Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 7. martā iesniedza Conseil d’État (Francija) – WebGroup Czech Republic, a.s., NKL Associates s. r. o./ Ministre de la Culture, Premier ministre
(Lieta C-188/24, WebGroup Czech Republic un NKL Associates)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d’État
Pamatlietas puses
Prasītāja: WebGroup Czech Republic, a.s., NKL Associates s. r. o.
Atbildētāji: Ministre de la Culture, Premier ministre
Piedaloties: Osez le féminisme !, Le mouvement du Nid, Les effronté-E-S
Prejudiciālie jautājumi
Vispirms, vai krimināltiesību normas, it īpaši vispārīgas un abstraktas normas, kas noteiktu rīcību atzīst par noziedzīgu nodarījumu, par kuru var saukt pie kriminālatbildības, ir uzskatāmas par tādām, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK “koordinētajā jomā” 1 , ja tās var tikt piemērotas gan informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja, gan jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas rīcībai, vai arī, ņemot vērā to, ka direktīvas vienīgais mērķis ir saskaņot dažus šādu pakalpojumu juridiskos aspektus, nesaskaņojot krimināltiesību jomu kā tādu, un ka tajā ir paredzētas tikai prasības, kas piemērojamas pakalpojumiem, ir jāuzskata, ka šādas krimināltiesību normas nevar uzskatīt par prasībām, kas piemērojamas attiecībā uz piekļuvi informācijas sabiedrības pakalpojumiem un to darbības veikšanai, kas ietilpst šīs direktīvas “koordinētajā jomā”? Konkrētāk, vai krimināltiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt nepilngadīgo aizsardzību, ietilpst šajā “koordinētajā jomā”?
Vai komunikāciju pakalpojumu tiešsaistē sniedzēju pienākums ieviest pasākumus, kas paredzēti, lai nepilngadīgajiem nepieļautu piekļuvi šo pakalpojumu sniedzēju izplatītajam pornogrāfiskajam saturam, ir uzskatāms par tādu, kas ietilpst Direktīvas 2000/31/EK “koordinētajā jomā”, kurā saskaņoti tikai atsevišķi attiecīgo pakalpojumu juridiskie aspekti, jo, lai arī šis pienākums attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas darbību, ciktāl tā saistīta ar pakalpojumu sniedzēja rīcību, kvalitāti vai saturu, tas neattiecas uz pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju, komercpaziņojumiem, līgumiem, kas noslēgti ar elektroniski, starpnieku atbildības noteikumiem, rīcības kodeksiem, strīdu alternatīvu izšķiršanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem vai sadarbību starp dalībvalstīm, un tāpēc tas neattiecas uz nevienu no jautājumiem, ko reglamentē saskaņošanas tiesību normas direktīvas II nodaļā?
Ja atbilde uz iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinoša, kā prasības, kas izriet no Direktīvas 2000/31/EK, ir jāsaskaņo ar prasībām, kas izriet no pamattiesību aizsardzības Eiropas Savienībā, it īpaši ar cilvēka cieņas un bērna labāko interešu aizsardzību, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 24. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā, ja šķiet, ka ar individuālu pasākumu pieņemšanu vien attiecībā uz konkrēto pakalpojumu nevar nodrošināt šo tiesību efektīvu aizsardzību? Vai pastāv vispārējs Savienības tiesību princips, kas ļautu dalībvalstīm it īpaši steidzamības gadījumā veikt pasākumus, tostarp vispārējus un abstraktus pasākumus attiecībā uz kādu pakalpojumu sniedzēju kategoriju, lai pasargātu nepilngadīgos no viņu cieņas un goda aizskaršanas, vajadzības gadījumā atkāpjoties no Direktīvā 2000/31/EK paredzētā principa, ka attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, to darbību regulē to izcelsmes valsts?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV 2000, L 178, 1. lpp.).