Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 7. decembrī iesniegusi Landgericht Duisburg (Vācija) – FD/Mercedes-Benz Group AG

(Lieta C-751/23, Mercedes-Benz Group)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Duisburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: FD

Atbildētāja: Mercedes-Benz Group AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai gadījumos, kad mehānisko transportlīdzekļu tipam ir piešķirts EK tipa apstiprinājums, var atcelt vai vismaz ierobežot Eiropas Savienības dalībvalsts civillietu tiesas pilnvaras tāda mehāniskā transportlīdzekļa pircējam, kas saskaņā ar ražotāja apgalvojumiem ir ražots un laists tirgū balstoties uz šo EK tipa apstiprinājumu, atzīt tiesības uz zaudējumu atlīdzību pret ražotāju, pamatojoties uz to, ka attiecīgais transportlīdzeklis noteiktu apstākļu dēļ neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām, jo tas nav atbilstošs apstiprinātajam tipam un/vai pats EK tipa apstiprinājums ir prettiesisks, bet nav saņemts kādas no Regulas (ES) 2018/858 ¹ 5. panta 2. punkta otrajā daļā minētās iestādes juridiski saistošs atzinums, ka attiecīgais transportlīdzeklis neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām tieši šo apstākļu dēļ un tieši šo iemeslu dēļ, proti, neatbilstības apstiprinātajam tipam un/vai paša EK tipa apstiprinājuma prettiesiskuma dēļ?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Kādos tieši gadījumos un kādā apmērā dalībvalsts civillietu tiesas nevar atzīt tāda transportlīdzekļa, kas saskaņā ar ražotāja specifikācijām ir ražots un laists tirgū, balstoties uz EK tipa apstiprinājumu, pircēja tiesības uz zaudējumu atlīdzību pret ražotāju, pamatojoties uz to, ka noteiktu apstākļu dēļ attiecīgais transportlīdzeklis neatbilst Savienības tiesību prasībām, jo tas nav atbilstošs apstiprinātajam tipam un/vai pats EK tipa apstiprinājums ir prettiesisks?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Savienības tiesībās ir paredzēti noteikumi par paskaidrojumu sniegšanas un pierādīšanas pienākuma sadalījumu, pierādīšanas pienākuma atvieglojumiem un pušu pienākumiem saistībā ar pierādījumu iegūšanu par to, vai pastāv nosacījumi, kuru dēļ dalībvalsts civillietu tiesa, izskatot civiltiesisku strīdu starp transportlīdzekļa pircēju un ražotāju, kas šo transportlīdzekli viņam arī ir pārdevis, par pirmā minētā tiesībām no ražotāja saņemt zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga atzīt tiesības uz zaudējumu atlīdzību šim transportlīdzekļa pircējam, pamatojoties uz to, ka noteiktu apstākļu dēļ attiecīgais transportlīdzeklis neatbilst Eiropas Savienības tipa apstiprinājuma prasībām, jo tas nav atbilstošs apstiprinātajam tipam un/vai pats EK tipa apstiprinājums ir prettiesisks?

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds ir paskaidrojumu sniegšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Savienības tiesībām?

Kāds ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai vienai vai otrai pusei ir jāizpilda pienākumi, iegūstot pierādījumus par attiecīgajiem nosacījumiem? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir? Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir tiesiskās ekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Vai gadījumos, kad pastāv juridiski saistošs paziņojums, ko sniegusi kāda no Regulas 2018/858 5. panta 2. punkta otrajā daļā minētajām iestādēm un atbilstoši kuram mehāniskais transportlīdzeklis neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām noteiktu apstākļu dēļ, jo nav atbilstošs apstiprinātajam tipam un/vai pats EK tipa apstiprinājums ir prettiesisks, var atcelt vai vismaz ierobežot Eiropas Savienības dalībvalsts civillietu tiesas pilnvaras noraidīt šī mehāniskā transportlīdzekļa pircēja prasījumu par zaudējumu atlīdzību pret transportlīdzekļa pārdevēju un/vai ražotāju, pamatojoties uz to, ka – pretēji šim juridiski saistošajam paziņojumam – attiecīgais mehāniskais transportlīdzeklis faktisku un/vai juridisku iemeslu dēļ atbilst Savienības tiesību aktu prasībām?

