Apvienotās lietas C‑597/18 P un C‑598/18 P, C‑603/18 P un C‑604/18 P
Eiropas Savienības Padome
pret
Dr. K. Chrysostomides & Co. LLC u.c.
Tiesas (virspalāta) 2020. gada 16. decembra spriedums
Apelācija – Ekonomikas un monetārā politika – Programma Kipras Republikas stabilitātes atbalstam – Kipras parāda pārstrukturēšana – Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes lēmums par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu pēc Kipras Republikas Centrālās bankas pieprasījuma – 2013. gada 25. marta, 12. aprīļa, 13. maija un 13. septembra Eurogrupas paziņojumi par Kipru – Lēmums 2013/236/ES – Starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) noslēgtais saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem – Tiesības uz īpašumu – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips – Vienlīdzīga attieksme – Ārpuslīgumiskā atbildība
1. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Priekšmets – Prasība atlīdzināt Eurogrupas nodarītos zaudējumus – Neformāla starpvaldību iestāde – Pašas kompetences neesamība – Savienības struktūras statusa neesamība – Nepieņemamība
(LES 3. pants un 13. panta 1. punkts; LESD 119. panta 2. punkts, 137. pants un 340. panta otrā daļa; LES un LESD pievienotā 14. protokola 1. pants)
(skat. 78.–80. un 84.–98. punktu)
2. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Priekšmets – Prasība atlīdzināt zaudējumus, kuru nodarīšanā vainojama Savienība – Savienības tiesas kompetence – Prasība novērst kaitējumu, kura pamatā ir valsts iestāžu nodarīti zaudējumi – Valsts tiesu kompetence
(LES 13. panta 1. punkts; LESD 268. pants un 340. panta otrā un trešā daļa)
(skat. 106. un 107. punktu)
3. Ekonomikas un monetārā politika – Monetārā politika – Īstenošana – Konkrēti pasākumi Kipras finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai – Valstī reģistrētas bankas darbības iekļaušana valstī reģistrētā citā bankā un pēdējā minētajā bankā veiktā nesegto noguldījumu konvertēšana par akcijām – Īpaši noteikumi šo pasākumu īstenošanai – Attiecīgās dalībvalsts rīcības brīvība
(LESD 136. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2013/236 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 110.–116. un 134. punktu)
4. Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Norādītās tiesību kļūdas neidentificēšana – Acīmredzama nepieņemamība
(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. pants)
(skat. 127., 158., 169., 179., 199., 201., 205. un 206. punktu)
5. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Pierādījumu elementu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
(skat. 128., 130., 158., 167. un 206. punktu)
6. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Pilnvaru finanšu palīdzības piešķiršanas jomā piešķiršana – Darbību, kuras Komisija un Eiropas Centrālā banka ir veikušas atbilstoši ar Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu piešķirtajām funkcijām, attiecināmība uz šīm iestādēm – Izslēgšana
(Līguma par Stabilitātes mehānisma dibināšanu 13. panta 4. punkts)
(skat. 131. un 132. punktu)
7. Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums – Pieņemamība – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms – Vispārējās tiesas spriedumu pārbaudes Tiesā apjoms
(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 58. panta pirmā daļa)
(skat. 142.–145. punktu)
8. Ekonomikas un monetārā politika – Monetārā politika – Īstenošana – Konkrēti pasākumi Kipras finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai – Saprašanās memoranda, kurā ir paredzēta divu valstī reģistrētu banku pārstrukturēšana, noslēgšana – Attiecīgo banku noguldījumu turētāju, akcionāru un obligāciju turētāju tiesību uz īpašumu nepamatots ierobežojums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants un 52. panta 1. punkts)
