Prasība, kas celta 2010. gada 29. decembrī - Grieķijas Republika/Komisija

(lieta T-588/10)

Tiesvedības valoda - grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji - I. Chalkias, E. Lefteriótou un X. Basáchou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

apmierināt prasību;

atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra lēmumu, "ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)", tiktāl, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekcijām, kas jāveic Grieķijas Republikai;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Grieķijas Republika lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmumu 2010/668/ES, "ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)", kas izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7555 un 2010. gada 5. novembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ar numuru L 288, 24. lpp. (OV L 288, 24. lpp.), tiktāl, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekcijām, kas Grieķijas Republikai jāveic saistībā ar a) tiešo atbalstu - aramzeme; b) tabaku; c) savstarpējo atbilstību; d) žāvētām vīnogām; e) Egejas jūras salām un f) piemaksām par dzīvniekiem.

Attiecībā uz korekciju saistībā ar tiešo atbalstu - aramzemi prasītāja, pirmkārt, norāda, ka nepastāv attiecīgs juridiskais pamats iepriekš spēkā esošo pamatnostādņu piemērošanai attiecībā uz jauno kopējo lauksaimniecības politiku un jauno vienreizējā maksājuma režīmu, kā arī to, ka šī jaunā režīma ietvaros nav sniegta galveno un pakārtoto pārbaužu definīcija, lai varētu piemērot pēc vienotas likmes noteiktus korekcijas koeficentus.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka ar iepriekš spēkā esošo pamatnostādņu piemērošanu jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai tiekot pārkāpts samērīguma princips.

Treškārt, prasītāja norāda, ka ar tādas korekcijas piemērošanu, kuras apmērs šajā gadījumā ir trīskāršs, tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo, ņemot vērā tiesu nolēmumus, neesot bijis iespējams veikt Zemes gabalu identifikācijas sistēmas-Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ZGIS-ĢIS) atjaunināšanu un/vai pabeigšanu, un Grieķija esot vienojusies ar Eiropas Savienību par rīcības plānu ZGIS-ĢIS sistēmas pabeigšanai, kas arī ir ticis pilnībā ievērots.

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka a) ir nepienācīgi un kļūdaini novērtēti faktiskie apstākļi (saistībā ar, kā tiek apgalvots, uz vietas veikto pārbaužu novēloto raksturu un slikto kvalitāti) un b) ka, salīdzinot datus, kas iekļauti ZGIS-ĢIS, kura izmantota attiecībā uz 2006. pieprasījumu iesniegšanas gadu, ar datiem, kas iekļauti 2009. gada ZGIS-ĢIS, kas ir pilnīga un uzticama, kā, veicot pārbaudi uz vietas, to ir konstatējusi Komisija, ir redzams, ka starpība un neatbilstības ir nelielas un nepārsniedz 2,5 %.

Attiecībā uz tabakas nozarē veikto korekciju prasītāja, pirmkārt, norāda uz kļūdainu Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ¹ 31. panta interpretāciju un piemērošanu, jo Eiropas Savienības izvirzītie iebildumi neesot radījuši nekādu risku attiecībā uz ELVGF.

Otrkārt, prasītāja uzsver, ka piemaksas piešķiršanas nosacījumi ir ierobežojoši un izsmeļoši paredzēti Regulas (EEK) Nr. 2075/92 ² 5. pantā un līdz ar to Komisija kā papildu nosacījumu piemaksas piešķiršanai Regulas (EK) Nr. 2848/1998 ³ 16. panta 1. punktā nelikumīgi ir izvirzījusi nosacījumu, ka tabakai ir jābūt piegādātai pirmapstrādātājam vēlākais līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas gada (tabakas novēlota piegāde).

Treškārt, prasītāja vērš uzmanību uz to, ka ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2848/1998 16. panta 1. punktā ietverto noteikumu tiek pārkāpts samērīguma princips, jo par dažām dienām novēlotas tabakas piegādes dēļ - par kuru nav atbildīgi tabakas ražotāji, bet gan uzņēmumi, kas to ir iegādājušies - ražotājiem tiek atņemti visi to ikgadējie ienākumi, nepastāvot obligātam piemaksas pakāpeniskam samazinājumam, un ar to tiek pārkāpts arī LESD 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kā arī Regulas (EEK) Nr. 2075/92 3. panta 3. punkts.

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka nav likumīgi atņemt ražotājiem piemaksu par dažām dienām novēlotas tabakas piegādes dēļ, vēl jo vairāk tādēļ, ka attiecīgais uzņēmums ir norādījis uz izņēmuma rakstura apstākļu pastāvēšanu, kuri nebija tam ļāvuši savlaicīgi iesniegt garantijas vēstules un piedalīties tabakas piegādē.

Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini ir atzinusi, ka Regulā (EEK) Nr. 2075/92 un Regulā (EK) Nr. 2848/98 nav atļauta audzēšanas līgumu nodošana.

Sestkārt, prasītāja norāda uz a) Regulas (EEK) Nr. 2075/92 5. panta un 6. panta 2. punkta otrā ievilkuma kļūdainu novērtējumu un piemērošanu saistībā ar trim uzņēmumiem-pirmapstrādātājiem, kuriem nav pašiem sava aprīkojuma (izslēgtie uzņēmumi) izsniegtajām atļaujām, un b) uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Monada Epexergasias Kapnou Kentrikis Elladas, ATPL (Centrālās Grieķijas Tabakas apstrādes centrs) sniegtos datus.

