Lieta T‑145/08 DEP

(publicēts izvilkumu veidā)

Atlas Transport GmbH

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 21. maija rīkojums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Tiesa, kurai ir piekritība apelācijas sūdzības iesniegšanas gadījumā

(Tiesas Reglamenta 137. un 184. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Strīdi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi saistībā ar procesu apelāciju padomē – Apstāklis, ka apelāciju padome nav pieņēmusi lēmumu par izdevumiem, kas radušies tajā notiekošajā procesā

(Vispārējās tiesas Reglamenta 136. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 207/2009 85. panta 1. un 6. punkts)

1.      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. un 184. pantu, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 1. punktu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver galīgajā spriedumā vai rīkojumā. Tātad, ja Tiesa noraida apelācijas sūdzību un piespriež apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, šis lēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz apelācijas tiesāšanās izdevumiem. Proti, apelācijas sūdzības noraidīšana nozīmē, ka Tiesa nav atcēlusi Vispārējās tiesas lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

Līdz ar to Vispārējai tiesai ir jānosaka summas, kas ir atlīdzināmas pēc tajā notikušās tiesvedības lietā, kurā pasludināts pārsūdzētais spriedums. Tāpēc Vispārējai tiesai ir kompetence izskatīt pieteikumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu tiesvedībā, kura notikusi Vispārējā tiesā un kurā ticis pasludināts pārsūdzētais spriedums.

(sal. ar 11.–13. punktu)

2.      No Reglamenta 136. panta 2. punkta izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav lemt par tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar procesu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Anulēšanas nodaļā. Līdz ar to pieteikums par šādu izdevumu noteikšanu ir jāatzīst par nepieņemamu.

Runājot par izdevumiem, kas radušies procesā Biroja apelāciju padomē, ja tā noraida prasītāja apelācijas sūdzību, nelemjot par tajā notiekošā procesa izdevumiem, personai, kas iestājusies lietā, ir jāvēršas Apelāciju padomes reģistrā ar pieteikumu par atlīdzināmo izdevumu apmēra noteikšanu Apelāciju padomes procesā saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 85. panta 1. un 6. punktu. Šo vērtējumu nemaina prasība Vispārējā tiesā un apelācijas sūdzība Tiesā, ja Apelāciju padomes lēmuma likumība nav apšaubīta ne Vispārējās tiesas, ne Tiesas nolēmumā. Šo tiesvedību dēļ ir vienīgi atlikts datums, kurā Apelāciju padomes lēmums par pieteikumu noteikt izdevumus ir kļuvis galīgs.

Tāpēc pēc analoģijas ar lietu, kurā, tā kā Apelāciju padome ir lēmusi par tiesāšanās izdevumiem un tās lēmums ir palicis spēkā pēc prasītājas prasības noraidīšanas Vispārējā tiesā, šī tiesa nelemj par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies Apelāciju padomē, Vispārējai tiesai šajos apstākļos nav jālemj par tiesāšanās izdevumiem procesā Apelāciju padomē.

(sal. ar 17. un 20.–22. punktu)