PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2008. gada 17. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “Neurim PHARMACEUTICALS” reģistrācijas pieteikums – Kopienas un valsts agrākas vārdiskas preču zīmes “EURIM‑PHARM” – Apelācijas procesa valoda – Termiņi – Apelācijas sūdzības pieņemamība Apelāciju padomē – Samērīguma princips – Procesa turpināšana – Restitutio in integrum – Regulas (EK) Nr. 40/94 59., 78. un 78.a pants – Regulas (EK) Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts, 49. noteikuma 1. punkts un 96. noteikuma 1. punkts
Lieta T‑218/06
Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd, Telaviva [Tel‑Aviv] (Izraēla), ko pārstāv M. Kinkeldijs [M. Kinkeldey], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Eurim‑Pharm Arzneimittel GmbH, Pidinga [Piding] (Vācija), ko pārstāv T. Rābs [T. Raab], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 2. jūnija lēmumu lietā R 74/2006‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Eurim‑Pharm Arzneimittel GmbH un Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tīli [V. Tiili], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] (referente),
sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 16. augustā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 20. decembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 18. decembrī,
pēc 2008. gada 12. februāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kurā ir izdarīti grozījumi, 59. pantā ir noteikts:
“Paziņojumu par apelāciju iesniedz Birojā [ITSB] divu mēnešu laikā pēc tā lēmuma izziņošanas, par ko apelāciju iesniedz. Paziņojumu uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas nodeva. Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas iesniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums.”
2 Regulas Nr. 40/94 78. pants ir izteikts šādā redakcijā:
“Restitutio in integrum
1. Pieteikuma par Kopienas preču zīmi iesniedzējam vai tās īpašniekam, vai kādai pusei [lietas dalībniekam] lietas izskatīšanas procesā Birojā, kura, neskatoties uz to, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi atbilstoši apstākļiem, nav spējusi iekļauties Biroja noteiktajā termiņā, pēc tās lūguma atjauno tās tiesības, ja, attiecīgo termiņu neievērojot, atbilstoši šīs regulas noteikumiem rodas tiešas sekas, kas izraisa kādu tiesību vai atlīdzības iespējas [tiesību aizsardzības līdzekļa] zaudējumu.
2. Lūgums jāiesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir novērsts cēlonis [šķērslis] attiecībā uz neiekļaušanos termiņā. Šajā laikā jāveic nepaveiktā darbība. [..]
3. Lūgumā jānorāda tā pamatojums un jāizklāsta fakti, uz kuriem tas balstās. Lūgumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par tiesību atjaunošanu.
[..]”
3 Regulas Nr. 40/94 78.a pantā ir noteikts:
“Procesa turpināšana
1. Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks vai jebkura cita puse procesā, kas uzsākts Birojā, kura nav ievērojusi termiņu attiecībā uz Biroju, pēc pieprasījuma var panākt procesa turpinājumu ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izteikts pieprasījums, neizdarība ir novērsta. Pieprasījums par procesa turpināšanu ir pieņemams vienīgi tad, ja tas iesniegts divu mēnešu laikā pēc neievērotā termiņa beigām. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par procesa turpināšanu.
[..]”
4 Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), kurā ir izdarīti grozījumi, 48. noteikumā ir paredzēts:
“1. Apelācijas paziņojums [sūdzība] ietver:
[..]
c) paziņojumu, kas norāda apstrīdēto lēmumu un apjomu, kādā lūdz šā lēmuma grozījumu vai anulēšanu.
2. Apelācijas paziņojumu iesniedz procedūru [procesa], kurās pieņēma apelācijai pakļauto lēmumu, valodā.”
5 Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punktā ir noteikts:
“Ja apelācija neatbilst Regulas [Nr. 40/94] 57., 58. un 59. pantam un 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktam un 2. punktam, Apelācij[u] padome noraida to kā nepieņemamu, ja vien katrs trūkums nav novērsts līdz Regulas [Nr. 40/94] 59. pantā noteiktā termiņa beigām.”
6 Regulas Nr. 2868/95 70. noteikumā attiecībā uz termiņu aprēķināšanu ir paredzēts:
“[..]
2. Aprēķināšana sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma, šim notikumam esot vai nu procesuālam pasākumam, vai cita termiņa izbeigšanās dienai. Ja šis procesuālais pasākums ir paziņojums, vērā ņemamais notikums ir piesūtītā dokumenta saņemšana, ja vien nav paredzēts citādi.
[..]
4. Ja termiņš ir izteikts kā viens mēnesis vai noteikts skaits mēnešu, tas beidzas attiecīgajā nākamajā mēnesī tajā pašā datumā, kāds bija dienā, kad radās minētais notikums. [..]”
7 Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma, kas ir iekļauts vispārējo noteikumu attiecībā uz valodām daļā, 1. punktā ir noteikts:
“Neierobežojot Regulas [Nr. 40/94] 115. panta 4. un 7. punktu, un, ja vien šie noteikumi neparedz citādi, rakstiskajās procedūrās Birojā ikviena puse var lietot jebkuru Biroja valodu. Ja izvēlētā valoda nav procedūrās lietotā valoda, puse nodrošina tulkojumu šajā valodā mēneša laikā no oriģinālā dokumenta iesniegšanas dienas. [..]”