(skat. 154.–157. punktu)
9. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Saprašanās memoranda, kurā ir paredzēta divu valstī reģistrētu banku pārstrukturēšana, noslēgšana – Saderība ar īpašuma tiesībām – Pienākums iepriekš apspriesties ar attiecīgo banku noguldītājiem un akcionāriem – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants un 52. panta 1. punkts; Līguma par Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. pants)
(skat. 159. punktu)
10. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Saprašanās memoranda, kurā ir paredzēta divu valstī reģistrētu banku pārstrukturēšana, noslēgšana – Tāda saprašanās memoranda noslēgšana, kurā ir paredzēta valstī reģistrētas bankas nesegto noguldījumu konvertēšana par akcijām un citu nesegto šīs bankas noguldījumu pagaidu iesaldēšana – Saderība ar noguldītāju tiesībām uz īpašumu – Mazāk ierobežojošu pasākumu esamības vērtējums – Situācijas steidzamības ņemšana vērā
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. pants)
(skat. 160.–164. punktu)
11. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi – Jēdziens
(skat. 178.–182. punktu)
12. Ekonomikas un monetārā politika – Monetārā politika – Īstenošana – Konkrēti pasākumi Kipras finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai – Saprašanās memoranda, kurā ir paredzēta divu valstī reģistrētu banku pārstrukturēšana, noslēgšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Lēmums 2013/236; 2013. gada 26. aprīļa saprašanās memorands)
(skat. 191.–197. punktu)
Rezumējums
Tiesa apstiprina Vispārējās tiesas spriedumus daļā, kurā ar tiem tika noraidītas prasības par zaudējumu atlīdzību, ko vairākas privātpersonas un sabiedrības bija cēlušas saistībā ar Savienības iestāžu pieņemtiem aktiem un veikto rīcību sakarā ar Kipras Republikai piešķirto finanšu palīdzību, attiecībā uz kuru izvirzīti nosacījumi par tās banku nozares pārstrukturēšanu. Turpretī Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka Eurogrupa ir ar Līgumiem izveidota Savienības struktūra, kuras akti vai rīcība varētu izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību
2012. gada pirmajos mēnešos vairākām Kiprā dibinātām bankām, tostarp Cyprus Popular Bank (turpmāk tekstā – “Laïki”) un Trapeza Kyprou Dimosia Etaireia (Bank of Cyprus, turpmāk tekstā – “BoC”), radās finanšu grūtības. Tāpēc 2012. gada 25. jūnijā Kipras Republika iesniedza Eurogrupas prezidentam pieteikumu finanšu atbalsta saņemšanai, kurš norādīja, ka šo finanšu atbalstu sniegs vai nu Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, vai arī Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) makroekonomikas korekciju programmas ietvaros, kas bija jākonkretizē saprašanās memorandā. Sarunas par šo memorandu notika starp Eiropas Komisiju kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), no vienas puses, un Kipras iestādēm, no otras puses. 2013. gada 26. aprīlī Komisija ESM vārdā, Kipras Republikas finanšu ministrs un Kipras Centrālās bankas prezidents parakstīja saprašanās memorandu, kas ļāva ESM piešķirt finanšu palīdzību šai dalībvalstij.
Vairākas privātpersonas un sabiedrības, kurām bija noguldījumi Laïki un BoC, kā arī to akcionāres vai obligāciju turētājas uzskatīja, ka Eiropas Savienības Padome, Komisija, ECB, kā arī Eurogrupa šajā saprašanās memorandā ir pieprasījušas Kipras iestādēm veikt, saglabāt spēkā vai turpināt īstenot pasākumus, kas ir izraisījuši viņu noguldījumu, akciju vai obligāciju vērtības būtisku samazināšanos. Tādējādi tās cēla prasības par ārpuslīgumisko atbildību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lai tām tiktu atlīdzināti šo pasākumu dēļ iespējami radušies zaudējumi.
