīzijas apraidi. Minētajā punktā arī ir precizēts, ka sporta pasākumu apraidi televīzijā bieži vien papildina informācija par atsevišķām privāta pakalpojumu sniedzēja derību likmēm.
58 Tas, ka derību un spēļu – konkursu īstenošanai un pārdošanai tehniski ir pieprasīti dažādi televīzijas pakalpojumu veidi, vai tas, ka šādas derības vai spēles var būt svarīgi elementi televīzijas vai citu spēļu un izklaides pasākumos, nepierāda pietiekami tiešu un konkrētu saikni starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi “BETWIN”, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tā konkrēto sabiedrības daļu rosinājusi domāt par iespēju derēt un laimēt, un šiem pakalpojumiem, kuri, – pat ja tos var izmantot kā tehnisku rīku spēļu un derību nozarē, – paši nav vērsti uz derību īstenošanu, nedz arī uz mēģinājumu šādā veidā gūt laimestus. Vēl jo vairāk, attiecībā uz to, ka apstrīdētā lēmuma 21. punktā saistībā ar tirgvedības pakalpojumiem kā piemērs ir minēti televīzijas kanāli un piedāvājumi internetā, kuros paredzēti azartspēļu un derību elementi, lai veicinātu pārdošanu, kā arī televeikala piemērs, norādot uz nejaušiem elementiem, kuros pieminētas derības, lai sekmētu pārdošanu, šajā punktā nekādi konkrēti neatsaucoties uz 38. klasi, Vispārējā tiesa nevar noteikt, vai šie argumenti ļauj pierādīt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz minētajā klasē ietvertajiem pakalpojumiem, jo arī šajā ziņā ir jākonstatē apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība.
59 Tādējādi jāsecina, ka Apelāciju padome nav pietiekami no tiesību viedokļa pierādījusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē, tāpēc ir jāapmierina pamats par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu attiecībā uz šiem pakalpojumiem.
60 Treškārt, attiecībā uz 41. klasi ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā tā ir minēta tikai tā 25. punktā ietvertajā secinājumā par aprakstošo raksturu (skat. šī sprieduma 41. punktu). Kā uzsvērts šī sprieduma 34. punktā, daļa no šajā klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem skaidri attiecas uz spēļu un derību nozari. Minētajā klasē ir ietverti arī atsevišķi pakalpojumi, kas saistīti ar informātikas un telekomunikāciju, kā arī sporta jomu. Vēl jo vairāk, pakalpojumi, kas ietilpst 41. klasē, attiecas uz virkni neviendabīgu pakalpojumu, piemēram, tulkošanas, audzināšanas un apmācību pakalpojumiem, visu veidu kolokviju, konferenču, kongresu, semināru, simpoziju, meistarklašu un izstāžu organizēšanu un vadīšanu kultūras un izglītošanas nolūkos, tekstu un grāmatu publicēšanu, fotogrāfa pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem saistībā ar veselības klubiem un vingruma klubiem.
61 Lai gan daži apstrīdētā lēmuma pamatojumi bija jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz atsevišķiem pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē, – it īpaši pakalpojumi, kuri saistīti ar informātikas un telekomunikāciju, kā arī sporta jomu –, ņemot vērā minētās klases pakalpojumu neviendabīgumu un to, ka apstrīdētajā lēmumā tie nav tieši aplūkoti, [tiesai] attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē, – izņemot tos, kuri tieši minēti apstrīdētā lēmuma 20. punktā, – atbilstoši šī sprieduma 46. punktā minētajai judikatūrai pēc savas ierosmes būtu jākonstatē fakts, ka Apelāciju padome nav pietiekami no tiesību viedokļa pamatojusi minēto lēmumu, norādot – kā tai bija jādara –, ka jautājums ir par viendabīgu pakalpojumu kategoriju, uz kuru tā varēja attiecināt vispārēju pamatojumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz šiem pakalpojumiem.