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša:

Kādos tieši gadījumos dalībvalsts civillietu tiesām ir liegts un tieši ciktāl tām ir liegts noraidīt šī transportlīdzekļa pircēja prasību par zaudējumu atlīdzību pret pārdevēju un/vai ražotāju, pamatojoties uz to, ka – pretēji šim juridiski saistošajam paziņojumam – attiecīgais transportlīdzeklis faktiski un/vai juridisku iemeslu dēļ pilnībā atbilst Savienības tiesību prasībām?

Un it īpaši – vai dalībvalsts civillietu tiesas pilnvaru ierobežojums šādos gadījumos attiecas tikai uz prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšanu, pamatojoties uz faktiem, vai tikai uz prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšanu, pamatojoties uz juridiskiem apsvērumiem, vai arī gan uz prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšanu, pamatojoties kā uz faktiem, tā uz juridiskiem apsvērumiem?

Ar kādiem nosacījumiem piemēro Regulā (EK) Nr. 715/2007 ¹ noteiktās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Euro 5 emisijas standarts?

Ja saskaņā ar atbilžu uz 1.–6. jautājumu saturu ir jāaplūko gadījumi, kad dalībvalsts civillietu tiesa ir drīkst patstāvīgi konstatēt, vai attiecīgais transportlīdzeklis atbilst Savienības tiesību aktu prasībām par izplūdes gāzu emisiju robežvērtību ievērošanu, tiesvedībā starp transportlīdzekļa pircēju un pārdevēju un/vai ražotāju par zaudējumu atlīdzināšanas prasību, ko pirmais minētais cēlis pret transportlīdzekļa ražotāju sakarā ar apgalvotu transportlīdzekļa uzbūves neatbilstību Savienības tiesību aktu prasībām:

Vai attiecībā uz civiltiesisku strīdu starp mehāniskā transportlīdzekļa pircēju un ražotāju par zaudējumu atlīdzības prasību, ko pirmais cēlis pret otro, pamatojoties uz to, ka transportlīdzeklis, iespējams, pārsniedz likumā noteiktās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības apstākļos, kādos tās būtu jāievēro, Savienības tiesībās ir paredzēti noteikumi par pierādīšanas pienākuma sadali, pierādīšanas pienākuma atvieglojumiem un pušu pienākumiem saistībā ar pierādījumu iegūšanu par to, vai mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas atbilst šīm robežvērtībām apstākļos, kādos tām būtu jāatbilst noteiktajām robežvērtībām?

Ja atbilde uz astoto jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai pierādījumu iegūšanas gaitā vienai vai otrai pusei ir jāpilda kādi pienākumi? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir tiesiskās ekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Vai iepriekš minētajā pastāv atšķirības atkarībā no tā, vai prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar līgumisku pārkāpumu vai neatļautu darbību, un, ja tas tā ir, kādas?

Vai tāds konstrukcijas elements transportlīdzeklī, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai atkarībā no šīs noteikšanas rezultātiem mainītu sadegšanas procesa parametrus motorā, var samazināt emisiju kontroles sistēmas efektivitāti Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē un tādējādi būt pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē arī tad, ja sadegšanas procesa parametru izmaiņas, ko rada ar konstrukcijas elementu noteiktais rezultāts, no vienas puses, palielina konkrētas piesārņojošas vielas, piemēram, slāpekļa oksīda, emisijas, bet, no otras puses, vienlaikus samazina vienas vai vairāku citu piesārņojošu vielu, piemēram, cieto daļiņu, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un/vai oglekļa dioksīda, emisijas?

Ja atbilde uz 10. jautājumu ir apstiprinoša:

Ar kādiem nosacījumiem šādā gadījumā konstrukcijas elements ir pārveidošanas ierīce?

Vai mehāniskajā transportlīdzeklī uzstādīta shēma vai kontroles sistēma, kas, mainot sadegšanas procesa parametrus, palielina vienas vai vairāku kaitīgo vielu, piemēram, slāpekļa oksīda, emisiju, bet vienlaikus samazina citas kaitīgās vielas vai vielu, piemēram, cieto daļiņu, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda un/vai oglekļa dioksīda, emisiju, saskaņā ar Savienības tiesībām var nebūt pieļaujama citu iemeslu dēļ, nevis kā pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē?

Ja atbilde uz 12. jautājumu ir apstiprinoša:

Ar kādiem nosacījumiem tas tā ir?

