Lieta T‑148/08

Beifa Group Co. Ltd

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo rakstāmlietu – Agrāka valsts grafiska preču zīme – Spēkā neesamības pamats – Agrāka apzīmējuma, kura īpašniekam ir tiesības aizliegt tā izmantošanu, izmantošana Kopienas dizainparaugā – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Lūgums sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisko izmantošanu, kurš pirmo reizi iesniegts Apelāciju padomē

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopienas dizainparaugi – Pārsūdzība – Prasība Kopienu tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Nodošana atpakaļ zemākai Biroja instancei

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 60. panta 1. punkts un 61. panta 3. un 6. punkts)

2.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīgajam apzīmējumam līdzīga apzīmējuma izmantošana – Iekļaušana

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

3.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošanas pierādījums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

4.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošanas pierādījums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

5.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Dizainparauga kā atšķirtspējīga apzīmējuma uztveršana sabiedrībā – Atsevišķa vērtējuma neesamība

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

6.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana vēlākā dizainparaugā – Apstrīdētā dizainparauga un atšķirtspējīgā apzīmējuma salīdzināšana – Trīsdimensiju apzīmējums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

7.      Tiesvedība – Tiesas pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus – Tiesas pienākums lemt, pamatojoties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem – Neesamība

1.      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 61. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var vai nu atcelt, vai arī grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumu. Turklāt atbilstoši šīs pašas regulas 61. panta 6. punktam Birojam ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu. No šīs pēdējās normas izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus Birojam, kuram ir pienākums noteikt sekas, ievērojot Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvo daļu un motīvu daļu.

Saskaņā ar regulas 60. panta 1. punktu Apelāciju padome, kas izskata apelācijas sūdzību par zemākas Biroja instances lēmumu, var pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas pēc būtības nodot lietu atpakaļ minētajai instancei turpmākai rīcībai.

No minētajām normām un apsvērumiem izriet, ka prasījums Vispārējai tiesai, kas izskata prasību par Biroja Apelāciju padomes lēmumu, nodot lietu atpakaļ zemākai instancei, par kuras lēmumu tikusi iesniegta apelācijas sūdzība Apelāciju padomē, nav nepieņemams.

Ja Vispārējai tiesai būtu jāapmierina šāds prasījums, tā nenoteiktu Birojam nekādu pienākumu darīt vai nedarīt kaut ko un tātad neizdotu Birojam rīkojumu. Ar šādu prasījumu Vispārējo tiesu drīzāk lūdz pašai pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem vai ko varēja pieņemt Apelāciju padome, un tādējādi izmantot Vispārējās tiesas pilnvaras grozīt tajā apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu.

(sal. ar 40.–43. punktu)

2.      Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atšķirtspējīga apzīmējuma īpašnieks var uz to atsaukties, lūdzot atzīt vēlāku Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu gadījumā, ja minētajā dizainparaugā tiek izmantots tā apzīmējumam līdzīgs apzīmējums.

Pirmkārt, minētās regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats ne vienmēr nozīmē, ka agrāks atšķirtspējīgs apzīmējums ir pilnībā un visās detaļās atdarināts vēlākajā Kopienas dizainparaugā. Pat ja daži attiecīgā apzīmējuma elementi nav pārņemti apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā vai ja tam ir pievienoti daži citi elementi, var runāt par minētā apzīmējuma “izmantošanu”, it īpaši tad, ja izlaistie vai pievienotie elementi ir mazāk svarīgi. No tā izriet, ka regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta gramatiska interpretācija neizslēdz noteikti tā piemērošanu gadījumā, ja vēlākajā Kopienas dizainparaugā tiek izmantots nevis apzīmējums, kas ir identisks tam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, bet līdzīgs apzīmējums.

Otrkārt, minētā regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija ir vienīgā interpretācija, kas var nodrošināt, no vienas puses, agrākas Kopienas vai dalībvalstī reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesību efektīvu aizsardzību pret jebkādu kaitējumu, ko šai preču zīmei rada tās izmantošana vēlākajā Kopienas dizainparaugā, un, no otras puses, saskanību starp attiecīgajām normām minētajā regulā un Pirmajā direktīvā 89/104, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, vai Regulās Nr. 40/94 un Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi.