62 No iepriekš izklāstītā izriet, ka Apelāciju padome ir pareizi pierādījusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētajiem pakalpojumiem, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa”, kas ietilpst 35. klasē. Tomēr pirmais pamats ir jāapmierina attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. klasē, un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ arī tādēļ, ka tajā nav pēc savas ierosmes sniegta pamatojuma attiecībā uz pārējiem pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē, kā arī attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 41. klasē, izņemot tos, kas tieši minēti apstrīdētā lēmuma 20. punktā.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
63 Prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei “BETWIN” ir nepieciešamā minimālā atšķirtspējas pakāpe, lai to reģistrētu, jo gan vidusmēra patērētājs, gan speciālistu loks, ņemot vērā tās neparasto formu un retumu, tajā saskatot izcelsmes norādi. Pakārtoti tā norāda, ka attiecīgā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei katrā ziņā piešķirs atšķirtspēju kā izcelsmes norādei attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kas nav saistīti ar derībām un spēlēm uz naudu, kā telekomunikāciju pakalpojumi.
64 ITSB uzskata, ka, tā kā attiecīgais apzīmējums ir aprakstošs, tam nav arī atšķirtspējas. ITSB apstrīd argumentu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei “BETWIN” ir nepieciešamā minimālā atšķirtspēja. Pēc tā uzskatiem, šī preču zīme pauž vienīgi vispārīgu pamudinājumu piedalīties atsevišķās derībās vai spēlēs un tādējādi tā neļauj nošķirt prasītājas pakalpojumus no citu uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem.
Vispārējās tiesas vērtējums
65 Attiecībā uz pakalpojumiem, par kuriem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošais raksturs ir pierādīts, izskatot pirmo pamatu, – it īpaši pakalpojumiem, kas minēti apstrīdētā lēmuma 20. punktā, kā arī pakalpojumiem “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa”, kas ietilpst 35. klasē –, nav jāvērtē otrais pamats par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem (Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. aprīļa spriedums lietā T‑181/07 Eurocopter/ITSB (“STEADYCONTROL”), Krājumā nav publicēts, 56. punkts).
66 Saistībā ar pārējiem pakalpojumiem ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kurām nav atšķirtspējas”.
67 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošais vispārējo interešu jēdziens nav nošķirams no preču zīmes pamatfunkcijas garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot tam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem (šajā ziņā skat. Tiesas 2008. gada 8. maija spriedumu lietā C‑304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I‑3297. lpp., 56. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi šīs tiesību normas nozīmē atšķirtspēja ir preču zīmei, kas ļauj identificēt preces vai pakalpojuma, saistībā ar kuru tiek lūgta reģistrācija, piederību noteiktam uzņēmumam un tādēļ nošķirt šo preci un pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 34. punkts).
68 Visbeidzot, preču zīmes atšķirtspēja ir jāizvērtē, pirmkārt, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, attiecībā uz samērā informētas, uzmanīgas un apdomīgas konkrētās sabiedrības daļas uztveri (skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no T‑387/06 līdz T‑390/06 Inter‑IKEA/ITSB (Paletes attēlojums), Krājumā nav publicēts, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
69 Šajā lietā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamības pamatojums apstrīdētajā lēmumā ir ļoti īss. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā vispirms ir vienīgi norādījusi, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā aprakstošu norādi, “kuras nozīmi pat bez speciālām zināšanām un analītiskas piepūles sapratīs ikviens” un kurai nav arī atšķirtspējas, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nereģistrē. Apelāciju padome turklāt ir norādījusi, ka vārds “betwin” pauž vienīgi vispārīgu pamudinājumu piedalīties atsevišķās derībās vai spēlēs vai gūt ekonomiskus labumus laimestu veidā, neprecizējot iespējamo saikni ar konkrētu pakalpojumu sniedzēju, un ka šī iemesla dēļ attiecīgais apzīmējums neļauj attiecīgajam patērētājam uztvert to kā atsauci uz pakalpojumu konkrētu komerciālo izcelsmi saistībā ar iespējām derēt un laimēt un uztvert to kā individuālu konkrēta šīs nozares pakalpojumu sniedzēja apzīmējumu.
