EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2014. gada 14. maijā
Lieta F‑140/12
Christodoulos Alexandrou
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss EPSO/AD/231/12 – Piekļuve dokumentiem – Atteikums apmierināt atkārtoti izteiktu lūgumu ļaut iepazīties ar iepriekšējas atlases testos uzdotajiem jautājumiem, kuriem ir vairāki atbilžu varianti
Priekšmets Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru C. Alexandrou būtībā lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 25. septembra lēmumu, ar ko tiek noraidīts viņa atkārtoti izteiktais lūgums par piekļuvi dokumentiem, un, ja vajadzīgs, atcelt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2012. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru viņam tiek atteikts paziņot atklātā konkursa EPSO/AD/231/12 (turpmāk tekstā – “konkurss”) iepriekšējas atlases pārbaudījumos uzdotos septiņus jautājumus ar atbilžu variantiem
Nolēmums Prasību noraidīt. C. Alexandrou sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Civildienesta tiesas kompetence – Prasība atcelt tiesību aktu, kura attiecas uz lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 – Izslēgšana – Pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz konkursa procedūru – Iekļaušana
(Tiesas statūtu I pielikuma 1. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
2. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidāta izslēgšana sakarā ar pietiekami augsta vērtējuma nesaņemšanu pārbaudījumos ar jautājumiem, kuriem ir vairāki atbilžu varianti – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nepietiekamas gala atzīmes paziņošana – Pietiekams pamatojums, ja vien nav īpašu apstākļu
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)
3. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidāta izslēgšana sakarā ar pietiekami augsta vērtējuma nesaņemšanu pārbaudījumos ar jautājumiem, kuriem ir vairāki atbilžu varianti – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Kandidātu iegūtās tiesības saņemt pārbaudījuma kopiju – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)
4. Iestāžu akti – Likumības prezumpcija – Tādu norāžu pastāvēšana, kas var būt pamats šaubām par akta likumību – Pierādīšanas pienākums
(LESD 288. pants)
1. Civildienesta tiesai ir kompetence pārbaudīt tādu aktu likumību, ko Eiropas Personāla atlases birojs ir pieņēmis, pamatojoties uz konkursa paziņojuma noteikumiem, bet tai nav kompetences izskatīt prasību par tiesību akta atcelšanu, kas ir vērsta pret lēmumu, ko iestāde ir pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001.
Attiecīgajām Civildienesta tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetencēm, it īpaši jautājumos par piekļuvi dokumentiem, ir jābalstās uz objektīviem kritērijiem un tās nevar būt atkarīgas ne no lietas dalībnieku veiktas aktu kvalifikācijas un it īpaši ne no prasītāja vēlmes pirms prasības celšanas ierosināt vienu vai citu administratīvo procesu, ne arī no iestādes vēlmes pieteikumu par piekļuvi kādam dokumentam izskatīt saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, nevis Civildienesta noteikumiem.
Tātad tiesas kompetences noteikšanas kritērijs ir juridiskais pamats prasītāja tiesībām prasīt piekļuvi dokumentiem.
Prasītāja lūgums saņemt sava priekšatlases testa jautājumus ir saistīts ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta un atklāto konkursu rokasgrāmatas 6.2. punkta piemērošanu un acīmredzami ietilpst prāvā, kuras mērķis ir apstrīdēt prasītāja neiekļaušanu konkursā. Tā kā prasības priekšmets ir iestādes lēmums par prasītājam izteikto atteikumu piekļūt strīdīgajiem jautājumiem, no tā izriet, ka šis prasītājs lūdz atcelt nelabvēlīgu aktu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu un 91. pantu, nevis lēmumu Regulas Nr. 1049/2001 izpratnē.
(skat. 17. un 19.–27. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2012. gada 13. decembris, Komisija/Strack, T‑197/11 P un T‑198/11 P, 54. punkts.
Civildienesta tiesa: 2012. gada 18. septembris, Cuallado Martorell/Komisija, F‑96/09, 60. punkts; 2013. gada 2. decembris, Pachtitis/Komisija, F‑49/12, 22. punkts.
