Prasība, kas celta 2024. gada 30. janvārī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-70/24)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Galindo Martín un E. E. Schmidt)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi
atzīt, ka Spānijas Karaliste, nepieņemdama visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas (ES) 2019/1158 1 īstenošanai, vai katrā ziņā – nepaziņodama par tiem, nav izpildījusi Direktīvas 20. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;
piespriest Spānijas Karalistei samaksāt Komisijai fiksētu summu, kas vienāda ar lielāko no šīm summām: i) summu, ko veido 9760 EUR dienā, reizināti ar to dienu skaitu, kurās pārkāpums turpinājās, sākot skaitīt no nākamās dienas pēc direktīvas 20. panta 1. punktā paredzētā transponēšanas termiņa beigām līdz dienai, kad Spānijas Karaliste novērš pārkāpumu, vai, ja tas nav iespējams, līdz dienai, kad pasludināts spriedums saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu; ii) minimālo fiksēto summu 6 832 000 EUR;
ja 1. punktā minētā pienākumu neizpilde turpinās līdz dienai, kad tiek pasludināts spriedums šajā tiesvedībā, piespriest Spānijas Karalistei samaksāt Komisijai periodisko naudas sodu 43 920 EUR dienā, sākot skaitīt no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz brīdim, kad Spānijas Karaliste izpilda Direktīvas (ES) 2019/1158 20. panta 1. punktā paredzēto pienākumu paziņot par šīs direktīvas transponēšanas pasākumiem;
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvā (ES) 2019/1158 ir noteiktas minimālās prasības, kuru mērķis ir panākt vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā, atvieglojot ģimenes un darba dzīves saskaņošanu darba ņēmējiem, kuri ir vecāki vai aprūpētāji. Saskaņā ar šīs direktīvas 20. panta 1. punktu un, ņemot vērā tā 2. punktu, dalībvalstīm šie noteikumi bija jātransponē valsts tiesību aktos vēlākais līdz 2022. gada 2. augustam un nekavējoties par to jāpaziņo Komisijai.
Spānijas Karaliste nebija izpildījusi šo pienākumu, tāpēc Komisija 2022. gada 21. septembrī nosūtīja tai oficiālu paziņojuma vēstuli. Spānijas Karaliste uz šo oficiālo paziņojuma vēstuli atbildēja 2022. gada 18. novembrī, un paskaidroja, ka direktīva tiks transponēta gan kā likums, gan kā karaļa dekrēts un ka attiecībā uz likumu vēl nav veikti galīgie pasākumi, kas jāveic valdībai. 2023. gada 19. aprīlī Komisija nosūtīja Spānijas Karalistei pamatotu atzinumu, uz kuru Spānijas Karaliste atbildēja 2023. gada 6. jūnijā ar vēstuli, kurā tā atzina, ka noteiktajā termiņā nav transponējusi Direktīvu (ES) 2019/1158, un norādīja, ka direktīvas transponēšana ir iekļauta Ministru padomes 2023. gada 28. martā pieņemtajā Ģimenes likuma projektā, kura izstrāde tika pārtraukta Spānijas parlamenta atlaišanas dēļ.
Direktīva (ES) 2019/1158 tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un tāpēc uz to attiecas LESD 260. panta 3. punkts. Spānijas Karaliste nav izpildījusi Direktīvas (ES) 2019/1158 20. panta 1. punktā, ņemot vērā šīs tiesību normas 2. punktu, noteikto pienākumu vēlākais līdz 2022. gada 2. augustam pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai. Tālab var piemērot LESD 260. panta 3. punkta nosacījumus.
Šajā kontekstā Komisija lūdz Tiesu saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu piespriest Spānijas Karalistei samaksāt fiksētu summu un periodisko naudas sodu, kuru apmēru Komisija aprēķinājusi, pamatojoties uz paziņojumu par finanšu sankcijām pārkāpuma procedūrā 1 .
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV 2019, L 188, 79. lpp.).
1 OV 2023, C 2, 1. lpp.