70 Šajos apstākļos attiecībā uz pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas tieši saistīti ar šī sprieduma 65. punktā minēto derību un spēļu – konkursu nozari, [tiesai] pēc savas ierosmes ir jāizvirza [jautājums par] pamatojuma neesamību atbilstoši šī sprieduma 46. punktā minētajai judikatūrai. Nav iespējams saprast, kādā veidā iepriekšējā punktā atkārtotais vispārējais pamatojums varētu attiekties uz visiem pārējiem neviendabīgajiem pakalpojumiem, kas veido preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmetu un no kuriem dažiem nav nekādas saiknes ar derībām un mēģinājumiem laimēt. Tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ arī šajā ziņā.
Par trešo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 83. panta normu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un ECPAK 6. un 14. panta normu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
71 Prasītāja apgalvo, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 83. pantu, atbilstoši kuram vispārēji atzīti procesuālo tiesību principi papildina minētās regulas procesuālos noteikumus, saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un saskaņā ar ECPAK 6. un 14. pantu, kuri ir saistīti attiecīgi ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un jebkādas diskriminācijas aizliegumu, ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi procesos ITSB. Pamatojoties uz to, prasītājai esot bijušas tiesības uz to, ka ITSB īsteno saskaņotu pārbaudes un reģistrācijas praksi, lai nepieļautu netaisnīgumu un visiem pieteikuma iesniedzējiem salīdzināmos gadījumos sniegtu vienādu iespēju saņemt Kopienas preču zīmi. Pilnībā atzīstot, ka Apelāciju padomes lēmumi ietilpst saistošās kompetences jomā un ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāpiemēro, ievērojot likumu, prasītāja uzskata, ka tai ir tiesības uz to, lai ITSB instances ikreiz piemērotu vienādus kritērijus un lai to pārbaude attiecībā uz prasītāju nebūtu stingrāka salīdzinājumā ar citiem pieteikumu iesniedzējiem.
72 Turklāt, ņemot vērā sarežģītos spēkā neesamības atzīšanas procesu piemērošanas nosacījumus un izmaksas, tie neļaujot novērst sākotnējo nevienlīdzību, kas izriet no atšķirīgas attieksmes pret salīdzināmām preču zīmēm.
73 Prasītāja sniedz vairākus piemērus salīdzināmām Kopienas preču zīmēm, kas ITSB instancēm, ievērojot principu par faktu pārbaudi pēc savas ierosmes, esot jāņem vērā. Jautājums it īpaši esot par vārdiskām preču zīmēm, kurās no vārda “bet” un cita aprakstoša vārda ir izveidots jauns vārds; dažas no tām esot reģistrētas attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir tieši saistīti ar derībām un laimestiem: Kopienas vārdiskās preču zīmes “BETFAIR” (Nr. 003161205 un Nr. 003580255), “MYBET” (Nr. 00437885), “BETMAX” (Nr. 004272159), “ULTIMATEBET” (Nr. 004685681), “YOUBET.COM” (Nr. 001499185), “BETLINK” (Nr. 001738525), “MEGA‑BET” (Nr. 004103644), “MULTI‑BET” (Nr. 004104766), “BET UNITED” (Nr. 004173472), “BETWAY” (Nr. 004832325), “BET‑AT‑HOME” (Nr. 003844073) un “GAMEBOOKERS” (Nr. 005829056). Attiecībā uz ITSB argumentu, saskaņā ar kuru prasītāja attiecīgās Kopienas preču zīmes nav norādījusi procesā ITSB, prasītāja apgalvo, ka ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmo teikumu ir jāpārbauda fakti pēc savas ierosmes.
74 Visbeidzot, tā norāda, ka saskaņā ar judikatūru valsts iestādei, kuras kompetencē ir preču zīmju reģistrācija, ir jāņem vērā savi agrākie lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz līdzīgiem preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem; šis pienākums pēc analoģijas attiecoties uz ITSB. Šajā ziņā tā norāda uz Tiesas 2009. gada 12. februāra rīkojumu apvienotajās lietās C‑39/08 un C‑43/08 Bild digital un ZVS (Krājumā nav publicēts).
75 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
76 No apstrīdētā lēmuma 26. punkta izriet, ka procesā Apelāciju padomē prasītāja vairs nav pamatojusies uz, iespējams, salīdzināmu preču zīmju reģistrācijas gadījumiem, uz kuriem tā bija norādījusi pārbaudītājam. Minētajā punktā Apelāciju padome tomēr ir apstiprinājusi, ka pārbaudītājs ir tiesīgs ņemt vērā minētos agrākos reģistrācijas gadījumus, neatzīstot tos par saistošiem.