Prāvas priekšvēsture
8 2002. gada 1. augustā Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94.
9 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
10 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 5. un 10. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 5. klase: “farmaceitiskās preces, farmaceitiskie preparāti, pilulas farmaceitiskai lietošanai, ķīmiskie preparāti farmaceitiskai lietošanai, ķīmiskie preparāti medicīniskai lietošanai, zāles medicīniskai lietošanai”;
– 10. klase: “medicīniskās ierīces”.
11 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu prasītāja iesniedza angļu valodā un kā otro valodu norādīja vācu valodu.
12 2003. gada 31. martā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 28/03.
13 2003. gada 27. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, – Eurim‑Pharm Arzneimittel GmbH – iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
14 Iebildumi bija balstīti uz vārdisko preču zīmi “EURIM‑PHARM”, kas Kopienā ir reģistrēta ar Nr. 667 899 attiecībā uz “zālēm”, kuras ietilpst 5. klasē, un uz Vācijas reģistrāciju Nr. 1 068 926 attiecībā uz “cilvēkiem un dzīvniekiem paredzētajām zālēm”, kuras arī ietilpst 5. klasē, kā arī uz Vācijas komercnosaukumu “Eurim‑Pharm”, ko Vācijā izmanto, lai apzīmētu zāļu ražošanu un tirdzniecību, it īpaši zāļu vairumtirdzniecību.
15 Paziņojums par iebildumiem tika iesniegts vācu valodā. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 115. panta 6. punktu šī valoda kļuva par procesa valodu.
16 Ar 2005. gada 14. novembra lēmumu, kas lietas dalībniekiem faksa kopijas veidā tika paziņots šajā pašā dienā, Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja un reģistrācijas pieteikumu noraidīja.
17 2006. gada 6. janvārī prasītāja par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību. Šajā sakarā tā izmantoja ITSB lietošanai piedāvāto apelācijas sūdzības veidlapu angļu valodā, kuras 31. ailē ar nosaukumu “Apelācijas sūdzības apjoms” tā ierakstīja šādu frāzi angļu valodā:
“Lēmums ir pilnā apmērā jāatceļ un reģistrācijas pieteikums ir jāapmierina.”
18 2006. gada 18. janvārī ITSB kanceleja prasītājas pārstāvjiem pa telefaksu nosūtīja divus dokumentus: vēstuli uz divām lapām, ar ko tika apstiprināta apelācijas sūdzības saņemšana, un paziņojumu uz vienas lapas par nelikumību attiecībā uz valodu, kādā tika iesniegta apelācijas sūdzība, ņemot vērā Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 2. punktu. Ar šo pēdējo paziņojumu prasītāja atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktam tika aicināta iesniegt apelācijas sūdzības tulkojumu procesa valodā viena mēneša laikā no oriģinālā dokumenta iesniegšanas, tas ir, vēlākais 2006. gada 6. februārī.
19 ITSB iesniegtajā faksa kopiju pārraides atskaites izvilkumā attiecībā uz abiem šajā datumā prasītājas pārstāvjiem nosūtītajiem dokumentiem ir norādīts “OK”.
20 2006. gada 14. martā prasītāja iesniedza vācu valodā izteiktu rakstu, kurā bija iekļauts tās apelācijas pamatojums.
21 2006. gada 22. martā ITSB pārstāvis telefoniski sazinājās ar vienu no prasītājas pārstāvjiem, to informējot par nelikumību attiecībā uz apelācijas valodu un par ITSB 2006. gada 18. janvārī šajā sakarā nosūtīto paziņojumu. Prasītājas pārstāvis norādīja, ka šo paziņojumu viņš nebija saņēmis.
22 Ar 2006. gada 7. aprīlī ITSB pa telefaksu nosūtīto vēstuli prasītājas pārstāvis, atsaucoties uz iepriekšējo telefonsarunu ar ITSB pārstāvi, apstiprināja, ka viņš ir saņēmis tikai vienu ITSB 2006. gada 18. janvāra vēstuli, proti, to, ar kuru tika apstiprināta apelācijas sūdzības saņemšana. Lai pamatotu šo apgalvojumu, viņš iesniedza elektroniskā saraksta izvilkumu, kurā bija iekļautas viņa 2006. gada 18. janvārī saņemtās faksa kopijas. Viņš arī lūdza nosūtīt viņam no jauna 2006. gada 18. janvāra vēstules par nelikumību, kas ir saistīta ar apelācijas sūdzības valodu, kopiju.
23 Ar citu 2006. gada 7. aprīļa vēstuli prasītājas pārstāvis nosūtīja ITSB jaunu apelācijas sūdzību, kas šajā gadījumā bija pilnībā izteikta vācu valodā, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 78.a pantam lūdzot procesa turpināšanu un pilnvarojot debitēt tā ITSB atvērto kontu par maksājamās nodevas summu.