Attiecībā uz savstarpējo atbilstību prasītāja, pirmkārt, norāda uz atbilstoša juridiskā pamata neesamību korekcijas veikšanai šajā jomā.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka 2006. gada 9. jūnija dokumentā AGRI 64043 ietverto noteikumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz 2005. pārbaudes gadu nav pieļaujama.

Treškārt, prasītāja norāda, ka Komisija nav izpildījusi Līgumā noteikto sadarbības pienākumu, jo 2005. gads esot bijis pirmais jaunā režīma piemērošanas gads un prasītāja esot tūlītēji un pilnībā ievērojusi Eiropas Savienības sniegtos norādījumus, kā rezultātā, pamatojoties arī uz vispārīgo taisnīguma principu, korekcijas 10 % apmērā piemērošana attiecībā uz jaunu pienākumu jomu neesot pamatota.

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, izvērtējot faktiskos apstākļus arī attiecībā uz sešiem Eiropas Savienības izvirzītajiem punktiem.

Saistībā ar žāvētajām vīnogām prasītāja norāda, pirmkārt, ka nelikumīgo un nepamatoto korekciju pamatā ir faktiska rakstura kļūda, kā arī kļūdains faktisko apstākļu un Regulas (EK) Nr. 1621/1999 ⁴ 3. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā ietverto noteikumu novērtējums.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz žāvētajām vīnogām piemērotais pieckārtējais korekcijas palielinājums no 2 % uz 10 % laika posmā no 2002.-2003. gada līdz 2003.-2004. gadam un apstāklis, ka šī korekcija laika posmā no 2003.-2004. gada līdz 2004.-2005. gadam un nākamajā laika posmā 2005.-2006. gadā ir palielinājusies vairāk nekā divkārt, palielinoties no 10 % uz 25 %, ir pamatnostādņu par vienotu korekciju noteikšanu kļūdainas piemērošanas un nepareizas faktisko apstākļu novērtēšanas rezultāts. Tas turklāt esot arī acīmredzams samērīguma principa pārkāpums un ar to tiekot pārkāptas arī Eiropas Savienības pilnvaras.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka a) pieckārtējs korekcijas palielinājums, kas tika piemērots Korintijas izcelsmes žāvētajām vīnogām un kurš ir pieaudzis no 5 % 2004.-2005. gada laika posmā līdz 25 % 2005.-2006. gada laika posmā, ir kļūdains pamatnostādņu par vienotu korekciju noteikšanu interpretācijas un piemērošanas rezultāts, acīmredzams samērīguma principa pārkāpums un ar to tiek pārsniegtas Eiropas Savienības pilnvaras saistībā ar korekcijas piemērošanu, un ka b) korekcijas koeficenta piemērošana 5 % apmērā 2004.-2005. gada laika posmam, kas ir periods, kura laikā nekāds atbalsts netika piešķirts attiecībā uz tām vīnogulāju audzēšanas platībām, kurās nebija sasniegts minimālais ražas apmērs, ir patvaļīga un nepamatota.

Ceturtkārt, prasītāja norāda uz faktisko apstākļu kļūdainu novērtējumu attiecībā uz apgalvotajiem vīna dārzu reģistra pieļautajiem pārkāpumiem, vīnogulāju lauku identificēšanu un uzmērīšanu.

Piektkārt, prasītāja norāda uz faktisko apstākļu kļūdainu novērtējumu attiecībā uz apgalvoto attiecīgā pasākuma pārvaldīšanas un pārbaudes jomā pastāvošo prasību nepienācīgu izpildi.

Attiecībā uz Egejas jūras salām prasītāja, pirmkārt, norāda uz res judicata principa pārkāpumu tiktāl, ciktāl Tiesa ar savu 2005. gada 27. oktobra spriedumu lietā C-175/03 Grieķija/Komisija (Krājumā nav publicēts) ir atcēlusi šajā nozarē noteikto finanšu korekciju attiecībā uz šiem pašiem gadiem, vai arī pakārtoti - uz LESD 264. un 266. panta pārkāpumu.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka ir ticis kļūdaini interpretēts un piemērots Regulas (EK) Nr. 1258/1999 ⁵ 7. panta 4. punkts, kurā ir paredzēts, ka korekcijas parasti tiek noteiktas 24 mēnešu laikā, vai arī pakārtoti - ka ir ticis pieļauts būtisku formas prasību pārkāpums vai arī, ka Komisijai nav ratione temporis kompetences piemērot korekciju attiecībā uz 2010. gadu, pamatojoties uz 2000. gada 17. augusta vēstuli; tāpat arī prasītāja norāda, ka korekciju noteikšana attiecībā uz 2010. gadu par pārbaudes sistēmā 1999., 2000. un 2001. gadā pieļautajiem trūkumiem ir pretrunā vispārīgajiem tiesiskās drošības un saprātīga termiņa principiem, kā arī principam, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai savas darbības ir jāveic atbilstošā termiņā, jo attiecīgā procedūra - bez attiecīga pamatojuma - ir norisinājusies pārmērīgi ilgi.

Visbeidzot attiecībā uz piemaksām par dzīvniekiem prasītāja norāda, pirmkārt, uz grāmatojumu noskaidrošanas procedūras spēkā neesamību, jo Komisijai neesot bijusi ratione temporis kompetences piemērot finanšu korekcijas, un, otrkārt, uz kļūdainu faktisko apstākļu novērtējumu un samērīguma principa pārkāpumu attiecībā uz tā riska izvērtējumu, ko Fondam ir radījušas attiecīgās problēmas.

____________

¹ - Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).

² - Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 215, 70. lpp.).

³ - Komisijas 1998. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2848/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr.2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (OV L 358, 17. lpp.).

⁴ - Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (OV L 192, 21. lpp.).

⁵ - Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).