CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 29. septembrī

Lieta F‑70/05

Harald Mische

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Iecelšana amatā – Konkursa, kas publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, bet pabeigts pēc minētā datuma, veiksmīgais kandidāts – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunas, mazāk labvēlīgas tiesību normas

Priekšmets      Prasība, kas ir iesniegta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru H. Mische lūdz, vispirms, atcelt Komisijas 2004. gada 11. novembra lēmumu, ar kuru viņš ir klasificēts A*6 pakāpes 2. līmenī, turklāt atjaunot visas tiesības, kas izriet no klasifikācijas pareizajā pakāpē, un, visbeidzot, atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punkts; XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Ierēdņa statuss – Iegūšanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 3. pants)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts un 12. panta 3. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

5.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1. panta 2. punkts un 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

6.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

7.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Lai nekavētu tiesību aktu jebkādu attīstību, vienlīdzīgas attieksmes princips nedrīkst traucēt likumdevēja brīvību jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumu tiesību normu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, ja nav iegūto tiesību, pat ja šie jaunie noteikumi ierēdņiem ir mazāk labvēlīgi nekā agrākie noteikumi.

Tādējādi nevar tikt pamatoti apgalvots, ka attiecībā uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu likumdevējam bija jāņem vērā paziņojuma par konkursu publikācija, lai noteiktu normas par klasificēšanu, kas ir piemērojamas, ieceļot amatā tādu konkursu veiksmīgos kandidātus, kuri ir publicēti pirms 2004. gada 1. maija, kad stājās spēkā Regula Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, bet kas ietverti rezerves sarakstā un iecelti amatā pēc minētā datuma, jo attiecīgā publikācija pati par sevi attiecībā uz karjeru kandidātiem radīja iegūtās tiesības.

Turklāt, ciktāl ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu ir definēti jauni klasificēšanas pakāpē kritēriji, kas ir piemērojami, pieņemot darbā līdz 2004. gada 1. maijam publicēto konkursu veiksmīgos kandidātus, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā līdz 2006. gada 1. maijam un iecelti amatā līdz pēdējam minētajam datumam, tas atbilst principam, saskaņā ar kuru vispārpiemērojamu tiesību normu, it īpaši Civildienesta noteikumu normu, grozīšanas gadījumā jaunā norma nekavējoties attiecas uz juridisko situāciju, kas ir radušās, bet nav pilnībā nodibinājušās saskaņā ar agrāku normu, nākotnes sekām. Tiesības uzskata par iegūtām tikai tad, ja tās radījušais fakts ir noticis pirms tiesību akta grozījuma. Attiecībā uz konkursa veiksmīgā kandidāta klasificēšanu pakāpē ir jāatgādina, ka šī klasifikācija nevar tikt uzskatīta par iegūtām [tiesībām] tikmēr, kamēr saistībā ar attiecīgo personu nav pieņemts pareizas un atbilstošas formas lēmums par iecelšanu amatā.

Tāpat arī likumdevējs, nepārkāpjot vienlīdzības principu, var iecēlējinstitūcijas noteikto amatā iecelšanas datumu, kas ir objektīvs apstāklis un nav atkarīgs no likumdevēja gribas, apstiprināt kā kritēriju, kurš attiecīgā gadījumā nosaka, vai piemērojamas agrāko Civildienesta noteikumu klasifikācijas normas, vai tās, kas ir ieviestas, veicot Civildienesta noteikumu reformu. Šis pats secinājums ir attiecināms uz Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punktu, kas ir vienlīdzības principa izpausme.

(skat. 63., 64., 67., 127. un 128. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 17. decembris, 178/80 Bellardi‑Ricci u.c./Komisija, 19. punkts; 1982. gada 6. oktobris, 9/81 Williams/Revīzijas palāta, 21. punkts; 2010. gada 4. marts, C‑496/08 P Angé Serrano u.c./Parlaments, 84. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. novembris, T‑240/01 Cougnon/Tiesa, 70. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, 105. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, 110. punkts, un T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 51., 53., 61., 81., 86., 113. un 124. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, 81. punkts.