Ja atbilde uz 10. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai saskaņā ar Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. apakšpunkta a) apakšpunktu pārveidošanas ierīce šīs regulas 3. panta 10) punkta izpratnē ir pieļaujama arī tad, ja tā nav nepieciešama, lai aizsargātu dzinēju no bojājumiem vai negadījuma, bet tomēr ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošu transportlīdzekļa ekspluatāciju?

Ja saskaņā ar atbilžu uz 1.–6. jautājumu saturu ir jāaplūko gadījumi, kad dalībvalsts civillietu tiesa ir drīkst patstāvīgi konstatēt, vai attiecīgais transportlīdzeklis atbilst Savienības tiesību aktu prasībām par tajā uzstādītajām shēmām vai kontroles sistēmām, tiesvedībā starp transportlīdzekļa pircēju un pārdevēju un/vai ražotāju par zaudējumu atlīdzināšanas prasību, ko pirmais minētais cēlis pret transportlīdzekļa ražotāju sakarā ar apgalvotu transportlīdzekļa uzbūves neatbilstību Savienības tiesību aktu prasībām

un vienlaikus,

Ja atbilde uz 10. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Eiropas Savienības tiesībās ir noteikumi par pierādīšanas pienākumu, pierādīšanas pienākuma atvieglojumiem un pušu pienākumiem saistībā ar pierādījumu iegūšanu civiltiesiskā strīdā starp transportlīdzekļa pircēju un tā ražotāju par zaudējumu atlīdzības prasību, ko pirmais no viņiem cēlis pret otro par neatļautu pārveidošanas ierīci Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10) punkta izpratnē, kas, iespējams, ir uzstādīta minētajā transportlīdzeklī, puses nav vienisprātis par faktiem, no kuriem secināma pārveidošanas ierīces esamība un tās prettiesiskums, ja ražotājs vienlaikus ir arī persona, no kā pircējs transportlīdzekli ir iegādājies?

Ja atbilde uz 15. jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds šajā jautājumā ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai pierādījumu iegūšanas gaitā vienai vai otrai pusei ir jāpilda kādi pienākumi? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir juridiskās sekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Vai iepriekš minētajā pastāv atšķirības atkarībā no tā, vai prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar līgumisku pārkāpumu vai neatļautu darbību, un, ja tas tā ir, kādas?

Ja saskaņā ar atbilžu uz 1.–6. jautājumu saturu ir jāaplūko gadījumi, kad dalībvalsts civillietu tiesa ir drīkst patstāvīgi konstatēt, vai attiecīgais transportlīdzeklis atbilst Savienības tiesību aktu prasībām par tajā uzstādītajām shēmām vai kontroles sistēmām, tiesvedībā starp transportlīdzekļa pircēju un pārdevēju un/vai ražotāju par zaudējumu atlīdzināšanas prasību, ko pirmais minētais iesniedzis pret transportlīdzekļa ražotāju sakarā ar apgalvotu transportlīdzekļa uzbūves neatbilstību Savienības tiesību aktu prasībām

un vienlaikus,

ja atbilde uz 12. jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteikumi par pierādīšanas pienākuma sadali, pierādīšanas pienākuma atvieglošanu un pušu pienākumiem saistībā ar pierādījumu iegūšanu civiltiesiskā strīdā starp transportlīdzekļa pircēju un tā ražotāju par zaudējumu atlīdzības prasību, ko pirmais minētais cēlis pret transportlīdzekļa ražotāju sakarā ar tajā iespējami uzstādītu shēmu vai kontroles sistēmu, kas, lai gan nav pārveidošanas ierīce Regulas Nr. 715/2007 6. panta izpratnē, tomēr esot nepieļaujama citu iemeslu dēļ, kad puses nav vienisprātis par faktiem, no kuriem secināma pārveidošanas ierīces esamība un tās prettiesiskums, un ja ražotājs vienlaikus ir persona, no kā pircējs šo transportlīdzekli ir iegādājies?

Ja atbilde uz 17. jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds šajā jautājumā ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai pierādījumu iegūšanas gaitā vienai vai otrai pusei ir jāpilda kādi pienākumi? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir tiesiskās ekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Vai iepriekš minētajā pastāv atšķirības atkarībā no tā, vai prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar līgumisku pārkāpumu vai neatļautu darbību, un, ja tas tā ir, kādas?