77 Šai analīzei ir jāpiekrīt. No judikatūras izriet, ka lēmumi, kas apelāciju padomēm saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 ir jāpieņem attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ietilpst saistošās kompetences, nevis rīcības brīvības jomā; starp citu, prasītāja to neapstrīd. Tādēļ apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē, vienīgi pamatojoties uz šo regulu, kā to interpretē Savienības tiesas, nevis pamatojoties uz apelāciju padomju agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 66. punkts).
78 Saskaņā ar judikatūru pastāv divi gadījumi. Ja, agrākā lietā pieņemot, ka apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, Apelāciju padome ir pareizi piemērojusi attiecīgās Regulas Nr. 207/2009 normas un ja vēlākā lietā, ko var salīdzināt ar pirmo, Apelāciju padome ir lēmusi pretēji, Kopienas tiesu iestādēm jāatceļ šis pēdējais lēmums attiecīgo Regulas Nr. 207/2009 tiesību normu pārkāpuma dēļ. Tādēļ šajā pirmajā gadījumā nav nozīmes pamatam par nediskriminācijas principa pārkāpumu (šī sprieduma 77. punktā minētais spriedums lietā “STREAMSERVE”, 67. punkts).
79 Savukārt, ja, agrākā lietā atzīstot, ka apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un vēlākā lietā, ko var salīdzināt ar pirmo, Apelāciju padome ir lēmusi pretēji, uz pirmo lēmumu nevar lietderīgi atsaukties, pamatojot prasību atcelt šo pēdējo lēmumu. No Tiesas judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai ir jāsaskan ar to, ka tiek ievērots tiesiskuma princips, atbilstoši kuram neviens nevar sev par labu atsaukties uz prettiesisku darbību, kas veikta par labu citiem (šajā ziņā skat. Tiesas 1984. gada 9. oktobra spriedumu lietā 188/83 Witte/Parlaments, Recueil, 3465. lpp., 15. punkts, un 1985. gada 4. jūlija spriedumu lietā 134/84 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, 2225. lpp., 14. punkts). Tāpēc šajā otrajā gadījumā arī nav nozīmes pamatam saistībā ar nediskriminācijas principa pārkāpumu (šī sprieduma 77. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “STREAMSERVE”, 67. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 30. novembra spriedums lietā T‑43/05 Camper/ITSB – JC (“BROTHERS by CAMPER”), Krājumā nav publicēts, 94. un 95. punkts, un šī sprieduma 21. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “Mozart”, 65.–69. punkts).
80 Kā izriet no pirmā pamata analīzes, Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevar reģistrēt, jo tā ir aprakstoša attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums.
81 Turklāt no Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka, lai noteiktu, vai uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas vai neattiecas kāds no šīs regulas 7. pantā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, ITSB pārbaudītājiem un – apelācijas gadījumā – apelāciju padomēm jāpārbauda fakti pēc savas iniciatīvas. Ņemot vērā šī sprieduma 77. punktā norādīto saistošo kompetenci un šī sprieduma 79. punktā atgādināto tiesiskuma principu, šai pārbaudei ir jābūt vērstai uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta piemērošanas nosacījumiem, un no tā nevar secināt, ka ITSB instancēm būtu saistoši agrāku preču zīmju reģistrācijas nosacījumi.