24 2006. gada 23. maijā prasītājas pārstāvis, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 78. pantu, iesniedza lūgumu par tiesību atjaunošanu un pilnvaroja debitēt tā ITSB atvērto kontu par maksājamās nodevas summu. Viņš apgalvoja, ka bija norādījis sekretārei, lai apelācijas sūdzības vācu valodas redakcija ITSB tiktu nosūtīta 2006. gada 6. janvārī, un ka neizskaidrojamu iemeslu dēļ un turklāt nepastāvot viņa uzraudzības pienākuma pārkāpumam, apelācijas sūdzības veidlapas otrā lapa tika nosūtīta angļu valodā. Viņš arī precizē, ka šī sekretāre, kas bija pieredzējusi un kuras darbība iepriekš nebija devusi pamatu šaubām, attiecīgajā laikā bija saskārusies ar smagām ģimenes problēmām, kas darba devējam nebija zināms.
25 Ar 2006. gada 2. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome, pamatojoties uz Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punktu, skatot to kopā ar šīs pašas regulas 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punktu, apelācijas sūdzību noraidīja kā nepieņemamu. Turklāt tā uzskatīja, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 78.a pantam izteiktais lūgums par procesa turpināšanu un atbilstoši šīs pašas regulas 78. pantam izteiktais lūgums par tiesību atjaunošanu ir “uzskatāmi par neiesniegtiem”, jo rīkojums maksājamo nodevu samaksai nav bijis dots pienācīgā laikā.
Lietas dalībnieku prasījumi
26 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
29 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza četrus pamatus par, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 59. panta, Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta, 49. noteikuma 1. punkta un 96. noteikuma 1. punkta pārkāpumu, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 78.a panta pārkāpumu, treškārt, šīs pašas regulas 78. panta pārkāpumu un, ceturtkārt, samērīguma principa pārkāpumu.
30 Ņemot vērā, ka ceturtais pamats, tāpat kā pirmais pamats, attiecas uz apelācijas sūdzības Apelāciju padomē pieņemamību, tas ir jāizskata otrajā vietā pēc pirmā pamata izskatīšanas. Otrais un trešais pamats, kas respektīvi attiecas uz lūguma par procesa turpināšanu pieņemamību un lūguma par tiesību atjaunošanu iesniegšanu pienācīgajā termiņā, tiks izskatīti trešajā un ceturtajā vietā.
Par pamatu – Regulas Nr. 40/94 59. panta, Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta, 49. noteikuma 1. punkta un 96. noteikuma 1. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
31 Prasītāja norāda, ka apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu tā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 59. pantam esot iesniegusi piešķirtajos termiņos un pienācīgā formā un ka vienīgi norāde par apelācijas apjomu bija izteikta reģistrācijas pieteikuma valodā procesa valodas vietā. Prasītāja no ITSB neesot saņēmusi nevienu rakstveida paziņojumu, ar ko tā tiktu informēta par nelikumību attiecībā uz valodu, kādā tikusi uzrakstīta apelācijas sūdzība.
32 Tā norāda, ka, no vienas puses, ITSB iesniegtā 2006. gada 18. janvāra faksa kopiju pārraides atskaite, kas attiecībā uz paziņojuma par nelikumību saistībā ar apelācijas sūdzības valodu pārraidi iekļauj norādi “OK”, ļaujot vienīgi prezumēt tā saņemšanu. Saskaņā ar judikatūru un ITSB direktīvām attiecībā uz tajā notiekošo procesu šādu prezumpciju varot apstrīdēt, ja ITSB paziņojuma adresāts pierādot, ka tas to nav saņēmis. Šajā lietā prasītāja šo prezumpciju esot apstrīdējusi, iesniedzot 2006. gada 18. janvāra faksa kopiju saņemšanas atskaiti, kurā esot norādīts, ka tā ir saņēmusi tikai vienu ITSB paziņojumu uz divām lapām, kas atbilstot apstiprinājumam par apelācijas sūdzības saņemšanu. Tādējādi paziņojums par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu esot uzskatāms par neesošu.
33 No otras puses, tā norāda, ka pastāvīgā ITSB prakse esot tāda, ka attiecībā uz kļūdām saistībā ar valodu, kādā ir iesniegta apelācijas sūdzība, tas piemērojot Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktu, kas nozīmējot iespēju iesniegt oriģinālā dokumenta tulkojumu procesa valodā viena mēneša laikā pēc oriģināla iesniegšanas. Pastāvīga ITSB prakse esot arī ar paziņojuma palīdzību tieši informēt prasītājus par to kļūdām attiecībā uz procesa valodu un par Regulas Nr. 2868/95 96. panta 1. punktā paredzēto šo kļūdu labošanas termiņu.