Vai Direktīvas 2007/46/EK ¹ noteikumi, it īpaši 18. panta 1. punkts, 26. panta 1. punkta pirmā daļa, 3. panta 36. punkts un tiesību normas, kas uz to pamata jāpieņem dalībvalstīm, ir paredzēti arī sistemātiskai vai vismaz noteiktos gadījumos individuālai transportlīdzekļa pircēja aizsardzībai – neatkarīgi no tā, no kuras personas viņš iegādājies transportlīdzekli, arī attiecībā uz tā ražotāju,– pret to, ka viņš ir iegādājies ekonomiski zaudējumus radošu transportlīdzekli, kas neatbilst Savienības tiesību prasībām, kuru viņš nebūtu iegādājies, ja būtu zinājis par tā neatbilstību Savienības tiesību prasībām, jo pats nebūtu vēlējies to darīt, un pret to, ka viņam tas būtu bijis pat daļēji saistoši un viņam būtu pat daļēji jāsedz tā sekas, kā arī pret to, ka viņam būtu jāsedz izdevumi, kas pamatoti radušies, jo viņš pieprasa pilnīgu atbrīvojumu no šāda negribēta pirkuma veikšanas? Ja tas piemērojams tikai noteiktos gadījumos un/vai tikai ierobežotā apmērā: kādos gadījumos un/vai cik lielā apmērā?

Neatkarīgi no atbildes uz 19. jautājumu, vai saskaņā ar citiem Eiropas Savienības tiesībās paredzētiem pamatiem gadījumā, kad transportlīdzekļa ražotājs ir pārkāpis dalībvalstu noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2007/46 18. panta 1. punktu, 26. panta 1. punkta pirmo daļu un 3. panta 36. punktu, izsniedzot nepareizu atbilstības sertifikātu, ražotājam sistemātiskai vai vismaz noteiktos gadījumos ir pienākums – neatkarīgi no tā, no kā pircējs ir iegādājies transportlīdzekli,– atbrīvot to no Savienības tiesībām neatbilstoša transportlīdzekļa iegādes, kas tam radījusi ekonomiskus zaudējumus, kā pamatā ir šis pārkāpums, un kuru tas nebūtu vēlējies veikt, ja būtu zinājis par transportlīdzekļa neatbilstību Eiropas Savienības tiesību prasībām, un it īpaši pēc viņa pieprasījuma atlīdzināt viņam transportlīdzekļa iegādes izmaksas, attiecīgā gadījumā apmaiņā pret transportlīdzekļa un īpašumtiesību nodošanu, atskaitot jebkādu citu priekšrocību vērtību, ko pircējs varētu būt guvis, iegādājoties transportlīdzekli, un turklāt arī atlīdzināt izmaksas, kas viņam pamatoti radušās, īstenojot savas tiesības uz transportlīdzekļa iegādes izmaksu atlīdzināšanu? Ja minētais piemērojams tikai noteiktos gadījumos un/vai tikai ierobežotā apmērā: kādos gadījumos un/vai cik lielā apmērā?

Ja uz 20. jautājuma pirmo daļu var atbildēt apstiprinoši tikai noteiktos gadījumos:

Vai Eiropas Savienības tiesībās ir paredzēti noteikumi par pierādīšanas pienākuma sadalījumu, pierādīšanas atvieglojumiem un pušu pienākumu sadalījumu saistībā ar pierādījumu iegūšanu jautājumā par to, vai ir izpildīti nosacījumi gadījumam, kad Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK, īpaši tās 18. panta 1. punktam, 26. panta 1. punkta pirmajai daļai un 3. panta 36. punktam un tiesību aktiem, kas uz to pamata jāpieņem dalībvalstīm, ir mērķis aizsargāt arī individuālo pircēju attiecībā pret transportlīdzekļa ražotāju no pircējam ekonomiski neizdevīgas Eiropas Savienības tiesībām neatbilstoša transportlīdzekļa iegādes, kuru tas nebūtu vēlējies veikt, ja būtu zinājis par transportlīdzekļa neatbilstību Eiropas Savienības tiesību prasībām, un pret to, ka tam kaut daļēji paliek saistošs šis darījums un tam daļēji ir jāsedz tā izmaksas, kā arī vēl pret to, ka tam būtu jāsedz izmaksas, kas viņam pamatoti radušās, īstenojot savas tiesības pilnībā tikt atbrīvotam no šādas negribētas iegādes civiltiesiskā strīdā starp transportlīdzekļa pircēju un tā ražotāju, pret kuru kā tādu pirmais minētais ir cēlis prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz apgalvoto transportlīdzekļa konstrukcijas prettiesiskumu?