82 Attiecībā uz argumentiem, ko prasītāja pamatojusi ar šī sprieduma 74. punktā minēto rīkojumu apvienotajās lietās Bild digital un ZVS, ir jāpiebilst, ka Tiesa minētā rīkojuma 17. punktā ir norādījusi, ka valsts iestādei, kuras kompetencē ir reģistrācija, izskatot reģistrācijas pieteikumus un tiktāl, ciktāl tās rīcībā par to ir atbilstoša informācija, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jānoskaidro, vai ir jāpieņem tāds pats lēmums. Lai gan tas ļauj secināt, ka šāda ņemšana vērā pēc analoģijas attiecas uz pārbaudi, ko ITSB instances veic saistībā ar Regulu Nr. 207/2009, tomēr Tiesa ir arī precizējusi, ka šie lēmumi par līdzīgajiem pieteikumiem attiecīgajai iestādei nekādā ziņā nevar būt saistoši. Turklāt tā minētā rīkojuma 18. punktā ir arī atgādinājusi, ka vienlīdzīgas attieksmes principam ir jāsaskan ar tiesiskuma ievērošanu. Šajos apstākļos minētā judikatūra nerada šaubas par šī sprieduma 77.–81. punktā veikto analīzi.
83 Turklāt attiecībā uz Tiesas 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā C‑265/09 P ITSB/Borco-Marken-Import Matthiesen (Krājums, I‑8265. lpp.), uz ko prasītāja ir norādījusi tiesas sēdē un no kura tā secina, ka ITSB ir pienākums ex officio pārbaudīt agrākus reģistrācijas gadījumus, ir jāpiebilst, ka Tiesa minētā sprieduma 45. punktā – uz ko prasītāja atsaucas – ir atgādinājusi, ka reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai, – lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas un tiesiskās drošības un labas pārvaldības dēļ tiktu nodrošināts, ka netiek reģistrētas preču zīmes, kuru izmantošanu varētu veiksmīgi apstrīdēt tiesā, – nav jābūt virspusējai, bet gan stingrai un pilnīgai. Papildus apstāklim, ka minētais spriedums neattiecas uz jautājumu par agrāku reģistrācijas gadījumu iespējamu ņemšanu vērā, Tiesa tajā ir atgādinājusi arī, ka ITSB pārbaude ir jāveic, ievērojot tiesiskumu. Tādējādi arī šī judikatūra nav pretrunā šī sprieduma 77.–81. punktā veiktajai analīzei.
84 Visbeidzot, – ņemot vērā ITSB instanču saistošo kompetenci un tiesiskuma principu, un tā kā šajā tiesvedībā nav jālemj par pamata par ECPAK panta normu pārkāpumu pieņemamību, – ir jāuzsver, ka nav iespējams, ka bez konkrētiem apgalvojumiem par procesuālām kļūdām ITSB instancēs, ar ko prasītājai nācies saskarties, vienīgi apstāklis, ka, iespējams, iepriekš ir reģistrētas salīdzināmas preču zīmes, varētu izraisīt prasītājas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu. Šo pašu iemeslu dēļ šajā ziņā nav nozīmes apstākļiem, kādi pastāvējuši saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesiem.
85 No iepriekš izklāstītā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.
Par ceturto pamatu – EKL 49. panta normu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
86 Prasītāja apgalvo, ka ITSB atteikums reģistrēt attiecīgo vārdisko apzīmējumu, lai gan tas ir ļāvis prasītājas konkurentiem nošķirt savus pakalpojumus ar salīdzināmu preču zīmi un neļaut trešām personām izmantot šīs preču zīmes, izkropļo konkurenci, ierobežo pakalpojumu brīvu apriti un rada šķēršļus tās profesionālajai darbībai.
87 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
88 No judikatūras izriet, ka preču zīmju tiesības veido pamatelementu netraucētas konkurences sistēmā, kuras ieviešana un saglabāšana ir iecerēta ar Līgumu (skat. Tiesas 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 48. punkts un tajā minētā judikatūra).
89 Turklāt reģistrēta preču zīme tās īpašniekam attiecībā uz atsevišķām precēm un pakalpojumiem piešķir ekskluzīvas tiesības, kas tam ļauj kā preču zīmi reģistrēto apzīmējumu monopolizēt bez laika ierobežojuma, bet iespēja reģistrēt preču zīmi tomēr var tikt ierobežota, pamatojoties uz sabiedrības interesēm (šajā ziņā skat. šī sprieduma 88. punktā minēto spriedumu lietā Libertel, 49. un 50. punkts).