34 Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu prasītājai ar šīs ITSB saistošās pastāvīgās administratīvās prakses izpildi esot jāvar rēķināties, jo vairāk tāpēc, ka šajā lietā apelācijas sūdzība jau esot bijusi iesniegta un ka no jauna paziņot prasītājai par attiecīgo nelikumību pirms piešķirtā termiņa beigām, darot to pienācīgā formā, esot bijis vienkārši. Prasītājas pārstāvji to esot neveiksmīgi lūguši vairākās telefonsarunās. Šāda pastāvīgās administratīvās prakses grozījuma, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, situācijā apelācijas sūdzības, kas šajā gadījumā bija izteikta vācu valodā, iesniegšana no jauna 2006. gada 7. aprīlī esot jāuzskata par nelikumības attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu pienācīgu labojumu.
35 ITSB norāda, ka no Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 2. punkta, 49. noteikuma un 96. noteikuma 1. punkta izrietot, ka apelācijas sūdzība, kura, kā tas ir šajā lietā, ir iesniegta citā valodā nekā procesa valoda un kuras tulkojums piešķirtajā termiņā nav sniegts, ir noraidāma kā nepieņemama. Prasītājas sniegtais dokuments neesot uzskatāms par ITSB nosūtītās faksa kopijas, ar ko prasītāja tika informēta par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu, saņemšanas neesamības pietiekamu pierādījumu.
36 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata – tā kā apelācijas sūdzība tika iesniegta citā valodā nekā procesa valoda, pārkāpjot Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 2. punktu, apelācija esot tikusi pamatoti noraidīta saskaņā ar šīs pašas regulas 49. noteikuma 1. punktu. Apelāciju padomes prakse norādīt lietas dalībniekiem uz formas trūkumiem to rakstos neesot uzskatāma par pienākumu un tādējādi neietekmējot paredzētos termiņus. Šo terminu pagarināšana varot radīt nevienlīdzīgu attieksmi.
Pirmās instances tiesas vērtējums
37 No Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir jāiekļauj paziņojums, kurā ir precizēts, kādā mērā apstrīdētais lēmums ir grozāms vai atceļams, un ka šī sūdzība ir jāiesniedz šī lēmuma procesa valodā.
38 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punktu, ja apelācijas sūdzība neatbilst tostarp šīs pašas regulas 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktam un 2. punktam, Apelāciju padome to noraida kā nepieņemamu, ja vien šie trūkumi nav novērsti līdz Regulas Nr. 40/94 59. pantā noteiktā termiņa beigām, tas ir, divu mēnešu laikā no apstrīdētā lēmuma paziņošanas.
39 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktu, ja vien šajā pašā regulā nav paredzēts citādi, ikviens lietas dalībnieks var lietot vienu no ITSB valodām, kas nav procesa valoda, ja šis lietas dalībnieks nodrošina tulkojumu procesa valodā mēneša laikā no oriģinālā dokumenta iesniegšanas dienas.
40 Šajā lietā apstrīdētais Iebildumu nodaļas lēmums prasītājai tika paziņots 2005. gada 14. novembrī faksa kopijas veidā. Tā kā apelācijas sūdzība tika iesniegta 2006. gada 6. janvārī, apelācija tika iesniegta Regulas Nr. 40/94 59. pantā paredzētā divu mēnešu laikā. Tomēr apelācijas sūdzība, kurā saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu bija iekļauts precizējums par apjomu, kādā bija jāatceļ Iebildumu nodaļas lēmums, nebija atbilstoša Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 2. punktā paredzētajam nosacījumam, jo šis precizējums bija izteikts angļu valodā, nevis procesa valodā, tas ir, vācu valodā.
41 Piemērojot Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktu, apelācijas sūdzības tulkojumu procesa valodā būtu bijis iespējams iesniegt mēneša laikā no tās iesniegšanas, tas ir, vēlākais 2006. gada 6. februārī. Tomēr šāds tulkojums ITSB tika sniegts, vienīgi iesniedzot jaunu apelācijas sūdzību vācu valodā 2006. gada 7. aprīlī, tas ir, vēlāk nekā divus mēnešus no piešķirtā termiņa beigām.
42 Tādējādi, apelācijas sūdzību noraidot kā nepieņemamu atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punktam un šīs pašas regulas 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktam un 2. punktam, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
43 Ar prasītājas argumentiem attiecībā uz ITSB paziņošanas par nelikumību saistībā ar apelācijas sūdzības valodu apgalvojamo neesamību un apgalvojamo vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu šo secinājumu nevar apšaubīt. No Regulas Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punkta izriet, ka šīs pašas regulas 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta neievērošanas, attiecīgajā gadījumā pēc šīs pašas regulas 96. noteikuma 1. punktā paredzētā termiņa izbeigšanās, tiešās sekas, kas iestājas bez iepriekšēja paziņojuma, ir apelācijas sūdzības noraidīšana, uzskatot to par nepieņemamu. Nedz no piemērojamajām regulām, nedz arī no judikatūras neizriet, ka ITSB būtu pienākums iespējamos apelāciju sūdzību iesniedzējus Apelāciju padomē brīdināt par šajās regulās paredzēto formalitāšu neievērošanas sekām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 31. maija spriedumu lietā T‑373/03 Solo Italia/ITSB – Nuova Sala (“PARMITALIA”), Krājums, II‑1881. lpp., 59. punkts).