2.      No Civildienesta noteikumu 3. panta izriet, ka ierēdņa iecelšanai amatā noteikti ir vajadzīgs iecēlējinstitūcijas vienpusējs lēmums un ka tikai pēc šāda lēmuma pieņemšanas konkursa veiksmīgais kandidāts var pieprasīt ierēdņa statusa piešķiršanu un līdz ar to prasīt Civildienesta noteikumu tiesību normu piemērošanu.

Tādējādi, tā kā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstos, šajā statusā nav nekādu iegūto tiesību tikt ieceltiem amatā, bet vienīgi iespēja tikt ieceltiem amatā, viņu tiesības uz klasifikāciju konkrētā pakāpē a fortiori nevar tikt uzskatītas par iegūtām tikmēr, kamēr attiecībā uz viņiem nav pieņemts pareizas un atbilstošas formas lēmums par iecelšanu amatā.

(skat. 65. un 66. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 53.–55. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 8. jūlijs, F‑67/06 Lesniak/Komisija, 106. punkts; 2010. gada 28. oktobris, F‑85/05 Sørensen/Komisija, 92. punkts.

3.      No principa, saskaņā ar kuru tiesību akta likumība ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas pastāvēja tā pieņemšanas laikā, izriet, ka tāda konkursa veiksmīgā kandidāta klasificēšana pakāpē, kas ir iekļauts rezerves sarakstā un iecelts amatā pēc tam, kad stājusies spēkā Regula Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, varēja tiesiski tikt veikta, tikai piemērojot šajā datumā spēkā esošos kritērijus. Tomēr attiecīgie jaunie kritēriji pārejas perioda laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim bija paredzēti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā.

Saistībā ar minēto ierēdnis nevar atsaukties uz to, ka agrākās pakāpes, kas bija spēkā pirms Civildienesta noteikumu reformas, turpināja pastāvēt pārejas perioda laikā ar jauno nosaukumu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktā. Tādējādi šī noteikuma vienīgais mērķis, ņemot vērā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1. panta 1. punktu, bija tajā pašā laika posmā piešķirt jaunus nosaukumus pakāpēm, kas ir personām, kuras 2004. gada 30. aprīlī bija ierēdņi vai pagaidu darbinieki un kas šo kvalifikāciju saglabāja pēc noteiktā datuma, bet tā mērķis nebija saglabāt agrākās pakāpes ar šo jauno nosaukumu to personu labā, kuras nebija minētajā situācijā.

(skat. 70. un 71. punktu)

4.      Konkursa veiksmīgais kandidāts, kas ir iecelts amatā pēc 2004. gada 1. maija, kad stājās spēkā Regula Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, nevar būt ticis diskriminēts, salīdzinot ar līdzīgu konkursu kā tas, kurā viņš uzvarējis, veiksmīgajiem kandidātiem, kuri tikuši iecelti amatā pirms šī datuma, jo pēdējie minētie nevar tikt uzskatīti par personām, kas ir tādā pašā tiesiskajā situācijā kā viņš.

Saistībā ar minēto apstāklis, ka iestāde, pārkāpjot nediskriminācijas principu, var palēnināt konkursa norises gaitu, lai prioritāri agrākā datumā ieceltu amatā citu konkursu veiksmīgos kandidātus, nevar ietekmēt ieinteresētās personas amatā iecelšanas lēmuma likumīgumu. Pat pieņemot, ka konkursi un iecelšana amatos varēja notikt prioritāri, vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principam ir jābūt saskaņotam ar tiesiskuma principu, saskaņā ar kuru neviens savā labā nevar atsaukties uz prettiesiskumu, kas esot pieļauts citas personas labā.

(skat. 72. un 73. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 154. un 155. punkts.

5.      Lasot kopā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 1. panta 2. punktu un šī paša pielikuma 12. panta 3. punktu, no tiem izriet, ka pēdējā minētajā noteikumā ietvertajam jēdzienam “iecelti amatā” piemīt konkrēta nozīme un tas ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz ierēdņiem, kuri šajā statusā uzsākuši pildīt amata pienākumus laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim darba vietā, kura viņiem kļuvusi pieejama pēc viņu iekļaušanas tajā piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija, kas ticis izveidots, noslēdzot konkursu, kurš publicēts saskaņā ar agrākajos Civildienesta noteikumos paredzēto kārtību.