Ar diviem 2018. gada 13. jūlija spriedumiem K. Chrysostomides & Co. u.c./Padome u.c., kā arī Bourdouvali u.c./Padome u.c. (1) Vispārējā tiesa vispirms noraidīja iebildes par nepieņemamību, ko Padome bija izvirzījusi pret attiecīgo privātpersonu un sabiedrību celtajām prasībām par zaudējumu atlīdzību, kas bija vērstas pret Eurogrupu. Turpinot – saistībā ar pirmo Savienības ārpuslīgumiskās atbildības saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu iestāšanās nosacījumu attiecībā uz Savienības iestādei piedēvējamas rīcības prettiesiskumu, saistībā ar kuru ir jāpierāda, ka pastāv pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru privātpersonām ir piešķirtas tiesības, tā nosprieda, ka privātpersonas un sabiedrības, kas ir cēlušas šīs prasības, nav pierādījušas savu tiesību uz īpašumu, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa vai vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma esamību. Tā kā pirmais Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījums šajā lietā nebija iestājies, Vispārējā tiesa noraidīja minētās prasības.
Izskatot Padomes (lietās C‑597/18 P un C‑598/18 P) un attiecīgo privātpersonu un sabiedrību (lietās C‑603/18 P un C‑604/18 P) iesniegtās apelācijas sūdzības, kā arī Padomes (lietās C‑603/18 P un C‑604/18 P) iesniegtās pretapelācijas sūdzības, Tiesa, lemjot virspalātā, atcēla pārsūdzētos Vispārējās tiesas spriedumus daļās, kurās bija noraidītas Padomes izvirzītās iebildes par nepieņemamību, ciktāl tās attiecās uz šo privātpersonu un sabiedrību prasībām pret Eurogrupu un Lēmuma 2013/236 (2) 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu. Savukārt tā noraidīja minēto privātpersonu un sabiedrību apelācijas sūdzības.
Tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, attiecībā uz Padomes apelācijas sūdzībām lietās C‑597/18 P un C‑598/18 P Tiesa atgādina, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu iestāšanās nosacījums ir tas, ka prettiesisku rīcību var piedēvēt “Savienības iestādei”, kas ir jēdziens, kurš ietver ne tikai LES 13. panta 1. punktā uzskaitītās Savienības iestādes, bet arī visas Savienības struktūras, kuras ir izveidotas ar Līgumiem vai saskaņā ar tiem un kuru mērķis ir sekmēt Savienības mērķu īstenošanu.
Šajā ziņā Tiesa norāda, pirmkārt, ka Eurogrupa ir dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro (turpmāk tekstā – “ESM dalībnieces”), ekonomikas politikas starpvaldību koordinācijas struktūra. Otrkārt, Eurogrupu nevar pielīdzināt Padomes sastāvam, un tai ir neformāls raksturs. Treškārt, tai nav nekādas savas kompetences, nedz arī pilnvaru piemērot sankcijas par tās ietvaros noslēgto politisko nolīgumu neievērošanu. Tiesa no tā secina, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka Eurogrupa ir ar Līgumiem izveidota “Savienības” struktūra, kuras rīcība var izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību.
Tā piebilst – tā kā Eurogrupas ietvaros noslēgtie politiskie nolīgumi tiek konkretizēti un īstenoti tostarp ar Savienības iestāžu, it īpaši ar Padomes un ECB, aktiem un darbībām, attiecīgajām personām nav liegtas Hartas 47. pantā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo, kā tās to turklāt ir izdarījušas šajā gadījumā, tās var celt prasību par Savienības ārpuslīgumisko atbildību pret šīm iestādēm saistībā ar pēdējo minēto sakarā ar šādiem politiskiem nolīgumiem pieņemtiem aktiem vai veikto rīcību. Tā it īpaši uzsver, ka Komisijai kā Līgumu uzraugam ir jānodrošina minēto nolīgumu atbilstība Savienības tiesībām un ka iespējamā Komisijas bezdarbība šajā ziņā var izraisīt Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos.