90 Tādējādi, kā atgādināts šī sprieduma 21. punktā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā izvirzīto vispārējo interešu mērķi apzīmējumus vai aprakstošās norādes attiecībā uz to preču vai pakalpojumu kategorijām, par kurām iesniegts reģistrācijas pieteikums, visiem ir jāvar brīvi izmantot. Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses, kā atgādināts šī sprieduma 67. punktā, ir vērstas uz to, lai, pirmkārt, nepamatoti neierobežotu apzīmējuma, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids ir salīdzināms ar tām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tiek lūgta reģistrācija, kā arī lai, otrkārt, garantētu patērētājam vai gala lietotājam preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču vai pakalpojumu izcelsmi, ļaujot viņam – bez jebkādas iespējas sajaukt – atšķirt šīs preces vai pakalpojumus no citiem, kam ir atšķirīga izcelsme (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 23., 26. un 27. punkts un tajos minētā judikatūra, un šī sprieduma 67. punktā minēto spriedumu lietā Eurohypo/ITSB, 59. un 62. punkts).
91 No tā izriet, ka Apelāciju padomes lēmumu, kāds šajā lietā izdots attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājums, – kurā saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta normām ir pamatoti secināts, ka apzīmējumu nevar reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, – nevar uzskatīt par šķērsli brīvai konkurencei, nedz arī pakalpojumu brīvai apritei EKL 49. panta nozīmē vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas profesionālajai darbībai. Gluži pretēji, kā ITSB pamatoti norādījis tiesas sēdē, ITSB instanču uzdevums pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme atbilst tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē Kopienas preču zīmju reģistrāciju, drīzāk ir vērsta uz neizkropļotas konkurences nodrošināšanu, nevis uz konkurences ierobežošanu.
92 Šajos apstākļos ceturtais pamats ir jānoraida.
93 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav apstrīdētā lēmuma 20. punktā minētie pakalpojumi un kas nav tādi 35. klasē ietilpstoši pakalpojumi kā “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa”.
Par tiesāšanās izdevumiem
94 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Šajā gadījumā, tā kā prasītājas prasība ir apmierināta tikai saistībā ar daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 4. maija lēmumu lietā R 1528/2008‑4 attiecībā uz pakalpojumiem, kas nav “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana; visu veidu spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu producēšana, organizēšana un vadīšana; spēļu zāles; kazino apsaimniekošana; sporta centru, spēļu, derību un loterijas namu pakalpojumi, tostarp internetā un izmantojot internetu; sporta, spēļu, derību un loteriju aprīkojuma nodošana lietošanai, tostarp internetā un izmantojot internetu; spēļu zāļu apsaimniekošana; interaktīvu datorspēļu nodošana lietošanai; kazino, azartspēļu, kāršu spēļu, derību, sporta derību, veiklības spēļu vadīšana un organizēšana; spēļu automāti; kazino apsaimniekošana, spēļu zāļu apsaimniekošana; visu veidu derību un loteriju centru darbība”, kuri ietilpst pārskatītā un grozītā Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām 41. klasē, un kas nav “izrāžu, spēļu, loteriju, sacensību, baļļu, izložu, konkursu koncepcija un sagatavošana no darījumu, organizatoriskā un reklāmas viedokļa”, kuras ietilpst minētā nolīguma 35. klasē;
2) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 6. jūlijā.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēstureII – 2
Lietas dalībnieku prasījumiII – 7
Juridiskais pamatojumsII – 7
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta normu pārkāpumuII – 8
Lietas dalībnieku argumentiII – 8
Vispārējās tiesas vērtējumsII – 9
– Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets ir derību vai spēļu uz naudu piedāvājumsII – 10
– Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kuru priekšmets nav derību vai spēļu uz naudu piedāvājumsII – 13
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta normu pārkāpumuII – 18
Lietas dalībnieku argumentiII – 18
Vispārējās tiesas vērtējumsII – 18
Par trešo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 83. panta normu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un ECPAK 6. un 14. panta normu pārkāpumuII – 20
Lietas dalībnieku argumentiII – 20
Vispārējās tiesas vērtējumsII – 21
Par ceturto pamatu – EKL 49. panta normu pārkāpumuII – 23
Lietas dalībnieku argumentiII – 23
Vispārējās tiesas vērtējumsII – 23
Par tiesāšanās izdevumiemII – 24