Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 8. septembra spriedumu lietā T-471/13 Xellia Pharmaceuticals ApS, Alpharma/Eiropas Komisija 2016. gada 25. novembrī iesniedza Xellia Pharmaceuticals ApS, Alpharma, LLC, iepriekš Zoetis Products LLC
(lieta C-611/16 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Xellia Pharmaceuticals ApS, Alpharma, LLC, iepriekš Zoetis Products LLC (pārstāvis – D.W. Hull, Solicitor)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu pilnībā vai daļēji;
atcelt Lēmumu pilnībā vai daļēji;
atcelt vai būtiski samazināt naudas sodu;
pakārtoti nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izspriešanai atbilstoši Tiesas spriedumam;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja balstās uz deviņiem apelācijas pamatiem, kas pamatoti ar Vispārējās tiesas pieļautajām kļūdām tiesību piemērošanā.
Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizo tiesību standartu, lai novērtētu, vai Alpharma bija potenciāla konkurente saistībā ar to, ka tās produkti pārkāpa Lundbeck patentus. Neesot pierādījumiem, kas pierādītu, ka Lundbeck patenti ir vāji, ir jāuzskata, ka patenti ir spēkā un ienākšana tirgū ar patentu pārkāpjošu produktu ir prettiesiska.
Neraugoties uz atzinumu, ka Alpharma tikai neilgi pirms izlīguma atklāja, ka Lundbeck tiks piešķirts patents un ka tās produkti pārkāpj Lundbeck patentu, Vispārējā tiesa neizvērtēja, vai Komisija tika pierādījusi, ka Alpharma ienākšana tirgū saglabājās ekonomiski dzīvotspējīga stratēģija, ņemot vērā šos papildu šķēršļus ienākšanai tirgū. Tā vietā Vispārējā tiesa balstījās uz Lēmumā nenorādītiem pierādījumiem un aplami pārlika pierādīšanas pienākumu uz apelācijas sūdzības iesniedzējām, lai atspēkotu Komisijas apgalvojumu, ka Alpharma bija potenciāls konkurents.
Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizo tiesību standartu, lai novērtētu, vai izlīgums ir ierobežojums “mērķa dēļ”, jo tā nenovērtēja, vai Komisija ir pierādījusi, ka izlīgumam visnotaļ varēja būt negatīvas sekas, un neņēma vērā faktu, ka Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes ar šāda veida patenta izlīgumiem.
Vispārējā tiesa neesot novērtējusi, vai Komisija ir pierādījusi savu apgalvojumu, ka ierobežojums izlīgumā pārsniedza Lundbeck patentu tvērumu.
Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizo tiesību standartu, novērtējot, vai Komisijas izmeklēšana bija pārmērīgi ilga un ar to tika pārkāptas apelācijas sūdzību iesniedzēju tiesības uz aizstāvību.
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atstājot spēkā Komisijas lēmumu adresēt Lēmumu Zoetis (šobrīd Alpharma LLC), bet ne Merck Generics Holding GmbH, neraugoties uz to, ka Komisija nespēja sniegt pamatojumu Lēmumā šo divu sabiedrību situācijas nošķiršanai.
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka izlīguma laikā tiesību aktu redakcija bija pietiekami skaidra, lai apelācijas sūdzības iesniedzējas varētu viennozīmīgi noskaidrot savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties.
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atstājot spēkā Lēmumu, neraugoties uz Komisijas skaidru nespēju ņemt vērā apgalvotā pārkāpuma smagumu, nosakot naudas sodu, kā tas ir prasīts Regulas Nr. 1/2003 1 23. panta 3. punktā.
Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizo tiesību standartu, nosakot atbilstošo gadu 10 % maksimālā apmērā aprēķināšanā A.L. Industrier uzliktajam naudas sodam.
____________1 Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).