Otrām kārtām, attiecībā uz Padomes pretapelācijas sūdzībām lietās C‑603/18 P un C‑604/18 P – to mērķis bija apstrīdēt Vispārējās tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, Padome ar Lēmuma 2013/236 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu esot pieprasījusi Kipras iestādēm saglabāt vai turpināt īstenot nesegto BoC noguldījumu konvertēšanu par akcijām un, otrkārt, šīm iestādēm šajā ziņā neesot bijusi nekāda rīcības brīvība.
Šajā ziņā Tiesa norāda, ka Lēmuma 2013/236 2. panta 6. punkta b) apakšpunktā nav paredzēti īpaši noteikumi minētās konvertācijas īstenošanai, līdz ar to Kipras iestādēm šajā ziņā ir bijusi plaša rīcības brīvība, it īpaši, lai noteiktu BoC noguldītājiem piešķiramo akciju skaitu un vērtību apmaiņā pret to nesegtajiem noguldījumiem šajā bankā. Līdz ar to tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka Kipras Republikai saskaņā ar šo tiesību normu nebija nekāda rīcības brīvība noteikt šīs konvertācijas īpašos noteikumus.
Trešām kārtām, runājot par attiecīgo privātpersonu un sabiedrību apelācijas sūdzībām lietās C‑603/18 un C‑604/18 P, tās uzskatīja, ka uz Savienības iestāžu aktiem un rīcību esot attiecināms pietiekami būtisks to tiesību uz īpašumu, tiesiskās paļāvības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, līdz ar to esot izpildīts pirmais Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījums.
Šajā ziņā Tiesa vispirms atgādina, ka tiesības uz īpašumu (3) nav absolūta prerogatīva un ka tās var tikt ierobežotas (4). Tā it īpaši uzskata, kā tā jau ir nospriedusi spriedumā Ledra Advertising u.c./Komisija un ECB (5), ka 2013. gada 26. aprīļa saprašanās memorandā minētos pasākumus nevar uzskatīt par nesamērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas aizskar attiecīgo privātpersonu un sabiedrību tiesības uz īpašumu.
Turpinot – Tiesa uzskata, ka apstākli, ka starptautiskās finanšu krīzes iepriekšējos posmos finanšu palīdzības piešķiršana citām ESM dalībniecēm nebija pakļauta īpašu pasākumu veikšanai, nevar uzskatīt par garantiju, kas Laïki un BoC akcionāriem, obligāciju turētājiem un noguldījumu turētājiem var radīt tiesisko paļāvību, ka tas tā būtu arī saistībā ar finanšu palīdzības piešķiršanu Kipras Republikai.
Visbeidzot, atgādinājusi, ka vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips nosaka, ka salīdzināmas situācijas nav aplūkojamas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas nav aplūkojamas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi attaisnota, Tiesa noraida šī principa pārkāpuma esamību. Proti, tā konstatē, ka attiecīgās sabiedrības un privātpersonas neatrodas situācijā, kas būtu salīdzināma ar Kipras Centrālās bankas, kuras darbības pamatā ir vienīgi sabiedrības interešu mērķi, situāciju, ar Laïki un BoC Grieķijas filiālēs izvietoto noguldījumu turētāju situāciju, ar šo divu banku noguldījumu turētāju, kuru noguldījumi nepārsniedz 100 000 EUR, situāciju, citu ESM dalībnieču, kas bija saņēmušas finanšu palīdzību pirms Kipras Republikas, banku noguldītāju un akcionāru situāciju vai arī Kipras kooperatīvā banku sektora situāciju.
Rezultātā Tiesa pilnībā noraida attiecīgo sabiedrību un privātpersonu apelācijas sūdzības (lietās C‑603/18 P un C‑604/18 P), atceļ pārsūdzētos Vispārējās tiesas spriedumus daļā, kurā ar tiem tika noraidītas Padomes izvirzītās iebildes par nepieņemamību attiecībā uz prasībām, kas ir vērstas pret Eurogrupu, kā arī pret Lēmuma 2013/236 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, un, galīgi lemjot par šīm iebildēm (6), tās apmierina.