(sal. ar 50., 52., 53. un 59. punktu)

3.      Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts nosacījums, ka Kopienas tiesību akti vai dalībvalsts tiesību akti, kas reglamentē agrāku apzīmējumu, uz kuru atsaucas atbilstoši minētajai normai iesniegtā pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam, piešķir apzīmējuma īpašniekam tiesības aizliegt tā apzīmējuma izmantošanu vēlākā dizainparaugā. Ja Kopienu tiesībās vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka agrākas preču zīmes īpašnieks nevar atsaukties uz tiesībām, kas izriet no šīs preču zīmes, procesā pret trešo personu, ja piecu gadu laikā pirms atsaukšanās uz minētajām tiesībām preču zīme nav bijusi izmantota attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem minētais īpašnieks balstās, norādot uz savām tiesībām, ir jāsniedz pierādījumi par šādu izmantošanu.

(sal. ar 63.–65. punktu)

4.      Tā kā Regulā Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem nav konkrētas normas, kas attiektos uz kārtību, kādā Kopienas dizainparauga, par kuru iesniegts ar agrāku apzīmējumu pamatotais pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, īpašnieks iesniedz lūgumu sniegt pierādījumus par šā apzīmējuma faktisku izmantošanu, ir jāsecina, ka minētais lūgums ir jāizsaka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) skaidri un lietderīgā termiņā. Principā šis lūgums ir jāiesniedz termiņā, ko Anulēšanas nodaļa ir noteikusi Kopienas dizainparauga, kas apstrīdēts ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, īpašniekam, lai tas iesniegtu savus atbildes apsvērumus uz šo lūgumu.

Savukārt lūgums sniegt pierādījumus par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, faktisku izmantošanu nevar tikt iesniegts pirmo reizi Apelāciju padomē. Nevar pieļaut iespēju, ka Apelāciju padomei nāktos lemt par lietu, kas atšķiras no Anulēšanas nodaļā ierosinātās lietas, proti, par lietu, kas paplašināta, tai pievienojot iepriekšēju jautājumu par agrāka apzīmējuma, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, faktisku izmantošanu.

(sal. ar 67., 68. un 71. punktu)

5.      Pieteikumu par Kopienas dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu, var apmierināt tikai tad, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts šis pieteikums, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Gadījumā, ja tiek secināts, ka konkrētā sabiedrības daļa neuzskatīs, ka Kopienas dizainparaugā, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, ir izmantots atšķirtspējīgs apzīmējums, uz kuru atsaucas, lai pamatotu minēto pieteikumu, acīmredzami var tikt izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja. Savukārt nav atsevišķi jāizskata jautājums, vai konkrētā sabiedrības daļa uztvers Kopienas dizainparaugu, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu.

(sal. ar 105.–107. punktu)

6.      Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšanai ir jābalstās uz to, kā atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šādu pamatu, uztver konkrētā sabiedrības daļa, kā arī uz kopējo iespaidu, ko minētais apzīmējums rada šai sabiedrības daļai.

Konkrētā sabiedrības daļa ne vienmēr uztver trīsdimensiju preču zīmi tādā pašā veidā kā grafisku preču zīmi. Pirmajā gadījumā minētā sabiedrības daļa uztver taustāmu objektu, kuru var apskatīt no dažādiem redzes leņķiem; savukārt otrajā gadījumā sabiedrība redz tikai attēlu.

Protams, nevar izslēgt iespēju, ka gadījumā, ja starp diviem trīsdimensiju objektiem pastāv līdzība, salīdzinot vienu no šiem objektiem ar otrā objekta attēlu, arī varētu nonākt pie secinājuma par līdzības esamību. Tomēr minētās regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata izskatīšana nozīmē salīdzinājumu starp apstrīdēto Kopienas dizainparaugu un atšķirtspējīgu apzīmējumu, uz kuru atsaucas saistībā ar šo pamatu.

Turpretim līdzību starp apstrīdēto dizainparaugu un apzīmējumu, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, nevar vienkārši prezumēt, pamatojoties uz to vien, ka minētais dizainparaugs ir līdzīgs kādam citam apzīmējumam, pat ja šis pēdējais apzīmējums ir līdzīgs apzīmējumam, uz kuru atsaucas, lai pamatotu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

(sal. ar 120.–123. punktu)

7.      Lai gan tiesai ir jāspriež tikai par prasījumiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki, kuriem ir jānosaka strīda ietvari, tomēr tiesai nav pienākuma aprobežoties tikai ar argumentiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki savu prasījumu atbalstam, jo pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā būtu spiesta pamatot savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem.

(sal. ar 130. punktu)