2. Pienākuma norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā.
Ja nav īpašu apstākļu, administrācija, kas darbā pieņemšanas pārbaudījumos ietver jautājumus ar vairākiem atbilžu variantiem, ir izpildījusi tās pienākumu norādīt pamatojumu, ja tā kandidātiem, kuri šos pārbaudījumus nav izturējuši, paziņo procentos izteiktu pareizo atbilžu skaitu un, ja tiek prasīts, nosūta viņiem pareizās atbildes uz katru uzdoto jautājumu.
Par īpašu apstākli nevar uzskatīt tādu apstākli, saskaņā ar kuru citos pārbaudījumos saņemtās kandidāta atzīmes ir daudz augstākas nekā atzīmes, kuras ir saņemtas teksta loģiskās analīzes testā, ja nekādu citu niecīgāko norāžu neesamības gadījumā runa ir tikai par vienkāršu apgalvojumu, no kura nevar secināt, ka strīdīgajos jautājumos ir pieļautas kādas kļūdas.
(skat. 34., 37. un 39. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 23. janvāris, Angioli/Komisija, T‑53/00, 67. punkts; 2003. gada 27. marts, Martínez Páramo u.c./Komisija, T‑33/00, 43. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, Coto Moreno/Komisija, F‑127/07, 32. punkts; 2011. gada 29. jūnijs, Angioi/Komisija, F‑7/07, 136. un 138. punkts.
3. Runājot par pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamību konkursa rezultātiem, prasītājs, kas nav sekmīgi nokārtojis priekšatlases testus datorā, nevar apgalvot, ka iestāde ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, principu par iegūto tiesību ievērošanu vai vienlīdzīgas attieksmes principu tāpēc, ka viņš nav saņēmis pārbaudījuma kopiju, pamatojoties uz iepriekšējo praksi, saskaņā ar kuru viņš esot saņēmis savu rakstisko pārbaudījumu kopiju. Priekšatlases testi datorā ir daļa no tādu testu sistēmas, kas tiek veikti, izmantojot datubāzi, kurā Eiropas Personāla atlases birojs nejauši izvēlas jautājumus, lai pārbaudītu spējas loģiski analizēt tekstu un matemātiskās iemaņas. Tātad fakts, ka kandidātiem uzdotie jautājumi ir izvēlēti nejauši, izmantojot datorprogrammatūru, drīzāk atbilst vajadzībai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, vienlaicīgi ļaujot organizēt pārbaudījumus vairākas dienas, kas arī ir šo kandidātu interesēs.
(skat. 47. un 48. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 14. jūlijs, Le Voci/Padome, T‑371/03, 18. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. aprīlis, Matos Martins/Komisija, F‑2/07, 178. punkts.
4. Administratīvam aktam ir piemērojama likumības prezumpcija un pierādīšanas pienākums principā ir tam, kurš apgalvo, ka administratīvais akts ir prettiesisks, līdz ar to ieinteresētajai personai ir pienākums iesniegt vismaz pietiekami precīzas, objektīvas un atbilstošas norādes, lai apliecinātu to faktu patiesumu un ticamību, ar kuriem ir pamatoti viņa apgalvojumi.
Līdz ar to prasītājam, kura rīcībā nav ne pierādījuma, ne vismaz norāžu kopuma, ir jāpieņem likumības prezumpcija, kas attiecas konkursu jomā pieņemtajiem atlases komisijas vai administrācijas lēmumiem. No tā izriet, ka prasībā par šādiem lēmumiem prasītājam nepietiek vien izvirzīt vienkāršus apgalvojumus vai personīgos uzskatus, norādot, ka administrācija neesot viņam darījusi zināmu informāciju, uz kuras pamata varētu veikt viņa apgalvojumu pamatotības pārbaudi un ka tādējādi viņam tikušas liegtas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.
(skat. 52. un 53. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1996. gada 19. novembris, Brulant/Parlaments, T‑272/94, 35. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, Griesel/Padome, T‑157/99, 25. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 4. februāris, Wiame/Komisija, F‑15/08, 21. punkts.