Ja atbilde uz 21. jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds šajā jautājumā ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai pierādījumu iegūšanas gaitā vienai vai otrai pusei ir jāpilda kādi pienākumi? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir tiesiskās ekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Ja uz 20. jautājuma pirmo daļu var atbildēt apstiprinoši tikai noteiktos gadījumos:

Vai Eiropas Savienības tiesībās ir sniegti norādījumi par pierādīšanas pienākuma sadalījumu, pierādīšanas atvieglojumiem un pušu pienākumu sadalījumu saistībā ar pierādījumu iegūšanu jautājumā par to, vai ir izpildīti nosacījumi gadījumam, kad citu kā 19. jautājumā aprakstītu iemeslu dēļ atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām gadījumā, kad transportlīdzekļa ražotājs ir pārkāpis dalībvalstu noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2007/46 18. panta 1. punktu, 26. panta 1. punkta pirmo daļu un 3. panta 36. punktu, izsniedzot nepareizu atbilstības sertifikātu, ražotājam ir pienākums atbrīvot pircēju no Savienības tiesībām neatbilstoša transportlīdzekļa iegādes, kā pamatā ir šis pārkāpums, un kuru tas nebūtu vēlējies veikt, ja būtu zinājis par transportlīdzekļa neatbilstību Eiropas Savienības tiesību prasībām, un it īpaši pēc viņa pieprasījuma atlīdzināt transportlīdzekļa iegādes izmaksas, attiecīgā gadījumā apmaiņā pret transportlīdzekļa un īpašumtiesību nodošanu, atskaitot jebkādu citu priekšrocību vērtību, ko pircējs varētu būt guvis, iegādājoties transportlīdzekli, un turklāt arī atlīdzināt izmaksas, kas viņam pamatoti radušās, īstenojot savas tiesības uz transportlīdzekļa iegādes izmaksu atlīdzināšanu civiltiesiskā strīdā starp transportlīdzekļa pircēju un ražotāju, pret kuru kā tādu pirmais minētais ir cēlis prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz apgalvoto transportlīdzekļa konstrukcijas prettiesiskumu?

Ja atbilde uz 23. jautājumu ir apstiprinoša un ciktāl Eiropas Savienības tiesībās pastāv noteiktas prasības:

Kāds šajā jautājumā ir pierādīšanas pienākuma sadalījums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām?

Vai jo īpaši ir jāparedz pierādīšanas atvieglojumi vienai vai otrai pusei? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Vai pierādījumu iegūšanas gaitā vienai vai otrai pusei ir jāpilda kādi pienākumi? Ja atbilde ir apstiprinoša – kādi tie ir?

Ja pienākumi ir jāpilda – kādas ir tiesiskās sekas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja viena vai otra puse nepilda šos pienākumus?

Vai Savienības tiesībās – gadījumā, kad ražotājam pēc būtības ir pienākums atlīdzināt zaudējumus transportlīdzekļa pircējam par to, ka viņš ir izdevis atbilstības sertifikātu, kurā kļūdaini norādīts, ka transportlīdzeklis tā izgatavošanas brīdī atbilst visiem tiesību aktiem,– ir noteikts, ka transportlīdzekļa pircējam ir jāpiešķir minimāla zaudējumu atlīdzība, kas jāmaksā ražotājam, atskaitot no iegādes gūtās priekšrocības, pat tad, ja faktiski pircējs nav cietis nekādus zaudējumus vai ir cietis tikai minimālus zaudējumus, pat ja netiek ņemtas vērā no iegādes gūtās priekšrocības? Ja tas tā ir tikai konkrētos gadījumos: kādos gadījumos šāds pienākums pastāv?

Ja atbilde uz 25. jautājumu vismaz dažos gadījumos ir apstiprinoša:

Kāds ir izmaksājamās minimālās zaudējumu atlīdzības apmērs, ja tiek atskaitītas iegādes rezultātā gūtās priekšrocības?

____________

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.).

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.).

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV 2007, L 263, 1. lpp.).