44 Pat ja apelāciju sūdzību iesniedzēju informēšana par to aktu formas trūkumiem būtu parastā ITSB prakse, šajā lietā tam nebūtu nozīmes. Šī prakse nevar grozīt Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktā paredzētā termiņa tecējuma sākumu (šajā sakarā skat. 2003. gada 17. septembra spriedumu lietā T‑71/02 Classen Holding/ITSB – International Paper (“BECKETT EXPRESSION”), Recueil, II‑3181. lpp., 41. punkts). Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru noteikumi par termiņiem tika ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko drošību un izvairītos no jebkādas diskriminācijas vai patvaļīgas tiesas spriešanas (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. novembra rīkojumu lietā T‑426/04 Tramarin/Komisija, Krājums, II‑4765. lpp., 60. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis vispārīgais konstatējums attiecas arī uz regulās par Kopienas preču zīmi paredzētajiem termiņiem. Tādējādi, Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktā paredzēto termiņu piemērojot negrozītā veidā, Apelāciju padome nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.
45 Tātad šis pamats ir jānoraida.
Par pamatu attiecībā uz samērīguma principa pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
46 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padomei prasītājas apelācijas sūdzību noraidot kā nepieņemamu, lai gan tā, izņemot vienīgi frāzi angļu valodā, tika iesniegta piešķirtajā termiņā un pienācīgā formā, prasītājai līdz ar to atņemot iespēju turpināt procesu un aizstāvēt savu reģistrācijas pieteikumu, tika pārkāpts samērīguma princips.
47 Pirmkārt, izvērtējot, no vienas puses, personas, kas iestājusies lietā, interesi viegli saprast apelācijas sūdzību un [nodrošināt] procesa valodas turpinātību un, no otras puses, prasītājas interesi aizstāvēt savu reģistrācijas pieteikumu, esot pārmērīgi apelācijas sūdzību noraidīt tikai tādēļ, ka nav ievērota formālā prasība iesniegt apelācijas sūdzību procesa valodā.
48 Otrkārt, Apelāciju padome esot pati iepriekš atzinusi, ka Regulā Nr. 2868/95 un Regulā Nr. 40/94 paredzētajam valodu regulējumam trūkst skaidrības. Piemērot šādu regulējumu apelācijas sūdzībai, saistībā ar kuru tulkojums esot vajadzīgs tikai dažiem būtiskiem elementiem, esot nevajadzīgi stingri un formāli. Apelācijas sūdzības veidlapā sniedzamās norādes, ieskaitot tās, kuras attiecas uz apelācijas apjomu un kuras veidlapas spēkā esošajā redakcijā ir iekļautas vienkāršā ar krustiņu atzīmējamā ailē, esot minimālas.
49 Treškārt, procesa valodu izvēle ar valodām, kuru zināšanas Kopienā ir visvairāk izplatītas, esot ierobežota tieši tāpēc, lai izvairītos no situācijas, kad procesa valoda lietas dalībniekam ir pilnīgi nezināma. Šajā lietā persona, kas iestājusies lietā, esot varējusi saprast apelācijas sūdzības saturu, ieskaitot angļu valodā izteikto norādi par apelācijas apjomu, jo reģistrācijas pieteikums, pret kuru tā bija iesniegusi savus iebildumus, arī bija izteikts angļu valodā. Par to, ka šis lietas dalībnieks saprot angļu valodu, neesot nekādu šaubu, jo vairāk tāpēc, ka runa ir par farmaceitisko uzņēmumu, nevis par privātpersonu.
50 ITSB, norādot, ka Apelāciju padome nav kompetenta kontrolēt noteikumu, kuros ir paredzēta citā valodā nekā procesa valoda iesniegtas apelācijas sūdzības noraidīšana, samērīgumu, atzīmē, ka šāda regulējuma samērīgumu pastiprina jau dažādu tiesību aizsardzības līdzekļu, ar kuriem vai labot formas trūkumus vai neievērotos termiņus, esamība. Tā kā prasītāja tai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus nav izmantojusi un ņemot vērā atkārtoto termiņu neievērošanu, kas ļaujot šaubīties par tās pārstāvju rūpību, neesot pamata apšaubīt attiecīgā juridiskā regulējuma samērīgumu.
51 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasīt noteikumu attiecībā uz termiņiem un procesa valodu ievērošanu, kuru piemērošana nav pakļauta lietas dalībnieku interešu izvērtēšanai, neesot nesamērīgi. Turklāt, tā kā prasītājai esot iespēja iesniegt jaunu reģistrācijas pieteikumu, tās apelācijas sūdzības noraidīšana neesot netaisnīga.
Pirmās instances tiesas vērtējums
52 Apelācijas sūdzību noraidot kā nepieņemamu, Apelāciju padome ir piemērojusi Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktu, 49. noteikuma 1. punktu un 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punktu. Šie noteikumi, kas ir spēkā un regulē apelācijas sūdzības pieņemamību šajā lietā, Apelāciju padomei bija jāpiemēro. Ar atteikšanos piemērot šos noteikumus tiktu pārkāpts likumības prezumpcijas princips, atbilstoši kuram Kopienas regulējums ir uzskatāms par pilnā mērā spēkā esošu līdz brīdim, kad tā nelikumību ir konstatējusi kompetentā tiesa (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑120/99 Kik/ITSB (“Kik”), Recueil, II‑2235. lpp., 55. punkts).