No minētā izriet, ka, klasificējot pakāpē jaunu ierēdni, saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu nav jāņem vērā apstāklis, ka ieinteresētā persona pirms tam ir bijusi pagaidu darbinieks vai palīgdarbinieks. Attiecībā uz šo, ja vien nav konkrēta noteikuma, kas attiektos uz konkrētu Civildienesta noteikumu punktu, pagaidu darbiniekiem vai palīgdarbiniekiem, kas ir atklātu konkursu veiksmīgie kandidāti, nav iegūtu tiesību uz īpašu attieksmi, un tādējādi viņi ir jāpielīdzina šajā konkursā uzvarējušiem ārējiem kandidātiem.

Tādējādi par diskriminējošu nevar tikt uzskatīts, ka ierēdnis saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu tiek klasificēts pakāpē, kas ir zemāka nekā tā, kura viņam bija piešķirta, kad viņš nebija ierēdņa statusā, pat ja viņš turpmāk ir iecelts tādā pašā amatā, kādā viņš bija pirms 2004. gada 1. maija, un pat ja viņš veic tādas pašas vai pat svarīgākas funkcijas nekā iepriekš.

(skat. 75., 76., 78. un 80. punktu)

6.      Apstāklis, ka likumdevējs, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, ir nodrošinājis, ka tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kura mērķis vai rezultāts ir ļaut viņus pārcelt augstākā kategorijā, izņēmuma kārtā var tikt iecelti par pārbaudāmiem ierēdņiem tādā pakāpē, kāda tiem bija iepriekšējā kategorijā, neizraisa patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu to diferenciāciju salīdzinājumā ar pagaidu darbiniekiem, kas ir vispārējā konkursa veiksmīgie kandidāti, kuri ir pieņemti darbā par ierēdņiem tajā kategorijā, kurai tie jau pieder. Tādējādi pēdējie minētie pagaidu darbinieki nav tādā pašā situācijā kā tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kura mērķis vai rezultāts ir ļaut viņus pārcelt augstākā kategorijā un līdz ar to – veikt nozīmīgu karjeras soli.

Turklāt ar minētā 5. panta 4. punkta plašu interpretāciju, lai netiktu ņemts vērā, ka starp pagaidu darbinieka līgumu un iecelšanu par pārbaudāmo ierēdni persona noteiktu laiku strādājusi palīgdarbinieka statusā, varētu tikt pārkāpta vienlīdzīga attieksme pret viena un tā paša atklātā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kuri ir salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā un pret kuriem ir jābūt vienādai attieksmei, tostarp attiecībā uz viņu klasifikāciju, neskarot Savienības likumdevēja rīcības brīvību jebkurā brīdī Civildienesta noteikumos izdarīt grozījumus, ko tas uzskata par saderīgiem ar dienesta interesēm.

(skat. 85. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: Lesniak/Komisija, minēts iepriekš, 60. un 61. punkts un tajos minētā judikatūra; Sørensen/Komisija, minēts iepriekš, 53. un 54. punkts.

7.      Ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai apšaubītu jauna reglamentējoša noteikuma likumību, it īpaši jomā, kurā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Turklāt neviens nevar atsaukties uz šī principa pārkāpumu, ja nav bijušas precīzas garantijas, ko viņam sniegusi administrācija, un šīm garantijām jāatbilst piemērojamajām tiesību normām.

Agrākais palīgdarbinieks, kas ir iecelts par pārbaudāmo ierēdni pēc 2004. gada 1. maija, kad stājās spēkā Regula Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, pēc tam, kad viņš piedalījies konkursā, kurš publicēts pirms šī datuma, ja paziņojumā par konkursu nav norādes uz Civildienesta noteikumu reformu, nevar atsaukties uz iestādes garantijām, kas viņam varētu radīt tiesisko paļāvību attiecībā uz agrāko Civildienesta noteikumos paredzēto kritēriju par ierēdņu klasificēšanu pakāpē saglabāšanu. Tādējādi tiesiskās paļāvības principa piemērošanai ir nepieciešams skaidrs solījums un ar noklusējumu nepietiek.

(skat. 133., 134., 136. un 137. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 91. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. jūlijs, T‑381/00 Wasmeier/Komisija, 106. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑398/03 Castets/Komisija, 34. punkts; 2006. gada 23. februāris, T‑282/02 Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, 77. punkts; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 95. punkts; 2009. gada 4. februāris, T‑145/06 Omya/Komisija, 117. punkts.