53 Tādējādi saistībā ar samērīguma principu Pirmās instances tiesai šie noteikumi ir jāatzīst par likumīgiem, jo, norādot, ka ar tās apelācijas sūdzības nepieņemamību šo noteikumu dēļ tiek pārkāpts samērīguma principu, prasītāja netieši norāda, ka samērīguma princips tiek pārkāpts ar šiem noteikumiem.
54 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka šie noteikumi ir daļa no normām, kas regulē ar Regulu Nr. 40/94 ieviesto valodu sistēmu. Saskaņā ar judikatūru šī sistēma, kas izriet no sarežģītā līdzsvara ar mērķi atrast piemērotu lingvistisku risinājumu Kopienas preču zīmes sistēmai, ir saderīga ar samērīguma principu (šajā sakarā skat. Tiesas 2003. gada 9. septembra spriedumu lietā C‑361/01 P Kik/ITSB, Recueil, I‑8283. lpp., 92.–94. punkts, un iepriekš 52. punktā minēto spriedumu lietā “Kik”, 62. un 63. punkts). Tātad nevar uzskatīt, ka šie noteikumi ir pretrunā samērīguma principam.
55 Turklāt par tāda pienākuma kā pārsūdzības termiņa ievērošana, kam labā Kopienu sistēmas funkcionēšanā ir fundamentālā nozīme, neizpildi Kopienas regulējumā var piemērot tiesību zaudēšanas sankciju un tas nav nesavienojams ar samērīguma principu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T‑61/00 un T‑62/00 APOL/Komisija, Recueil, II‑635. lpp., 96. un 98. punkts).
56 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padomes lēmumu apelācijas sūdzību noraidīt kā nepieņemamu, piemērojot Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktu, 49. noteikuma 1. punktu un 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punktu, nevar uzskatīt par nesamērīgu. Tātad šis pamats ir jānoraida.
Par pamatu – Regulas Nr. 40/94 78.a panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
57 Prasītāja norāda, ka Regulas Nr. 2868/95 72. noteikuma 1. punkts, kas attiecas uz termiņu izbeigšanos, esot jāpiemēro arī termiņu sākuma punkta noteikšanai, lai apelācijas sūdzības iesniedzējs tā apelācijas sūdzības iesniegšanai izmantotā komunikācijas līdzekļa dēļ neatrastos neizdevīgākā stāvoklī. Šajā noteikumā ir paredzēts, ka, ja termiņš beidzas dienā, kad ITSB nepieņem dokumentus, vai kurā ITSB atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu, termiņu pagarina līdz pirmajai dienai, kurā Birojs pieņem dokumentus un kurā piegādā parastos pasta sūtījumus. Šajā lietā Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktā paredzētā viena mēneša termiņa tecējums 2006. gada 6. janvārī, tas ir, apelācijas sūdzības iesniegšanas dienā, tādējādi neesot sācies, jo atbilstoši ITSB brīvdienu sarakstam 2006. gadam šī diena esot brīvdiena. Esot uzskatāms, ka apelācijas sūdzība ir iesniegta pirmdienā 2006. gada 9. janvārī. No tā izrietot, ka apelācijas sūdzības tulkojuma procesa valodā iesniegšanai paredzētais viena mēneša termiņš esot beidzies 2006. gada 9. februārī, nevis 2006. gada 6. februārī, kā to norāda ITSB.
58 Tātad 2006. gada 7. aprīlī līdz ar apelācijas sūdzības tulkojumu vācu valodā un līdz ar nodevas par procesa turpināšanu samaksas rīkojumu iesniegtais lūgums par procesa turpināšanu esot ticis iesniegts atbilstoši Regulas Nr. 40/94 78.a pantam. Tātad, neapmierinot šo lūgumu, ITSB esot pārkāpis Regulas Nr. 40/94 78.a pantu.
59 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, prasītājas argumentus apstrīd un apstiprina – tā kā apelācijas sūdzība angļu valodā tika iesniegta 2006. gada 6. janvārī, Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktā paredzētais termiņš beidzies 2006. gada 6. februārī un Regulas Nr. 40/94 78.a pantā paredzētais lūguma par procesa turpināšanu iesniegšanas termiņš ir beidzies 2006. gada 6. aprīlī. 2006. gada 7. aprīlī iesniegtais lūgums par procesa turpināšanu tādējādi esot ticis iesniegts vienu dienu pēc piešķirtā termiņa beigām.
Pirmās instances tiesas vērtējums
60 Ar savu pamatu attiecībā uz lūguma par procesa turpināšanu pieņemamību prasītāja būtībā pārmet Apelāciju padomei, ka tā šo lūgumu nav apmierinājusi, to uzskatot par neiesniegtu.
61 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 78.a pantu procesa ITSB [Apelāciju padomē] dalībnieks, kas nav ievērojis termiņu, pēc lūguma var panākt procesa turpināšanu ar nosacījumu, ka lūguma iesniegšanas brīdī neizdarība ir novērsta. Lūgums par procesa turpināšanu ir pieņemams vienīgi tad, ja tas iesniegts divu mēnešu laikā pēc neievērotā termiņa beigu datuma, un tas ir uzskatāms par iesniegtu tikai pēc nodevas par procesa turpināšanu samaksas.
62 Regulas Nr. 2868/95 96. noteikuma 1. punktā ir paredzēts, ka citā valodā izteiktā oriģinālā dokumenta tulkojuma procesa valodā iesniegšanai noteiktā viena mēneša termiņa tecējums sākas ar oriģinālā dokumenta iesniegšanas dienu. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 70. noteikuma 4. punktam, ja termiņš ir izteikts kā viens mēnesis vai noteikts skaits mēnešu, tas beidzas attiecīgajā nākamajā mēnesī tajā pašā datumā, kāds bija dienā, kad radās attiecīgais notikums.
63 Šajā lietā ir noteikts, ka apelācijas sūdzība angļu valodā tika iesniegta ar 2006. gada 6. janvārī ITSB nosūtīto faksa kopiju. Tādējādi Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka viena mēneša termiņš apelācijas sūdzības tulkojuma procesa valodā iesniegšanai beidzies 2006. gada 6. februārī.
64 Tā kā neievērotais termiņš beidzies 2006. gada 6. februārī, lūgums par procesa turpināšanu bija jāiesniedz un rīkojums par maksājamās nodevas samaksu tātad bija jādod vēlākais 2006. gada 6. aprīlī. Lūgums par procesa turpināšanu un apelācijas sūdzības tulkojums procesa valodā tika iesniegts un rīkojums par maksājamās nodevas samaksu tika dots tikai 2006. gada 7. aprīlī.
65 Tādējādi uzskatot, ka lūgums par procesa turpināšanu ir atzīstams par neiesniegtu, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
66 Ar prasītājas argumentu, ka datums, sākot ar kuru ir sācies viena mēneša termiņa tecējums, esot nevis 2006. gada 6. janvāris, kad tika saņemta apelācijas sūdzības faksa kopija, bet gan 2006. gada 9. janvāris, šo konstatējumu nevar apšaubīt. Šis arguments attiecas uz noteikumiem par termiņu izbeigšanos īpašos gadījumos, kas šajā lietā nav piemērojami. Ir jāpiemēro Regulas Nr. 2868/95 70. noteikuma 2. punkts, kas attiecas uz termiņu tecējuma sākumu paziņojumu gadījumā. Tajā ir noteikts, ka notikums, ar kuru sākas termiņa tecējums, ir paziņotā dokumenta saņemšana. Turklāt Regulas Nr. 2868/95 79. noteikumā ir paredzēts, ka visus ITSB adresētus paziņojumus var iesniegt, pārraidot ar telefaksu, un ir veikta norāde uz šīs pašas regulas 80. noteikumu, kur par vērā ņemamo datumu tiek uzskatīts faksa kopijas saņemšanas datums. Tādējādi gadījumā, kad runa ir par ITSB adresēta paziņojuma pārraidi pa telefaksu, notikums, ar kuru sākas termiņa tecējums, ir šīs faksa kopijas saņemšanas datums ITSB neatkarīgi no tā, vai saņemšanas datums ir brīvdiena.
67 No iepriekš minētā izriet, ka šis pamats ir jānoraida.
Par pamatu – Regulas Nr. 40/94 78. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
68 Prasītāja apstiprina, ka paziņojumu par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu pienācīgi var sniegt tikai rakstveidā un ka telefonsarunas laikā sniegta neformāla paziņojuma datumu nevar uzskatīt par šķēršļa novēršanas datumu, sākot ar kuru tiek skaitīts lūguma par tiesību atjaunošanu iesniegšanas termiņš. Tā kā par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu prasītājai rakstveidā neesot ticis paziņots, šķērslis neesot ticis novērsts un lūgumu par tiesību atjaunošanu nevarot uzskatīt par novēlotu.
69 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šķērslis šajā lietā esot ticis novērsts vēlākais 2006. gada 22. martā, kad prasītājas pārstāvji tika telefoniski informēti par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu. Regulas Nr. 40/94 78. panta 2. punktā paredzētais divu mēnešu termiņš esot beidzies vēlākais 2006. gada 22. maijā. Tātad lūgums par tiesību atjaunošanu esot ticis iesniegts ar vienas dienas nokavējumu 2006. gada 23. maijā. Tādējādi Apelāciju padome lūgumu par tiesību atjaunošanu esot pamatoti uzskatījusi par neiesniegtu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
70 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 78. panta 2. un 3. punktu lūgums par tiesību atjaunošanu ir jāiesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā kopš brīža, kad ir novērsts termiņa ievērošanas šķērslis, kura tiešas sekas ir tiesību vai tiesību aizsardzības līdzekļa zaudēšana. Lūgumā jānorāda tā pamatojums un jāizklāsta fakti, uz kuriem tas balstās, un to neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta nodeva par tiesību atjaunošanu.
71 Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniegšanas valodā, kura ir lēmuma – apelācijas priekšmeta – procesa valoda, termiņa neievērošanas pamatā esošais šķērslis, kā to lūgumā par tiesību atjaunošanu apgalvo prasītāja, ir tās pārstāvju fakta nezināšana, ka apelācijas sūdzība 2006. gada 6. janvārī tika nosūtīta ITSB tās angļu valodas redakcijā. Lūgums par tiesību atjaunošanu tika iesniegts 2006. gada 23. maijā.
72 Kā to apstiprina ITSB 2006. gada 24. marta iekšējā piezīme un prasītāja savā prasības pieteikumā, 2006. gada 22. martā telefonsarunā starp ITSB pārstāvi un vienu no prasītājas pārstāvjiem pēdējais tika informēts par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu.
73 Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka tā šaubās, ka šī saruna var būt šķēršļa novēršana, un apgalvoja, ka tā drīzāk ir notikusi 2006. gada 27. aprīlī telefonsarunas starp Apelāciju padomes referentu un vienu no prasītājas pārstāvjiem laikā.
74 Pat ja pieņem, ka šis apgalvojums būtu pieņemams, to nevar atbalstīt.
75 No ITSB un prasītājas iepriekš norādītās savstarpēji atbilstošās informācijas attiecībā uz 2006. gada 22. marta telefonsarunu izriet, ka par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu prasītāja tika informēta šīs sarunas laikā. Turklāt no administratīvās lietas izriet, ka pirmajā no divām viena no prasītājas pārstāvjiem ITSB pārstāvim 2006. gada 7. aprīlī nosūtītajām vēstulēm ir iekļauta atsauce uz šo pārstāvju telefonsarunu un uz to, ka tajā bija runa par prasītājas nesaņemto 2006. gada 18. janvāra paziņojumu. Ņemot vērā, ka šis paziņojums uz vienas lapas attiecās tikai uz nelikumību saistībā ar apelācijas sūdzības valodu, no tā var saprātīgi secināt, ka šajā telefonsarunā attiecīgā nelikumība tika skarta. Turklāt otrajā 2006. gada 7. aprīļa vēstulē, kas tika nosūtīta uzreiz pēc pirmās, ir norādīts, ka, ņemot vērā ITSB apgalvoto nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu, drošības labad ir nosūtīta jauna apelācijas sūdzība vācu valodā.
76 No tā izriet, ka Apelāciju padome varēja pamatoti secināt, ka neievērotā termiņa pamatā esošais šķērslis, kā to apgalvo prasītāja, tika novērsts vēlākais 2006. gada 22. martā un ka tādējādi Regulas Nr. 40/94 78. pantā paredzētais divu mēnešu termiņš bija beidzies vēlākais 2006. gada 22. maijā.
77 Ar prasītājas argumentu, ka Regulas Nr. 40/94 78. pantā paredzētā termiņa tecējums sākas tikai ar brīdi, kas ITSB par nelikumību attiecībā uz apelācijas sūdzības valodu ir paziņojis rakstveidā, šo konstatējumu nevar apšaubīt. Regulas Nr. 40/94 78. pantā šāds paziņojums nav paredzēts. Turklāt no judikatūras izriet, ka ITSB nav jāinformē attiecīgais lietas dalībnieks par procesuāliem trūkumiem un ka tādējādi šāds ITSB paziņojums nevar ietekmēt lūguma par tiesību atjaunošanu iesniegšanai piešķirtā termiņa tecējuma sākumu (iepriekš 44. punktā minētais spriedums lietā “BECKETT EXPRESSION”, 41. punkts).
78 Tādējādi, ņemot vērā, ka rīkojums par maksājamās nodevas samaksu tika dots tikai 2006. gada 23. maijā, Apelāciju padome, uzskatot, ka lūgums par tiesību atjaunošanu uzskatāms par neiesniegtu, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
79 Jebkurā gadījumā, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 78. panta 1. punktam tiesību atjaunošana ir pakļauta arī nosacījumam, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi atbilstoši apstākļiem. Pat ja pieņem, kā to apgalvo prasītāja, ka kļūda apelācijas sūdzības nosūtīšanā, ko pieļāva sekretāre un par kuru prasītājas pārstāvji nezināja, ir šķērslis Regulas Nr. 40/94 78. panta 1. punkta izpratnē, prasītājai Apelāciju padomē bija jāpierāda, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus atbilstoši apstākļiem. Tomēr prasītāja šajā skarā nav iesniegusi nevienu pierādījumu. Tātad, secinot, ka nav pierādīts, ka prasītāja veikusi visus nepieciešamos pasākumus atbilstoši apstākļiem, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
80 No tā izriet, ka šis pamats un tātad prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
81 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Neurim Pharmaceuticals (1991) Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Tiili | Dehousse | Wiszniewska‑Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 17. septembrī.